Finansējums

CFLA atbalsta Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma projektu

Zane Atlāce-Bistere, 20.06.2017

Jaunākais izdevums

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izvērtējusi vēsturiski piesārņotās vietas – Inčukalna sērskābā gudrona dīķu – sanācijas otrā posma projektu un to atbalsta, virzot tālākai iesniegšanai Eiropas Komisijā. Projekta realizācijai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) paredzēts līdzfinansējums vairāk nekā 24,8 miljonu eiro apmērā.

Projekts paredz Dienvidu un Ziemeļu sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus Inčukalna novada teritorijā, novēršot turpmāku piesārņojošo vielu, īpaši sērskābā gudrona atkritumvielu, emisiju vidē. Tādējādi tiks uzlabota gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāte bīstamo atkritumu izgāztuvei piegulošajā teritorijā līdz tādai pakāpei, ka netiek apdraudēta cilvēku veselība un vide. Attīrīto teritoriju būs iespējams izmantot ierobežotai saimnieciskai darbībai saskaņā ar teritorijas attīstības plānu.

Projekta īstenošanā no ERAF paredzēts investēt 24 869 084,61 eiro, valsts budžeta finansējums - 4 388 661,99 eiro, publiskais neattiecināmais finansējums - 442 250,00 eiro. Kopējās projekta izmaksas, t.sk. neattiecināmās izmaksas, ir plānotas 29 699 996,60 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšana izmaksājusi 57,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) īstenojis Latvijā līdz šim apjomīgāko un tehnoloģiski vienu no sarežģītākajiem vides projektiem, attīrot no vēsturiskā piesārņojuma - bīstamajiem atkritumiem Inčukalna sērskābā gudrona dīķus.

Pašlaik pilnībā noslēgušies sanācijas un rekultivācijas darbi, bet no dīķiem izvestā gudrona droša utilizācija turpināsies līdz 2023.gadam.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas notika vairāki mēģinājumi attīrīt bīstamās vietas, tomēr tehnoloģisko risinājumu un finansējuma trūkuma dēļ izrādījās neveiksmīgi. 2009.gadā tika saņemts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums un uzsākta projekta ""Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābā gudrona dīķi" sanācija" (3DP/3.4.1.4.0/09/IPIA/VIDM/002) īstenošana. Projekta I posma īstenošana notika no 2009. līdz 2015.gadam, savukārt projekta II posms tiek īstenots no 2016.gada līdz 2023.gadam. Projekta kopējais finansējums ir 57,8 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Izraudzīts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu veicējs

Rūta Lapiņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbus veiks PS «Inčukalns EKO», informē Valsts vides dienests (VVD).

VVD iepirkuma komisija pieņēmusi lēmumu piešķirt iepirkuma līguma vienošanās slēgšanas tiesības PS «Inčukalns EKO» iepirkuma «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» projektēšana un sanācijas darbi» ietvaros.

«Lursoft» informācija liecina, ka pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» dibināta 2016. gadā, un tās dalībnieki ir AS «VentEko», SIA «Eko Osta», un AS «BAO».

VVD norāda, ka PS «Inčukalns EKO» piedāvājums saimnieciski izdevīgākā kritērija vērtējumā saņēma 76,25 punktus, savukārt otra pretendenta A/S «A.C.B.» piedāvājums - 71,25 punktus.

VVD pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Inčukalna gudronu dīķu sanācijas projekta turpinātājiem paredzēs sankcijas darbu nepildīšanas gadījumā

LETA, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēdzot līgumu par Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrā posma īstenošanu, plānots paredzēt sankcijas darbu nepildīšanas vai aizkavēšanās gadījumā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Viņa skaidroja, ka abu sarunu procedūras dalībnieku - pilnsabiedrības «Inčukalns Eko» un AS «A.C.B.» - iesniegtie projekti ir sadalīti posmos. Šāds iedalījums ļāvis noteikt arī iespējamās sankcijas darba nepildīšanās vai aizkavēšanās gadījumā, teica Koļegova.

Uz komisijas deputātu jautājumiem par šīm sankcijām Koļegova gan nebija gatava sniegt detalizētas atbildes, bet deputāti pauda vēlmi ar tām iepazīties pirms līguma noslēgšanas nākamā gada janvārī, neraugoties uz tā ierobežotās pieejamības statusu.

Koļegova norādīja, ka ar abu pretendentu projektiem iepazinušies arī Rīgas Tehniskās Universitātes eksperti, kuri tos novērtējuši kā izpildāmus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Cemex rūpnīcā sadedzinātas pirmās kravas Inčukalna sērskābā gudrona materiāla

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Projekta «Vēsturiski piesārņoto vietu »Inčukalna sērskābā gudrona dīķi« sanācija, II posms» ietvaros šā gada jūnijā SIA «Cemex» rūpnīcā tika sadedzinātas pirmās kravas apstrādātā sērskābā gudrona materiāla no Inčukalna sērskābā gudrona dīķiem, informē Valsts vides dienests.

Ciešas savstarpējas sadarbības rezultātā starp SIA «Cemex» un sanācijas darbu veicēju ir sagatavota atbilstoša receptūra gudrona pārstrādei kurināmajā.

SIA «Cemex» pārstāvji apliecina, ka pirmās alternatīvā kurināmā NPS* kravas ir sadedzinātas cementa rūpnīcā Brocēnos.

