Jaunākais izdevums

Ieguldījumi ilgtspējas vairošanā kļuvuši arvien populārāki un, varētu pat teikt - tā jau ir ierasta prakse. Lai arī Eiropas Savienība plašiem soļiem dodas pretim 2050. gada mērķim – būt oglekļa neitrāla, redzam, ka Latvijā uzņēmumu ilgtspēja ir tēma, par kuru varam uzzināt vēl daudz jauna. Ko sevī ietver termins “ilgtspējīgs uzņēmums” un kāds ir ceļš uz ilgbūtību?

Mēs zinām, ka ilgtspējīgs bizness strādā tā, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, ko tas var izraisīt, radot videi draudzīgus produktus, īstenojot sociālas iniciatīvas vai ilgtspējīgas stratēģijas. Ir neskaitāmi veidi, kā uzņēmums tiešā veidā var kļūt ilgtspējīgāks: samazināt atkritumus, novērst piesārņojuma veidošanos, izmantot tīru enerģiju, apzaļumot vidi, stādot kokus, izmantot ilgtspējīgus materiālus un paši ražot ilgtspējīgus produktus. Arī pārdomāts process un lēmumu pieņemšanas veids var tikt definēts kā ilgtspējīgs vai, gluži pretēji – neefektīvs. Ar ko sākt? Ir četras jomas, kurās ilgtspējas principu ieviešana ir priekšnoteikums tam, lai uzsāktu ceļu pretim ilgbūtībai jeb uzņēmuma veiksmīgai pastāvēšanai arī tālākā nākotnē.

Vide un ekonomika

Vistiešākais un labāk zināmais veids ilgtspējas praktizēšanai ir aprites ekonomikas principu ievērošana uzņēmumu darbībā, kas var radīt finansiālus ieguvumus un vienlaikus samazināt ietekmi uz vidi. Uzņēmums var ne tikai iekšienē ieviest ilgtspējīgu un videi draudzīgu ražošanu un materiālu lietošanu, bet arī izvēlēties piegādātājus, kuru ražošanas procesi ir ilgtspējīgi.

Darbinieki un dialogs

Lai veicinātu ilgtspējīgu procesu praktizēšanu, tie visiem darbiniekiem jāpārzina līdz kaulam, veids, kā to izdarīt - iesaistīt risinājumu meklēšanā un realizēšanā. No dokumentu aprites digitalizēšanas līdz biznesa braucienu nepieciešamības pārskatīšanai, no pārdomātas darba vides iekārtošanas un atkritumu šķirošanas līdz ilgi kalpojoša darba apģērba izvēlei.

Organizācija un sadarbība

Ilgtspējīgus procesus uzņēmumā var ieviest vien tad, ja arī sadarbības partneri pārstāv šādus principus. Ir jāvelta laiks piegādātāju risku izvērtēšanai, neilgtspējīgu resursu aizvietošanai, kā arī jāstrādā pie tā, lai pārliecinātu piegādātājus ieviest labas pārvaldības praksi, lai mazinātu savas organizācijas reputācijas riskus.

Vadība un inovācijas

Mērķtiecīgs darbs pie izpētes un inovāciju radīšanas attaisnojas ilgtspējīgu risinājumu radīšanā. Ilgtspējīga uzņēmuma vadītājs rada organizācijā vidi, kur rodas idejas, notiek eksperimenti labākam rezultātam.

Ceturtdien, 27. maijā norisināsies pirmais jaunu ieradumu biznesa forums “Ilgbūtība”, kurā ilgtspējas eksperti un praktiķi runās par to, kā uzsākt ceļu pretim ilgtspējai un kā šajā jomā kļūt vēl pārliecinošākiem un efektīvākiem.

Reģistrācija konferencei – www.ilgbutiba.lv

Konferences partneris SEB banka, kas iedrošina ilgbūtībai. Atbalstītāji Tet, Rimi, DPD Latvija, Valsts nekustamie īpašumi, Unifiedpost, Lindström, Sorainen, KPMG.

Informatīvi atbalsta Skaties.lv, Star FM, Diena, LETA, 3 group, TVNET

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru Latvijas izcelsmes uzņēmumu vadītāji izveidojuši Biznesa ilgtspējas padomi, lai apmainītos zināšanām, padziļinātu izpratni par ilgtspēju un kopīgi veidotu ilgtspējīgāku uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Atsaucoties Swedbank aicinājumam, Biznesa ilgtspējas padomē apvienojušies tādi Latvijas uzņēmumi kā Latvijas Finieris, Latvijas Dzelzceļš, LMT, Medicīnas sabiedrība ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuiža, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS un kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmums Laflora.

Biznesa ilgtspējas padomes dalībniekus vieno atbalsts globālajiem 2050. gada klimatneitralitātes centieniem, Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības mērķiem un vēlme veicināt ilgtspējīga biznesa kultūras veidošanu Latvijā.

"Lai arī pēdējo 50 gadu laikā pasaulē ir notikusi nepieredzēti strauja ekonomiskā izaugsme, tā nav bijusi līdzsvarota. Dabas resursi, kas bija nepieciešami šīs izaugsmes nodrošināšanai, ir izsmelti. Sociālās problēmas ir samilzušas, jo labklājība sadalīta nevienlīdzīgi. Tāpēc mūsu visu kopīgs uzdevums tuvākā desmitgades laikā būs radīt jaunu ekonomiku, kas pilnā mērā rēķinās ar dabas nozīmi, kā arī investē dabas kapitāla uzturēšanā un atjaunošanā, lai mūsu ekonomiskā darbība arī būtu ilgtspējīga," uzņemot padomes dalībniekus pirmajā tikšanās reizē teica Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākos rādītājus Ilgtspējas indeksā šogad uzrādījusi AS Latvenergo, sasniedzot un noturot 100% kritēriju izpildi trijās kategorijās.

Latvenergo šajā novērtējumā piedalās kopš tā izveides un jau deviņus gadus saglabā platīna kategoriju. Šogad uzņēmums demonstrējis izcilību stratēģiskās plānošanas un tirgus attiecību jomā, kā arī rūpēs par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Lai gan dalībnieku vidū ir vairāki uzņēmumi, kuri gadiem demonstrē lieliskus rezultātus un turpina izaugsmi, eksperti tomēr lēmuši šogad nevienam nepiešķirt augstāko – dimanta kategoriju.

Kāpj augstāk

Dimanta kategorija Ilgtspējas indeksā šogad ieviesta pirmo gadu, stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) valdes locekle Dace Helmane. “Lai izvērtētu pretendentu atbilstību augstākajai kategorijai, eksperti tikās ar četriem ilggadējiem indeksa dalībniekiem, kas spējuši vismaz piecus gadus noturēt platīna līmeni, arī šogad visos kritērijos demonstrējot vismaz 90% atbilstību. Tika izvērtēts ne tikai paveiktais attiecībā uz darba vidi, apkārtējo vidi, savu piegādes ķēdi un publiski pieejamā informācija par attieksmi pret klientiem un darbiniekiem, bet arī ieguldījums nozares un valsts attīstībā, kā arī uzņēmuma nākotnes plāni. Eksperti pārliecinājās, ka Latvijā ir izcili uzņēmumi, kuri, paši tuvojoties virsotnei, iedvesmo un atbalsta citus, sekmējot ne tikai savas nozares, bet arī valsts ilgtspējīgu attīstību. Tomēr dažkārt, pirms kāpt nākamajā virsotnē, ir nedaudz jāatkāpjas, lai iegūtu jaunu skatījumu uz savu sniegumu, tāpēc eksperti pieņēma lēmumu dot iespēju izcilākajiem noslīpēt visas savas ilgtspējas šķautnes, lai nākamgad godam varētu nest dimanta novērtējumu,” pauž D. Helmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai zaļajā transformācijā būsim vadītāji vai blakussēdētāji?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā dažādās ilgtspējas diskusijās liels uzsvars likts uz tā dēvētajiem uzņēmumu zaļajiem projektiem. Taču maldīgs ir priekšstats, ka bankas finansē tikai acīmredzami zaļus un gatavus projektus - piemēram, investīcijas saules paneļos vai vēja enerģijā.

Uzņēmumu aktivitātei transformācijas projektos ir milzu potenciāls.

Eiropas Savienības mērķis ir samazināt emisijas par vismaz 50% līdz 2030. gadam. Lai sasniegtu mērķi, mums ir mazāk nekā 10 gadi. Kreditēšanas pasaulē tas ir ļoti īss laika posms. Lai mēs neatpaliktu, mums par to ir jādomā un jārīkojas jau šodien.

Visaktīvāk par transformāciju interesējas eksportētāji un uzņēmumi ar augstu emisiju intensitāti

Ikdienā strādājot ar klientiem, varu teikt, ka visvairāk par ilgtspēju un zaļo tranformāciju interesējas eksportējošie uzņēmumi un uzņēmumi nozarēs, kur raksturīga augsta emisiju intensitāte – enerģētikas uzņēmumi, nekustamā īpašuma attīstīstītāji un investori, kokrūpniecības un būvmateriālu ražotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Vēlas veicināt ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām

Db.lv, 27.08.2021

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos (no kreisās); Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un vadītāja; Anna Ķiesnere, Helve biznesa attīstības vadītāja; Mārtiņš Bērziņš, Citadeles digitālās pieredzes attīstības daļas vadītājs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovāciju stratēģiju uzņēmums Helve kopā ar Citadele banku atklājis Future Hub akseleratora otro programmu, veicinot ilgtspējīgu inovāciju kopradi starp industrijām.

Akseleratora otrās programmas laikā no 2021. gada septembra līdz decembrim jaunuzņēmumiem tiks dota iespēja strādāt pie šobrīd aktuālajiem ilgtspējas izaicinājumiem kopā ar tirgū vadošajiem uzņēmumiem. Akseleratora otrās programmas mērķis ir veicināt kopradi arī starp tirgū vadošajiem uzņēmumiem un nodrošināt ilgtspējīgu inovāciju attīstību starp industrijām.

Koprades akselerators pašlaik aicina Future Hub pieteikties Baltijas, Ziemeļvalstu un tuvējā Centrāleiropas reģiona jaunuzņēmumus, kas darbojas tādās jomās kā pārtika, lauksaimniecība, mobilitāte, pilsētvide, enerģētika, piegādes ķēžu loģistika, CO2 mērīšana, ESG un citas.

Lai veicinātu tādu inovāciju attīstību, kas piedāvā ilgtspējīgus risinājumus un tiecas uz labāku nākotni, Helve 2020. gada nogalē izveidoja pirmo atvērto inovāciju akseleratoru Baltijā Future Hub. Akselerators saved kopā Eiropas līmeņa jaunuzņēmums ar Baltijas uzņēmumiem, lai radītu praktiskus risinājumi uzņēmumu ilgtspējas izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atbildība atmaksājas

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja, Ilgtspējas indeksa koordinatore, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu atbildība šobrīd vairs neaprobežojas ar labdarības akcijām un dalību Lielajā talkā. Tā ir tieši saistīta ar organizācijas pārvaldības principiem, ko uzskatāmi parādīja arī globālā pandēmija.

Jo, mainoties pasaules lietu kārtībai, kļuva skaidrs, ka korporatīvā atbildība atmaksājas – uzņēmumi, kuriem ir sakārtoti pārvaldības procesi, jaunajai situācijai spēja pielāgoties ātrāk un efektīvāk.

Iepriekšējais gads bija nopietns pārbaudījums gan dažādu uzņēmumu dzīvotspējai, gan arī to attiecībām ar darbiniekiem, klientiem, piegādātājiem, partneriem un sabiedrību kopumā. Uzņēmumi, kuri iepriekš bija rūpējušies ne vien par saviem peļņas rādītājiem, bet arī darbiniekiem un citām ietekmes pusēm, ar krīzes radītājiem izaicinājumiem cīnījās kā vienota komanda un nostiprināja savas pozīcijas tirgū. Jo jebkuras organizācijas panākumi, pirmām kārtām, ir atkarīgi no tās darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" sadarbībā ar uzņēmumu "Tetra Pak" 2021. gadā īsteno nozīmīgu zīmola "Gutta" ilgtspējas projektu, kas paredz pāreju uz jaunu iepakojumu. "Guttas" sulu, dzērienu un nektāru jaunās pakas ir radītas no vairāk nekā 84% atjaunojamu izejmateriālu, tādējādi samazinot ietekmi uz vidi.

"Guttas" jaunais 1l un 2l sulu, nektāru un dzērienu "Tetra Brik® Aseptic" iepakojums ir izgatavots galvenokārt no kartona un ir pārstrādājams. To pārstrādā, atdalot kartona masu no polimēru un alumīnija maisījuma, un pārvērš jaunos izstrādājumos – kartona kastēs, polimēru paletēs un citos. Kopumā šajā iepakojumā ir par 17% vairāk augu izcelsmes materiālu salīdzinājumā ar iepriekšējo iepakojumu.

Uzņēmums norāda, ka šis "Tetra Pak" iepakojums ir "Forest Stewardship Council"® sertificēts, kas nodrošina, ka kartons ir iegūts no FSC® sertificētiem mežiem un citiem kontrolētiem resursiem, palīdzot rūpēties par pasaules mežiem nākamajām paaudzēm. Papildus tam polimēra slāņi un vāciņš arī ir veidots no atjaunojamām izejvielām – cukurniedrēm. Iegādājoties šo "Bonsucro" sertificēto kartona iepakojumu ar atjaunojamu vāciņu un pārklājumiem, tiek atbalstīts ilgtspējīgs polimēru ražošanas process no cukurniedrēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pašvaldības vēl var pieteikties finansējumam enerģētikas un klimata projektiem

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas pilsētu finansēšanas mehānisms (EUCF) arī šogad, līdz maija beigām, aicina Latvijas novadu pašvaldības pieteikties finansējumam 60 000 eiro apmērā klimata un enerģētikas rīcības plānu īstenošanai, norādīts EUCF paziņojumā.

Klimata pārmaiņu seku mazināšana visā pasaulē, tostarp Eiropas Savienībā (ES) ietver nozīmīgus un ambiciozus mērķus. Daļa no tiem jāsasniedz jau pavisam drīz – tuvāko deviņu gadu laikā, un, ja tas neizdosies, valstij nāksies maksāt apjomīgu soda naudu.

Latvijā šobrīd viena no jomām, kurā nepieciešamas krasas pārmaiņas un efektīva rīcība, lai sasniegtu klimata mērķus, ir autotransports, ko apstiprina arī Latvijas Auto asociācija. Vēl divi lielākie siltumnīcefekta gāzu emisijas avoti ir enerģētika (36,9%) un lauksaimniecība (22,2%).

Vietējās pašvaldības ir apņēmušās ievērojami samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas. Tomēr šo plānu īstenošanu nereti ierobežo grūtības iegūt finansējumu vai atrast pareizos tā avotus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA "Rīgas meži" 2021.gada pirmajā pusgadā strādājis ar teju 850 000 eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāve Ieva Bērziņa.

Pirmā pusgada finanšu pārskats liecina, ka ir būtiski uzlaboti uzņēmuma finanšu darbības rādītāji. Proti, šajā laikā uzņēmuma apgrozījums bija 9,07 miljoni eiro un peļņa 847 000 eiro. Savukārt pērn uzņēmuma apgrozījums bija 9,83 miljoni eiro, bet peļņa - 577 000 eiro.

Kopš šā gada uzņēmums rūpīgi seko līdzi savai darbībai, jo īpaši finanšu plūsmai, ik mēnesi analizējot ieņēmumus, samazinot izmaksas, kā arī racionalizējot un optimizējot citas pozīcijas, tai skaitā administratīvās izmaksas, pamato uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Lielākie "Rīgas mežu" ieņēmumi sešos mēnešos bija no pārdotajiem apaļkokiem un zāģmateriāliem, attiecīgi 5,7 un 2,9 miljoni eiro. Tāpat šajā laikā pārdoti vairāk nekā 500 000 koku stādu par kopējo summu 104 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup IPO investoriem sola gan regulāru peļņu no dividendēm, gan ienākumus no akciju vērtības pieauguma ilgtermiņā

DB, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns un Banknote lombardu tīkla īpašnieks AS DelfinGroup rudenī plāno sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) un iekļaut akcijas Nasdaq Riga biržas regulētajā sarakstā.

Par potenciālajiem investoru ieguvumiem un uzņēmuma tālākajām iecerēm intervijā stāsta DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Lūdzu, pastāstiet potenciālajiem investoriem, kas ir DelfinGroup un kādu mērķu sasniegšanai ir nepieciešams papildu kapitāls?

DelfinGroup ir finanšu sektora uzņēmums, kas dibināts 2009. gadā. Kompānijas darbības pamatā ir divi pīlāri – patērētāju kreditēšana un mazumtirdzniecība. Patēriņa kreditēšanas virzienu veido patēriņa aizdevumi, lombarda aizdevumi un preču nomaksas produkts „pērc tūlīt, maksā vēlāk” (buy now, pay later – BNPL). Mazumtirdzniecības jomā koncentrējamies uz lietotu preču pirkšanu un pārdošanu. Visi biznesa tiek virzieni aktīvi attīstīti gan klātienē, gan tiešsaistē tādējādi nodrošinot klientiem maksimāli elastīgas daudzkanālu pakalpojumu saņemšanas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas apgabaltiesa 19.maijā apmierināja SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor", iepriekš - Privatizācijas aģentūra) prasību pret Kirovu un Filipu Lipmaniem par zaudējumu piedziņu un lēma piedzīt no uzņēmējiem vairāk nekā 1,9 miljonus eiro.

Tiesa lēma piedzīt solidāri no Lipmaniem par labu Latvijas valstij zaudējumus 1 903 294 eiro apmērā, kā arī tiesas izdevumus 31 732 eiro apmērā un ar lietas vešanu saistītos izdevumus 7133 eiro apmērā, kopā piedzenot 1 942 160 eiro.

Spriedumu vēl var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Augstākajā tiesā (AT).

Lieta tika izskatīta pēc "Possessor" apelācijas sūdzības par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 22.oktobra spriedumu, ar kuru tiesa noraidīja Privatizācijas aģentūras prasību pret "Grindeks" akcionāriem Kirovu un Filipu Lipmaniem par 2017.gadā valstij piederošo "Grindeks" akciju pārdošanu, kā rezultātā valstij, prasītāja ieskatā, tika nodarīti zaudējumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Budžeta un finanšu komisijā Saeimā tika atbalstīti Labklājības ministrijas ierosinājumi Alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) un to pārvaldnieku likumā, kas jau drīzumā nonāks Saeimā trešajā lasījumā un, visticamāk, pavērs ceļu otrā līmeņa pensiju fondu līdzekļu ieguldīšanai AIF, paredzot lielāku pensiju kapitāla peļņu, nekā investējot drošās obligācijās.

Par likumprojekta ietekmi, kas šobrīd ir ceļā uz pēdējo balsojumu Saeimā un tūdaļ pēc apstiprināšanas stāsies spēkā, Dienas Bizness izjautāja labklājības ministru Gati Eglīti.

Fragments no intervijas

Jau iepriekš nācāt klajā ar piedāvājumu palielināt pensiju fondu ienesīgumu un samazināt pārvaldītāju komisiju maksas. Pašreiz varam runāt par konkrētu likumprojektu, kas paver lielākas fondu peļņas iespējas. Pastāstiet, lūdzu, sīkāk, kāda ir tā jēga!

Šī likumprojekta galvenā jēga ir panākt to, lai Latvijas pensiju fondu nauda tiktu vairāk ieguldīta nekustamajā īpašumā, proti, mežos, lauksaimniecības zemē, komercīpašumos. To jau dara skandināvu pensiju fondi, lietuvieši, igauņi. Viņu pensiju fondu nauda vairāk tiek novirzīta ekonomikai, un tam ir acīmredzami rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Livonia Partners Fund II sāk investēt Baltijas uzņēmumos 147 miljonus eiro

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu uzņēmums "Livonia Partners" piesaistījis 147 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II", kurš līdzekļus plāno investēt Baltijas uzņēmumos, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

Kompānijā atzīmēja, ka fonds apņēmies ieguldīt iespējās, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas izaicinājumus.

Livonia Partners Fund II atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Visi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt Livonia Fund II, kas piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

“Mums ir ne vien ievērojams līdzekļu apjoms, bet arī zināšanas un ekspertīze, ko ieguldīsim uzņēmumos, palīdzot tiem augt un attīstīties. Pēc 2021. gada sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, ko veicinās daudzu nozaru, jo īpaši tehnoloģiju, pakalpojumu un ražošanas attīstība. Livonia atbalstīs šo izaugsmi, ieguldot talantīgos uzņēmējos,” saka Livonia Partners partnere un līdzdibinātāja Kristīne Bērziņa, piebilstot, ka plašā un daudzveidīgā investoru klāsta uzticība Livonia Partners veido par lielāko privātā kapitāla fondu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iesākto Latvijas – Krievijas noslogotākās robežšķērsošanas vietas “Terehova” infrastruktūras uzlabošanu VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinājusi “Projektē un būvē” iepirkumu modernizācijas 2. posmam.

Tajā paredzēts īstenot galvenās administratīvās ēkas pārbūves darbus un veikt autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudes termināla izbūvi, kas būtiski uzlabos klientu un darbinieku ērtības, nodrošinot mūsdienīgus apstākļus, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

RŠV “Terehova” modernizācijas 2. posma īstenošanu plānots uzsākt šā gada rudenī, paredzot desmit mēnešus projektēšanas darbu veikšanai un būvdarbus pabeigt līdz 2023. gada rudenim. Darbu gaitā tiks atjaunota un pārbūvēta 1997. gadā celtā administratīvā ēka (1201,1m2), pielāgojot to mūsdienu prasībām, kā arī papildus piebūve autobusa pasažieru rokas bagāžas pārbaudei 569 m2 apjomā. Būvuzņēmēji aicināti iepazīties ar plašāku informāciju un pieteikties iepirkumam līdz š.g. 2. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas ilgtspējīgākās ēkas 2021

Db.lv, 07.09.2021

NOMINĀCIJA ILGTSPĒJĪGĀKĀ ĒKA 2021 LATVIJĀ. 1.vieta - Tirdzniecības centra ORIGO un biznesa centra ORIGO ONE jaunbūve Satekles ielā 2B, Rīgā. Pasūtītājs - LINSTOW BALTIC grupas uzņēmums ATTĪSTĪBAS AĢENTŪRA, projekts PS ARCADE, būvnieks SKONTO BŪVE, labiekārtojums Alps. Jau projektēšanas stadijā būvprojekts ieguva pasaulē vadošās ēku ilgtspējas novērtēšanas metodes BREEAM sertifikātus ar novērtējumu “Teicami”, bet šī gada pavasarī gan t/c Origo jaunbūve, gan biznesa centrs “Origo One” saņēma noslēdzošos sertifikātus par izbūvēto objektu. Abos gadījumos novērtējums sasniedza līmeni “Teicami”, biroju kompleksa gadījumā pietuvojoties līmenim “Izcili”. Tas ir augstākais līdz šim piešķirtais ilgtspējīguma vērtējums starp visiem tirdzniecības centriem Baltijas valstīs un starp visiem biznesa centriem Latvijā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā "Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā 2021" par ilgtspējīgāko ēku Latvijā atzīta tirdzniecības centra "Origo" un biroju centra "Origo One" jaunbūve.

Jau vēstīts, ka Latvija pagaidām ir vienīgā no Baltijas valstīm, kur tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss, turklāt tas norisinās jau deviņus gadu pēc kārtas. Arī šogad tika pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtēja starptautiska žūrija.

Nākamo gadu konkursu plānots paplašināt, aicinot piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākos objektus, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē, skaidroja organizatori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmējiem jāsāk ieviest ilgtermiņa vērtības modeli

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs, 25.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski uzņēmumu darbības pamatvirzītājs ir bijusi peļņa – un faktiski visa finanšu uzskaite ir vērsta uz to, kā pareizi atspoguļot uzņēmuma dažādo aktīvu pielietojumu ceļā uz peļņas gūšanu. Taču šī pieeja šobrīd patiesi mainās.

Ilgtspējīgas investīcījas kļūst par arvien izplatītāku aktīvu veidu un no biznesa organizācijām tiek gaidīts, ka tās radīs ilgtermiņa vērtību visām iesaistītajām pusēm, ne tikai akcionāriem. Nesen notikušajā Pasaules Ekonomikas Forumā tika plaši runāts par jaunu, četru ambīciju pīlāriem, kas uzņēmējdarbību balstītu uz pārvaldības principu, planētas, cilvēku un pārticības pamatiem. Šis ir iekļaujoša kapitālisma modelis, kuru vēl pilnībā neatspoguļo nedz uzņēmumu darbības modeļi, nedz attiecīgi to finanšu pārskati. Šobrīd biznesa un pārvaldības līderi meklē veiksmīgākos risinājumus, kā pareizi salāgot jaunās sabiedrības gaidas ar tradicionālo uzņēmējdarbību. Arī no EY puses esam aktīvi iesaistījušies šajā procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēgusi līgumu par Latvijas nacionālā paviljona koncepcijas izstrādi un realizāciju izstādei EXPO 2020 Dubaijā, informē LIAA. Līguma kopējā summa ir 925 887,79 eiro bez PVN.

Izstādi plānots atklāt šā gada 1. oktobrī, un tā norisināsies līdz 2022. gada 31. martam. Par labāko piedāvājumu tika atzīts trīs uzņēmumu apvienības projekts ar nosaukumu SOIL. Koncepcija paredz četrās dimensijās realizētu risinājumu, kura centrālais elements būs kūdra kā unikāls materiāls, kurš spēj savienot Latvijas vēsturi ar mūsdienām un nākotnes sasniegumiem.

"Latvijas paviljonu EXPO 2020 vēlamies veidot kā stāstu par Latviju, no vēstures uz tagadni un nākotni. SOIL komandas piedāvājums mūs uzrunāja ar sava koncepta plašo pielietojumu. Kūdra ir ļoti simbolisks un Latviju raksturojošs materiāls. Tas radīs paviljonā īpašu auru un Tuvo Austrumu reģionam neierastu vidi. Ar šī piedāvājuma starpniecību mēs varēsim akcentēt valsts tēla vērtības un sekmīgi prezentēt mūsu uzņēmumu piedāvājumu. EXPO 2020 šogad Dubaijā pulcēs vairāk nekā 190 valstis. Kā prioritārās jomas EXPO kontekstā esam definējuši informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, farmāciju un medicīnas aprīkojumu, inovatīvos būvniecības materiālus un tehnoloģijas, transportu un loģistiku, kā arī pārtikas segmentu, bet iespēja sevi apliecināt būs arī citu nozaru uzņēmējiem," uzsver LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 7. aprīļa izmaiņas SEB bankas valdes sastāvā – SEB bankas Kreditēšanas pārvaldes vadītājs Māris Larionovs pievienosies bankas valdei un uzņemsies atbildību par AML un darbības atbilstības jomu. Savukārt līdzšinējais atbildīgais par šo jomu, valdes loceklis Kārlis Danēvičs, turpmāk vadīs kredītu un risku kontroles jomu, informē banka.

Jauno valdes sastāvu apstiprinājusi Eiropas Centrālā banka un SEB bankas Padome.

Māris Larionovs strādā SEB bankā vairāk nekā 27 gadus un ieņēmis dažādus vadošus amatus gan kreditēšanas, gan bankas privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas struktūrvienībās. Pēdējos 9 gadus vadot Kreditēšanas pārvaldi, M.Larionovs sekmējis mērķtiecīgu un nepārtrauktu SEB bankas kredītportfeļa izaugsmi un uzkrājis bagātīgu klientu izvērtēšanas pieredzi.

M.Larionovs ieguvis profesionālo maģistra grādu ekonomikā Latvijas Universitātē, pabeidzis arī augstākā līmeņa vadītāju profesionālās izglītības programmu Vallenberga institūtā un Zviedrijas Līderības attīstības programmu Art of Execution. No 2014. gada viņš ir AS Kredītinformācijas birojs uzraudzības padomes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pēdējie gadi pasaulē iezīmējuši tā saucamo influenceru uznācienu. Tas faktiski nozīmē, ka ietekmīgākie no šādiem influenceriem ar sociālo mediju palīdzību var ietekmēt veselu biznesu un preču zīmju veikumu.

Visbiežāk šāda komunikācijas un informācijas patēriņa forma pieņemama ir gados jauniem patērētājiem, kuru siržu iekarošu daudzi biznesi mēdz likt savu mārketinga stratēģiju centrā.

Jāteic, ka no influenceru uznāciena nekādā ziņā nav izbēgusi arī finanšu pasaule. Arī šajā jomā realitāte arvien lielākā mērā sāk kļūt tāda, ka jaunieši kādu finanšu padomu atrod tieši šajā vidē no kāda sev pieņemamākā šāda censoņa. Turklāt dažiem ietekmīgākajiem šādiem personāžiem sekotāju loks mēdz būt ļoti plašs un pat fanātisks. Rezultātā to izteikumiem ir pa spēkam koriģēt kādu atsevišķu aktīvu – sevišķi, piemēram, ne pārāk lielu uzņēmumu akciju, cenu.

Vēl viena nesošā kolonna

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup sagatavo pirmo ESG ziņojumu

Db.lv, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu koncerns AS DelfinGroup, gatavojoties sākotnējam publiskajam akciju piedāvājumam (IPO), kā viens no retajiem Latvijas uzņēmumiem ir sagatavojis pirmo ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības (ESG – Environmental, Social, and Corporate Governance) ziņojumu par 2020. gadu.

Ziņojums veidots, vadoties pēc Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Nasdaq biržu ESG ziņojumu izstrādātajām vadlīnijām.

Latvijas Finanšu sektora attīstības plānā 2021. – 2023. gadam norādīts, ka Ziemeļvalstīs informāciju par ESG mērķiem, kas aptver daudzveidīgus vides, sociālos un pārvaldības jautājumus, šobrīd sniedz aptuveni 430 uzņēmumi. Savukārt Baltijas valstīs ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības novērtējumu veic tikai daži uzņēmumi.

"Gan sabiedrībā kopumā, gan biznesa vidē arvien vairāk apzinās, ka vides, sociālie un pārvaldības jautājumi, vērtējot uzņēmuma ilgtermiņa panākumu iespējas, ir tikpat nozīmīgi kā aktuālo finanšu datu analīze. Tāpēc, startējot ar IPO Nasdaq Riga biržā, ieviešam augstākos standartus un prasības, ko investori un regulējošās institūcijas izvirza finanšu nozares uzņēmumiem. ESG ziņojums ikvienam interesentam sniedz padziļinātu ieskatu ne vien uzņēmuma finanšu datos, bet arī uzņēmējdarbības iekšējos procesos, pārvaldības principos, attīstības filozofijā un ilgtermiņa vīzijā. Nav arī nekāds noslēpums, ka Eiropas Savienība par vienu no centrāliem ilgtspējas mērķiem ir izvirzījusi klimatneitrālu, resursefektīvu un sociāli taisnīgu investīciju veicināšanu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Līdz ar to Eiropā strādājošiem uzņēmumiem un investoriem ESG jautājumi un ar tiem saistīto risku mazināšana būs arvien nozīmīgāks faktors biznesa attīstības lēmumu pieņemšanā," norāda AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup gatavi startam biržā

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šoruden Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup īstenos akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržas Baltijas oficiālajā sarakstā.

2021. gada pirmajos sešos mēnešos koncerns sasniedzis 11,9 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir kāpums par 6,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, savukārt EBITDA pirmajā pusgadā pieauga par 8,7%, sasniedzot 4,6 miljonus eiro, bet AS DelfinGroup peļņa pirms dividenžu nodokļiem pirmajā pusgadā palielinājās par 9%, sasniedzot 2,3 miljonus eiro. Tādējādi šogad DelfinGroup sasniedza lielāko pirmā pusgada apgrozījumu uzņēmuma vēsturē.

Pandēmija nekavē izaugsmi

“Apgrozījuma kāpumu izdevās sasniegt, galvenokārt pateicoties patēriņa kreditēšanas, lombarda aizdevumu un preču tirdzniecības kāpumam digitālajos kanālos, jo straujāku klātienes tirdzniecības pieaugumu joprojām apgrūtina Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi. Taču, neskatoties uz ierobežojumiem, otrajā ceturksnī izdevās nozīmīgi uzlabot aizdevumu izsniegšanu. Patēriņa aizdevumu portfelis pirmajā pusgadā sasniedza 30,4 miljonus eiro, kas ir pieaugums par 50,3%, salīdzinot ar 2020. gada pirmā pusgada beigu rezultātiem, un bija patēriņa aizdevumu portfeļa rekords,” norāda AS DelfinGroup valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru