Jaunākais izdevums

Černobiļa, kur 1986.gadā notika nāvējošā avārija, tagad, neraugoties uz faktu, ka radiācijas līmenis ir 35 reizes augstāks nekā normālais, kļuvusi par vietu, kuru katru gadu apmeklē tūkstošiem tūristu, ziņo AFP.

«Kopš tas notika es vienmēr esmu gribējis redzēt šo vietu. Tā ir ļoti svarīga mūsu nesenās vēstures daļa,» stāstījis tūrists Kārlis Bekmens.

«Es nedomāju, ka tas ir savādi. Šī vieta neatšķiras no Kolizeja, kur cilvēki mira.. vai no Aušvices. Tā ir vēsture,» viņš turpinājis.

Gandrīz 25 gadus pēc tam, kad Černobiļā eksplodēja reaktors, radiācijas zona piesaista ziņkārīgus apmeklētājus no visas pasaules, sākot no kodolenerģijas speciālistiem līdz parastiem tūristiem, kas vēlas maksāt pat 160 dolārus dienā, lai apmeklētu šo vietu.

ASV žurnāla Forbes raksturota kā viena no pasaulē unikālākajām vietām, ko apmeklēt, Černobiļa pagājušajā gadā uzņēmusi aptuveni 7500 apmeklētājus, liecina oficiālie dati.

Pirms vietas apmeklēšanas katram tūristam esot jāparaksta veidlapa, kurā viņš vai viņa apņemas ievērot noteikumus, ieskaitot neēst, nesmēķēt, neko neaiztikt un nesēdēt uz zemes un pat nenolikt zemē personīgās mantas.

Kā novērojis raksta autors, tūristi no vienas grupas veidlapu parakstījuši nervozi smejoties. Jauna psiholoģe no Beļģijas Davīnija Šotetena (Davinia Schoutteten) atzinusi, ka viņai ir nedaudz bail no radiācijas un viņa pēc apmeklējuma plāno izmest miskastē kurpes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Japāna paaugstina Fukušimas AES katastrofas bīstamību līdz Černobiļas līmenim

Jānis Rancāns, 12.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas valdība ir paaugstinājusi Fukušimas atomelektrostacijas (AES) katastrofas bīstamības kategoriju līdz septītajai, kas ir visaugstākā pakāpe starptautiskajā kodolnegadījumu skalā, vēsta pasaules ziņu aģentūras.

Līdz šim tikai Černobiļas AES katastrofa bija novērtēta ar visaugstāko bīstamības pakāpi. Černobiļā radioaktīvais piesārņojums bija desmit reižu augstāks nekā Fukušimā, tomēr šis Japānas lēmums atspoguļo potenciālos ilgtermiņa draudus, kas var rasties no radiācijas noplūdes, raksta BBC.

Pēc starptautiskās kodolnegadījumu skalas, ar septīto pakāpi apzīmē lielu katastrofu, ar plašu radioaktīvo vielu noplūdi un draudiem cilvēka veselībai. «Mēs esam paaugstinājuši briesmu līmeni pateicoties tam, ka radiācija ir izplatījusies gaisā, dārzeņos, dzeramajā ūdenī un okeānā,» skaidroja Minoru Ogoda (Minoru Oogoda), Japānas Kodoldrošības aģentūras pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdienas zemestrīcē bojātās atomeletrostacijas (AES) Fukušima 1 trešajā reaktorā ir noticis sprādziens, tomēr tas ir to izturējis, vēsta BBC.

Jau iepriekš ziņots, ka sestdien ir noticis sprādziens AES pirmajā reaktorā, kura rezultātā tika novērota radioaktīvo elementu noplūde un no tuvākās apkārtnes evakuēti cilvēki. Tomēr arī pirmais reaktors sprādzienā nav ticis bojāts.

Japānas atomenerģijas drošības aģentūra norādīja, ka sprādzienu izraisīja ūdeņraža gāze, kas bija uzkrājusies reaktorā. Reaktora kodols palicis neskarts un radiācijas līmenis apkārtnē nav paaugstinājies.

