Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Lursoft datu bāzē atrodamā informācija liecina, ka ēdināšanas pakalpojumu nozarē reģistrēti 5297 uzņēmumi, no kuriem 65,37% izvēlējušies darboties restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu jomā, 17,41% nodarbojas ar ēdināšanu pēc pasūtījuma un citām ēdināšanas pakalpojumu darbībām, bet 17,22% saistīti ar bāru darbību. No visiem uzņēmumiem, kuri norādījuši, ka to darbība saistīta ar ēdināšanas pakalpojumu nozari, 12,54% piesaistījuši ārvalstu pamatkapitālu.

Lursoft norāda, ka vairāk nekā puse jeb 55,38% no visiem nozares uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, bet vēl 18,41% - Pierīgā. Starp pilsētām līdzās Rīgai visvairāk ēdināšanas uzņēmumi atrodami Jūrmalā (3,81% no kopējā Latvijā reģistrēto ēdināšanas uzņēmumu skaita), Liepājā (3,00%), Jelgavā (2,28%) un Daugavpilī (2,23%).

Liela daļa jeb 8,38% no nozarē strādājošajiem uzņēmumiem reģistrēti pērn, no kuriem vissekmīgāk pirmo darbības gadu aizvadījis SIA T73, kura pārvaldībā ir gan divas ēdnīcas, gan restorāns, kafejnīcas un arī gastrobārs. Ēdināšanas nozares uzņēmums SIA T73 2017.gadā apgrozījis 1,02 milj. eiro, gadu noslēdzot ar 70,19 tūkst. eiro zaudējumiem. Uzņēmuma daļas pastarpināti caur vēl vienu ēdināšanas nozares uzņēmumu SIA INTERNATIONAL SV pieder Viktoram Ravdivem.

Runājot par apgrozījumu, 2016.gadā visaugstākos rezultātus starp nozares uzņēmumiem uzrādījusi AS Lido, apgrozot 36,46 milj. eiro. Lursoft pārstāve Indra Urtāne gan uzsver, ka pētījuma sagatavošanas brīdī uzņēmuma pārskats par 2017.gadu vēl nav iesniegts, tāpēc nav zināms, vai arī pagājušajā gadā uzņēmums spējis saglabāt savas līderpozīcijas. Jāpiebilst, ka pēdējos sešus gadus tas sekmīgi attīstījies, pakāpeniski palielinot savu apgrozījumu.

Tiesa, tajā pašā laikā nav snauduši arī konkurenti un, piemēram, tuvākā sekotāja SIA PREMIER RESTAURANTS LATVIA, t.i., McDonald’s restorānu, apgrozījums 2017.gadā pieaudzis jau līdz 36,12 milj. eiro, liecina pētījums. Gada laikā minētā uzņēmuma apgrozījums kāpis par 13,43%. TOP 3 lielāko ēdināšanas uzņēmumu sarakstā ierindojas arī SIA Baltic Restaurants Latvia, kas pazīstams ar saviem Daily pusdienu restorāniem. Uzņēmuma apgrozījums ik gadu palielinājies, 2017.gadā sasniedzot jau 15,20 milj. eiro (+11,87%, salīdzinot ar 2016.gadu). Pagājušajā gadā SIA Baltic Restaurants Latvia uzsācis darbu 10 jaunās ēdināšanas vietās, bet 3 slēdzis, kā rezultātā 2017.gadu uzņēmums noslēdzis ar 89 ēdināšanas vietām, tostarp 35 atradušās skolās, bet 28 bijuši darbinieku pusdienu restorāni.

Lursoft apkopotie dati rāda, ka 2016.gadā nozares kopējais apgrozījums palielinājies par 9,66% - ja 2015.gadā ēdināšanas jomā strādājošie uzņēmumi apgrozījuši 477,54 milj. eiro, tad 2016.gadā tie bijuši jau 523,69 milj. eiro. Patlaban, kamēr no 2016.gada TOP 10 lielākajiem uzņēmumiem jaunos gada pārskatus četri uzņēmumi vēl nav iesnieguši (AS LIDO, SIA Lage Ko, SIA Airo Catering Services Latvija un SIA Čilija pizza, to kopējais apgrozījums 2016.gadā bijis 70,09 milj. eiro), nozares apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro.

Pelnošākais uzņēmums nozarē pēdējos gados ir SIA PREMIER RESTAURANTS LATVIA. Pērn uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bijusi 1,62%, par 42,93% lielāka nekā gadu iepriekš. Savukārt otrajā vietā pēc gūtās peļņas gan 2016., gan 2017.gadā bijis sabiedriskās ēdināšanas organizēšanas uzņēmums SIA ALEKS UN V, kas aktīvi piedalās dažādos iepirkumu konkursos par ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu, regulāri tajos arī uzvarot. Tā, piemēram, pagājušā gada beigās SIA ALEKS UN V kopā ar SIA Māras lācis uzvarējis iepirkumā par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas Centrālcietumā, Olaines Cietumā (Latvijas Cietumu slimnīcā) un Liepājas cietumā, savukārt šogad – par ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā (līgumcena – 5,90 milj. eiro). Tāpat arī uzņēmumam ir kafejnīca Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Iesniegtā gada pārskata dati rāda, ka SIA ALEKS UN V 2017.gadā pēc nodokļu nomaksas nopelnījis 770,91 tūkst. eiro.

Pēc pašreizējiem datiem, trešais lielākais pelnītājs nozarē 2017.gadā bijis SIA Lido Domina, kura paspārnē pēc Lursoft pieejamās informācijas darbojas divas struktūrvienības – gan restorāns tirdzniecības centrā Origo, gan tirdzniecības centrā Domina. Gada laikā uzņēmuma peļņa palielinājusies 2,6 reizes, sasniedzot 614,71 tūkst. eiro.

Skatoties, kā mainījies ēdināšanas pakalpojumu sfērā strādājošo uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms, redzams, ka pēdējo trīs gadu laikā nodokļu summa, kuru nozares uzņēmumi samaksājuši valsts kopbudžetā, palielinājusies par 22,51%, pērn sasniedzot 109,03 milj.EUR, savukārt IIN kopapjoms audzis par 28,92%, bet VSAOI – par 22,01%. Tikmēr darbinieku skaits, piemēram, 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, palielinājies tikai par 5,31%. Nozares lielākā darba devēja tituls pienākas AS Lido, kas 2017.gadā ar darba vietām nodrošinājusi 1000 strādājošos.

Pērn uzņēmums nodokļos valsts kopbudžetā samaksājis 9,50 milj. eiro, kas ir par 53,55% vairāk nekā tā tuvākais sekotājs SIA PREMIER RESTAURANTS LATVIA. Lai gan pagājušajā gadā AS Lido samaksāto nodokļu kopsumma palielinājusies par 2,17%, pēdējo četru gadu periodā vislielākie nodokļu maksājumi uzņēmumam bijuši 2015.gadā, kad VID administrētajos nodokļos tas samaksājis 9,81 milj. eiro. Lursoft norāda, ka AS Lido aizvadītajos gados bijis arī lielākais IIN un VSAOI maksātājs nozarē. Kopš 2015.gada uzņēmuma samaksātā IIN apjoms palielinājies par 9,69%, pērn sasniedzot jau 2,16 milj. eiro, savukārt VSAOI kopsumma kopš 2015.gada augusi par 10,15%, palielinoties līdz 4,04 milj. eiro.

Līdz ar samaksāto nodokļu apjoma pieaugumu, pēdējos gados palielinājušies arī nozares uzņēmumu IIN un VSAOI maksājumi uz vienu darbinieku. Balstoties uz VID sniegtajiem datiem, Lursoft aprēķinājis, ka 2016.gadā nozares uzņēmumi uz vienu darbinieku IIN samaksājuši vidēji 0,77 tūkst. eiro, bet 2017.gadā tie bijuši jau 0,81 tūkst. eiro uz vienu darbinieku. Tikmēr VSAOI 2016.gadā uz vienu darbinieku samaksāti 1,46 tūkst. eiro, bet 2017.gadā – 1,52 tūkst. eiro.

Apkopojot VID sniegto informāciju, redzams, ka 39,31% no nozares uzņēmumu jūlija sākumā reģistrēts nodokļu parāds, kura apmērs pārsniedz 150 eiro, un to kopējā summa sasniegusi 25,81 milj. eiro.

Nodokļu parāds, kas lielāks par 100 tūkst. eiro jūlija sākumā reģistrēts 39 ēdināšanas nozarē strādājošajiem uzņēmumiem.

Informācijai:

- 30,88% no visiem ēdināšanas nozarē strādājošajiem nodokļu parādniekiem reģistrēti pēdējo 5 gadu laikā;

- 58,17% no visiem nozares uzņēmumiem, kuriem šī gada jūlijā reģistrēts nodokļu parāds, kas pārsniedz 150 eiro, reģistrēti Rīgā, 3,46% - Jūrmalā, 2,40% - Daugavpilī;

- no visiem nozares nodokļu parādniekiem 12,68% gadījumu uzņēmumam ir ārvalstu pamatkapitāls.

Lielākais nodokļu parādnieks ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju vidū ir pirms trīs gadiem dibinātais SIA GoldTop, kurš šo gadu laikā nav iesniedzis nevienu gada pārskatu un aizvadītā gada maijā VID pieņēmis lēmumu par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, bet šī gada jūnija sākumā – par tā darbības izbeigšanu. Uzņēmuma nodokļu parādu apjoms jūlija sākumā sasniedzis jau 652,10 tūkst. eiro.

Otrs lielākais nodokļu parādnieks starp ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem ir SIA ČILIJA PIZZA, kuras nodokļu parāda summa šī gada jūlija sākumā veidojis 451,07 tūkst. eiro.

VID sniegtā informācija liecina, ka SIA ČILIJA PIZZA samaksāto nodokļu apjoms 2017.gadā samazinājies par 4,52%. Pērn uzņēmums VID administrētajos nodokļos samaksājis 1,72 milj. eiro pretstatā 1,80 milj. eiro gadu iepiekš. Ēdināšanas pakalpojumu sniedzēja samaksātā IIN kopsumma gada laikā samazinājusies par 15,56% (2017.gadā IIN samaksāti 308,99 tūkst. eiro), bet VSAOI – par 7,86% (2017.gadā VSAOI veidojušas 624,74 tūkst. eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sava izbraukuma treilera iegāde un aprīkošana ar vajadzīgām iekārtām nav lēts prieks, bet ēdinātāji uzsver, ka tas atmaksājas

Līdz ar ielas ēdiena (jeb street food) popularitātes pumpuru šķilšanos Latvijā naskāk šajā jomā sāk darboties gan esoši, gan jauni ēdinātāji. Kādreiz āra pasākumos ēdinātāji virtuvi iekārtoja katru reizi no jauna, tagad daudzi novērtē treilera jeb virtuves uz riteņiem priekšrocību, un šādi braucamie tiek iepirkti un publiskos pasākumos sāk sakuplot straujāk.

Līdz ar šo pavasari SIA Bao Bun Latvia piedzīvo savu otro sezonu izbraukumu ēdināšanas nodrošināšanā. «Mēs neiegādājāmies kafejnīcu uz riteņiem, to izveidojām paši no nulles – nopirkām metāla kasti jeb piekabi un to pielāgojām tirdzniecībai un gatavošanai. Pieaicinot nepieciešamos meistarus, piemēram, galdnieku un elektriķi, to izveidot nebija sarežģīti, bet laikietilpīgi gan, lai visu izdarītu pareizi. Īpaša uzmanība tika pievērsta vizuālajam noformējumam – kā izskatās, kad kafejnīca ir atvērta vai aizvērta, un braucot. Tāpat svarīgi bija izveidot pārskatāmu ēdienkarti un nodrošināt saprotamu rindas sistēmu. Kopumā treilera izveide un aprīkošana iekļāvās aptuveni 12 tūkst. eiro, un investīcijas esam atguvuši iepriekšējā sezonā,» stāsta SIA Bao Bun Latvia direktore un līdzīpašniece Monta Vecozola. Viņā šajā biznesā sāka darboties, jo šķita interesanti, ka Latvijā beidzot sāk attīstīties ārvalstīs tik populārā ielu ēdiena kustība, kas sniedz iespēju doties pie cilvēkiem, nevis tos tikai uzņemt pie sevis. Viņasprāt, izbraukuma formāts sniedz iespējas strādāt ļoti dažādā, interesantā un dinamiskā vidē, cieši komunicējot ar dažādu nozaru un vecumu cilvēkiem, veidojot plašu klientu loku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā!» Ar šādu apgalvojumu Ēriks Dreibants pārsteidz žurnālistu Māri Ķirsonu sarunā par ēdināšanas tirgus realitāti.

Lai arī ēdinātāji ir runājuši ar valsts amatpersonām par tirgus sakārtošanu, tas nav nonācis līdz reālām darbībām, jo izskatās, ka tie bija kārtējie priekšvēlēšanu solījumi.

Tika apspriesta arī:

  • Ēnu ekonomika ēdināšanas nozarē,
  • PVN samazināšanas strupceļš,
  • Iedzīvotāju zemā pirktspēja,
  • Tirgus pārdale.

Ja Tev nav laika skatīties visu video, tad vari atrast interesējošās tēmas zemāk norādītajos video fragmentos:

  • 00:01:44 – Cik pamatotas ir bažas, ka var aizvērties 800 ēdināšanas uzņēmumu
  • 00:03:23 – Vai cilvēki var atļauties apmeklēt restorānus
  • 00:05:02 – Kā tūristi ietekmē Latvijas ēdināšanas tirgu
  • 00:05:48 – “Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā”
  • 00:07:01 – Kā ēdināšanas uzņēmumi izdzīvo valsts reģionos un kā to atrisināt
  • 00:11:15 – Kāpēc vēl joprojām nav ieviests samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem
  • 00:14:30 – PVN samazināšana palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku
  • 00:17:47 – Kurš vēlas pārdalīt ēdināšanas nozari

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Dzīšanās pēc ātras peļņas var radīt smagas sekas

Mārketinga eksperte, Biznesa augstskolas "Turība" docētāja Iveta Liniņa, 27.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ārkārtas situācijas izsludināšanas veikalos bija novērojama paniska preču iegāde. Iedzīvotāji steidza iegādāties higiēnas preces, griķus, dezinfekcijas līdzekļus un citas lietas. Nebija ilgi jāgaida, kad daži tirgotāji vairākkārtīgi palielināja cenas, cerot uz ātru peļņu.

Aicinu uzņēmējus pārdomāt, vai īstermiņā iegūtais naudas apjoms atsvērs ilgtermiņa kaitējumu reputācijai, kas šādi tiek nodarīts. Tāpat aicinu uzņēmumus rūpīgi pārdomāt savu komunikāciju, jo patērētāju uztvere šobrīd ir saasināta.

Ko es varu darīt citādāk?

Cilvēku masveidīgā iepirkšanās saistīta ar bara instinktu, taču daudz būtiskāks ir jautājums par uzņēmumu rīcību ārkārtas situācijas apstākļos. Saprotams, ka visi vēlas nopelnīt, taču tā vietā, lai paaugstinātu cenas, ir vērts padomāt, ko es varu darīt citādāk? Tāpat aicinātu katru uzņēmēju izvērtēt, vai īslaicīgā peļņa būs samērīga ar kaitējumu reputācijai un tēlam? Mēs dzīvojam tehnoloģiju laikmetā un straujas cenu izmaiņas ātri izplatās sociālajos tīklos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā aizvadītās nedēļas nogalē atklāts jauns tirgus - Jāņa Tirgus, kurā zem viena jumta estētiskā vidē pulcējas vietējie Latvijas tirgotāji un ēdinātāji, informē Jāņa Tirgus projektu vadītāja Līga Jansone.

Objekta attīstītājs un īpašnieks ir SIA «Loras Nami», kas tirgus izveidē investējis 1,5 miljonus eiro. Tā valdes priekšsēdētājs Jānis Bormanis atceras, ka vietā, kur šobrīd uzcelts Jāņa Tirgus, astoņdesmitajos gados no žigulīšu bagāžas nodalījumiem tika tirgoti dārzeņi. Tāpat uz šīs zemes atradusies ēka, kur ilgus gadus darbojies neliels dārzeņu veikaliņš. Tā J. Bormanim radās ideja šajā vietā izveidot tirgu, kas atbilst mūsdienu tirgotāju vajadzībām un pircēju prasībām.

Projekta attīstītājs stāsta, ka lakoniskās ēkas formai iedvesma rasta atmiņās par Latvijas lauku saimniecībām, kad saulē nomelnējušos koka šķūņos tika svinētas kāzas un uzglabāti lauku labumi. Savukārt iekštelpas rūpīgi izstrādātas industriālā dizaina stilistikā, iekļaujot latviskus elementus. Ēkas dizainu aizrautīgi izstrādājis pats īpašnieks, piesaistot mākslinieku Andi Gutmani un arhitektu Kārli Bedrīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Solis šurp, solis turp. Lielākais risks - iebraucēji, represijas iekšzemes ēdinātājiem

Latvijas Tirgotāju asociācija, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijs atnāca ar pozitīvām izmaiņām drošības pasākumos, taču bezrūpība iebraucēju kontrolē un tās sekas izraisīja paniku ierēdņos un pārtrauca uzņēmējdarbības atdzimšanu. Mūsuprāt, vajadzēja ierobežot "berzēšanās" un "rīvēšanās" iespējas, nesodot "miermīlīgos" ēdinātājus.

Ēdinātāji atmesti atpakaļ par mēnešiem, samazinot iespējas atpelnīt zaudējumus, kā arī uzliktas papildus administratīvās prasības, pie kam uzspiežot latviskā vidē obligāti lietot svešvalodas. Pie kam jau šodien uzsāktas policijas pārbaudes par tā esamību.

Kaut Veselības ministrijas eksperti atzīst, ka iebraucēji ir galvenais risks vīrusa izplatībai, vienlaikus tikai tagad uzsākta iebraucēju uzskaite. Iebraucēji no ASV un citām riska valstīm netiek pārbaudīti ar temperatūras mērījumiem. Ne lidostā, ne citos iebraucēju ieceļošanas punktos nav temperatūras mērītāju un informatīvo punktu. Kaut šādas ierīces temperatūras mērīšanai cilvēku plūsmā izmaksā tikai ap 2500 eiro, tomēr 2 miljardu budžetā vīrusa profilaksei naudas nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sāk akciju #KatluRevolūcija

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Kronim izdevies atgūt 70% no Covid-19 dēļ zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā

LETA, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzeņu un augļu pārstrādātājam "Kronis" līdz šim izdevies atgūt apmēram 70% no Covid-19 pandēmijas rezultātā zaudētā apgrozījuma HoReCa segmentā, informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Aivars Svarenieks.

Komentējot situāciju kopumā nozarē pēdējos mēnešos Covid-19 ietekmē, viņš atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas valstī ažiotāžas dēļ par pārtikas nodrošinājumu konservējumi uzrādīja ļoti labus pārdošanas apmērus. Auga pieprasījums pēc pilnīgi visiem "Kroņa" konservētajiem, pasterizētajiem produktiem ar ilgu realizācijas termiņu.

Tam sekoja realizācijas apmēru nozarē kritums aprīlī, tostarp mazumtirdzniecībā, jo bija izveidoti pārtikas uzkrājumi. Kopvērtējumā ražotājiem, kuri strādā "Kroņa" darbības segmentā, lielākais trieciens bijusi tieši dīkstāve HoReCa segmentā. Šajā segmentā, kurā darbojas sadarbības partneri, visa veida ēdinātāji, nozarei nācies piedzīvot ļoti lielu - līdz pat 80% - pārdošanas apmēru kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēdinātāji uz samazinātās PVN likmes jājamzirdziņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltic Restaurants Latvia veido iekšējo higiēnas testu laboratoriju

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nozares pārstāvji izsakās skarbi par nākotni, cerības liek uz samazināto PVN likmi

Jaunā gada prognozes ēdināšanas nozarē īpaši neatšķiras no pagājušā gada vērtējuma. Proti, aktuālākais jautājums ir saistīts ar vēlmi nozarē ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Ēdināšanas biznesa pārstāvji uzskata: ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas faktiski būtu glābšanas riņķis, kas palīdzētu nozarei sakopties un iziet no ēnu ekonomikas. Šobrīd restorāni balansē uz izdzīvošanas robežas, bet daži savu pastāvēšanu jau ir beiguši. Tā norāda pirms gada dibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB). Nozare vēlētos, lai jau no šā gada ēdināšanas nozarei tiktu piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Tomēr, lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. LRB biedrības vadītājs Jānis Jenzis, runājot par pēdējā gadā paveikto, atzīmē, ka nozare pakāpeniski kļūst «baltāka», bet ar esošo nodokļu slogu tās pašsakārtošanās rezerves ir gandrīz izsmeltas. Proti, turpina palielināties nozares nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vidējā darba samaksa 1. ceturksnī 1 100 eiro

Lelde Petrāne, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu pieauga par 6,6 % jeb 68 eiro, sasniedzot 1 100 eiro, lieciena Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2020. gada janvārī, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo periodu, vidējā mēneša bruto darba samaksa pieauga par 7,0 %, sasniedzot 1 101 eiro, februārī – par 7,8 % (1 085 eiro), bet martā tās gada pieauguma temps bija viszemākais - 5,0 % (1 113 eiro).

2020. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 4. ceturksni bruto darba samaksa samazinājās par 1,2 %.

Darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 812 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 812 eiro. Gada laikā tā pieauga par 6,3 %, bet, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni, samazinājās par 0,8 %.

Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 4,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No kurjerpārvadājumiem pievēršas ēdiena piegādei

Anda Asere, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zeew, kas iepriekš nodarbojās ar mazu paciņu kurjerpārvadājumiem, tagad pievēršas ēdiena piegādei; kā biznesa atšķirības zīmi uzņēmums izvēlas bezmaksas pakalpojumu.

Biznesu SIA Zeew sāka ar ideju palīdzēt ar piegādēm ziedu veikaliem un citiem mazajiem uzņēmumiem, kļūstot par šo kompāniju kurjerpartneri. «Esam fokusējušies uz ēdiena piegādi, jo šajā jomā ir lielāks pieprasījums un šajā biznesā ir arvien pieaugoši apjomi,» saka Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew dibinātājs. Viņš uzsver, ka no citiem tirgus spēlētājiem atšķiras ar bezmaksas piegādi. «Vienīgie Rīgā piedāvājam bezmaksas piegādi – cilvēks maksā tikai par ēdienu. Sapratām, ka mums ir jāatšķiras no konkurentiem. Redzējām, ka klientiem viena no svarīgākajām lietām ir tieši piegāde. Ja viņiem tas ir tik svarīgi, izlēmām piedāvāt piegādi bez maksas,» uzsver Muhameds. Pakalpojums darbojas līdz pat 11 km attālumā no restorāna, kas nozīmē, ka uzņēmums pārklāj teju visu Rīgu, pat Babīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Baltic Restaurants Latvia: Nav korekti pirms izmeklēšanas noslēguma vainot ēdinātājus

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedvesmu smeļas Spānijas piejūras ciematiņos

Liepājā, pa ceļam uz pludmali, atvērts ātrās ēdināšanas bistro, kura ēdienkartē ir tikai zivju ēdieni. Īpašnieki Karīna un Viktors Borovi tā īsajā darbības laikā kopš vasaras sākuma jau secinājuši, ka tieši šāda vieta liepājniekiem un pilsētas viesiem bija ļoti vajadzīga.

Iedvesmojas no spāņiem

Zivju burgers, mencu bumbiņas, cepta zivs fileja ar frī jeb Anglijā tik populārais fish&chips ir daži no Boroffish bistro iegādājamajām uzkodām. Ēdienkartē iekļauti tikai zivju ēdieni, izņemot frī kartupelīšus bez piedevām, ko piedāvā bērniem. Pieejama arī kafija, ir doma nokārtot alkohola tirgošanas licenci, lai vīri pie zivtiņas varētu arī alu piedzert. Intervijas brīdī piee- jams tikai bezalkoholiskais alus un gāzētie atspirdzinošie dzērieni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs "Rīga Plaza" ēdināšanas zonas rekonstrukcijā ieguldījis 500 tūkstošus eiro.

Uzlabotās ēdināšanas zonas platība ir 1500 kvadrātmetri un tā vienlaikus spēj uzņemt vairāk nekā 400 apmeklētājus. Šobrīd ēdināšanas zonas iekārtojums ir pielāgots epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 izplatības mazināšanai.

"Ēdināšanas zonas piedāvājums veidots tā, lai būtu saistošs strauji augošās Mūkusalas ielas apkārtnes biroju centru darbiniekiem kā pusdienošanas vieta un arī kā vakariņu un brīvdienu ēdināšanas piedāvājums ģimenēm Pārdaugavā," informē "Rīga Plaza" apsaimniekotāja "CBRE Baltics" aktīvu pārvaldes direktore Iveta Priedīte.

"Jaunākās tendences viesmīlībā ir piedāvāt apmeklētajiem maksimāli plašas un personalizētas izvēles iespējas, jo vienlaikus jāprot piedāvāt gan sātīgs, gan veselīgs, gan veģetāriešiem/vegāniem piemērots uzturs. "Food Plaza" to varēs nodrošināt," uzskata I. Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izglītības iestāžu ēdinātāji: Bez valsts atbalsta bankrotēsim

Žanete Hāka, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gada 3.oktobrī uzsāktie paplašināšanas darbi t/c Alfa strauji tuvojas beigām un jau 5.septembrī tiks atklāta jaunā piebūve.

«Pēc divu gadu intensīvas būvniecības t/c Alfa ir gatava atgūt lielākā Latvijas tirdzniecības centra titulu. Tādēļ ar gandarījumu varu pavēstīt, ka jaunā Alfa durvis vērs jau šī gada 5. septembrī,» skaidro Linstow Center Management valdes priekšsēdētājs Frode Gronvolds. «Esam tiešām pateicīgi gan mūsu apmeklētājiem, gan nomniekiem un sadarbības partneriem par pacietību. Tomēr varu apgalvot – tas ir bijis tā vērts, jo tagad piedāvāsim ne tikai plašāko modes preču zīmolu klāstu vienuviet, bet spēsim nodrošināt mūsu apmeklētājiem arī plašu restorānu zonu, sporta zāli un arī unikālu bērnu izklaižu zonu.»

Jau ziņots, ka projekta kopējās investīcijas sasniedza 55 miljonus eiro un tā ietvaros tirdzniecības centrs paplašināts par 30 000 m2. Līdz ar to nomnieku skaits no pašreizējiem 170 tiks palielināts līdz 250. Šobrīd iznomātas 95% tirdzniecības platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Alfa kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru; darbi vēl nav galā

Monta Glumane, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrs Alfa pēc divu gadu būvniecības darbiem ver jaunās piebūves durvis apmeklētājiem. Līdz ar paplašināšanas darbu noslēgumu Alfa atkal kļūst par Latvijas lielāko tirdzniecības centru, palielinot iznomājamo tirdzniecības platību līdz 71 000 m².

Projekta kopējās investīcijas veido 55 miljonus eiro. Šobrīd norisinās darbs arī pie esošā tirdzniecības centa interjera renovācijas plāna.

T/c Alfa paplašināšanas darbi tika uzsākti 2017. gada septembrī. To ietvaros uzbūvētas divas jaunas ēkas – daudzstāvu autostāvvieta un trīsstāvu tirdzniecības ēka, kā arī labiekārtota teritorija, iestādot 177 kokus un veidojot Brīvības ielai piegulošo autostāvvietu kā parku. Paplašināšanas ietvaros nomnieku skaits no iepriekšējiem 170 palielināts līdz 210. Savukārt jaunās autostāvvietas ēka un teritorijas labiekārtošana šobrīd apmeklētājiem ļauj nodrošināt autostāvvietas 1750 automašīnām, kā arī velonovietnes.

Komentāri

Pievienot komentāru