Reklāmraksti

Cido Grupa novērtēta kā ilgtspējīgākais partneris dzērienu nozarē Latvijā

Sadarbības materiāls, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Viens no ambiciozākajiem "Cido Grupa" ilgtspējas stratēģijas mērķiem ir sasniegt 100% klimatam neitrālu ražošanu līdz 2025. gadam un līdz 2030. gadam vismaz par 50% samazināt oglekļa dioksīda (CO₂) nospiedums visā piegādes ķēdē. “Lai sasniegtu klimatam neitrālu ražošanu, šajā gadā uzstādīsim saules paneļus ar kopējo jaudu 250 kWp. Pāreja uz videi un klimatam draudzīgākiem energoresursiem ir loģisks nākamais ilgtspējas solis, kas ļaus pašiem saražot 5% no kopējā elektroenerģijas patēriņa, būt neatkarīgākiem no elektrības cenu svārstībām un strādāt vēl energoefektīvāk. Līdz 2025. gadam plānojam pilnībā atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas apkurē un tehnoloģiskajiem ražošanas procesiem. Šīs pārejas projektēšanas fāzi plānots pilnībā pabeigt jau šajā gadā,” par tuvākajiem ilgtspējas mērķiem stāsta Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis.

Reputācijas viedokļu aptaujas ļauj uzņēmējiem ne tikai uzlabot uzņēmuma darbību, bet arī izmērīt progresu. Starp citiem pozitīvi novērtētajiem aspektiem mazumtirdzniecības tīkli atzīmēja "Cido Grupa" izmantoto otrreiz pārstrādājamo iepakojumu. Līdz 2025. gadam plānots pilnībā pāriet uz 100% pārstrādātu, pārstrādājamu vai atkārtoti lietojamu iepakojumu.

“Cido Grupa” 2022. gada pavasarī uzsāka īstenot ilgtspējības stratēģiju, pakāpeniski ieviešot nozīmīgas pārmaiņas visā uzņēmuma darbībā, kuras iecerēts pilnībā ieviest līdz 2025. gadam. Ilgtspējas stratēģijas īstenošanai plānots investēt 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunojamās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā. Ieviešot ilgtspējības stratēģiju, partneru un klientu vērtējums ir ārkārtīgi svarīgs, lai “Cido Grupa” līdz 2025. gadam kļūtu par pirmo izvēli un ilgtspējīgāko partneri alus un bezalkoholisko dzērienu nozares segmentā.

*Pētījuma kompānijas “Kantar” veiktā Royal Unibrew Baltic grupas Latvijas klientu aptaujā piedalījās 101 uzņēmums, kuru vidū bija mazumtirdzniecības ķēžu, kafejnīcu un restorānu pārstāvji. Respondenti vērtēja “Cido Grupa” ilgtspējas, sociālās atbildības un reputācijas kategorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cido grupa nav kompensējusi Baltkrievijas un Krievijas eksporta tirgus apjomu

LETA, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotāja "Cido grupa" nav pilnībā kompensējusi zaudēto eksporta tirgus apjomu Krievijā un Baltkrievijā, atzina "Cido grupas" valdes loceklis Marijus Valds Kirstuks.

Eksports veido 30% no "Cido grupas" kopējiem pārdošanas apjomiem. Krievijas un Baltkrievijas tirgus 2021.gadā veidoja 6-7% no eksporta apjoma jeb vien 2% no kopējā pārdošanas apjoma, "tādēļ šiem tirgiem nebija lielas ietekmes," uzsvēra Kirstuks, norādot, ka "Cido grupas" eksports uz Krieviju un Baltkrieviju pēdējos trijos gados ir samazinājies.

Vienlaikus viņš stāstīja, ka uzņēmums pilnībā nav kompensējis Baltkrievijas un Krievijas tirgus apjomu, lai arī tas bija salīdzinoši neliels, jo eksportu kopumā ietekmēja ražošanas izmaksu kāpums Eiropā, īpaši Baltijas reģionā, kur enerģijas cenu kāpums bija vislielākais Eiropā.

"Tas ļoti ietekmēja mūsu konkurētspēju, un Baltijas valstu eksportētājiem bija liels trieciens. Jā, tagad mēs meklējam veidus, kā to kompensēt, ne konkrēti Krievijas tirgu, bet kā kopumā palielināt eksporta apjomus," teica Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā pieauga par 0,8%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2021.gada oktobri - palielinājās par 21,8%, pretstatā 22,2% pagājušajā mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 15%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada oktobrī, salīdzinot ar 2022.gada septembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, apģērbam un apaviem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 2,1%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija svaigiem dārzeņiem (+23,3%). Cenu kāpums bija arī maizei (+2,4%), pienam (+4,1%), cukuram (+8,5%), sieram un biezpienam (+1,2%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+7,2%). Dārgāki bija konditorejas izstrādājumi (+1,2%), liellopu gaļa (+7,8%), svaigi augļi (+1,2%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+3,3%) un cūkgaļa (+1,1%). Akciju noslēgumu rezultātā sadārdzinājās augu eļļa (+3,1%), augļu un dārzeņu sulas (+2,5%). Cenas palielinājās tējai (+4,4%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,1%), margarīnam (+5,2%), saldētām zivīm (+3,9%) un gaļas izstrādājumiem (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 2022.gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,5%, bet gada laikā - 2022.gada decembrī salīdzinājumā ar 2021.gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 20,8%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa kritumu decembrī salīdzinājumā ar novembri bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,8 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (-0,1 procentpunkts), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupā (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1%. Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3,7%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi rudzu maizei. Cenu kāpums bija arī svaigiem augļiem (+4,5%). Noslēdzoties akcijām, dārgāks bija siers un biezpiens (+2%), augļu un dārzeņu sulas (+5,5%), augu eļļa (+4%), atspirdzinošie dzērieni (+5%), makaronu izstrādājumi (+3,2%), kā arī kafija (+0,7%). Mēneša laikā vidējais cenu līmenis pieauga olām (+3,2%), brokastu pārslām (+8,9%), kā arī cūkgaļai (+1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

DIO plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem

LETA, 09.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Depozīta iepakojuma operators" (DIO) 2023.gadā plāno celt depozīta sistēmas dalības maksu dzērienu ražotājiem un importētājiem, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publiskotā informācija.

Dalības maksu plānots palielināt gan vienreizlietojamam depozīta iepakojumam, izņemot metālus, gan atkārtoti lietojamam iepakojumam.

No vienreiz lietojamiem depozīta iepakojumiem caurspīdīgās plastmasas vienības cenu plānots palielināt par 433% jeb no 0,0009 eiro līdz 0,0048 eiro par vienību, krāsainās plastmasas - par 762% jeb no 0,0037 eiro līdz 0,0282 eiro, stikla - par 144% jeb no 0,018 eiro līdz 0,0439 eiro par vienību.

Vienlaikus alumīnija un dzelzs iepakojums turpmāk būs bezmaksas. Līdz šim bezmaksas bija tikai alumīnijs, savukārt dzelzs iepakojuma maksa par vienību bija 0,0093 eiro.

Atkārtoti lietojamo iepakojumu grupā universāla dizaina iepakojumu cenu plānots celt par 239%, tas ir, no 0,0256 eiro par vienību līdz 0,0869 eiro, bet individuāla dizaina iepakojumu par 71% - no 0,0126 eiro līdz 0216 eiro par vienību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot teju 15 miljonus eiro, “Moller Auto” ir uzsācis “Audi” dīlera centra celtniecību Rīgā, Kārļa Ulmaņa gatvē.

Tas būs lielākais un ilgtspējīgākais “Moller Auto” uzņēmumu grupas dīlera centrs Latvijā, kas atbildīs A klases energoefektivitātes standartam. Tajā būs iespējams iegādāties jaunas un mazlietotas “Audi” zīmola automašīnas, tai skaitā jaunākos elektroauto modeļus, kā arī veikt automašīnu remontu un iegādāties auto rezerves daļas.

Modernā “Audi” centra būvniecības darbi tika uzsākti aizvadītajā gadā, un tos plānots pabeigt 2023. gada otrajā pusē, jaunajam auto salonam uzsākot darbu 2023. gada nogalē. “Audi” dīlera centra ēka būs divos stāvos ar kopējo platību 3 672 m2, savukārt kopējā zemes platība ir mērāma 23 281 m2.

Ēkas pirmais stāvs tiks atvēlēts automašīnu ekspozīcijai, kā arī auto servisa telpām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas mērogā salīdzinot galvaspilsētas, Rīga izceļas ar pārliecinošu iedzīvotāju skaita zudumu, kopš Latvija atguvusi neatkarību, savukārt Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētas spējušas apturēt iedzīvotāju skaita kritumu. Tallinā tas izdevās jau pēc 2005. gada, savukārt Viļņā – pēc 2012. gada, liecina LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa apkopotie dati.

Kurš ātrāks?

Pērnā gada nogalē Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs nāca klajā ar pētījumu par Rīgu Vai esam gatavi nākamajiem 820 gadiem? Rīgas paradīzes atslēgas meklējot. Tas angļu valodā atrodams LB interneta vietnē Makroekonomika.lv. Pētījumā tieši tiek nolikta Rīgas attīstība uz pārējo Baltijas galvaspilsētu fona. Galvenie secinājumi – Rīgā daudzi ekonomiskie rādītāji aug straujāk nekā valstī vidēji, piemēram, IKP uz vienu iedzīvotāju galvaspilsētā ir pat divas reizes lielāks nekā daudzos citos valsts reģionos. Tomēr izrādās, ka Tallinā un Viļņā viss notiek straujāk. Izaugsme ir vēl ātrāka, makroekonomiskie rādītāji vēl labāki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas apvedceļa projektā būvdarbi turpināsies bez tehnoloģiskā pārtraukuma, darbu ietvaros būvēs pārvadus – uzstādīs veidņus un veiks stiegrošanu, kā arī piegādās objektā beramos materiālus – šķembas, granti un smilti.

Labvēlīgos laikapstākļos paredzēts veikt arī komunikāciju izbūvi, zemes darbus un betonēšanu.

Kopš būvdarbu sākuma 2021. gada decembrī Ķekavas apvedceļa trasē notiek ceļa konstruktīvo kārtu izbūve, jau vairāk nekā pusē jaunās apvedceļa trases ir ieklāta asfaltbetona seguma apakškārta. Izbūvēti gandrīz 80% projektā paredzēto caurteku zem pamatceļa un darbi notiek pie visām jaunajām būvēm – pārvadiem, tuneļiem u.c. Ir pilnībā pārbūvēts maģistrālais ūdensvads pie Valdlaučiem, kā arī gāzes vads.

Jau vēstīts, ka Baložu ielas satiksmes mezglā trases (9,1. km) kopš novembra vidus satiksmei atvērts jaunizbūvētais tunelis, kas savieno Rāmavu un Baložus, un tur turpinās citi nepieciešamie būvdarbi. Gandrīz pabeigta arī Osvalda kanāla gājēju tuneļa izbūve, kā arī Ķekavas upītes, Osvalda kanāla un Misas kanāla caurtekas. Savukārt Butlera kanāla caurtekas izbūve ir pilnībā pabeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tamro Latvija īpašnieks pabeidz lielāko iegādes darījumu uzņēmuma vēsturē

Db.lv, 04.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tamro Latvija īpašnieks PHOENIX Group ir iegādājies farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma McKesson Europe daļas, tādējādi nodrošinot sev Eiropā lielākā farmācijas vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmuma pozīciju.

Darījums tika noslēgts 2022. gada 31. oktobrī pēc atļaujas saņemšanas no iesaistīto valstu konkurences uzraudzības iestādēm.

Saskaņā ar 2021. gada jūlijā noslēgto pirkuma līgumu starp McKesson un PHOENIX, darījums ietver McKesson uzņēmumus Beļģijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē un Slovēnijā, kā arī Eiropas galveno mītni, finanšu pakalpojumu centru Lietuvā, Vācijas uzņēmumu Recucare GmbH un mazākuma daļu kopuzņēmumā Brocacef Groep Nīderlandē.

Ar šo iegādi PHOENIX grupa ienāk jaunos veselības aprūpes tirgos Beļģijā, Īrijā, Portugālē un Slovēnijā, vienlaikus paplašinot savu pašreizējo darbību Francijā un Itālijā. Pēc iegādes grupa tagad ir pārstāvēta 29 valstīs, tai ir vairāk nekā 45 000 darbinieku, 224 uzņēmumi, kas darbojas farmācijas vairumtirdzniecības un pirmsvairumtirdzniecības jomā, kā arī vairāk nekā 3200 grupai piederošu aptieku un 17 000 partneru aptieku. Tādējādi PHOENIX grupa nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas vadošais farmācijas vairumtirgotājs, aptieku operators un pakalpojumu sniedzējs farmācijas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot korporatīvās pārvaldības modeli, AS "CleanR Grupa" aktualizē arī savus līdzšinējos centienus ilgtspējas jomā, aizsākot jaunu pieeju ilgtspējas ziņošanai, informē uzņēmums.

Līdz gada beigām Grupa plāno iepazīstināt ar tuvāko gadu ilgtspējas stratēģiju, kas ilgtermiņā sniegs iespēju precīzāk mērīt Grupas vides, ekonomisko un sociālo ietekmi saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tostarp šogad tiek turpinātas stratēģiskas finanšu investīcijas videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un attīstībā.

Jaunā ilgtspējas stratēģija sekmēs ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu visos Grupas uzņēmumos un palīdzēs integrēt ilgtspējas aspektus to iekšējos un ārējos procesos. AS "CleanR Grupa" ilgtspējas stratēģija būs saistoša visiem Grupas uzņēmumiem — sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR", industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR Verso", kas specializējas būvniecības atkritumu un otrreizēji pārstrādājamu resursu nozarē, telpu uzkopšanas uzņēmumam SIA "Vizii" un pilsētvides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Vizii Urban".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komitejas locekļi no Latvijas Būvuzņēmēju apvienības, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" un Latvijas Būvnieku asociācijas otrdien neatbalstīja minimālās algas celšanu nozarē no 2023.gada, informē Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības (LBNA) pārstāvji.

Minimālās algas celšanai bija nepieciešams vienbalsīgs Komitejas locekļu balsojums.

Balsos par minimālo algu būvniecības nozarē 

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās Komiteja 20.decembrī balsos par minimālās algas palielināšanu...

Būvniecības nozares ģenerālvienošanās no 2019.gada 3.novembra nosaka, ka būvniecībā nodarbināto minimālā mēneša alga ir 780 eiro un stundas likme 4,67 eiro. LBNA priekšlikums paredzēja minimālās mēneša algas celšanu būvniecībā nodarbinātajiem līdz 930 eiro un minimālās stundas likmes celšanu līdz 5,57 eiro no 2023.gada 1.aprīļa.

LBNA ieskatā, lēmums necelt minimālo algu būvniecības nozarē nozīmē veicināt ēnu ekonomikas augšanu, darba spēka trūkumu un negodīgu konkurenci nozarē.

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons sacīja, ka darba devēju organizācijas patlaban nav atbalstījušas LBNA priekšlikumu, jo nozarē ir recesija un krīzes situācija, bet daudzi uzņēmēji ir uz maksātnespējas robežas, tāpēc būtu bezatbildīgi palielināt būvniecības izmaksas un celt kopējo inflāciju.

Vienlaikus Miķelsons uzsvēra, ka darba devēji diskusiju par nozares minimālās algas celšanu drīzāk ir atlikuši, nevis pilnībā noraidījuši.

Miķelsons uzsvēra, ka pie šī jautājuma varētu atgriezties nākamā gada pirmajā pusē, ja nozarē būs saskatāmas stabilizācijas pazīmes un būs skaidras publisko pasūtītāju prognozes par plānotajiem pasūtījumu apjomiem 2023. un 2024.gadam, jo tie veido apmēram 60% no nozares kopējā apmēra.

Miķelsons piebilda, ka arī esošā būvniecības nozares minimālā alga joprojām ir par 30% augstāka nekā valstī noteiktā minimālā alga.

LBNA pārstāvji skaidro, ka vienošanās par šī brīža minimālo algu nozarē tika panākta pirms četriem gadiem, izmantojot 2016.gada datus, kas vairs neatbilst būvniecības nozares situācijai, jo sešu gadu laikā inflācija ir samazinājusi minimālās algas reālo kāpumu gandrīz uz pusi.

Tāpat LBNA pārstāvji norāda, ka būvniecības nozarē ir augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars - 31,2%. Minimālā alga ir tieši saistīta ar galveno ēnu ekonomikas komponenti, kas ir aplokšņu algas. Nozares darba devēji sūdzas par kvalificēta darba spēka trūkumu, bet minimālā alga ir būtisks mehānisms, kā piesaistīt darbiniekus un studentus nozarei.

LBNA pārstāvji uzsver, ka divu stundu lidojuma attālumā minimālā alga būvniekiem ir 2,3 līdz 3,5 reizes lielāka - 12,85-19,42 eiro stundā.

Lai ģenerālvienošanās atbilstu nozares vajadzībām, tās slēdzēji ir paredzējuši ģenerālvienošanās Pušu komitejas jeb Komitejas izveidi. Komitejas sastāvā ir četri pārstāvji no katras puses - četri arodbiedrības pārstāvji un četri darba devēju pārstāvji.

Ģenerālvienošanās parakstītāji jau pirms diviem gadiem maksāja LBNA piedāvāto minimālo algu.

Miķelsons norādīja, ka nozares vidējā bruto alga patlaban ir 1250 eiro un tā katru gadu pieaug par aptuveni 10%, izņēmums nebūšot arī šis gads. Līdz ar to darba devēji patlaban neredz vajadzību celt minimālās algas slieksni.

Tāpat Miķelsons piebilda, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, apmēram 20-30% nozares uzņēmumu nemaksā arī ģenerālvienošanās patlaban noteikto minimālo algu, kas ir saistoša visai nozarei, bet darba samaksu nodrošina ar aplokšņu algu palīdzību.

"Šajā jautājumā būtu vēlama lielāka VID aktivitāte. Ja to sakārtotu, tas būtu uzlabojums godīgākai konkurencei un ievērojami celtu algu līmeni nozarē," teica Miķelsons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Iepakojums ir gan prece, gan atkritums

Solveiga Grīsle, AS "AJ Power Recycling" vadītāja, 16.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd viens Latvijas iedzīvotājs gadā vidēji rada 430 kilogramu sadzīves atkritumu, no kā 28 % jeb 120 kilogramus apglabā Latvijas poligonos, gandrīz 160 kilogramus (37 %) pārstrādā vai kompostē, no apmēram 138 kg (32 %) ražo biogāzi, bet atlikušo apjomu sadedzina enerģijas ieguvei.

Kopumā Latvijā mājsaimniecības gadā rada aptuveni 820 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu, no tā poligonos tiek apglabāti aptuveni 230 tūkst. tonnu sadzīves atkritumu (Dati: Eurostat, VARAM, 2019).

Liela daļa no šiem atkritumiem ir izlietotais iepakojums. 2020. gadā "Zero Waste Latvija" sadarbībā ar "ZAAO" un "AJ Power Recycling" veica pētījumu "Gudri šķirot – gudri pakot", kurā tika pētīts vieglā iepakojuma konteinera saturs un tajā nonākušās "kļūdas" jeb tie nepārstrādājamie iepakojumi, kas nonāk vieglā iepakojuma šķirošanas konteineros. Tika secināts, ka izlietotais iepakojums veido 22 % no visiem atkritumiem.

Ideāla iepakojuma aprites sistēma būtu sekojoša: atbildīga iepakojuma veida izvēle un izmantošana, izlietotā iepakojuma šķirošana un tā pārstrāde. Bieži runā par šķirošanas un pārstrādes nepieciešamību, taču nepamatoti maz tiek aktualizēta iepakojuma veida izvēle un izmantošanas vajadzība. Tieši šīs ir daļas, kas novērstu apglabāto atkritumu problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tirgus analītiķi gadu mijā no jauna pārvērtē kriptonozares līderu pozīcijas tirgū

Db.lv, 20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gads parādīja, ka finanšu tirgi ir grūti prognozējama un ļoti sarežģīta nozare, kuras potenciālos attīstības virzienus ir ļoti grūti paredzēt pat ļoti pieredzējušiem investoriem un tirgotājiem.

Tā piemēram, vairāki kriptopasaules biznesa milži aizvadītā gada satricinājumus nepārdzīvoja un bija spiesti pamest skatuvi. Tas vienu brīdi mudināja tirgus analītiķus un pētījumu uzņēmumus bažīgi lūkoties arī pasaulē lielākās kritpobiržas Binance virzienā. Tomēr jaunākie pētījumi un analītiķu dati ļauj domāt, ka Binance 2023. gadu sagaida vēl stiprākās pozīcijās nekā jelkad iepriekš.

Bernstein: Binance šobrīd veido aptuveni 75% no pasaules kriptovalūtu tirgus

Pētījumu kompānijas Bernstein Research analītiķi savā jaunākajā Starptautisko digitālo aktīvu pārskatā 2023 uzsver, ka kriptovalūtu birža Binance ir “maksātspējīga, likvīda un stabila”. To apstiprina arī biržā esošie digitālie aktīvi 55 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir pārbaudīti. Tāpat pētījumā uzsvērts, ka birža jau ir pierādījusi savu spēju “izturēt liela mēroga līdzekļu aizplūšanas pārbaudi”, kā tas notika, piemēram, 2022. gada 13. decembrī, kad tika izņemti klientu līdzekļi 6 miljardu ASV dolāru apmērā. Pētījumā norādīts, ka Binance tirgus daļa šobrīd veido aptuveni 75% no pasaules kriptovalūtu tirgus. Bernstein Research ir globālās aktīvu pārvaldības firmas AllianceBernstein Holding L.P. izpētes grupa, kas tiek uzskatīta par vienu no Volstrītas vadošajiem finanšu tirgus izpētes centriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu SIA "Bauskas alus" valdē atstājis valdes loceklis Paulis Dālbergs, liecina "Firmas.lv" informācija.

Dālbergs uzņēmumā strādāja no 2019.gada 4.novembra līdz 2022.gada 23.novembrim.

Līdz ar Dālberga aiziešanu valdē pieņemts Nils Kazaks, kā arī valdē darbu turpina Gatis Auziņš un Dānijas pilsoņi Sērens Petersens un Kims Sune Sorensens.

Izmaiņas reģistrētas trešdien, 23.novembrī.

Alus ražotājs "Bauskas alus" 2021.gadā strādāja ar 6,903 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,8% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 12,7% un bija 2,526 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānija "Bauskas alus" reģistrēta 1999.gadā, un tās pamatkapitāls ir 932 064 eiro. "Bauskas alus" vienīgā īpašniece ir SIA "Lāčplēša alus", kura savukārt pieder SIA "Cido grupa", kuras lielākā īpašniece ir Dānijas "Royal Unibrew" (99,99%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā energoresursu cenu kāpumu, prognozes par nākamā gada sākumu nav iepriecinošas, sacīja SIA "Tiamo grupa", kas pārvalda tādas franšīzes kā "Čili pizza", "Lote caffe" un citus, valdes priekšsēdētājs Toms Zukulis.

"Viesmīlības un ēdināšanas nozarē jūtama viegla panika," teica Zukulis, atzīmējot, ka Latvijā ir restorānu ķēdes, kas aptur darbību vai drīzumā plāno to darīt, tostarp apdraudēti ir arī vairāki mazie uzņēmumi.

Taujāts vai "Tiamo grupā" bijušas pārdomas par kādu struktūrvienību slēgšanu, Zukulis norādīja, ka pēc straujā elektrības cenu kāpuma augustā tika pieļauts arī scenārijs, ka varētu nākties vismaz uz ziemas periodu kādu no struktūrvienībām slēgt.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka patlaban situācija ir nedaudz stabilizējusies, bet prognozes par nākamā gada sākumu nav iepriecinošas. "Nav izslēgts, ka uz laiku nāksies slēgt kādu no struktūrvienībām, bet tas būtu galējais risinājums - slēgt struktūrvienību pat uz laiku ir dārgi," sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2023. gads loģistikā – diversifikācija un investīcijas infrastruktūrā

Kaspars Karaševskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas programmas “Starptautiskie tirdzniecības darījumi un loģistika” vadītājs, 15.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Komentāri

Pievienot komentāru