Problēmas viesmīlības nozarē ir jārisina nekavējoties, nevis gausi tās jāatliek, novērojot, kā viens pēc otra aizveras neskaitāmi viesmīlības uzņēmumi, pauda Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) vadītājs Andris Kalniņš.

Viņš skaidroja, ka jau patlaban novērojams, ka darbu beidz vairāki teju leģendāri restorāni, piemēram, "Vincents" un "Čarlstons", taču šie ir tikai pazīstamākie restorāni, jo savu darbību pārtrauc vai ir smagas izvēles priekšā arī daudzi mazpazīstamāki restorāni, kafejnīcas un citas ēdināšanas iestādes.

"Tās ir problēmas, ar ko nozare saskaras jau vairākus gadus - Covid-19 mantojums, situācija pasaulē ģeopolitiskajā kontekstā, pieaugošā inflācija un darba spēka trūkums," norādīja Kalniņš, atgādinot, ka patlaban ēdināšanas nozares nodokļu parāds ir uzkrājies 44,2 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt saistās ar Covid-19 laiku.

Vienlaikus Kalniņš uzsvēra, ka patlaban ēdināšanas nozare, abstrahējoties no šī parāda, ir nerentabla un ar zemu konkurētspēju. Cita starpā pandēmijas laikā nozare ir zaudējusi aptuveni 30% darba spēka, savukārt kopējais atalgojums nozarē ir pieaudzis par 20%, kas pamatojams ar darba spēka trūkumu un kopējo inflāciju valstī.

Pandēmija, karš Ukrainā, nepieredzētā inflācija, darbaspēka sadārdzināšanās un deficīts ir likusi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem pārvērtēt savu nākotnes attīstības stratēģiju, kā rezultātā būtiski sarucis nozarē strādājošo uzņēmumu skaits, kā arī nozarē nodarbināto cilvēku daudzums.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņaprāt, lai nozare spētu nostāties uz kājām un atgūties no pēdējo gadu skarbajiem triecieniem, ir nepieciešams samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi no pašreizējās 21% likmes līdz 12% un šo starpību novirzīt viesmīļu, pavāru, trauku mazgātāju, virtuves strādnieku darba samaksas palielināšanai, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ēdinātāji, gan šī pakalpojuma saņēmēji, gan arī valsts.

Kāda ir situācija nozarē pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem un Krievijas invāzijas Ukrainā pērn?

Situācija savā ziņā ir unikāla, jo abi minētie faktori ir būtiski ietekmējuši sabiedrisko ēdināšanu, jo īpaši restorānus un viesnīcas, viesu mājas visā Latvijā. Būtībā Covid-19 pandēmija ir novājinājusi nozari. To skāra pietiekami lieli saimnieciskās darbības ierobežojumi, kā ietekmē tika pazaudēti darbinieki un pamatīgi cieta uzņēmumu finansiālā rocība. Ja pandēmijas laikā Latvijā izzuda ārvalstu tūristi, tad Krievijas invāzija Ukrainā to atgriešanos aizkavēja, jo kāda daļa no potenciālajiem ārvalstu viesiem vienkārši neatbrauca. 2022. gada sākumā iecerētā nozares atgūšanās neīstenojās. Un jārēķinās, ka pandēmijas laikā tika apturēta prāmju satiksme Rīga–Stokholma. Lai arī ļoti labus rezultātus ārvalstu tūristu piesaistē deva uz salīdzinoši īsu brīdi izveidotā prāmju satiksme maršrutā Rīga–Helsinki, tomēr pašlaik Rīgai prāmju satiksmes nav nedz ar Helsinkiem, nedz Stokholmu, un nav zināms, vai tāda vispār tiks atjaunota. Prāmju nodrošinātājs Tallink savu darbību ir pārtraucis. Tādēļ ārvalstu tūristu skaits joprojām ir neliels salīdzinājumā ar to, kāds tas varētu būt bijis. Līdztekus minētajiem faktoriem nozari būtiski ietekmējusi inflācija – proti, straujš izmaksu pieaugums komplektā ar vietējo klientu maksātspējas kritumu, jo nenoliedzami situācijā, kad cilvēkiem trūkst naudas, tad ļaudis pirmkārt atsakās no tēriņiem tūrisma un izklaides jomā, nepusdieno ārpus mājas. Respektīvi – gatavo paši un mazāk patērē sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Viss minētais ne tikai ietekmē ēdināšanas nozari, bet arī to turpinās ietekmēt nākotnē. Joprojām ir bažas par to, cik maksās elektrība, cik – dabasgāze, cik – pārtikas produkti, vienlaikus jāmaksā lielākas algas darbiniekiem, un tas savukārt noteikti ietekmē maltītes – ēdināšanas pakalpojuma cenu, jo īpaši, ja pēc pasaules hokeja čempionāta spēlēm Rīgā ārvalstu tūristu skaits atkal ir mazāks, nekā varētu būt. Diemžēl pēdējo gadu laikā, Covid-19 pandēmijas izplatības ierobežošanas dēļ, ēdināšanas nozare ir zaudējusi savu svaru tautsaimniecībā uz veseliem diviem gadiem (DB: no 1,4% līdz 0,9% pēc pievienotās vērtības), tāpat sarucis tajā nodarbināto skaits (DB: par aptuveni 5000) un arī kopējais šajā nozarē strādājošo uzņēmumu skaits.

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Covid-19 pandēmijas laikā daudzi bāri Rīgā, nespējot samaksāt nomas maksu izvākušies no telpām, un gaida brīdi, kad situācija valstī uzlabosies, lai darbu varētu atsākt, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bāru asociācijas valdes loceklis, "Cuba Cafe" līdzīpašnieks Arnis Bikšus.

Viņš norādīja, ka nozare pašreiz cer, ka situācija līdz aprīļa beigām patiešām uzlabosies, jo tad pastāv cerība, ka ēdināšanas iestādes, tai skaitā arī bāri, varēs apmeklētājus sākt apkalpot pie āra galdiņiem. Uz tādu iespējamību esot norādījusi arī Ekonomikas ministrija (EM). "Tagad jau ārā īpaši arī nepasēdēs, temperatūra nedaudz virs plus viena grāda," sacīja Bikšus.

Asociācijas valdes loceklis arī atzina, ka tie uzņēmumi, kuri kvalificējās Covid-19 krīzes valsts atbalstam pagaidām var izdzīvot, tomēr ne visi tam atbilda. "Tie, kas nekvalificējās, tiem tagad iet sliktāk," teica Bikšus.

Pēc viņa teiktā, atsevišķiem bāriem ēkas īpašnieki nākuši pretim, par telpām liekot maksāt tikai komunālos maksājumus, bet ne īri. Tomēr kas tāds ne visos gadījumos bijis iespējams, jo ēkas īpašnieki konkrēto ēku bieži vien iegādājušies kredītā, tādēļ neredzēja iespēju ļaut nomniekiem nemaksāt īres maksu.

Ministru kabinets ceturtdien vienojās par kritērijiem ierobežojumu mīkstināšanai sabiedriskās ēdināšanas nozarē.

Valdība ceturtdien atbalstīja grozījumus noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", tostarp paredzot regulējumu attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu.

Operatīvā vadības grupa piedāvāja Ministru kabinetam lemt par konkrētu datumu - 28.aprīlis - no kura varētu sākt apsvērt iespēju pārskatīt ierobežojumus ēdināšanas nozarei. Tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda bažas, ka esošajā epidemioloģiskajā situācijā nebūtu korekti noteikumos paredzēt konkrētu datumu.

Valdība atteicās noteikumos paredzēt konkrētu datumu, bet turpmāk par ierobežojumu mīkstināšanu Ministru kabinets lems pakāpeniski.

Valdības pieņemtais lēmums, kas sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumiem ļaus strādāt ilgāk, ir vērtējams atzinīgi un dažiem ēdinātājiem tas bija izdzīvošanas jautājums, pauda restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš.

Viņš atzina, ka patlaban valdība nozarei vairāk nāk pretim nekā tas bija pavasarī, un arī otrdienas lēmumi, kas skar ēdinātājus, vērtējami atzinīgi. "Mēs kā nozare bijām izpildījuši mājasdarbu - ievērojām visas prasības un nosacījumus. Arī vakcinācijas aptvere nozarē ir sasniegta vairāk nekā 95%. Tagad solis tika sperts no valdības," sacīja Bērziņš un piebilda, ka arī no "Vairāk saules" teju 300 darbiniekiem bez sertifikāta ir tikai viens.

Pēc viņa teiktā, daudziem ēdināšanas nozarē strādājošajiem restorāniem šis divu stundu darba laika pagarinājums - no līdzšinējiem plkst.21 līdz plkst.23 - esot bijis "izdzīvošanas jautājums".

Tāpat Bērziņš pauda atzinību lēmumam palielināt atļauto apmeklētāju skaitu pie viena galdiņa līdz desmit, uzsverot, ka restorānu apmeklējums nav tikai jautājums par paēšanu, bet arī socializēšanos.

Latvijā ēdināšanas nozares apgrozījums pagājušajā gadā bija kopumā apmēram 800 miljoni eiro, kas ir 1,4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), intervijā sacīja Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

"Lai arī kopumā ēdināšanas nozare uzrāda rekordlielu apgrozījumu un arī nomaksāto nodokļu apjomu, apgrozījums lielā mērā ir inflācijas radīts," skaidroja Jenzis, piebilstot, ka apgrozījuma rādītājam nav korelācijas ar nozares rentabilitāti, tādēļ nevar teikt, ka nozarei ietu labāk nekā pēdējos gados.

Viņš arī pauda viedokli, ka nozare jau četrus gadus ir krīzes situācijā.

Komentējot nodokļu jautājumu, Jenzis minēja, ka, vērtējot ēdinātāju kopējo samaksāto nodokļu apmēru pret nozares apgrozījumu, tas ir krietni virs vidējā, proti, ēdinātāji nodokļos nomaksā virs 30% no apgrozījuma. "Salīdzinājumam, citās nozarēs tas var būt tikai 3-4%," atzīmēja LRB vadītājs.

Lēmums par terašu atvēršanu būs katra paša uzņēmēja biznesa izšķiršanās, jo ne visiem iespējams ievērot epidemioloģiskās drošības prasības, tomēr ļoti daudz ēdinātāju darbu klātienē atsāks, pēc valdības ceturtdienas lēmuma par galīgajām prasībām āra terašu atvēršanai, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka starp ēdinātājiem ir ļoti daudz mazo un ģimenes uzņēmumu, kuriem jāsaredz biznesa pamatojums, vai darba atsākšana klātienē, apmeklētājiem atverot terases, būs izdevīga.

Vienlaikus Jenzis uzsvēra, ka daudziem uzņēmumiem lēmums par atļauju sākt terašu darbu ir bijis kā "cerību stars, ka viņi varēs izdzīvot".

Terasēm nosaka darba laika ierobežojumus 

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 6. maijā tika lemts pastiprināt iepriekš noteiktos nosacījumus...

Viņš atzīmēja, ka daudzi nozares darbinieki varēs atgriezties no dīkstāves. "Tas ir ļoti iepriecinošs moments, jo viesmīlības nozare pati par sevi pasaka, ka tā nav pārtikas ražošanas nozare, kas varbūt pēdējā pusgada laikā tāda ir bijusi, gatavojot ēdienu līdzņemšanai. Viesmīlības nozarē ļoti svarīgs ir komunikācijas moments ar viesi, tikšanās ar viņu, pozitīvu emociju radīšana," klāstīja Jenzis.

Viņš minēja, ka prasība par darba laika ierobežošanu no plkst.6 līdz 21 ir kompromisa variants, jo sākotnēji esot runāts par iespēju terasēm strādāt līdz plkst.22. No Jenža teiktā noprotams, ka vismaz pagaidām uzņēmēji negrasās prasīt darba laika pagarināšanu, lai arī esot bijuši ēdinātāji, kuri bija jau veikuši rezervācijas līdz plkst.22.

Arī prasības par personu skaitu, kuras varēs atrasties pie viena galdiņa, esot kas tāds, kam ēdinātāji jau bijuši gatavi. Paredzēts, ka pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā desmit personas no kopumā divām mājsaimniecībām, no tām ne vairāk kā četras varēs būt pilngadīgas personas.

Jenzis uzsvēra, ka arī iepriekš, kad ēdinātāju klātienes darbam bija izvirzīti apmeklētāju skaita ierobežojumi, lielu incidentu par šo prasību pārkāpumiem neesot bijuši. Ja tādi bija, tad vairāk saistīti ar ārvalstu viesiem. "Domāju, ka Latvijas viesi ir ļoti likumpaklausīgi un ciena viens otru," sacīja LRB prezidents. Uzņēmēji arī cer uz labu sadarbību ar Valsts policiju un pašvaldības policiju, ja nu tomēr kādi incidenti būs.

Ēdināšanas iestādēs būs jābūt izvietotiem paziņojumiem par to, kādas prasības jāievēro, un Jenzis izteica cerību, ka iedzīvotāji būs saprotoši un tās tik tiešām arī ievēros.

Jau vēstīts, ka Sākot ar piektdienu, 7.maiju, restorānu terasēs varēs apkalpot klientus no plkst.6 līdz 21, paredz ceturtdien valdībā pieņemtie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai". Vienlaikus atbalstu neguva Veselības ministrijas (VM) priekšlikums liegt terasēs tirgot alkoholiskos dzērienus.

Viesmīlības nozares organizācijas- Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība - aktīvi strādā pie samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ieviešanas jau nākamajā nodokļu periodā, pauda LVRA valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.

Viņš uzsvēra, ka nozares pārstāvji tikušies ar lielāko daļu Saeimā pārstāvēto partiju, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju un lielākajām darba devēju organizācijām, lai skaidrotu samazinātā PVN ieviešanas pozitīvos efektus.

Tāpat nozare veikusi aprēķinus un uzskata, ka, padziļināti sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), iespējams panākt, ka samazinātā PVN likme valsts budžetam būs neitrāls pasākums, sacīja Kalniņš.

LVRA vadītājs uzsver, ka samazinātās PVN likmes sabiedriskajai ēdināšanai pozitīvie aspekti ir vērojami lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) valstu, kas to ir ieviesušas. "Tāpat arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā, kura ēdināšanas nozares apgrozījuma ziņā jau apsteidz Latviju divas reizes," norādīja Kalniņš, piebilstot, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijas un Lietuvas ēdināšanas nozaru apgrozījums bija līdzvērtīgs.

Sabiedriskas ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju iekštelpās klientus varēs apkalpot tikai personāls ar Covid-19 sertifikātu, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijā (EM).

Saskaņā ar pagājušajā nedēļā valdībā lemto, no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās. Vienlaikus EM precizēja, ka prasība par derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu attieksies arī uz personālu, kas ēdināšanas iestādes iekštelpā apkalpos klientus.

Savukārt attiecībā uz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā jeb terasēs, uz apkalpojošo personālu neattieksies prasība par derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu.

Ja ēdinātāji nedrīkst viesus uzņemt iekštelpās, tad valsts atbalsts jāturpina 

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas...

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Ēdinātāji lēmumu par pakalpojumiem iekštelpās vērtē duāli 

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar...

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Siguldā aizvadītās nedēļas nogalē atklāts jauns tirgus - Jāņa Tirgus, kurā zem viena jumta estētiskā vidē pulcējas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji, informē Jāņa Tirgus projektu vadītāja Līga Jansone.

Objekta attīstītājs un īpašnieks ir SIA «Loras Nami», kas tirgus izveidē investējis 1,5 miljonus eiro. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bormanis atceras, ka vietā, kur šobrīd uzcelts Jāņa Tirgus, astoņdesmitajos gados no žigulīšu bagāžas nodalījumiem tika tirgoti dārzeņi. Tāpat uz šīs zemes atradusies ēka, kur ilgus gadus darbojies neliels dārzeņu veikaliņš. Tā J. Bormanim radās ideja šajā vietā izveidot tirgu, kas atbilst mūsdienu tirgotāju vajadzībām un pircēju prasībām.

Projekta attīstītājs stāsta, ka lakoniskās ēkas formai iedvesma rasta atmiņās par Latvijas lauku saimniecībām, kad saulē nomelnējušos koka šķūņos tika svinētas kāzas un uzglabāti lauku labumi. Savukārt iekštelpas rūpīgi izstrādātas industriālā dizaina stilistikā, iekļaujot latviskus elementus. Ēkas dizainu aizrautīgi izstrādājis pats īpašnieks, piesaistot mākslinieku Andi Gutmani un arhitektu Kārli Bedrīti.

Jūlijs atnāca ar pozitīvām izmaiņām drošības pasākumos, taču bezrūpība iebraucēju kontrolē un tās sekas izraisīja paniku ierēdņos un pārtrauca uzņēmējdarbības atdzimšanu. Mūsuprāt, vajadzēja ierobežot "berzēšanās" un "rīvēšanās" iespējas, nesodot "miermīlīgos" ēdinātājus.

Ēdinātāji atmesti atpakaļ par mēnešiem, samazinot iespējas atpelnīt zaudējumus, kā arī uzliktas papildus administratīvās prasības, pie kam uzspiežot latviskā vidē obligāti lietot svešvalodas. Pie kam jau šodien uzsāktas policijas pārbaudes par tā esamību.

Kaut Veselības ministrijas eksperti atzīst, ka iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai, vienlaikus tikai tagad uzsākta iebraucēju uzskaite. Iebraucēji no ASV un citām riska valstīm netiek pārbaudīti ar temperatūras mērījumiem. Ne lidostā, ne citos iebraucēju ieceļošanas punktos nav temperatūras mērītāju un informatīvo punktu. Kaut šādas ierīces temperatūras mērīšanai cilvēku plūsmā izmaksā tikai ap 2500 eiro, tomēr 2 miljardu budžetā vīrusa profilaksei naudas nav.

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas veikalos bija novērojama paniska preču iegāde. Iedzīvotāji steidza iegādāties higiēnas preces, griķus, dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas. Nebija ilgi jāgaida, kad daži tirgotāji vairākkārtīgi palielināja cenas, cerot uz ātru peļņu.

Aicinu uzņēmējus pārdomāt, vai īstermiņā iegūtais naudas apjoms atsvērs ilgtermiņa kaitējumu reputācijai, kas šādi tiek nodarīts. Tāpat aicinu uzņēmumus rūpīgi pārdomāt savu komunikāciju, jo patērētāju uztvere šobrīd ir saasināta.

Ko es varu darīt citādāk?

Cilvēku masveidīgā iepirkšanās saistīta ar bara instinktu, taču daudz būtiskāks ir jautājums par uzņēmumu rīcību ārkārtas situācijas apstākļos. Saprotams, ka visi vēlas nopelnīt, taču tā vietā, lai paaugstinātu cenas, ir vērts padomāt, ko es varu darīt citādāk? Tāpat aicinātu katru uzņēmēju izvērtēt, vai īslaicīgā peļņa būs samērīga ar kaitējumu reputācijai un tēlam? Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un straujas cenu izmaiņas ātri izplatās sociālajos tīklos.

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

10.janvārī, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē plānots izskatīt iedzīvotāju iniciatīvu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes 12% apmērā ieviešanu sabiedriskajai ēdināšanai.

Iniciatīvas autors, viesnīcas "Riga Islande Hotel" vadītājs un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Andris Kalniņš aģentūrai LETA iepriekš pauda prieku par iegūto sabiedrības atbalstu iniciatīvas virzīšanai Saeimā.

"Īsais laika periods, kurā balsis ir iegūtas, tikai liecina par šo izmaiņu tūlītēju nepieciešamību," pauda Kalniņš, piebilstot, ka, ieviešot PVN samazināto likmi sabiedriskajai ēdināšanai, cenu kāpuma laikā nozares pakalpojumi sabiedrībai kļūtu pieejamāki.

Līdztekus Kalniņš izteica cerību, ka sabiedrības viedoklis tiks uzklausīts un Latvija pievienosies lielākajai daļai Eiropas Savienības (ES) valstu, kurās jau patlaban sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ir PVN samazinātā likme.

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV) nākamnedēļ aicinās valdību lemt par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu ārā, aģentūrai LETA sacīja ministrs.

Viņš informēja, ka Ekonomikas ministrija (EM) sadarbojas ar ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai izstrādātu epidemioloģiski drošu pakalpojumu sniegšanas principus.

EM priekšlikums paredz pirmajā solī atļaut ēdinātājiem sniegt pakalpojumus ārā, ievērojot epidemioloģiskās prasības, tostarp pie viena galdiņa varētu atrasties četri cilvēki no divām mājsaimniecībām, galdiņi tiktu norobežoti, kā arī pēc katras apkalpošanas reizes dezinficēti.

Vitenbergs norādīja, ka valdībā par šo priekšlikumu jau iepriekš bijušas diskusijas, tomēr vēl nav panākta vienošanās, jo, pirms atļaut ēdināšanu ārā, ir svarīgi saprast, vai epidemioloģiskā situācija to pieļautu.

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Situācija viesmīlības nozarē ir dramatiska – tās starppatēriņa īpatsvars Latvijas kopējā ekonomikā samazinājies no 2,9% 2019. gadā līdz 1,2% 2021.gadā. Cieš gan ēdināšanas uzņēmumi, gan valsts ekonomika – kopējie nozares administrēto maksājumu parādi sasnieguši 50% attiecību pret nodokļu ieņēmumiem un kopš 2019. gada ir palielinājušies par 183%, norāda Latvijas Restorānu biedrība.

Tāpēc ēdināšanas nozare atkārtoti aicina Latviju sekot citu Eiropas valstu piemēram un samazināt ēdināšanas nozares PVN likmi uz 12% vai 5%.

“Latvijā PVN likme ēdināšanai ir otra augstākā Eiropas Savienībā (aiz Dānijas) un pati augstākā starp «jaunajām» ES dalībvalstīm. Turklāt deviņas no ES dalībvalstīm tieši Covid-19 pandēmijas laikā, kopš 2020.gada sākuma, īstenoja papildus PVN samazināšanas politiku, tādējādi tika atbalstīta ne tikai nozare, bet arī kopējā valsts ekonomika. Vienlaikus jāņem vērā arī fakts, ka kopējais nodokļu slogs Latvijā ir ļoti augsts un nesamērojams ar klientu pirktspēju, kas līdz ar dramatisko inflāciju ir vēl vairāk kritusies. Rezultāts – ēdināšanas nozares uzņēmumi šobrīd strādā ar zaudējumiem un vairumam LRB biedru ir hroniski nodokļu parādi. 2021.gadā samaksāto nodokļu apjoms ir samazinājies par 38% jeb 56 miljoniem eiro, salīdzinot ar apjomu pirms COVID-19 pandēmijas. Lai salauztu šo apburto loku, ir nepieciešams nopietns valsts atbalsts un samazinātā PVN likme labākais instruments nozares sakārtošanai un izdzīvošanai,” uzsver Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību ļaut ēdināšanas uzņēmumiem brīvi uzņemt viesus arī iekštelpās.

Pretējā gadījumā viesmīlības nozarei pieprasot arī turpmāk nodrošināt valsts atbalsta sniegšanu Covid-19 pandēmijas dēļ grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem, informē minēto organizāciju pārstāvji.

Asociācijas kategoriski iestājas pret "uzņēmējdarbības vides kropļošanu un iedzīvotāju diskrimināciju". Viesmīlības nozare aicina valdību sekot citu Eiropas valstu piemēram un atgriezties pie iepriekš apstiprinātā "luksofora" principa, ļaujot ēdināšanas uzņēmumiem brīvi uzņemt viesus arī iekštelpās.

Ēdinātāji lēmumu par pakalpojumiem iekštelpās vērtē duāli 

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar...

Nozares pārstāvji uzskata, ka Veselības ministrijas rosinātais dalījums dažādos drošības līmeņos un ar to saistītās prasības ēdināšanas uzņēmumiem ir ne tikai neloģiskas un nepamatotas, bet realitātē - arī neizpildāmas. Viņuprāt, prasības ne tikai turpina šķelt sabiedrību, bet arī ģimenes, jo Latvija esot vienīgā valsts Eiropā, kas prasa bērniem no 12 gadu vecuma uzrādīt Covid-19 sertifikātu, ja tie vēlas apmeklēt kafejnīcu vai pasākumu. Tostarp tiek norādīts, ka lēmums par pusaudžu vakcināciju Latvijā un citviet Eiropā ir pieņemts tikai pēdējā mēneša laikā.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, būs ļauts sniegt arī iekštelpās, paredz Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Ēdināšanas nozarē strādājošo uzņēmumu nodokļu parāds ir sasniedzis 44,2 miljonus eiro, kas ir par 79% vairāk nekā pirms Covid-19 pandēmijas jeb 2020.gada sākumā, pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis.

Viņš norādīja, ka nozare ir sasniegusi krietnu apgrozījuma kāpumu, taču tas ir noticis uz inflācijas rēķina.

"Apgrozījuma rādītāji uzrāda rekordlielus apjomus, tomēr par peļņu nevar runāt vispār, uzņēmumi burtiski cīnās par izdzīvošanu, jo nav varējuši palielināt cenas proporcionāli izmaksu pieaugumam, tie ir nokompensējuši izmaksu pieaugumu uz peļņas rēķina," sacīja Jenzis, piebilstot, ka nozares uzņēmumu nodokļu parāds sasniedzis 44,2 miljonus eiro.

Tāpat Jenzis norādīja, ka patlaban pie lielāka apgrozījuma nozarē reģistrēts mazāks apmeklētāju skaits, kas liecina par to, ka cilvēki arvien mazāk izvēlas ēst ārpus mājas un nākamais rudens un ziemas periods varētu šo tendenci pastiprināt.