Inženieri jau kopš piektdienas cenšas neļaut pārkarst Fukušima 1 trijiem reaktoriem, kuru dzesēšanas sistēma pārtrauca darboties zemestrīces un cunami rezultātā. Japānas valdība norāda, ka reaktoros turpina pumpēt jūras ūdeni, neskatoties uz notikušajiem sprādzieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zatlers: kodolkatastrofa Japānā varēja būt daudz lielāka

Lelde Petrāne, 28.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais ķirurgs, kurš piedalījās Černobiļas avārijas seku likvidēšanas operācijās, Latvijas prezidents Valdis Zatlers iestājas pret baiļu radīšanu Eiropā saistībā ar kodolkrīzi Japānā, kā arī slavē Japānas valdības darbu, vēsta euobserver.com.

«Divas nedēļas pēc [Černobiļas] avārijas es tur pavadīju divus mēnešus, 30 km zonā. Pirmajās naktīs es gulēju uz zemes, kas bija radioaktīva. Tāpēc es ieguvu lielu pieredzi, kas notiek pēc tam, kāds ir kaitējums dabai, kāds ir patiesais kaitējums cilvēkiem un cik liela ir šo postījumu zona,» Zatlers stāstījis interneta vietnei.

Viņš teicis, ka atkal apmeklējis Černobiļu uz Ukrainas - Baltkrievijas robežas 33 gadus pēc kodolkatastrofas, un piebildis, ka būs nepieciešami aptuveni 300 gadi, lai teritorija kļūdu droša.

Medijs norāda, ka 1986.gadā Padomju valdība mēģināja slēpt to, kas noticis.

«Tajā laikā mākonis jau bija pārgājis pāri Latvijai. Viņi ne vien nesniedza nekādu informāciju kaimiņvalstīm, bet pat mēs, kas bijām iekšā, tikām turēti neziņā. Nebija glābšanas plānu, nekā. Tas bija ļoti pēkšņi. Viņiem bija plāni attiecībā uz kodoluzbrukumu, bet neviens nebija gatavs negadījumam atomelektrostacijā,» stāstījis Zatlers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievijas lielākajam atomcentram draud «kodolarmagedons»

Jānis Rancāns, 07.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas lielākajam radioaktīvo materiālu pārstrādes centram Majak draud nopietna avārija, brīdina tā darbinieki, vēsta NewsRu.

Atomcentra Majak darbinieki, kuri ir izvēlējušies palikt anonīmi izplatījuši vietējā presē vēstuli, kurā tiek brīdināts, ka objektā tuvākajā laikā var notikt katastrofa. «Dabas kataklizmas un tehnogēnās avārijas, ko pasaule ir pieredzējusi pagātnē ir sīkums salīdzinot ar kodolarmagedonu, kas mūs sagaida,» vēstulē raksta Majak darbinieki.

Vēstule ir adresēta Krievijas prezidentam Dmitrijam Medvedevam, premjeram Vladimiram Putinam, valsts atomkompānijas Rosatom vadībai, kā arī vairākiem Krievijas žurnālistiem.

Majak darbinieki pauž savu satraukumu sakarā ar Krievijas kodolenerģijas sektorā esošajām hroniskajām problēmām – korupciju, atbildības un finanšu trūkumu. Desmitiem miljonu rubļu, kas paredzēti drošības pasākumu īstenošanai nokļūst «ieinteresēto pušu kabatās,» un kompānijas piespiež savus darbiniekus par to klusēt, skaidro Majak darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Itālijas pēdējās atomelektrostacijas mītnes vieta cīnās pret kodolenerģiju

Lelde Petrāne, 18.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Montalto di Castro, pilsēta, kur tika uzbūvēta Itālijā pēdējā atomelektrostacija, cīnās pret atgriešanos pie atomenerģijas un savu nākotni saista ar saules enerģiju, radot lielāko saules parku Eiropā, vēsta Bloomberg.

«Mēs esam nākuši klajā ar labāku ideju,» sacījis mērs Salvatore Karai, piebilstot: «Mēs kopš 2009. gada decembra neesam izmantojuši nevienu kilovatu netīrās enerģijas.»

Itālija, vienīgā G8 valsts bez atomelektrostacijām, plānoja uzbūvēt pirmos jaunos reaktorus līdz 2020.gadam, taču negadījums Japānas Fukušimas stacijā lika valdībai noteikt viena gada moratoriju.

Itālijai debatējot, vai atgriezties pie kodolenerģijas ražošanas, Montalto mērs organizējot protestus un atbalstot nacionālu referendumu, lai apturētu jauno staciju būvniecību. Viņaprāt, tās negatīvi ietekmēs lauksaimniecību un tūrismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins piedāvā Zviedrijai «pasaulē labāko» kodoltehnoloģiju

Lelde Petrāne, 28.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vizītes laikā Stokholmā Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piedāvājis uzlabot Zviedrijas kodoldrošību ar Krievijas tehnoloģiju, ko viņš raksturojis kā drošāko visā pasaulē, vēsta thelocal.se.

«Mājās - Krievijā - pēc Černobiļas traģēdijas mēs ieguvām milzīgu pieredzi. Mūsu tehnoloģija, krievu tehnoloģija, ir labākā pasaulē, kad ir runa par kodolspēkstaciju drošību,» viņš paziņojis preses konferencē Stokholmā, kurā piedalījās arī viņa Zviedrijas kolēģis Frēdriks Reinfelds.

«Es neesmu vienīgais, kas tā domā. IAEA (Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra) domā tāpat. Pēc katras pārbaudes mēs saņemam tikai nelielas piezīmes, un gandrīz nevienu drošības jomā,» skaidrojis Putins.

Tikšanās laikā Putins un Reinfelds apsprieduši «nepieciešamību paplašināt (Krievijas - Zviedrijas) sadarbību kodolspēkstaciju drošības palielināšanā,» stāstījis Krievijas premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis pieļauj sacensību starp Zatleru un Sudrabu

Elīna Pankovska, 29.04.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezidenta amata kandidātu skaits būs atkarīgs no Saeimas deputātu un partiju aktivitātes, kā arī no partiju spējas vienoties pirms kandidātu izvirzīšanas, raidījumā 900 sekundes atzīmēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš vēl kādu konkrētu kandidātu, kas varētu pretendēt uz Prezidenta amatu, nevarēja nosaukt, bet norādīja, ka no tiem, kas jau izskanējuši publiskajā telpā, valsts kontroliere Inguna Sudraba arī esot labs kandidāts. Ministrs pieļauj, ka sacensība varētu būt starp V.Zatleru un I.Sudrabu.

Savukārt pamata iemesls tam, ka ZZS rezervēti attiecas pret Valsts prezidentu, esot Valda Zatlera izteikumi attiecībā uz Visaginas atomelektrostaciju - pirms iepriekšējām vēlēšanām, apciemojot frakcijas, viņš norādījis, ka neatbalsta Visaginas atomelektrostaciju. Tas kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc toreiz atbalstījuši V.Zatleru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Eksperti apšauba Kaļiņingradas AES drošību

Līva Melbārzde, 15.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atomelektrostacijas (AES) būvniecība ir ļoti dārgs projekts, un, iespējams, Kaļiņingradas AES drošības aspekts būs zemāks, nekā varētu vēlēties.»

To Energoforumā saka viens no Latvijas kodolenerģijas lielākajiem ekspertiem Latvijā Fizikālās enerģētikas institūta izpētes vadītājs profesors Viktors Zēbergs. Viņš gan piebilst, ka daudz vairāk nekā par jaunceļamo Kaļiņingradas AES esot jābažījās par to, ka, piemēram, Sanktpēterburgā un citviet Krievijā darbojas tādi paši reaktori, kāds bija Černobiļā. Gan V. Zēbergs, gan a/s Latvenergo Izpētes un attīstības departamenta vecākais plānošanas inženieris Valdis Gavars uzskata, ka par Lietuvas jaunbūvējamās Visaginas AES drošību turpretim neesot ko šaubīties. «Drošības un atbildības līmenis ES,

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kaut augumā raženais eksprezidents pēdējā laikā mazliet notievējis, citādi nekas neliecina par veselības problēmām. Tomēr patiesība ir dramatiska - viņam ir audzējs,» raksta izdevums Ir.

Pēc operācijas Zatlers atklājis: «Man bija prostatas vēzis, pietiekami nopietni.» Iepriekš viņš to neesot sacījis, cenšoties pasargāt mediķus no liekas uzmanības, kāda iepriekš novērota gadījumos, «kad jāārstē vipi».

Jautāts, ar kādām emocijām uzņēmis vēsti par slimību, Zatlers atbildējis: «Pirmkārt, es to uzņēmu kā skarbu realitāti. Man nebija tā fāze, kad cilvēks cenšas sevi kaut kā apmānīt. Drusku pajokoju - tas nozīmē, ka 100 gadus jau vairs nenodzīvošu. Bet es stāvu stingri ar abām kājām uz zemes.»

«Dzīvojot manu samērā dinamisko dzīvi, sevis saudzēšana vai čubināšana nekad nebija raksturīga. Es jau kā vecs ķirurgs - nav sūdzību, nav jāārstē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins: kodolkarš Korejā Černobiļai liks izskatīties pēc «bērnu pasakām»

Jānis Rancāns, 08.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemeļkoreja apturējusi darbu ar Dienvidkoreju kopīgajā Kesongas industriālajā kompleksā, kurā tā jau pagājušajā nedēļā aizliedza ierasties kaimiņvalsts pilsoņiem. Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka jebkurš kodolkoflikts Korejas pussalā Černobiļas katastrofai liks izskatīties kā «bērnu pasakām».

Ziemeļkoreja jau pagājušajā nedēļā aizliedza Kesongas industriālajā kompleksā ierasties Dienvidkorejas strādniekiem, bet atļāva tur esošajiem doties mājup. Komunistiskā režīma oficiālā ziņu aģentūra KCNA informē, ka varasiestādes nolēmušas no Kesongas industriālā kompleksa atsaukt savus strādniekus, bet pēc tam izlemt objekta nākotni. Ziemeļkoreja arī pavēstījusi, ka tās dienvidu kaimiņi izmantojot kompleksu kā vietu konfrontāciju organizēšanai un īstenošanai.

Pirmdien Dienvidkoreja informēja, ka esot novērotas pazīmes, ka komunistiskais režīms gatavojoties veikt kodolizmēģinājumu. Vēlāk gan valsts aizsardzības ministrija nāca klajā ar paziņojumu, kurā pauda, ka militārās tehnikas kustība poligonā esot ikdienas apmēros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepāja bezmaksas transportu piešķīrusi sirmgalvjiem

Gunta Kursiša, 13.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā no otrdienas, 14. janvāra, bezmaksas abonementa biļetes braukšanai Liepājas pilsētas sabiedriskajā transportā varēs saņemt liepājnieki, kuri vecāki par 80 gadiem.

Saņemot abonementa biļeti, pensionāriem būs jāuzrāda pensionāra apliecība vai personu apliecinošs dokuments (personas apliecība vai pase).

Abonementa biļetes no rītdienas Liepājā deklarētas personas, kuras vecākas par 80 gadiem, varēs saņemt Liepājas pilsētas domes Sociālajā dienestā E.Veidenbauma ielā 3, kā arī SIA Liepājas namu apsaimniekotājs Peldu ielā 5.

No pagājušā gada 1. septembra Liepājas sabiedriskajā transportā bez maksas jau var braukt pirmās klases skolēni un personas, kurām piešķirta nominācija «Goda liepājnieks».

Atvieglojumi braukšanai sabiedriskajā transportā noteikti arī Liepājas pilsētā deklarētiem skolēniem un studentiem, donoriem, Latvijas savienības «Černobiļa» biedriem, skolēniem no daudzbērnu ģimenēm, skolēniem un studentiem no trūcīgām ģimenēm, politiski represētiem nestrādājošiem pensionāriem ar pensiju līdz 355.72 eiro (250,00 Ls) un nestrādājošiem pensionāriem ar pensiju līdz 256.17 eiro (180,00 Ls). Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem I un II grupas invalīdi ir tiesīgi sabiedrisko transportu, tai skaitā Liepājas pilsētas, izmantot bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki, kuru ikdiena saistīta ar darbu birojā, laiku pa laikam vēlas «restartēties», nereti tam izvēloties ceļojumus bez komforta, izaicinot sevi piedzīvot kaut ko nebijušu un atmiņā paliekošu.

Adventure traveling šobrīd ir Nr 1 globālā tendence tūkstošgades paaudzes vidū, attiecīgi aizvien vairāk cilvēku vecumā no 20 līdz 40 izvēlas ceļot un iepazīt pasauli šādā veidā, liekot uzsvaru tieši uz pasaules iepazīšanu, jaunu kultūru atklāšanu un piedzīvojumu, kāds nav iespējams tad, kad ir iegādāts pilnībā noorganizēts ceļojums ar muzeju un baznīcu apmeklēšanu (kas, protams, arī nav slikti), komentē digitālā mārketinga speciālists Arturs Mednis. Arī viņš izmantojis šādu ceļojumu veidu un bijis, piemēram, Arktikā, bet rudenī dosies uz Peru. Viņš norāda, ka šādi ceļojumi devuši skaistas atmiņas, iespēju iepazīties ar interesantiem cilvēkiem, ar kuriem tagad kļuvis par draugiem, satiekas laiku pa laikam un dodas kopā nākamajos piedzīvojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Uz Černobiļas katastrofas vietu plūst tūristu straumes

Lelde Petrāne, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas HBO seriāla Černobiļa (Chernobyl) panākumi raisījuši tūristu interesi par 1986. gada kodolavārijas vietu un tās apkārtni.

Aģentūra Reuters vēsta, ka ekskursija angļu valodā parasti maksā ap 100 ASV dolāriem no personas.

Šogad apritēja 33 gadi, kopš avārijas Černobiļas atomelektrostacijā Ukrainā. Avārijas seku likvidēšanas darbos piedalījās cilvēki no Ukrainas, Baltkrievijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas un citām valstīm - kopskaitā 800 tūkstoši cilvēku.

1986.gada 26.aprīlī Černobiļas AES ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni, ko vēji iznēsāja pāri lielai daļai Eiropas. Sevišķi smagi cieta Ukraina, Baltkrievija un Krievija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekanāla HBO seriāla «Chernobyl» («Černobiļa») panākumi ir vairojuši tūrisma pieplūdumu Lietuvā, kur notika seriāla filmēšana un slēgtā Ignalinas atomelektrostacija (AES) ir veidota pēc tā paša prototipa, kā Černobiļas AES.

Tā dēvētie atomtūristi dodas apmeklēt dažādas vietas Viļņā, kur filmēts HBO augstu popularitāti un kritiķu atzinību ieguvušais seriāls, kā arī Ignalinu, kur mirdzoši urāna stieņi dziest betona baseinos.

Ignalinas AES ir atvērta tūristiem, un jūlijā vien to apmeklējuši 1630 cilvēku. Pērn kopumā AES uzņēma 2240 tūristus. Ignalinas AES amatpersonas norāda, ka tūristu interese arvien pieaug.

«Šķiet, ka viņi ir uztaisījuši labu filmu. Tomēr tas, kas notika tik sen, mūs vairs neuztrauc. Domāju, ka skatīšanās pagātnē nav laba,» ziņu aģentūrai AP sacījis inženieris Mihails Nefedjevs, kurš vada ekskursijas pirms desmit gadiem slēgtajā Ignalinas AES.

160 kilometrus uz ziemeļiem no Viļņas esošajā Ignalinas AES tiek piedāvāta trīs stundas ilga ekskursija, kuras laikā cita starpā tiek stāstīts arī par Černobiļas AES katastrofas apstākļiem. Ekskursijas cena ir 67 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kino industrija Latvijā ienes miljonus

Monta Glumane, 10.10.2019

Kino producents Andrejs Ēķis norāda, ka Latvija joprojām nav atrodama uz kino kartes, kas nozīmē, ka par mums kā potenciālo filmu uzņemšanas vietu ārvalstu producenti nezina.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas filmu budžets aizvien ir niecīgs, kino industrijas pārstāvji cer, ka Latvija varētu būt vieta, kur ārvalstu producenti brauktu uzņemt filmas.

Tas dotu pienesumu ne tikai kino industrijā iesaistītajiem, bet arī visai Latvijas tautsaimniecībai kopumā, piemēram, viesnīcām, ēdinātājiem, transporta pakalpojumu sniedzējiem un citiem.

Jau vairākus gadus Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) kā galvenā nacionālā eksporta organizācija atbalsta Latvijas kino industrijas meistarību un veicina valsts klātbūtni starptautiskajos filmu tirgos un lielākajos festivālos. Pērn vairākas Latvijā radītās filmas ierindojās skatītāko filmu virsotnēs, sacenšoties ar Holivudas filmām. Šogad 18. un 19. oktobrī norisināsies Rīgas Starptautiskā kino festivāls (Riga IFF 2019), kura mērķis ir sekmēt biznesa attiecību veidošanu un pieredzes apmaiņu starp Latvijas kino profesionāļiem un ārvalstu producentiem, diskutēt par nozares aktualitātēm un jaunākajām tendencēm, prezentēt Latvijas filmu studijas un producentu apvienības ārvalstu sadarbības partneriem, kā arī filmēšanas vietu lokāciju tūrē atklāt Latviju kā potenciālu sadarbības partneri jaunu kopprojektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru