Reklāmraksti

“Cido Grupa” stratēģijas mērķis ir kļūt par ilgtspējīgāko uzņēmumu nozarē

Sadarbības materiāls, 07.04.2022

Jaunākais izdevums

Vadošais dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” sācis īstenot ilgtspējības stratēģiju, ieviešot nozīmīgas pārmaiņas, lai līdz 2025. gadam kļūtu 100% klimatneitrāls un būtu ilgtspējīgākais uzņēmums savā jomā. Uzņēmums plāno investēt aptuveni 6 miljonus eiro dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī sabiedrībai nozīmīgu iniciatīvu atbalstā.

“Kā nozares līderis Latvijā, esam apņēmības pilni uzņemties vadību ilgtspējības risinājumu ieviešanā. Mūsu mērķis ir ne tikai veidot veiksmīgus, ilgtspējīgus zīmolus, kuriem cilvēki uzticas, bet arī samazināt to ietekmi uz vidi, radīt drošus darba apstākļus darbiniekiem un veicināt sabiedrības labklājību. Mēs ticam, ka visi mūsu izvirzītie mērķi būtiski veicinās veselīgākas sabiedrības un tīrākas vides veidošanu,” saka “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Uzņēmuma ilgtspējības stratēģija vērsta uz trim galvenajām jomām: produktiem, patērētājiem un darbiniekiem. Stratēģija ietver deviņus mērķus, no kuriem sešus plānots sasniegt jau nākamo trīs gadu laikā – līdz 2025. gadam, bet pārējos – līdz 2030. gadam. Ilgtspējības iniciatīvās līdz 2025. gadam paredzēts investēt aptuveni 6 miljonus eiro.

Mūsu klienti un patērētāji nosaka virzienus

Ilgtspējības stratēģijas īstenošanā “Cido Grupa” ļoti svarīgs ir klientu vērtējums - ražotājs līdz 2025. gadam centīsies kļūt par pirmo izvēli un ilgtspējīgāko partneri saviem klientiem alus un bezalkoholisko dzērienu nozares segmentā. Ilgtspējības jomā sasniegtie rezultāti tiks mērīti ar īpašiem pētījumiem.

“Lai mūsu uzņēmums būtu pirmā ilgtspējīgā izvēle nozarē, esam apņēmušies pastāvīgi pārskatīt un pilnveidot savu darbību, ņemot vērā klientu viedokļus, tāpēc sākam savu progresu mērīt ar ikgadējām klientu aptaujām,” saka Marijus Valdas Kirstukas.

Uzsvars tiks likts uz veselīgākiem produktiem – patērētāji vēlas, lai papildus saviem iecienītākajiem dzērieniem būtu iespēja izvēlēties produktu veselīgas alternatīvas, kurās ir mazāk cukura vai alkohola. Aizvadītajā gadā “Cido Grupa” pārskatījusi produktu sortimentu un samazinājusi pievienotā cukura daudzumu vairumam bezalkoholisko dzērienu - kopējais samazinātā cukura daudzums 2021. gadā bija aptuveni 200 tonnas. Darbs pie cukura samazināšanas produktos turpinās arī šogad, kā arī tiek paplašināts to produktu klāsts, kuriem cukurs netiek pievienots – tos var atpazīt pēc atzīmes uz produkta “bez cukura”. Šogad uzņēmums arī pievienojies sadarbības memorandam par pārtikas produktu sastāva uzlabošanu un turpinās samazināt enerģētisko vērtību sulām, nektāriem un saldinātajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Covid-19 laikā būtiski pieauga pieprasījums pēc produktiem ar pievienoto vērtību, piemēram, 100% sulām, kas satur dabiskus vitamīnus un citas vērtīgas vielas. Patērētāji atzinīgi novērtējuši pagājušā gadā radīto CIDO imunitātes produktu līniju - 100% sulas un nektārus ar pievienotu superaugli acerolas ķirsi, kas satur īpaši augstu C vitamīna līmeni, un palīdz stiprināt veselību un imunitāti. Iecienītā zīmola “Mangaļi” klāsts šogad tiek papildināts ar jaunu premium gāzētā ūdens līniju “Mangaļi Plus”, kura sastāvā ir dabīgais minerālūdens “Mangaļi”, kam pievienoti papildus minerālsāļi jods, cinks un magnijs. Uzņēmums turpinās radīt produktus ar pievienoto vērtību un meklēs veidus, kā pilnveidot esošos produktus.

Vēl viens būtisks mērķis ir bezalkoholiskā alus segmenta popularizēšana, palielinot tā pārdošanas apjomu, ieviešot sortimentā jaunus produktus, kā arī nostiprinot uzņēmuma pozīcijas šajā segmentā.

“Ilgtspējīgs bizness nav iedomājams bez sociālās atbildības projektiem un atbalsta sabiedrības labklājības veicināšanai, un šai sakarā līdz 2025. gadam 40% no mārketinga budžeta plānots novirzīti zīmoliem un kampaņām saistībā ar ilgtspējību,” stāsta “Cido Grupa” vadītājs.

“Cido Grupa” sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu Latvijā aizvadītajā gadā uzsāka iniciatīvu “Par tīrām upēm”, ar sabiedrības iesaisti identificējot un ilgtermiņā plānojot likvidēt aizsprostus upēs, lai atjaunotu upju dabisko tecējumu un ekosistēmu. Uzņēmums regulāri atbalsta arī dažādus sporta un kultūras pasākumus un organizācijas, piemēram, Rīgas Maratonu, Skrien Latvija, Latvijas Basketbola Asociāciju, MTB Velo Maratonu, mūzikas festivālu “Positivus”. Sarežģītajā Covid-19 laikā “Cido Grupa” atbalstīja arī mediķus, nodrošinot viņiem dzeramo ūdeni “Mangaļi”.

Samazinās ietekmi uz vidi

Viens no vērienīgākajiem uzņēmuma ilgtspējības stratēģijas mērķiem ir 100% klimatneitrāla ražošana līdz 2025. gadam, bet līdz 2030. gadam plānots panākt 50% fosilo resursu samazinājumu visā piegādes ķēdē.

“Jau patlaban “Cido Grupa” iepērk no partneriem 100% atjaunīgo elektroenerģiju, bet nākamais solis ir tapt neatkarīgākiem un energoefektīvākiem, tāpēc uz ražošanas ēku jumtiem plānots izvietot saules paneļus elektroenerģijas ieguvei. Līdz 2025. gadam uzņēmums plāno pilnībā atteikties no fosilā kurināmā, tāpēc pakāpeniski notiks pāreja uz dabasgāzei alternatīviem enerģijas avotiem,” stāsta Marijus Valdas Kirstukas.

Būtiska investīciju daļa paredzēta ražošanas procesā izmantotā ūdens patēriņa samazināšanai, kas ļaus ietaupīt aptuveni 10% no ražošanā patērētā ūdens, kas ir 30 000 m3 gadā.

“Cido Grupa” ir gatava uzņemties vadību dzērienu iepakojumu aprites veicināšanā. Viens no būtiskiem soļiem ir iepakojuma atgūšana un, līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, uzņēmums plāno atgūt 85 – 95% iepakojuma no kopējā tirdzniecībā pieejamā produktu apjoma. Otrs solis ir pāreja uz 100% pārstrādātu iepakojumu, kas nozīmē, ka jaunais iepakojums tiek saražots no vecā. Jau patlaban visi alus un zīmola Mangaļi produkti tiek ražoti, izmatojot 100% pārstrādātu PET iepakojumu.

“Mēs neapstāsimies šajā punktā, un vēlamies padarīt mūsu iepakojumu pēc iespējas ilgtspējīgāku. Esam izvirzījuši mērķi līdz 2023. gada beigām 100% pāriet uz pilnībā pārstrādātu, pārstrādājamu un atkārtoti lietojamu iepakojumu. Tam būs nepieciešama cieša sadarbība ar partneriem, jaunu ideju un inovāciju meklējumi,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Mārketinga materiāliem un produktu iepakojumiem, kuriem tas ir tehnoloģiski iespējams, tiks izmantots pārstrādāts papīrs. Tāpat ir sperts vēl viens nozīmīgs solis ceļā uz klimata neitralitāti – “Cido Grupa” ir pirmais uzņēmums Eiropas Savienībā, kas sadarbībā ar “Tetra Pak” ir ieviesis videi draudzīgākus korķus visiem 1L TETRA PAK kartona iepakojumiem. Korķus atskrūvējot, tie paliek piestiprināti pie iepakojuma ar mērķi samazināt sīko plastmasas atkritumu nonākšanu dabā un to radīto piesārņojumu.

Fokuss uz komandu

Starp sasniedzamajiem mērķiem ilgtspējas jomā īpaša uzmanība tiek pievērsta “Cido Grupa” darbiniekiem. “Droša un veselīga darba vide ir mūsu pamatvērtība. Darbinieki ir mūsu panākumu atslēga. Veicinot ilgtspējības kultūru, turpināsim pilnveidot darba vidi, kurā cilvēki jūtas iesaistīti, cienīti, viņiem ir vienlīdzīgas iespējas realizēt savu potenciālu un lepoties ar savu organizāciju. Mēs attīstām mūsu darbinieku talantus un spējas, kas nodrošina uzņēmuma panākumus šodien un nākotnē,” saka Marijus Valdas Kirstukas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cido Grupa ilgtspējīgā attīstībā plāno investēt 6 miljonus eiro

Db.lv, 24.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu ražotājs Latvijā “Cido Grupa” izziņojusi ilgstpējības stratēģiju ar ambicioziem mērķiem, un turpmākajos trīs gados plāno investēt vairāk nekā 6 miljonus eiro to realizēšanā un attīstībā.

Investīcijas tiks virzītas dabai draudzīgāku iepakojumu ieviešanā, atjaunīgās enerģijas ieguvē un izmantošanā, ūdens patēriņa samazināšanā ražošanas procesā, veselīgāku produktu izveidē, kā arī tiks atbalstītas sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas.

“Mums ir būtiski ne tikai ieņemt tirgus līderpozīciju savā nozarē, bet arī uzņemties vadību ilgtspējīgu risinājumu ieviešanā. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijā esam izvirzījuši patiesi ambiciozus ilgtspējas mērķus – ievērojami samazinot ietekmi uz vidi un veicinot iedzīvotāju labbūtību jau nākamo trīs gadu laikā. Tam paredzētas apjomīgas investīcijas gan ražošanas procesu pilnveidošanā un resursu pārorientēšanā, gan ilgtspējīgu produktu izstrādāšanā, paplašinot veselīgāku alternatīvu produktu un ilgtspējīgāku iepakojumu klāstu, kā arī turpinot aktīvi darboties, lai veicinātu patērētājus dzīvot aktīvāku un ilgtspējīgāku dzīvesveidu,” uzsver “Cido Grupa” valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Cido Grupa novērtēta kā ilgtspējīgākais partneris dzērienu nozarē Latvijā

Sadarbības materiāls, 23.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzērienu nozares viedokļu aptaujas dati* rāda, ka vairāk nekā pusei (58%) mazumtirdzniecības ķēžu, restorānu un kafejnīcu pārstāvjiem ilgtspējīga uzņēmuma darbība ir viens no galvenajiem faktoriem, izvērtējot turpmāko sadarbību ar piegādātājiem. Tikai 7% atzīst, ka ilgtspējas faktors neietekmē lēmumu sadarboties. Dzērienu nozares viedokļu aptaujā kā ilgtspējīgākais partneris 2022. gadā ar augstāko reputācijas indeksu Latvijā, novērtēts vadošais dzērienu ražotājs “Cido Grupa”.

Sadarbības partneri “Cido Grupa” reputāciju novērtējuši visaugstāk dzērienu ražošanas nozarē – ar 77 punktiem. Aptaujas dati rāda, ka TOP3 ar reputāciju un ilgtspējību saistītie uzņēmuma parametri, kas svarīgi partneriem Latvijā ir: uzticams komercpartneris (82%), ražo un pārdod augstas kvalitātes produktus (82%) un nodrošina veselīgu dzērienu izvēli (67%).

"Esam priecīgi par partneru izrādīto uzticību un augsti vērtējam viņu viedokli – tik augsts reputācijas vērtējums tikai apliecina, ka esam uz pareizā ceļa. Uzskatām, ka, īstenojot ilgtspējas stratēģijas mērķus, mēs vēl vairāk attaisnosim cerības būt par labāko partneri", saka Marijus Valdas Kirstukas, “Cido Grupa” valdes loceklis

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vadošais dzērienu ražotājs "Cido Grupa" ir pārtraucis produkcijas eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Uzņēmuma ikgadējais eksporta apjoms uz šīm valstīm sasniedz vairāk nekā 1 miljonu eiro jeb desmito daļu no kopējā eksporta apjoma, informē uzņēmums.

"Latvijas uzņēmumi, kas atbalsta demokrātiskas pamatvērtības un biznesa principus, patlaban sniedz ieguldījumu Ukrainas atbalstam un piemēro sankcijas Krievijai un Baltkrievijai. Nozīmīgs ir ne tikai finansiāls atbalsts Ukrainai, bet arī atteikšanās darboties Krievijas tirgū, pārtraucot eksportu un produktu ražošanu šajā tirgū," norāda "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.

M.V.Kirstukas uzsver, ka šajā situācijā ir ļoti būtiski, ka uzņēmumi rīkojas vienoti un ar savām darbībām pierāda, ka biznesa ētika un sociālā atbildība nav tikai skaļi saukļi, bet reāla rīcība.

Šajā situācijā, kad Ukrainā notiek aktīva karadarbība, "Cido Grupa" prioritāte ir palīdzēt Latvijas organizācijām, kas atbalsta bēgļu uzņemšanu, izmitināšanu un nodarbināšanu, kā arī palīdzēt iedzīvotājiem, kas palikuši Ukrainā, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursa “Eksporta un inovācijas balva 2022” laureātu apbalvošanas ceremonijā 14. decembrī atjaunotajās Rīgas cirka telpās tika godināti Latvijas eksporta līderi un inovatori.

Konkursā tradicionāli tiek godināti uzņēmumi, kuri aizvadītajā gadā bijuši izcili eksportā, kā arī radījuši jaunus un inovatīvus produktus vai pakalpojumus. Konkursu sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Centrālo statistikas pārvaldi (CSP), finanšu institūciju “Altum” un Latvijas eksportētāju asociāciju “The Red Jackets” organizē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Atklājot Eksporta un inovācijas balvas svinīgo ceremoniju, Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Mēs kā sabiedrība iegūstam no uzņēmumiem, kas pieprasa no sevis un partneriem augstākus standartus, kas darbojas pēc labākās prakses un kas novērtē savus cilvēkus, kuri ikdienā velta zināšanas, laiku un prasmes, lai palīdzētu uzņēmumam augt. Tieši investīcijas cilvēkos, prasmju un zināšanu paaugstināšanā būs noteicošais faktors Latvijas konkurētspējai globālajā tirgū.” E. Levits īpaši pateicās arī tiem uzņēmējiem un valsts iestāžu darbiniekiem, kuri šī gada laikā ir pašaizliedzīgi palīdzējuši Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noskaidroti piecās kategorijās nominētie 57 uzņēmumi "Eksporta un inovācijas balvai 2022", informē pasākuma organizatori Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Kā norāda LIAA, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šoreiz uzņēmumu nominācijas tika izvirzītas, izvērtējot Centrālās statistikas pārvaldes informāciju. Tika vērtēti dati par uzņēmumu eksportu, radīto pievienoto vērtību, rentabilitāti un nodarbināto skaitu.

Tāpat žūrija, uzklausot uzņēmumu prezentācijas, iepazinās ar uzņēmumu attīstības plāniem, ieguldījumiem cilvēkkapitālā, ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā, sadarbībā ar zinātniski pētnieciskajām iestādēm. Atsevišķi tika vērtēti arī uzņēmumu panākumi mārketingā savu produktu virzībai ārvalstu tirgos.

Kopumā konkursā izvirzītas piecas kategorijas "Eksporta jaunpienācējs", "Eksporta līderis", "Eksporta čempions", "Inovācijas čempions" un "Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts". Konkursa nominantus noteica žūrija, kurā piedalījās finanšu institūciju, uzņēmēju organizāciju, Ekonomikas ministrijas, LIAA un plašsaziņas līdzekļu deleģētie pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada beigās desmitajai daļai uzņēmumu bija reģistrēts ārvalstu pamatkapitāls, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Gada laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par teju 10%.

Lursoft pētījis ārvalstu ieguldījumu izmaiņas Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā, analizējot, kā ieguldījumu apjoms pērn mainījies dažādās nozarēs.

Pētījuma dati atklāj, ka pagājušajā gadā vien retajā nozarē pieaudzis uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos reģistrēti ārvalstu ieguldījumi. Pozitīvas izmaiņas bija vērojamas tikai veterināro pakalpojumu, radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides, kā arī gaisa transporta sektoros. Visās trīs iepriekšnosauktajās nozarēs aizvadītajā gadā audzis arī ieguldītāju skaits un ieguldītās summas.

Jānorāda, ka tieši gaisa transports ir nozare, kurā reģistrēts viens no augstākajiem ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvariem. Lursoft apkopotie dati atklāj, ka 2021.gada beigās nozarē bija reģistrēti 36 uzņēmumi, no tiem 18 ar ārvalstu kapitālu. Ieguldījumu apjoms gaisa transporta nozarē 2021.gada laikā audzis par 5,75%, sasniedzot 2,06 milj. EUR.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada sākumā Latvijā bija 877,1 tūkst. nodarbināto jeb 55,2 % no visiem darbspējas vecumu sasniegušajiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2021. gada tautas un mājokļu skaitīšanas dati.

No visiem nodarbinātajiem 296,9 tūkst. (33,9 %) dzīvoja Rīgā, 181 tūkst. (20,6 %) dzīvoja Pierīgā, 106,5 tūkst. (12,1 %) Latgalē, 104,7 tūkst. (11,9 %) Kurzemē, 103,4 tūkst. (11,8 %) Zemgalē un 84,5 tūkst. (9,6 %) Vidzemē.

Visaugstākais nodarbinātības līmenis 15 un vairāk gadu vecu iedzīvotāju vidū bija Pierīgā – 58,8 %, it īpaši Mārupes, Ādažu un Ķekavas novados, kur nodarbināti ir attiecīgi 65,7 %, 64,4 % un 64,1 % iedzīvotāju 15 un vairāk gadu vecumā, kas saistāms ar lielāku īpatsvaru arī darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitā. Savukārt zemākais nodarbināto īpatsvars bija Latgalē – 48,8 % (Ludzas novadā nodarbināti ir vien 46,6 % iedzīvotāju šajā vecumā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skolēnu mācību uzņēmumu (SMU) tirgošanās pasākumā CITS BAZĀRS pasniegtas balvas labākajiem SMU deviņās nominācijās.

Šoreiz e – katalogu internetā apmeklēja vairāk nekā 20 000 pircēju, kurā savus izstrādājumus piedāvāja 280 skolēnu uzņēmumu no visas Latvijas. Pasākumu organizē Junior Achievement Latvia (JA Latvia) sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA).

“Šajā laikā, kad visa pasaule ik mirkli domā, pārdzīvo un katrs, cik spēj, sniedz palīdzīgu roku Ukrainai, arī skolēnu mācību uzņēmumi daļu peļnas no Cits Bazārs tirgošanās pasākuma ir lēmuši novirzīt Ukrainas jauniešu atbalstam. Izglītība vienmēr ir bijusi pozitīvo pārmaiņu nesēja pasaulē, tāpēc ir svarīgi, ka jebkuros apstākļos tiek nodrošināta tās nepārtrauktība. Junior Achievement visos laikos gan sarežģīti politiskos, gan ekonomiski grūtos, ir turpinājusi savu darbību un vienmēr vērsusi palīdzīgu roku tur, kur tas visvairāk nepieciešams," skaidro “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī audzis par 3,9%.

Statistikas pārvaldē informē, ka būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, veselības aprūpei, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu grupā bija svaigiem augļiem (+9,9%) un svaigiem dārzeņiem (+4,5%). Cenas pieauga kartupeļiem (+11,9%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,5%), kā arī cūkgaļai (+2,2%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas kāpa konditorejas izstrādājumiem (+2%), šokolādei (+5,1%), skābajām krējumam (+4%), brokastu pārslām (+8,3%). Dārgāki kļuva atspirdzinošie dzērieni (+5,8%), ko ietekmēja akciju noslēgumi un akcīzes nodokļa pieaugums no 1.janvāra atspirdzinošajiem dzērieniem ar astoņiem gramiem vai vairāk cukura 100 mililitros. Akciju ietekmē vidējais cenu līmenis samazinājās pienam (-2,8%), olām (-3,3%) un biezpienam (-3,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēness aptieka ir saņēmusi starptautiskās programmas Best Places To Work („Labākās darbavietas”) sertifikātu, ko piešķir par darbinieku labsajūtas rādītājiem uzņēmumā.

Starptautiskā programma Best Places To Work piešķir īpašu apbalvojumu labākajām darbavietām pasaulē, izvērtējot darbinieku apmierinātību ar uzņēmuma vadību, vērtībām, personāla vadību, atalgojumu un citiem labumiem, kolēģiem un gaisotni uzņēmumā, iespēju sabalansēt darba un privāto dzīvi, kopējo piesaisti uzņēmumam un uzņēmuma ietekmi uz norisēm sabiedrībā.

"Esam ļoti gandarīti par šo atzinību – tā apliecina, ka Mēness aptiekas ir iemīļotas ne tikai mūsu klientu vidū, bet arī paši darbinieki novērtē viņiem izrādītās rūpes. Mūsu farmaceitu un farmaceita asistentu darba ikdiena ir vērsta uz klientu, tāpēc ir divtik svarīgi, lai arī darbinieki justos labi, būtu apmierināti ar darba apstākļiem, justu savu tiešo vadītāju atbalstu un varētu sabalansēt darbu ar privāto dzīvi tā, lai pietiktu laika kvalitatīvai atpūtai," saka Mēness aptiekas valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaudu kāpināšana ir svarīga prioritāte tuvākajiem gadiem

LETA, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Bauskas alus" tuvāko gadu laikā plāno būtiskus ieguldījumus ražošanas jaudu palielināšanā, intervijā sacīja "Bauskas alus" valdes loceklis Paulis Dālbergs.

"Mēs varam pārdot krietni vairāk, nekā spējam saražot, tāpēc jaudu kāpināšana ir svarīga prioritāte tuvākajiem gadiem. Mēs tagad veidojam piecu gadu attīstības plānu, kas nozīmēs būtiskus ieguldījumus ražošanas kapacitātē," stāstīja Dālbergs.

Tostarp viņš norādīja, ka daļa no iekārtām ir jāpapildina, bet daļa ir jāaizvieto. "Alus vārītavā, ja katli ir jāaizvieto ar lielākiem, tad nevar pielikt 10% klāt, ir jāliek uzreiz divas reizes lielāki. Tā tas ir. Daļa no iekārtām ir papildināma, bet daļa ir būtiski jāpalielina un jāaizvieto," teica Dālbergs.

Viņš atzīmēja, ka līdz ar "Bauskas alus" pievienošanos "Cido grupai" pirms trim gadiem uzņēmums ir spējis būtiski paplašināt pārdošanas kanālus un pārklājumu. "Mēs pēdējos gados esam spējuši iegūt jaunus klientus, tur, kur iepriekš mēs nebijām pieejami, pateicoties "Cido grupas" izplatīšanas tīklam," teica Dālbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Mainās Bite Latvija vadība

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” jauno izpilddirektoru kļuvis Arūnas Mickevičs (Arūnas Mickevičius), kurš amatā stāsies šī gada jūlija beigās, kad darbu uzņēmumā beigs līdzšinējais tā izpilddirektors Kaspars Buls.

“Mūsu akcionāri ir apņēmušies palikt reģionā un turpināt ieguldīt mūsu biznesā. Diemžēl Kaspars Buls, kurš nerentablu, mazu uzņēmumu pārvērta par ļoti veiksmīgu biznesu, panākot, ka “Bite Latvija” šodien ir viens no vadošajiem darba devējiem Latvijā, pēc 17 uzņēmumā nostrādātiem gadiem ir nolēmis ļauties citiem izaicinājumiem. Visas “Bite Grupas” vārdā es pateicos Kasparam par viņa nozīmīgajiem sasniegumiem,” saka Pranas Kuisis (Pranas Kuisys), “Bite Grupas”, kas kontrolē arī “Bite Latvija”, izpilddirektors.

P. Kuisis piebilst: “Mūsu Latvijas biznesa nepārtrauktība ir ļoti svarīga, un es priecājos, ka “Biti Latvija” turpinās vadīt profesionālis, kurš jau līdz šim darbojies uzņēmumā. Arūnas Mickevičs labi pārzina mūsu biznesu, un es novēlu viņam un viņa komandai veiksmi.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares līderis Baltijas valstīs, saņem 30 miljonu eiro aizdevumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas

Sadarbības materiāls, 17.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) ir piešķīrusi 30 miljonu eiro apgrozāmo līdzekļu aizdevumu Scandagra Group, bioloģisko graudu tirdzniecības nozares vadošajai uzņēmumu grupai Baltijas valstīs. Tas ir uzskatāms par atbalstu ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses ieviešanai Baltijas valstīs ar mērķi uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības efektivitāti un samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju.

Vidi saudzējošs kurss 15 gadu garumā

„Bioloģisko graudu nozare ir viens no uzņēmumu grupas prioritārajiem darbības virzieniem kopš Scandagra Group darbības sākuma. 2021. gadā mēs atzīmējām 15. gadadienu šīs nozares līdera lomā Baltijas valstīs. Mēs uzskatām ERAB aizdevumu ne vien par atbalstu mūsu uzņēmumu grupas komercdarbībai, bet arī par labāku iespēju mūsu partneriem lauksaimniekiem virzīties ilgtspējīgas un vidi saudzējošas lauksaimniecības prakses virzienā,” Scandagra Group izpilddirektors Julius Puodžiuvelis.

Izpilddirektors arī uzsvēra, ka ilgtspējīga lauksaimniecība ir Eiropas Savienības stratēģijas „No lauka līdz galdam” pamatelements, lai sasniegtu 2030. gada mērķi – 25% ES lauksaimniecības prakses tiek realizēts ilgtspējīgā un vidi saudzējošā veidā. Šādas stratēģijas īstenošanai nepieciešams palielināt bioloģisko graudu pieprasījumu, tādējādi stimulējot turpmāku pāreju no konvencionālās lauksaimniecības uz bioloģisku un vidi saudzējošu lauksaimniecības praksi. ERAB aizdevums Scandagra Group būs tieši šāds visaptverošs stimuls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Industra Bank pārņems lielāko daļu PrivatBank aktīvu un pasīvu

Db.lv, 08.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Industra Bank un PrivatBank noslēgušas kredītiestādes uzņēmuma pārejas līgumu, kas paredz PritvatBank klientu apkalpošanas un lielākās daļas aktīvu un pasīvu pāreju pie Industra Bank. Šobrīd Finanšu un kapitāla tirgus komisijā iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju darījuma īstenošanai.

Darījuma rezultātā Industra Bank pārņems no PrivatBank klientu attiecības, tostarp privātpersonu un juridisko personu kontu pārvaldību, kredītu un līzinga portfeļus, noguldījumus, kā arī bankai piederošos vērtspapīrus.

Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis norāda: “Mēs vēlamies vidējā termiņā kļūt par Latvijas uzņēmēju pirmo izvēli banku sektorā un tādēļ mērķtiecīgi palielinām bankas darbības mērogu. Mūsu izaugsmes mērķi paredz gan organisku esošā biznesa attīstību, gan tirgus daļas palielināšanu ar citu banku aktīvu iegādi. Šis darījums ir Latvijas finanšu tirgus konsolidācijas piemērs, kas seko vairākiem gadiem nozares pārmaiņu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošajai A klases biroja ēkai New Hanza teritorijā, Mihaila Tāla ielā 1, Rīgā, nosvinēti spāru svētki, atzīmējot ēkas augstākā būvniecības punkta sasniegšanu.

Visa projekta attīstības kopējās investīcijas pārsniegs 30 miljonus eiro un celtniecības darbus ir plānots pabeigt 2023. gada pavasarī.

“Spāru svētki būvniekiem vienmēr bijuši nozīmīgs būvniecības posms un atskats uz jau paveikto. Esam gandarīti par būvnieku līdz šim ieguldīto darbu un kvalitāti, kuru drīzumā varēs novērtēt arī biroju nomnieki. Mūsdienīgs birojs ir kas vairāk par energoefektivitāti un pārdomātu plānojumu. New Hanza biroji būs vieta, kur tikties klātienē ar kolēģiem, lai smeltos iedvesmu, spēcinātu komandas garu un tiektos pēc jauniem panākumiem,” spāru svētkos atzīmēja ēkas attīstītāja Pillar Capital, AS valdes priekšsēdētājs Edgars Miļūns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot korporatīvās pārvaldības modeli, AS "CleanR Grupa" aktualizē arī savus līdzšinējos centienus ilgtspējas jomā, aizsākot jaunu pieeju ilgtspējas ziņošanai, informē uzņēmums.

Līdz gada beigām Grupa plāno iepazīstināt ar tuvāko gadu ilgtspējas stratēģiju, kas ilgtermiņā sniegs iespēju precīzāk mērīt Grupas vides, ekonomisko un sociālo ietekmi saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tostarp šogad tiek turpinātas stratēģiskas finanšu investīcijas videi draudzīgu risinājumu ieviešanā un attīstībā.

Jaunā ilgtspējas stratēģija sekmēs ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanu visos Grupas uzņēmumos un palīdzēs integrēt ilgtspējas aspektus to iekšējos un ārējos procesos. AS "CleanR Grupa" ilgtspējas stratēģija būs saistoša visiem Grupas uzņēmumiem — sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR", industriālo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "CleanR Verso", kas specializējas būvniecības atkritumu un otrreizēji pārstrādājamu resursu nozarē, telpu uzkopšanas uzņēmumam SIA "Vizii" un pilsētvides apsaimniekošanas uzņēmumam SIA "Vizii Urban".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2021.gada maiju - patēriņa cenas palielinājās par 16,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 7,8%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kas sasniedza straujāko kāpumu mēneša laikā pēdējos 28 gados, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, mājokļa iekārtai, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, kā arī ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Atbalsta atcelšana pastiprina inflāciju 

Maijā mēneša laikā vidējais cenu līmenis palēcās par 4%, gada inflācijai sasniedzot...

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,9%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu attiecīgajā grupā bija mājputnu gaļai (+15,1%). Dārgāka bija arī maize (+4%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi. Cenu kāpums bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,9%), sieram un biezpienam (+3,7%), konditorejas izstrādājumiem (+3,8%), miltiem un citiem graudaugiem (+6,7%), olām (+7,3%), gaļas izstrādājumiem (+5,3%), kā arī skābajam krējumam (+4%).

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā 

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā...

Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī šokolādei (+3,5%), žāvētiem augļiem un riekstiem (+4,8%). Dārgākas bija žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+7,1%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,7%) un saldētas zivis (+6,2%). Sadārdzinājās arī makaronu izstrādājumi (+2,7%) un piens (+1%).

Savukārt cenas maijā salīdzinājumā ar aprīli samazinājās svaigiem dārzeņiem (-6,5%) un svaigiem augļiem (-3,1%). Akciju ietekmē lētāka bija kafija (-1,5%).

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 15,9%, kas ir straujākais kāpums grupā mēneša laikā pēdējos 28 gados.

CSP norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim tika piemēroti maksas atvieglojumi atbilstoši Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumam elektroenerģijai, dabasgāzei un siltumenerģijai. Beidzoties šiem maksas atvieglojumiem, no 1.maija elektroenerģijas maksā atkal tika iekļauta maksa par elektroenerģijas sistēmas pakalpojumiem un obligātā iepirkuma (OIK) un jaudas komponentēm, kā rezultātā elektroenerģijas vidējais cenu līmenis pieauga par 59,7%.

Siltumenerģijai līdz šim atvieglojumu ietvaros bija noteikti cenu griesti, bet ņemot vērā atvieglojumu perioda beigas, siltumenerģija sadārdzinājās par 15,4%. Kopš 1.maija vairs nebija spēkā arī maksas kompensācija dabasgāzei, kas iepriekš attiecās uz lietotājiem ar noteiktu patēriņu, līdz ar to dabasgāzes vidējais cenu līmenis pieauga par 26,3%. Dārgāks bija cietais kurināmais, mājokļa īres maksa, kā arī sašķidrinātā gāze balonos.

Mājokļa iekārtas grupā cenas mēneša laikā pieauga vidēji par 2,8%. Mēneša laikā akciju noslēgumu ietekmē cenu kāpums bija mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, kā arī traukiem. Cenas palielinājās mājokļa mēbelēm, neelektriskajiem virtuves piederumiem un priekšmetiem.

Ar transportu saistītās preces un pakalpojumi mēneša laikā kļuva dārgāki par 2,8%. Degviela sadārdzinājās par 4,8%, pieaugot dīzeļdegvielas cenām par 4,2%, benzīna - par 6,2% un auto gāzes - par 1,3%. Cenas kāpa riepām, kā arī lietotām automašīnām. Lētāki bija pasažieru aviopārvadājumi.

Ar atpūtu un kultūru saistām precēm un pakalpojumiem cenas mēneša laikā kāpa par 1,2%. Noslēdzoties akcijām dārgākas bija rotaļlietas, kā arī barība lolojumdzīvniekiem. Vidējais cenu līmenis palielinājās daiļliteratūras grāmatām, personālajiem datoriem un ziediem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 2,7%. Viesnīcu pakalpojumi sadārdzinājās vidēji par 13,5%, restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 1,5%, bet ēdnīcu pakalpojumi - par 2,8%.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas palielinājās par 2,3%, ko ietekmēja akciju noslēgumi personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums mēneša laikā bija apģērbiem, alum, vīnam, tabakas izstrādājumiem, zobārstniecības pakalpojumiem, farmaceitiskajiem produktiem. Savukārt cenas samazinājās stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Savukārt lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada maijā, salīdzinot ar 2021.gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 18,2%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu minētajā grupā bija sieram un biezpienam (+27,8%), piena produktiem (+28,8%), pienam (+31,2%) un jogurtam (+20,8%). Cenas pieauga maizei (+17,1%), miltiem un citiem graudaugiem (+52,7%), konditorejas izstrādājumiem (+13,5%), makaronu izstrādājumiem (+38,8%), rīsiem (+30,5%) un brokastu pārslām (+10,4%).

Gada laikā cenas palielinājās arī mājputnu gaļai (+33,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+10,6%), gaļas izstrādājumiem (+19,2%), cūkgaļai (+7,9%), liellopu gaļai (+17,4%). Dārgāki bija kartupeļi (+60,3%), svaigi dārzeņi (+7,3%) un svaigi augļi (+7,2%). Cenu kāpums bija kafijai (+16,5%), saldējumam (+22,4%), augu eļļai (+35,0%), sviestam (+23,2%), svaigām vai atdzesētām zivīm (+33,2%), olām (+12,5%), cukuram (+25,3%), šokolādei (+11,3%), konservētām vai pārstrādātām zivīm un jūras velšu izstrādājumiem (+15,8%), ievārījumam un medum (+14,9%), augļu un dārzeņu sulām (+9,4%), mērcēm un garšvielu piedevām (+18,3%), sālim un garšvielām (+20,2%).

Tāpat gada laikā sadārdzinājās saldētas zivis (+20,9%), žāvētas, kūpinātas vai sālītas zivis (+18%), olīveļļa (+12,7%), tūlītējai lietošanai gatavi ēdieni (+14,7%), margarīns (+20,1%) un saldumi (+9,6%).

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 5,5%. Alkoholisko dzērienu cenas kāpa par 5%, galvenokārt sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, alum un vīnam. Gada laikā tabakas izstrādājumu cenas palielinājās par 6,5%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 34,4%.

Būtiskākais cenu kāpums gada laikā bija siltumenerģijai, elektroenerģijai, dabasgāzei un cietajam kurināmajam. Dārgāka bija atkritumu savākšana, materiāli mājokļa uzturēšanai un remontam, mājokļa īre, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi, kanalizācijas pakalpojumi, ūdensapgāde, kā arī mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi.

Mājokļa iekārtas grupā cenas gada laikā kāpa vidēji par 9,8%, galvenokārt sadārdzinoties mājokļa mēbelēm, mājokļa tīrīšanas un kopšanas līdzekļiem, galvenajām mājsaimniecības ierīcēm, neelektriskiem virtuves piederumiem un priekšmetiem, mājokļa uzkopšanas un mājsaimniecības pakalpojumiem, kā arī traukiem.

Veselības aprūpes grupā vidējais cenu līmenis gada laikā pieauga par 6,4%. Dārgāki bija zobārstniecības pakalpojumi, ārstu speciālistu pakalpojumi un farmaceitiskie produkti.

Ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem cenas gada laikā palielinājās par 27,5%, ko noteica degvielas cenu pieaugums par 51,1%. Dīzeļdegviela sadārdzinājās par 57,6%, benzīns - par 44,9%, bet auto gāze - par 29,1%. Vidējais cenu līmenis pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, lietotām automašīnām, rezerves daļām un piederumiem personiskajiem transportlīdzekļiem.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumiem vidējais cenu līmenis palielinājās par 12,1%. Gada laikā cenas kāpa ēdināšanas pakalpojumiem, tostarp sadārdzinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumi - par 10,9%, ēdnīcu pakalpojumi - par 9,4%, ātrās ēdināšanas pakalpojumi - par 9,6%. Cenu pieaugums bija arī viesnīcu pakalpojumiem.

Dažādu preču un pakalpojumu grupā cenas gada laikā palielinājās par 12,7%, ko ietekmēja cenu kāpums personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem. Dārgāka bija autotransportlīdzekļu apdrošināšana, frizētavu un skaistumkopšanas salonu pakalpojumi un finanšu pakalpojumi.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu kāpums gada laikā bija apģērbiem, apaviem, atpūtas un sporta pakalpojumiem, barībai lolojumdzīvniekiem, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem, telekomunikāciju pakalpojumiem un ziediem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā pieauga par 1,1%, bet gada laikā - šogad novembrī salīdzinājumā ar 2021.gada novembri - palielinājās par 21,8%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 16,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa pieaugumu 2022.gada novembrī, salīdzinot ar 2022.gada oktobri, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (0,4 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (0,2 procentpunkti), mājokļa iekārtai (0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 1,5%.

Būtiskākais cenu pieaugums bija maizei (+3%) un konditorejas izstrādājumiem (+3,7%). Cenu kāpums bija arī svaigiem dārzeņiem (+3,3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%). Sadārdzinājās piena produkti (+3%), ko galvenokārt ietekmēja akciju noslēgumi skābajam krējumam. Dārgāks bija piens (+2,9%), olas (+4,1%), cukurs (+4,8%), svaigas vai atdzesētas zivis (+7,9%), mērces un garšvielu piedevas (+7,1%), jogurts (+2,5%), konservētas vai pārstrādātas zivis un jūras velšu izstrādājumi (+2,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izvēļu laiks par labu Latvijā ražotajam

Ieva Erele, Mēbeļu ražotāju asociācijas Latvijā izpilddirektore, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš kara sākuma Ukrainā mūsu sabiedrībai nācies pārvērtēt ne tikai uzskatus un attieksmi, bet arī paradumus, mācīties kritiskāk domāt un atbildīgāk izvēlēties. Mums atkal ir jauns “normālais” – latviskāks, patriotiskāks, nacionālāks.

Daudz esam pieredzējuši aicinājumus izvēlēties Latvijā ražotus produktus maltītei, veltot šim pat gadiem ilgas kampaņas un izveidojot preču zīmes. Kā īpaši dārgas dāvanas gan pašu zemē mītošajiem, gan radiem un draugiem citviet uz zemeslodes mēdzam izvēlēties latviešu amatnieku darinājumi tirdziņos vai spožāk iekārtotās tirdzniecības vietās. Latviskais ir ieguvis jaunu skanējumu un piepildījumu.

Bet kā ar mēbelēm? Vai ir kas mainījies pircēju izvēlēs mājokļa vai biroja iekārtošanā? Vai pērkot krēslu, galdu, iekārtojot lielākas vai mazākas telpas, izvēlamies Latvijā ražotas mēbeles?

Laikmetīga pieeja gan biznesā, gan preču un produktu apritē un patēriņā pēdējā desmitgadē sabiedrību ved pretī ilgtspējas principu ieviešanai ikdienā. Mēbeļu ražošanā ilgtspēja nozīmē ētiski iegūta koksne, kas nodrošina minimālu ietekmi uz pasaules mežiem. Bet tie, savukārt, sniedz būtiskus ekosistēmas pakalpojumus ikviena planētas iedzīvotāja veselībai. Ilgtspējīgā mēbeļu ražošanā mēbelēm paredzams ilgāks dzīves cikls, nodrošinot, ka pēc pāris gadiem tās nesalūzt, nezaudē būtiski savu kvalitāti un veiktspēju, un netiek izmestas. Ilgtspējīgas mēbeļu ražošanas procesā pastāv tāds jēdziens kā ekodizains, kad projektētāji un speciālisti jau idejas izstrādes posmā katru preci veido tā, lai tā būtu izturīga, viegli kopjama, labojama, atjaunojama un visbeidzot saprotami nododama vienā gabalā vai detaļās šķirošanai un pārstrādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas ārējā sauszemes robežā norit aktīvi zemes sagatavošanas darbi 16 km garumā, lai veiktu zemes planēšanu 12 m platā joslā robežas infrastruktūras un pastāvīgā žoga izbūvei, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Projektā paredzēts izbūvēt valsts robežas joslu 173 kilometru garumā - pastāvīgu žogu un nepieciešamo infrastruktūru. No kopējā Austrumu robežas joslas garuma, pirmajā kārtā ir noslēgti līgumi par 83,9 km garu (sadalīti deviņos posmos) robežas joslas izbūvi un otrajā kārtā (sadalīts septiņos posmos) būvdarbus īstenos 63,9 km garumā. Darbus veiks SIA “Citrus Solutions” un SIA “VIA”, kas saskaņā ar VNĪ jau izsludinātajām cenu aptaujām, izbūvēs 147,8.

Pirmās kārtas piecos posmos, 45 km garumā, šomēnes tiek uzsākti zemes sagatavošanas darbi, demontāžas darbi – celmu laušana un frēzēšana, caurteku, ierakumu un uzbērumu izbūve, kā arī zemes planēšana 12 m platā joslā, lai izbūvētu pastāvīgo robežas žogu un nepieciešamo infrastruktūru un patruļceļus un laipas.

Komentāri

Pievienot komentāru