Visā projekta īstenošanas laikā tiks turpināta neitralizētā materiāla pielāgošana SIA «Cemex» tehnoloģiskajiem un kvalitātes parametriem. Lai nodrošinātu turpmāku sagatavotā materiāla atbilstību kvalitātes rādītājiem, pilnsabiedrība «Inčukalns Eko» sērskābā gudrona Dienvidu dīķa teritorijā ir ierīkojusi laboratoriju sagatavotā gudrona testēšanai un pārbaudei, pirms kurināmais tiek izvests ārpus teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - FOTO: Inčukalna sērskābā gudrona dīķu teritorija

Zane Atlāce - Bistere, 21.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) Inčukalna novada iedzīvotājus un citus ieinteresētos otrdien aicināja uz Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbu norises publisko pasākumu.

Tā laikā sanācijas darbu veicēji pilnsabiedrība Inčukalns EKO izrādīja, kā notiek gudrona sagatavošana nosūtīšanai uz SIA Cemex ražotni Brocēnos. Vispirms sērskābais gudrons ar ekskavatoriem tiek izsmelts no dīķa un transportēts uz šim mērķim speciāli izbūvētu novietni, kur tas tiek neitralizēts, sajaucot ar neitralizācijas piedevām. Samaisot neitralizētā gudrona masu ar skaidām un sasmalcinātu šķeldu, tiek sagatavots sekundārais kurināmais, ko transportē uz SIA Cemex rūpnīcu Brocēnos, lai izmantotu cementa ražošanā, informē Valsts Vides dienesta (VVD) pārstāve Maruta Bukleviča.

Iedzīvotāji, kas bija ieradušies uz pasākumu, pievērsa VVD vadības uzmanību ap sērskābā gudrona dīķa teritoriju augošajiem kokiem, daļa no kuriem ir sākusi kalst. Priežu dzeltēšanas iemesls varētu būt saistāms gan ar šā gada karstajiem laika apstākļiem, gan ar sanācijas darbiem sērskābā gudrona dīķa teritorijā. Inčukalns EKO informēja, ka sanācijas darbu sākuma posmā, veicot eksperimentus ar dažādiem neitralizācijas materiāliem, tika konstatēts, ka no neitralizācijas angāra izplūst sēra dioksīds. Tika veiktas darbības, lai novērstu sēra dioksīda izplatīšanos ārpus angāra. Papildus veiktajām darbībām VVD ir lūgusi Inčukalns EKO turpmāk pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei sanācijas darbu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

VVD pagarinās Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta līgumu termiņus

LETA, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) ir tiesīgs slēgt Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošanai nepieciešamos līgumus uz laiku, kas pārsniedz piecus gadus, šodien lēma Ministru kabinets (MK).

Publisko iepirkumu likums nosaka, ka pasūtītājs ir tiesīgs slēgt iepirkuma līgumu uz laiku līdz pieciem gadiem. Taču Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošanai nepieciešamo darbu izpilde varētu pārsniegt piecu gadu atzīmi.

«Sanācijas darbu izpildītājam būs jāveic nepieciešamās izpētes, projektēšana, jāizstrādā sanācijas programma, jāizveido sanācijas darbiem nepieciešamā infrastruktūra, jāveic piesārņojuma avota transportēšana uz utilizācijas vietu un bīstamo atkritumu gala utilizācija, kā arī citi nepieciešamie darbi,» norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas ir tiešais VVD uzraugs.

Pamatojoties uz veicamo darbu īstenošanas termiņiem un apjomu, sākotnēji atvēlētais termiņš - pieci gadi - varētu tikt pārsniegts par diviem mēnešiem. Līdz ar to, VVD nepieciešams ar darbu veicējiem noslēgt termiņu, kurš pārsniedz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieku karteļa lietā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varētu pārtraukt Eiropas Savienības (ES) līdzekļu izmaksas par 12 realizācijas procesā esošiem objektiem, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja CFLA direktore Anita Krūmiņa.

Kopumā pēc CFLA aplēsēm finanšu korekcijas apjoms var sasniegt vismaz 18,6 miljonus eiro par 25 objektiem, kuru būvniecībā bija iesaistīti karteļa dalībnieki.

Krūmiņa sacīja, ka kopumā no 77 objektiem, kuri minēti Konkurences padomes (KP) lēmumā par būvnieku karteli, ES līdzfinansējums bija piesaistīts 47 projektos, taču 22 no šiem projektiem iepirkums ticis pārtraukts bez līguma vai arī tajā uzvarējis kartelī neiesaistīts uzņēmums, tāpēc šajos projektos CFLA finanšu korekciju nepiemēros.

Karteļa skandāls raisa daudz jautājumu  

Konkurences padome (KP) šokēja Latvijas sabiedrību ar paziņojumu par iespaidīga apjoma būvnieku...

Savukārt no 25 projektiem, kuros finanšu korekcija varētu tikt piemērota, 13 objekti jau ir pabeigti, nodoti ekspluatācijā un par šiem objektiem CFLA jau ir izmaksājusi ES līdzfinansējumu. No šiem projektiem finanšu korekcija 10,6 miljonu eiro apmērā var tikt pieprasīta piedziņas veidā no pasūtītājiem, kuri pēc tam varēs vērsties pret būvniekiem ar regresa prasību.

Savukārt 12 objekti vēl ir būvniecības noslēguma fāzē un par šiem projektiem CFLA vēl nav veikusi ES līdzfinansējuma izmaksas. Attiecīgi par šiem projektiem finanšu korekcija astoņu miljonu eiro apmērā var tikt piemērota, veicot ieturējumus un neizmaksājot ES fondu naudu.

Ņemot vērā, ka no KP publiskotā lēmuma nav iespējams izdarīt viennozīmīgus secinājumus par pasūtītāja iesaisti pārkāpumā, CFLA šīs informācijas noskaidrošanai pieprasījusi papildu informāciju no KP. Ja tiks gūti pierādījumi pasūtītāja iesaistei pārkāpumos, korekcijas summa ES fondu projektos var pieaugt, skaidroja Krūmiņa.

Viņa pastāstīja, ka sākotnēji katra konkrētā ES fondu projekta ietvaros CFLA pieņems lēmumu konstatēt neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizdomas par krāpšanu", nosakot finanšu korekciju, apturot maksājumus attiecīgajā projektā koriģējamo izdevumu apmērā, taču neuzsākot neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu.

CFLA gala lēmums par neatbilstību, kas kvalificējama kā "aizliegta pretendentu vienošanās", finanšu korekcijas piemērošanu un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu tiks pieņemts pēc tam, kad būs pagājis KP lēmuma apstrīdēšanas laiks un tas būs stājies spēkā, vai, ja KP lēmums tiks apstrīdēts, tad pēc tam, kad būs stājies spēkā tiesas spriedums attiecīgajā strīdā, uzsvēra Krūmiņa.

Pēc CFLA lēmuma ES fondu projektu īstenotājiem jeb pasūtītājiem būs tiesības vērsties regresa kārtībā pret konkrēto pārkāpumu izdarījušajiem uzņēmumiem.

Pastāvot konkurences pārkāpumam, CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu.

Saskaņā ar finanšu korekciju vadlīnijām tiek noteiktas vairākas korekcijas. Korekcija 10% apmērā tiek noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalījušies dažādi (ne tikai kartelī iesaistīti) uzņēmumi, bet konkrēto līgumu noslēdzis kāds no kartelī iesaistītajiem uzņēmumiem. Korekcija 25% var tik noteikta, ja iepirkuma procedūrā piedalās tikai slepenas vienošanās dalībnieki/uzņēmumi, un konkurence tikusi būtiski ierobežota. Savukārt 100% korekcija var tikt noteikta, ja apstiprināta pasūtītāja iesaiste, sniedzot palīdzību pretendentiem, kas veic aizliegtās vienošanās, un kāds no pretendentiem, kas bijis iesaistīts aizliegtās vienošanās veidošanā noslēdzis konkrēto līgumu.

Jau ziņots, ka starp projektiem, kuriem CFLA varētu piemērot finanšu korekciju, ir Rīgas pilsētas pašvaldības pasūtītie - būvnieka SIA "Re&Re" īstenotais Latvijas Nacionālā mākslas muzeja projekts un būvnieka SIA "Velve" īstenotais VEF kultūras pils projekts.

Tāpat finanšu korekciju varētu piemērot Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtītajiem projektiem - būvnieka SIA "Arčers" īstenotajam Rīgas Angļu ģimnāzijas projektam, būvnieka "Rere būve 1" īstenotajam Rīgas Franču liceja projektam un SIA "Velve" īstenotajam Zolitūdes skolas projektam. Finanšu korekcija varētu tikt piemērota arī par Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma pasūtīto un būvnieka "Rere būve" īstenoto tehnikuma projektu.

Finanšu korekcija var skart Latvijas Universitātes (LU) pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto LU Akadēmiskā centra Torņakalnā projektu, kā arī VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" pasūtīto un būvnieka SIA "LNK Industries Partnership" īstenoto Daugavas stadiona tribīņu projektu.

Tāpat finanšu korekcija var tiks piemērota Ventspils Mūzikas vidusskolas pasūtītā un būvnieka "Merks-Ostas celtnieks" īstenoto Ventspils Mūzikas vidusskolas ar koncertzāles projektu, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Komunālā pārvalde" pasūtīto un būvnieka "LNK Industries Group" īstenoto Inovāciju centa projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart Jelgavas pašvaldības pasūtīto un būvnieka "Rere būve 1" īstenoto Jelgavas Valsts ģimnāzijas projektu, kā arī VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pasūtīto un būvnieka SIA "Abora" īstenoto Prokuratūras ēkas projektu.

Tāpat finanšu korekcija varētu skart četrus Rīgas Tehniskās universitātes pasūtītos projektus, kurus īstenoja būvnieki "Merks" un "Abora", kā arī SIA "Latvijas energoceltnieks" īstenoto Rēzeknes tehnikuma projektu un Siguldas novada pašvaldības pasūtīto un "Rere būve 1" īstenoto Siguldas pils projektu.

Finanšu korekcija varētu arī skart "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Jelgavas pilsētas slimnīcas projektu, "Velves" īstenoto Liepājas slimnīcas projektu, Ogres pašvaldības pasūtītos projektus - būvnieka "Rere būve, Re&Re un Campaign" īstenoto Ogres sociālā centra projektu, kā arī "Latvijas energoceltnieka" īstenoto Ikšķiles vidusskolas projektu.

Tāpat LETA jau vēstīja, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

KP desmit būvnieku kartelī iesaistītos uzņēmumus sodījusi ar naudas sodu kopumā 16 652 927,4 eiro apmērā.

Starp 10 sodītajiem uzņēmumiem ir SIA "Skonto būve", SIA "Latvijas energoceltnieks", SIA "Velve", SIA "Arčers", SIA "Rere būve", SIA "Re & Re", SIA "RBSSKALS būvvadība", SIA "Abora", AS "LNK Industries" un SIA "Merks". Tiesa "RBSSKALS būvvadība" patlaban jau ir likvidēta, tāpēc sods netika piespriests.

Procentuāli lielākais naudas sods no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma - 6,1% - tika piemērots diviem uzņēmumiem. "Re & Re" piemērots naudas sods 170 635,91 eiro apmērā, bet "Skonto būvei" - 746 720,15 eiro apmērā.

Naudas sods 5,4% apmērā no iepriekšējā finanšu gada apgrozījuma piemērots četriem uzņēmumiem. "LNK Industries" piemērots sods 3 711 491,28 eiro apmērā, "Merks" - 2 688 950,79 eiro apmērā, "Arčers" - 1 998 412,02 eiro apmērā un "Abora" - 1 115 910 eiro apmērā.

"Latvijas energoceltniekam" piemērots naudas sods 5,3% apmērā no iepriekšējā apgrozījuma - 3 329 579,41 eiro, "Rere būvei" - 5,2% apmērā no apgrozījuma jeb 711 050,34 eiro, bet "Velvei" - 4,6% apmērā no apgrozījuma jeb 2 421 419,39 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban noskaidro pasūtītāju iesaisti būvnieku karteļa lietā, bet konkrētus lēmumus šajā lietā CFLA sola tikai pēc tam, kad būs stājies spēkā Konkurences padomes (KP) lēmums, informēja CFLA.

Jau vēstīts, ka KP atklātā būvniecības uzņēmumu karteļa dalībnieki bija iesaistīti vismaz 70 iepirkumos par kopējo līgumsummu 686 989 991 eiro. Starp lielākajiem publiskajiem iepirkumiem minēti Mežaparka estrādes, Jaunā Rīgas teātra, Ventspils mūzikas vidusskolas un koncertzāles "Latvija", Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kultūras pils "Ziemeļblāzma", Okupācijas muzeja iepirkumus.

Savukārt CFLA informēja, ka, analizējot KP lēmuma informāciju, secināts, ka apmēram 25 Eiropas Savienības (ES) fondu projektos būvniecības iepirkumos tiesības uz līgumu ir ieguvis būvnieks, kurš fiksēts kā karteļa dalībnieks, un šādā gadījumā CFLA ir pienākums piemērot finanšu korekciju - atcelt vai samazināt finanšu atbalsta summu. Pašreiz lēsts, ka korekciju jeb ES atgriežamās summas apjoms varētu būt vismaz 18 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija apstiprinājusi finanšu ieguldījumu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas otrās kārtas projektā, kur tā īstenošanai kopumā paredzēti vairāk nekā 29 miljoni eiro, no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējot 85% no kopējām attiecināmajām izmaksām.

Projekta otrā posma īstenošanā, izmantojot ERAF līdzfinansējumu, paredzēta Dienvidu dīķa sanācijas pabeigšana, Ziemeļu dīķa sanācija, sanācijas darbu uzraudzība, inženiertehniskie pakalpojumi un projekta vadība.

Līdz 2023. gada nogalei plānots atjaunot 2,5 ha zemes, kas aptver abu piesārņojuma avotu (dīķu) platību. Projekta ieviešanas rezultātā kopējā ietekmētā zemes platība, ko varēs iesaistīt saimnieciskajā apritē atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam, ir aptuveni 7 - 9 ha. Šo platību varēs, piemēram, izmantot kā meža zemi.

Projekta iesniedzējs ir Valsts vides dienests - tiešās pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir organizēt vēsturiski piesārņoto vietu sanāciju, savukārt atbildīgās iestādes funkcijas pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) nolēmusi izbeigt līgumu ar uzņēmumu Rīgas satiksme (RS) par Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansētā Skanstes tramvaja projekta īstenošanu, informē CFLA pārstāve Daiga Reihmane.

Paziņojums par lēmumu 2.maijā nosūtīts RS.

CFLA ir izvērtējusi RS iesniegto informāciju un skaidrojumus, projekta aktualizēto rīcības plānu par projekta ieviešanas riskiem, CFLA rīcībā esošos auditorfirmas SIA «Ernst & Young Baltic» ziņojumus, kā arī citu pieejamo informāciju par RS darbību. Balstoties uz šo analīzi, CFLA pieņēmusi lēmumu vienpusēji izbeigt līgumu.

«Pamatojumā savam lēmumam norādām uz nepieļaujami augstajiem riskiem, kas faktiski izslēdz iespēju realizēt projektu atbilstoši plānam un projekta izdevumus deklarēt Eiropas Komisijai (EK). Pašreiz jau vairs nav iespējams nodrošināt visu projektā paredzēto darbību veikšanu – saskaņojumus, iepirkumus, būvdarbus, tramvaju iegādi utt., lai iekļautos paredzētajā termiņā un sasniegtu plānotos rezultātus. Turklāt uzņēmums joprojām cīnās ar problēmām darbības organizēšanā un projekta pārvaldībā, kā arī joprojām pastāv aizdomas par iespējamu krāpniecību iepirkumos. Atgādinu, ka pret krāpšanu un korupciju fondu projektos ir «nulles tolerance». Rezumējot - viss apstākļu kopums pašreiz skaidri rāda, ka ES fondu rāmjos projekts nevar tikt īstenots,» skaidro CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apturējusi Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma maksājumus Rīgas satiksmes (RS) Skanstes tramvaja līnijas projektā, kā arī divos Daugavpils domes īstenotajos infrastruktūras uzlabošanas projektos.

Lai novērstu iespējamos ES fondu finanšu riskus, CFLA ir pieņēmusi lēmumus apturēt ES fondu projektu maksājumus, kas ir tiešā saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) uzsāktajiem kriminālprocesiem par veiktajiem iepirkumiem RS un Daugavpils domē.

Tāpat kā RS projekta gadījumā CFLA lēmumi attiecas arī uz Daugavpils domes īstenoto infrastruktūras uzlabošanas projektu vispārējās izglītības iestādēs, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanas projektu Daugavpils pilsētas izglītības iestādes sporta zālē.

Visiem ir jāzina šī pamata patiesība – ja fondu projektā tiek atklāta krāpšana vai saistība ar koruptīvām darbībām, fondu finansējums tam tiek atņemts. Pret krāpšanu un korupciju ir nulles tolerance. Un jāapzinās arī sekas - ja projektam atņem ES fondu finansējumu, tā izdevumi paliek uz Latvijas nodokļu maksātāju pleciem, uzsver CFLA direktors Mārtiņš Brencis.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Energoefektivitātes uzlabošanai pieejami 11,7 miljoni eiro

Lelde Petrāne, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas.

Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Šīs vasaras dienaskārtībā – apsteigt konkurentu

Edgars Kudurs, ALTUM uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs, 23.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurētspēja teju vienmēr sākas ar ikdienišķiem, šķietami «nelieliem» lēmumiem.

Ar precīzi noformulētu, viegli uztveramu produkta vai pakalpojuma nosaukumu. Ar savlaicīgi modernizētām tehnoloģijām, ar ieguldījumiem efektivitātē. Ja šie lēmumi nezinātājam paliek apslēpti, to sekas ar laiku kļūst uzskatāmi redzamas ikvienam – no konkurences cīņas izstājas zaudētāji, tie, kas savu nozīmīgā lēmuma mirkli ir nogulējuši. Viens no šādiem izšķirošiem momentiem ir šī vasara, kad ražošanas sektora uzņēmējiem ir unikāla iespēja ieplānot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, gudri kombinējot vairākas valsts atbalsta programmas un tādējādi stiprināt savu konkurētspēju mērķa tirgos.

Energoefektivitāte ir joma, par kuru uzņēmēji cenšas nedomāt vai vismaz nedomāt par to katru dienu. Priekšstats, ka tas ir dārgi, lieki, pat nevienam īsti nevajadzīgi un sarežģīti, aizvien vēl ir dzīvs. Taču greizie pieņēmumi mainās, tiklīdz šī joma ir iepazīta rūpīgāk. Jo energoefektivitātē ieguldījumus veikušu uzņēmumu pieredze liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, un energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem. Turklāt, globālie tirgus spēlētāji, piemēram, lai zināmais IKEA un daudzi citi uz saviem piegādātājiem un partneriem pamazām attiecina tos pašus ilgtspējas standartus, kurus ir ieviesuši savā darbā. Energoefektivitāte un uzņēmuma arvien mazāks klimata nospiedums te ir un būs uzmanības degpunktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksme pārtraukusi uzsāktos iepirkumus Skanstes tramvaja projektā

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas satiksmes iepirkumu komisija 18.janvārī pieņēmusi lēmumu par Kohēzijas fonda projekta Nr.4.5.1.1/16/I/002 «Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība» ietvaros organizēto iepirkumu slēgto konkursu «Rīgas tramvaju infrastruktūras pārbūve» un sarunu procedūru «Par zemās grīdas tramvaju piegādi» pārtraukšanu, informē pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis.

Abus pārtrauktos iepirkumus no jauna plānots izsludināt tuvāko mēnešu laikā. Līdz jaunas iepirkumu procedūras uzsākšanas «Rīgas satiksme» paredzējusi pārstrādāt iepirkumu dokumentāciju, pārskatot prasības pretendentiem, tādējādi iespēju robežās paplašinot potenciālo pretendentu loku.

V.Zaķis piebilst, ka pirms iepirkumu izsludināšanas visai iepirkumu dokumentācijai tiek veikta likumdošanā noteiktā pirmspārbaude Iepirkumu uzraudzības birojā. Tāpat arī noslēgtā līguma par projekta īstenošanas uzraudzību (Integritātes pakts) ietvaros «Rīgas satiksmes» iepirkumu komisija aktīvi sadarbojas ar biedrību «Sabiedrība par atklātību – Delna».

Jau vēstīts, ka Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) patlaban neizskata iespēju atjaunot Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumus Skanstes tramvaja projektam, informēja CFLA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl Latvija gruntsūdeņu sanācijā Sarkandaugavā investēs 800 000 eiro

Db.lv, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums "Lidl Latvija" ir noslēdzis līgumu ar Latvijas uzņēmumu "VentEko" un Lielbritānijas uzņēmumu "ATG group" par piesārņoto gruntsūdeņu sanācijas projekta veikšanu Rīgā, Sarkandaugavā, Duntes ielā 25, kur uzņēmums plāno būvēt jaunu "Lidl" veikalu.

Sanācijas darbi objektā sāksies jau nākošnedēļ, un plānots, ka tie noslēgsies šī gada novembra beigās. Kopējās "Lidl Latvija" investīcijas šajā pilsētas vides kvalitātes uzlabošanas projektā tuvosies 800 000 eiro.

Plānotā Lidl veikala vietā Sarkandaugavā konstatēts bīstams piesārņojums 

Teritorijā Rīgā, Sarkandaugavā, kuru veikala «Lidl» būvniecībai iegādājies uzņēmums «Lidl...

"Ilgtspēja un rūpes par vidi ir viena no "Lidl" pamatvērtībām, tāpēc esam priecīgi šodien paziņot par šī sanācijas projekta uzsākšanu. Esmu pārliecināts, ka visi Sarkandaugavas apkaimes iedzīvotāji būs tikai ieguvēji no šī projekta, kas vērsts uz negatīvā industriālā piesārņojuma mantojuma likvidēšanu un būtisku apkārtējās vides stāvokļa uzlabošanu šajā apkaimē," saka Mikus Ķīsis, "Lidl Latvija" nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

"Mūsu centrs izstrādāja hidroģeoloģisko modeli objektam Duntes ielā 25 un tā apkārtnei. Modelī iekļauta iepriekšējās ģeoloģiskās izpētes informācija, kartogrāfiskais materiāls par apbūvi, apvidū veikto urbumu dati, digitālais reljefs, kā arī atsevišķas kartes no mūsu pašu izstrādātā Latvijas hidroģeoloģiskā modeļa LAMO. Ar šo modeli var simulēt dažādus scenārijus: piesārņojuma plūsmu uzdotā laika periodā, inženiertehnisku būvju ierīkošanu, piemēram, sprostsienas ierakšanu, atsūknēšanas urbumu izveidi, piesārņojuma ekskavāciju. Modelēšana spēj dot atbildi, cik efektīvs ir viens vai otrs iespējamais risinājums. Šajā objektā piesārņojuma plūsmas ceļā ieteicām izbūvēt reaktīvo sprostsienu, kas ūdeni netraucēti laiž cauri, to filtrējot un attīrot. Latvijā tas ir inovatīvs risinājums," stāsta RTU Vides modelēšanas centra pētnieks Kaspars Krauklis.

RTU speciālistu veiktās izpētes rezultātā secināts, ka objekta teritorijā, kas ir 150m x 90m liels laukums, gruntsūdens horizonta augšējā daļa ir piesārņota visā teritorijas platībā. Konstatēts, ka piesārņojums turpina ieskaloties gruntsūdenī un migrē uz Sarkandaugavas kanālu. Tā kā naftas ogļūdeņražu piesārņojumam ir pakļauti līdz pat 28 900 kubikmetru grunts, tās izrakšana nav praktiski iespējams risinājums, ņemot vērā grunts piesārņojuma dziļumu un apmērus, kā arī piemērotu tās tālākas utilizācijas vietu trūkumu Latvijā. Tādēļ kā visatbilstošākais tika akceptēts RTU speciālistu ieteiktais risinājums.

Valsts vides dienests norāda, ka "šobrīd Latvijā Piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu sarakstā ir iekļautas vairāk nekā 3500 dažādas vietas un teritorijas. Duntes 25 ir viena no tām. Lai šādā teritorijā uzsāktu būvniecības procesu, obligāti ir jāveic priekšdarbi - teritorijas ģeoekoloģiskā izpēte un iegūto rezultātu analīze, jāanalizē dažādi iespējamie tehnoloģiskie risinājumi, lai identificētu atbilstošāko konkrētās vietas sanācijai. Sanācijas darbu veikšanai ir sagatavota un Valsts vides dienestā saskaņota sanācijas programma, kur detalizēti noradīti sanācijas rezultāti, sanācijas metodes, laika grafiks, kā arī vides monitorings un kārtība, kādā atbildīgajiem dienestiem tiks sniegta informācija par sanācijas gaitu. Atbildīgi īstenojot visus šos soļus, tiks radīts pamats, lai teritorijas sanācija sasniegtu savu mērķi un to varētu atgriezt saimnieciskajā apritē."

Sanācijas projekta gaitā "ATG group" speciālisti gar teritorijas dienvidu un rietumu robežām izveidos īpašu necaurlaidīgu sienu 128 metru garumā un 8,5 metru dziļumā. Teritorijas dienvidrietumu daļā, gar primāro gruntsūdens plūsmas ceļu, 52 metru garumā un 8,5 metru dziļumā tiks ierīkota caurlaidīga filtrējošā siena.

Ņemot vērā augsto gruntsūdens līmeni un nestabilos grunts apstākļus, sienas paredzēts uzstādīt ar īpašu "ATG group" radīto grunts sajaukšanas metodi, izmantojot spirālveida urbjus barjeras sienas veidošanai. "ATG group" speciālistu izstrādātā metode izmanto reaģentus, kas pierādāmi spēj kavēt izšķīdušo metālu migrāciju un palīdzēs samazināt piesārņojuma koncentrācijas, kas sasniedz Sarkandaugavas kanālu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa pārkāpumu saistīti ar iepirkumu regulējošo normu neievērošanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa. Viņa norāda, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā pašlaik notiek projektu iesniegšana un atlase, bet lielākie klupšanas akmeņi parasti mēdz rasties to īstenošanas fāzē, kas vēl tikai priekšā. Ar šo interviju DB uzsāk publikāciju ciklu, pētot, kā Latvijā notiek ES fondu apguve, nākamajos numuros pievēršoties arī konkrēto gadījumu analīzei.

Fragments no intervijas, kas publicēta 14. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, balstoties uz CFLA pieprasījumu, kāda valsts iestāde, kapitālsabiedrība vai pašvaldība par ES fondu izlietojumu ir bijusi spiesta veikt neatbilstoši veikto izdevumu atmaksu?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) pagājušajā gadā dažādu projektu īstenošanai no Eiropas Savienības (ES) fondiem izmaksājusi 602,8 miljonus eiro, teikts CFLA sagatavotajā pārskatā par iestādes darbību 2020.gadā.

Vienlaikus aģentūrā atzīmē, ka 2020.gadā projektu īstenotājiem no ES fondu līdzekļiem izmaksāts par 12% vairāk, nekā plānots.

Savukārt visā pagājušajā ES fondu plānošanas periodā, kas ilga no 2014. līdz 2020.gada beigām, veiktas investīcijas 2,4 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus 2020.gadā turpinājās atlašu izsludināšana dažādās ES fondu programmās - kopumā 2020.gadā izsludinātas 19 jaunas projektu iesniegumu atlases par vairāk nekā 192 miljoniem eiro no ES fondu finansējuma kopsummas.

Pagājušajā gadā noslēgti 263 līgumi par 211 miljoniem eiro.

CFLA direktore Anita Krūmiņa atzina, ka pagājušais gads gan vispārēji, gan arī CFLA vēsturē paliks ierakstīts kā ārkārtējs, jo Covid-19 pandēmija nesa virkni izmaiņu darba un personiskās dzīves plānošanā un organizēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Nodarbināto apmācībās no ES fondiem plāno investēt 6,4 miljonus eiro

Lelde Petrāne, 13.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) projektu iesniegumu atlasē par apmācību organizēšanu nodarbinātajiem saņēmusi sešus projektu iesniegumus, kuros kopumā paredzētas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) investīcijas vairāk nekā 6,4 miljonu eiro apmērā.

Projektu pieņemšana ES fondu programmā dažādu apmācību organizēšanai komersantiem noslēdzās 2019. gada nogalē. Pēc projektu apstiprināšanas – provizoriski š.g. aprīlī - informācija par apstiprinātajiem projektiem, t.sk. projektu īstenotāju kontaktinformācija, tiks publicēta CFLA mājaslapas sadaļā "Projektu īstenošana". CFLA aicina komersantus par savu darbinieku apmācību iespējām sazināties ar atbilstošās nozares projektu īstenotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Gudrona dīķu sanācijas darbus par 1,2 miljoniem eiro uzraudzīs Geo Consultants

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienesta (VVD) iepirkuma komisija 2018. gada 16. janvārī pieņēma lēmumu piešķirt iepirkuma līguma slēgšanas tiesības SIA Geo Consultants iepirkuma Vēsturiski piesārņotās vietas Inčukalna sērskābā gudrona dīķi projektēšanas un sanācijas darbu inženiertehniskā uzraudzība ietvaros, informē VVD.

Piedāvājuma izvēles kritērijs ir piedāvājums ar viszemāko cenu, kas atbilst visām slēgta konkursa nolikumā iekļautajām prasībām. SIA Geo Consultants piedāvātā pakalpojuma cena ir 1 236 000, 00 EUR (bez PVN), bet Geocoma Marcin Chalecki piedāvātā pakalpojuma cena ir 1 494 440, 00 EUR (bez PVN).

Abu pretendentu piedāvājumi atbilst visām slēgta konkursa nolikumā iekļautajām prasībām. Iepirkuma komisijas pieņemto lēmumu, atbilstoši Publisko iepirkumu likumā noteiktajam, ir iespējams pārsūdzēt 10 dienu laikā, iesniedzot iesniegumu par iepirkuma procedūras pārkāpumiem Iepirkumu uzraudzības birojā.

Jau ziņots, ka dīķu sanācijas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība Inčukalns Eko, kuras piedāvājums atzīts par saimnieciski izdevīgāko. Saskaņā ar uzņēmuma piedāvājumu, sanācijas darbi tiks sākti nekavējoties pēc līguma slēgšanas, kas paredzēta janvāra beigās vai februāra sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas gāzes tirgotāji: Inčukalna gāzes krātuves tarifu paaugstināšana padarītu to nepievilcīgu

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd gāzes uzglabāšanas tarifs ir aptuveni 1,5 eiro par megavatstundu, bet to iecerēts palielināt līdz 2,3 eiro par megavatstundu.

Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram AS Conexus Baltic Grid (Conexus) paaugstinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmantošanas tarifus, tā varētu vairs nebūt pievilcīga ārvalstu klientiem, aģentūrai BNS atzina gāzes tirgotāji Lietuvā.

«Conexus plāno palielināt tarifus par 50-60% atkarībā no produkta, bet mēs uzskatām, ka tāds palielinājums ir nepamatots un samazinātu krātuves pievilcību. Jūtam, ka cenu veidošanas politika un izsoles ir labvēlīgākas vietējiem piegādātājiem. Lai gan tarifu paaugstināšana attiektos uz visiem, tomēr Igaunijas vai Lietuvas uzņēmumiem vēl jāpieskaita transporta izmaksas, un tas samazinās to konkurētspēju,» ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības kompānijas Lietuvos duju tiekimas (LDT) ģenerāldirektors Mants Mikalajūns. LDT daļu gāzes glabā Inčukalnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

FM aicina ministrijas izvērtēt ES fondu projektu ieviešanas paātrināšanas iespējas

Rūta Cinīte, 12.09.2017

Par ES fondu ieviešanas progresu liecina arī mēneša laikā sasniegtais, proti, lielākā daļa ES fondu projektu autoceļu rekonstrukcijai ir īstenošanā vai jau pabeigti.

Foto: Paula Čurkste/ LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos, informē FM Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

Tādēļ atbildīgajām nozaru ministrijām sadarbībā ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) noteikts izvērtēt situāciju ar ES fondu investīciju ieviešanas negatīvām novirzēm un līdz šī gada 1. novembrim iesniegt MK situācijas novērtējumu un priekšlikumus finansējuma pārdalēm vai citu rīcību. Tai skaitā, ja nepieciešams, jāsagatavo priekšlikumus attiecībā uz individuāliem projektiem, lai novērstu riskus kopējo ES fondu mērķu izpildē.

Ministrijā skaidro, ka finansējuma saņēmēji projektus iesniedz atlases noslēguma posmā un nepietiekamā kvalitātē, lai tos apstiprinātu bez nepieciešamības projektu iesniedzējiem veikt precizējumus un iesniegt atkārtoti. Projektu iesniedzēji bieži pārceļ sākotnēji plānotos projektu iesniegšanas termiņus, lai sagatavotu kvalitatīvāku projekta iesniegumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt jauno vilcienu iegādei

LETA, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstes tramvajam paredzēto finansējumu varētu novirzīt kādam no trim infrastruktūras projektiem, tostarp AS «Pasažieru vilciens» jauno vilcienu iegādei, sacīja satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) pārstāve Aļona Zandere.

Zandere stāstīja, ka Satiksmes ministrija (SM) ir tā, kas lems par naudas novirzīšanu citiem projektiem, turklāt šo līdzekļu novirzīšanai jānotiek, pamatojoties uz Eiropas Savienības (ES) fondu programmas «Izaugsme un nodarbinātība» vienu no prioritātēm, proti, videi draudzīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstība.

«Tuvākajā laikā tiks izlemts, kam tieši šo naudu novirzīt. Patlaban ir trīs iespējamie varianti - sniegt atbalstu jauno vilcienu iegādē Pasažieru vilcienam, tādējādi mazinot finansiālo slogu valsts budžetam, tāpat tiek runāts par iespēju ieguldīt šo finansējumu Daugavpils vai Liepājas tramvaju sliežu infrastruktūras attīstībā,» pauda satiksmes ministra pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai panāktu augsnes, grunts, pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanu, kā arī atjaunotu vides kvalitāti un novērstu iedzīvotāju veselības apdraudējumu, sanācijas darbu turpināšanai Inčukalna sērskābā gudrona dīķos no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pieejami vairāk nekā 24,8 miljoni eiro.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts vides dienestam sagatavot projekta iesniegumu, lai turpinātu un pabeigtu piesārņoto vietu sanāciju, kas uzsākta Eiropas Savienības fondu 2007.–2013. gada plānošanas periodā.

Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas darbības, no kurām finansējuma saņēmējs negūst ieņēmumus: piesārņoto teritoriju sanācija, likvidējot piesārņojuma avotus, atsūknējot un attīrot piesārņotos pazemes ūdeņus, rekultivējot piesārņotās teritorijas, kā arī utilizējot vai apglabājot sanācijas procesā izņemto piesārņojumu. Paredzēts, ka līdz 2023. gada nogalei kopējā atjaunotās zemes platība būs 2,5 hektāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes apjomu

Lai gan šobrīd Inčukalna krātuve tiek galā ar klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, situācija var kļūt kritiska - Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atzīst, ka gadījumā, ja šī gada janvāris būtu bijis aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna pazemes gāzes krātuve nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai izvairītos no enerģētikas krīzes, šādas situācijas Z.Kotāne aicina risināt preventīvi, ieviešot Latvijā obligātās dabasgāzes uzglabāšanas rezerves.

Viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo gan šādu risinājumu vērtē negatīvi, prognozējot, ka tādā gadījumā gala produkta cena paaugstinātos, bet tirgus kļūtu mazāk likvīds. «Inčukalnam būtu jāstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem principiem, ieinteresējot tirgotājus ar atbilstošu cenu piedāvājumu. Ja glabāšana Inčukalnā būtu izdevīgāka, augtu arī pieprasījums. Visur pasaulē ir pieņemts, ka glabāšanas izmaksām ir jābūt zemākām par vasaras un ziemas cenu starpības izmaksām,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš atzīmē, ka apgādes drošuma jautājumi ir jārisina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram, tāpēc uzlikt šo slogu uz tirgotāju pleciem nebūtu pareizi. «Tas nav tirgotāju pienākums, šī problēma jārisina pašam Conexus, veicot tarifu izmaiņas vai palielinot savu stratēģisko rezervi,» pauž M.Kuņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru