Cēsu pusē parādījušies krāpnieki, kas uz mūsu zīmola rēķina grib gūt labumu.

Kopš 2008. gada pamazām esam attīstījuši savu zīmolu Kunturi, pirmos 10 gadus ar smaidīgo cūciņu, tagad ar lakoniskāku un modernāku vizuālo izskatu. Visus šos gadus esam prezentējuši sevi kā izcila un dabīga produkta ražotājus, un tie, kas mūs zina, ir pārliecināti, ka Kunturu produkts ir labs.

Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Vienmēr ir bijuši kādi ne tik godīgi darboņi, kas uz mūsu labās slavas rēķina grib pārdot savu saražoto. Mēs neesam pret konkurenci, bet esam par godīgu konkurenci.

Cūkas barojam ar barību, kurā netiek izmantoti ĢMO. Gaļas izstrādājumiem nepievienojam liekas e-vielas, tāpēc mūsu produktiem ir samērā īsi realizācijas termiņi, toties laba garša un veselīgs sastāvs. To novērtē klienti.

Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību, intervijā Dienas Biznesam piektdien norāda ABLV Bank valdes loceklis Māris Kannenieks.

Fragments no intervijas

Vai Latvijas ekonomika var augt bez ES fondiem?

ES fondi pēdējos gados ir ieplūduši Latvijā un virzījuši IKP izaugsmi, taču nevajag aizmirst, ka ES līdzekļi ir vienreizējs pasākums. Tiklīdz uz pusotru gadu finansējums apstājas, bremzējas arī ekonomika, piemēram, apstājas būvniecības nozare, celtnieki sēž bez darba un domā, kā lai izdzīvo līdz brīdim, kad ieplūdīs jauni līdzekļi un varēs plānot attīstību. Man vairāk rada bažas, kas notiks pēc 4-5 gadiem, kad šīs dāvanas būs beigušās.

Kas notiks, kad šo līdzekļu vairs nebūs?

Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES donoru skaits samazinās. Iepējams, ka Lielbritānija kā donors vēl paliks, tikai nav zināms uz cik ilgu laiku un uz kādiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā arī donoru ekonomikās nav tie spožākie laiki, un, ja šajās ekonomikās ar augšupeju klāsies švaki, tad agri vai vēlu tām nāksies pārskatīt savus maksājumus un ieguldījumus “kopējā katlā”. Latvijā tuvākajos gados ienāks vairāki miljardi un 2-3 gadus ekonomikai vajadzētu būt labā situācijā. Taču šie līdzekļi jāizmanto ar apziņu, ka tā ir vienreizēja dāvana, un nākotnē mums tādas iespējas vairs nebūs. Tādēļ jādomā, kurās nozarēs ieguldīt līdzekļus, lai tie mums nestu augļus ilgtermiņā. Piemēram, vai tās viesu mājas, kas ir sabūvētas, dos gaidīto atdevi ilgtermiņā. Protams, tūrisms ir jāveicina, taču neuzskatu, ka finansējums ir ieguldīts nozarēs, kas veicinātu ilgtermiņa attīstību. Tas, kā un kur labāk ieguldīt, ir miljonu vērts jautājums bet cilvēkiem, kas izvērtē projektus, kuros investēt, kā vienam no galvenajiem izvērtēšanas kritērijiem jābūt dabiskās konkurētspējas priekšrocībām, orientējoties uz šo nozaru atbalstu.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Lai Latvijā varētu ieviest izbraukuma degvielas tirdzniecību, kas būtiski atvieglotu degvielas iegādi lauku reģionu iedzīvotājiem, ir nepieciešams sakārtot likumdošanu, kas šādu pakalpojumu atļautu realizēt - komentē AS VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Ja 90. gadu sākumā Latvijas lauki bija Latvijas saknes, kuras rūpīgi tika izkoptas, tad šobrīd mēs tās izcērtam - valsts slēdz skolas, slimnīcas, samazina pašvaldību skaitu. Samazinoties cilvēku skaitam laukos, arī degvielas mazumtirgotājiem kļūst neizdevīgi veidot biznesu. Ir jāapzinās, ka lauku reģionos, kur degvielas uzpildes stacijas paliek arvien mazāk, nākotnē šāda tendence saglabāsies. Pat vadošie tirgus līderi izvēlas neattīstīt degvielas uzpildes stacijas lauku reģionos neizdevīguma dēļ.

Šobrīd pastāv divas iespējas - vai nu mēs aizmirstam par lauku iedzīvotājiem, un viņi ir spiesti mērot 30 un vairāk kilometru attālumu līdz tuvākajai uzpildes stacijai, vai arī īstenojam degvielas izbraukuma tirdzniecību. Lai gan jau pirms vairākiem gadiem degvielas tirgotāji ir apsvēruši šāda pakalpojuma īstenošanu, nepieciešamās izmaiņas likumdošanā līdz šim nav veiktas. Šobrīd vienīgā iespēja ir iegādāties degvielu vairumtirdzniecībā, kas paredz, ka pircējam vienā reizē ir jāiegādājas vismaz 1000 litri degvielas. Būsim reālisti - reti kurš lauku iedzīvotājs spēj vienā reizē nopirkt 1000 litrus degvielas, turklāt būtiski ir arī pareizas degvielas uzglabāšanas nosacījumi.

A/s Sadales tīkls šogad plāno investēt 106 miljonus eiro tīkla atjaunošanā un attīstībā, Sadales tīkla valdes loceklis Rolands Lūsveris otrdien saka intervijā laikrakstam Diena.

Kuras jūsu uzņēmumam ir lielākās izdevumu pozīcijas?

Mēs ļoti rūpīgi strādājam pie tā, lai uzturētu savu 95 000 kilometru garo elektrotīklu darba kārtībā. Šogad plānojam investēt 106 miljonus eiro tīkla atjaunošanā un attīstībā. Pakāpeniski tiek nomainīti vecie elektrības stabi, tīrītas trases ap līnijām. Esam izstrādājuši skaidrus kritērijus, pēc kuriem tiek novērtēts tīkla elementu vecums, tehniskais stāvoklis, bojājumu biežums un ietekme uz klientiem, tāpēc iegūstam informāciju par kritiskākajiem tīkla posmiem, kurus nepieciešams atjaunot nekavējoties. Mūsu prioritāte ir vidējā sprieguma tīkla (seši līdz 20 kilovoltu) atjaunošana – tās ir elektrības līnijas, kas parasti redzamas ceļa malās, jo, ja notiek bojājums vidējā sprieguma tīklā, kas, piemēram, ir 100 kilometru garš, tad pārtrūkst elektrības piegāde klientiem visā 100 kilometru tīkla garumā. Lai no tā izvairītos, mēs tīklu automatizējam un sadalām īsākos posmos, lai potenciālais bojājums ietekmētu pēc iespējas īsāku tīkla posmu un mazāku klientu skaitu.

Moderna ekonomikas žurnālistika ir daudzdimensionāla un izpaužas gan drukātajā, gan digitālajā platformā, kā arī klātienē. Kad 1992. gada 13. aprīlī pie lasītājiem nonāca pirmais DB numurs, tā bija pavisam cita pasaule – kā no ekonomiskā, tā no sabiedrības prasību viedokļa.

Latvija tikai nesen bija atguvusi neatkarību, bet bizness brīvā tirgus apstākļos bija lielais nezināmais. Šos 25 gadus DB ir uzticami bijis Latvijas uzņēmēju pusē gan ar aktuālāko biznesa un ekonomikas informāciju, gan viedokļiem, skaidrojumiem un analītiku. Mūsdienu milzīgajā informācijas plūsmā paceļas arvien vairāk bažīgu balsu par tā sauktajām viltus ziņām un tiek uzsvērta objektīvās un analītiskās žurnālistikas nozīme. DB kā medijs visus šos gadus ir darbojies un turpinās darboties analītiskajā un uzticamajā informācijas izplatīšanas segmentā, jo tikai tā mēs varam būt noderīgi saviem gudrajiem un prasīgajiem lasītājiem.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Pasaulē ir daudz dažādu vērtējumu, kas mēra šķietami neizmērāmo – mūsu dzīves kvalitāti un attīstības progresu.

Latvijas vieta šajos mērījumos ir dažāda. Piemēram, Latvijai 180 pasaules valstu vidū ir 20. brīvākā ekonomika (kāpums par 16 vietām). Ir augusi arī iedzīvotāju apmierinātība ar dzīvi, ierindojot valsti 54. vietā no 155 (kāpums par 12 vietām). Par to liecina jaunākie Heritage Foundation un World Happiness Report novērtējumi.

Bez šiem topiem vēl ir daudz citu vairāk vai mazāk zināmu mērījumu, kas raksturo tautsaimniecības attīstību, cilvēku dzīves kvalitāti un apmierinātību ar dzīvi. Tos pārlapojot, dažreiz rodas sajūta, ka mēs sekotu līdzi sporta sacensībām. It kā dzīvotu tādēļ, lai kāds no analītiskajiem radītājiem būtu tieši tik vai vismaz tik liels. Dzīves kvalitāte nemainās atkarībā no tā, vai zinām par šiem vērtējumiem, taču tie var palīdzēt veidot ekonomiskās politikas īstenošanai noderīgu priekšstatu par to, kurp tautsaimniecība virzās. Šajā rakstā par to, kā tautsaimniecības attīstība sasaucas ar labklājības izpratni un tās mērīšanu.

Kādu nakti pilsētā ienāca mežs – tā sākas Imanta Ziedoņa “Zaļā pasaka”. Šoreiz pilsētā ienāks meža ļaudis: 5. martā pie Ministru kabineta notiks meža īpašnieku un nozares darbinieku protesta akcija.

Jāatzīst, līdz šim neesam bijuši naski uz skaļiem saukļiem vai protestiem. Meža audzēšana nav viena gada vai pat pusgadsimta process, koki aug lēnām, koksnes raža jāgaida ilgi, un meža īpašnieki ir pieraduši pie mierīgas un pārdomātas saimniekošanas. Mēdz arī teikt, ka mežinieki labāk māk sarunāties ar kokiem nekā ar cilvēkiem. Ja esam gatavi runāt skaļi, tātad problēmas ir patiesi samilzušas.

Dabas aizsardzība, kas nodara vairāk ļauna, nekā laba

Protesta galvenais iemesls ir nepārdomātā un netaisnīgā dabas aizsardzības sistēma Latvijā. Nepārprotiet mani – neviens meža īpašnieks nav pret dabas aizsardzību, jo nav taču ienaidnieks pats savam īpašumam, saviem bērniem. Mēs gribam saimniekot tā, lai mūsu meži nākotnē būtu tikai labāki, ražīgāki, dotu vērtīgu koksni, kas aizvietotu plastmasu un cementu, piesaistītu ogļskābās gāzes izmešus un būtu gana stipri, lai izturētu tādus klimata pārbaudījumus kā liels sausums vai vējgāzes. Bet šobrīd dabas aizsardzības sistēma Latvijā mūs ved pretējā virzienā – pie dabas aizsardzībā neiesaistītiem un izmisušiem mežu īpašniekiem, kuriem nav nekādu tiesību, jo viņu mežs ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju vai mikroliegumu. Atkarībā no zonējuma un aizsardzības kategorijas ierobežojuma tas var nozīmēt aizliegumu izpildīt atjaunošanas cirti, – jā, tieši atjaunošanas cirti, jo nozāģētā meža vietā ir jābūt jaunam mežam, – vai arī pilnīgu mežsaimniecības aizliegumu. Jautājums tikai, vai tas patiešām aizsargā dabu un kā tas ietekmē meža īpašnieka dzīvi.

Pērn apmežoti izcirtumi 41 700 ha platībā un, lai arī tas ir par 3700 vairāk nekā aizpērn, tomēr, cik daudz nocērt, tik daudz arī atjauno

Tā liecina Valsts meža dienesta dati par meža atjaunošanu 2015. gadā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopumā Latvijā pērn meži atjaunoti lielākā apmērā nekā pēdējos 7–10 gados. Lielākā atšķirība ir tā, ka privātmežu īpašnieki vairākumu no izcirstā atjauno dabiski, savukārt valsts mežos puse tiek atjaunota mākslīgi – stādot/ sējot, bet otra puse – dabiski. Mežu atjaunošanas proporcija starp valsts un pārējo īpašnieku mežiem ir teju tāda pati kā to mežu platības – attiecība 1:1. Vairāki DB aptaujātie mežsaimnieki šos datus uzskata par pašsaprotamiem. Par iemesliem, kas mežu īpašniekus mudinājis atjaunot mežus, tiek minēti vairāki – pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs (ja nav atjaunots noteiktā laikā, tad jāmaksā), ES struktūrfondu atbalsts, izpratne, ka meža zeme tāpat kā lauksaimniecībā izmantojamā ir ražošanas līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas efektīvāk (ja neko neražo, tad nekādu ienākumu arī nav), agrāko izcirsto meža zemju nonākšana tādu īpašnieku rokās, kuri to spēj apsaimniekot.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Enerģijas datu plūsmai mūsdienīgā uzņēmumā vajadzētu būt tikpat pārskatāmai kā finanšu grāmatvedībai, pārliecināts ir energoauditors Kristaps Kašs

Tas, cik lielu pievienoto vērtību var nest energoaudits un energopārvadības sistēma, lielā mērā atkarīgs no uzņēmuma iedziļināšanās energoefektivitātes jautājumos un ieinteresētības tos risināt, norāda uzņēmuma Ekodoma energoauditors Kristaps Kašs. Ja auditu uztver kā formālu atskaiti valsts iestādēm, kuru likums obligāti liek veikt lielajiem uzņēmumiem un tiem, kam gada elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 megavatstundu, nereti tiek meklēts lētākais piedāvājums tikai “papīru sakārtošanai” un saņemts attiecīgs rezultāts.

"Šādi uzņēmumi paši arī visvairāk cieš, jo lētākā energoaudita ietvaros var netikt iekļauti nozīmīgi mērījumi, līdz ar to situācija tiek apskatīta virspusīgi. Rezultātā iegūst auditu, kas tikai apliecina uzņēmuma skepsi par šo pasākumu, un tas ieiet nebeidzamā ciklā. Ja grib visu novērtēt kvalitatīvi, auditam ir attiecīgas izmaksas," pauž K. Kašs.

Eksmultimiljonārs Jevgēņijs Gombergs, kura aizraušanās ir grezni nami un vēstures pieminekļi, šobrīd ir pievērsies interneta dzīlēm un mobilajām aplikācijām, kurās ilgtermiņā saredz visnotaļ labas biznesa iespējas

Tiekamies Teikas namu birojā, kurā viss liecina par vērienu un rocību. Uzņēmuma pagalma autostāvvietā novietots reiz skandalozām debatēm apvītais Pētera I piemineklis, pie kura bildēties uzņēmējs nav pierunājams. Pirms intervijas Jevgēņijs Gombergs pieklājīgi lūdz atļauju aizsmēķēt cigāru, taču saruna izvēršas gana interesanta un cigārs tiek aizkūpināts vien tikšanās beigās.

Pēdējā laikā publiskajā telpā nekas nav dzirdēts par miljonāra Gomberga izlēcieniem... Esat koncentrējies uz biznesu vai privāto dzīvi?

Esmu priecīgs, ka vairs neesmu uzmanības centrā! Nekad neesmu bijis publiska persona. Viss, kas par mani ir dzirdēts, nav bijusi mana iniciatīva. Jo mazāk par mani runā, jo labāk. Šobrīd es maz ko daru, vairs neesmu nekāds lielais spēlētājs biznesā. Mani sasniegumi vairāk ir pagātnē, kad nodarbojos ar naftas produktu tirdzniecību lielā apjomā, tās nebija uzpildes stacijas, bet gan tranzīts. Uzbūvējām tādu diezgan pamatīgu infrastruktūru, finansējām naftas pārstrādi un pēc tam šos produktus pārdevām starptautiskā tirgū, ar tankkuģiem caur biržu un tādā garā. Šie Eiropas mēroga tirdzniecības darījumi bija veiksmīgi, ļāva nopelnīt nopietnu naudu. 2004. gadā nolēmām attīstīties tehnoloģiskajā jomā, sākt būvēt biodīzeļdegvielas rūpnīcu. Šis projekts ilga četrus gadus, bija ļoti sarežģīts. Uzcēlām modernu rūpnīcu Ventspilī, domāju, ka tā ir labākā Baltijā, ļoti jaudīga, bet izrādījās krietni dārgāka nekā bijām iecerējuši. Arī bankas piesaistītie eksperti nevarēja prognozēt, ka izmaksas tik ļoti pieaugs celtniecības laikā. Rezultātā rūpnīca izmaksāja vairāk nekā 80 miljonus eiro, kas bija aptuveni divas reizes dārgāk, nekā bijām plānojuši. Mums lielā mērā nepaveicās, jo tikko bijām pabeiguši būvniecību, kurā bijām ieguldījuši traku naudu un rūpnīca uzsāka darbu, 2008. gada rudenī sākās krīze un viss apstājās. Arī naftas cenas tobrīd bija nokritušās līdz pat zemei. Diemžēl ir jāatzīst, ka krīze šo industriju – biodīzeļdegvielas ražošanu – faktiski nogalināja. Pēc krīzes strādāt ar peļņu vairs nebija iespējams. Mana kompānija Ostas Investīcijas no šī projekta izstājās 2010. gadā, zaudējot aptuveni 30 miljonus eiro. Palika partneri, ventspilnieki, VK Tranzīts, viņi šo rūpnīcu uztur, jo viņiem ir plašākas iespējas. Tā strādā, ir kaut kāda peļņa, bet tā, lai atmaksātos investīcijas, noteikti nav. Man šobrīd ar šo projektu vairs nav nekādas saistības.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild AS Sentor farm aptiekas un AS Recipe plus valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvētajiem uzņēmumiem?

Pirmkārt, abi uzņēmumi, kurus pārstāvu, kā Latvijas kapitāla uzņēmumi ir vieni no lielākajiem katrs savā jomā. Tas ir nozīmīgi, jo Latvijā varam vērot, ka līderpozīcijas daudzās mūsu tautsaimniecībai svarīgās jomās ir ieguvuši ārzemju uzņēmumi.

Otrkārt, abi uzņēmumi strādā jau kopš deviņdesmitajiem gadiem. AS Sentor farm aptiekas īpašumā esošais zīmols Mēness aptieka ir viens no pirmajiem aptieku zīmoliem Latvijā, tātad tam jau ir gandrīz 20 gadi. Tā ir gara veiksmīgas taktikas un stratēģijas vēsture, kuru veido un ar savu darbu, idejām attīsta pašmāju komanda. Tas apliecina, ka ne tikai no citām zemēm aizgūtas idejas var izpelnīties Latvijas patērētāju uzticību.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Eiropas miljoni ceļiem strauji izsīkst, līdz šā gada beigām būs realizēti projekti, apgūstot 65% ES fondu finansējuma; ilgtspējīga risinājuma nākotnei joprojām nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Plānots, ka nākamā gada sākumā no 534 milj. eiro, kas 2014.-2020. gada plānošanas periodā atvēlēti ceļu infrastruktūrai Latvijā, būs palikuši vien ap 185 milj. eiro. Projektus īstenojot tikpat intensīvi kā līdz šim, sagaidāms, ka jau 2018. gadā tiks apgūti atlikušie Kohēzijas fonda līdzekļi, bet 2019. gadā – arī Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) miljoni. Ņemot vērā ceļu būves nozares lielo atkarību no ES fondu naudas – piemēram, šogad no valsts budžeta ceļiem paredzēti vairāk nekā 159 milj. eiro, bet no ES – teju 128 milj. eiro -, un lielo finansējuma deficītu, šobrīd piedāvātie grozījumi likumā Par autoceļiem īstu risinājumu nesola. Proti, tiek piedāvāts no nākamā gada ceļiem novirzīt līdzekļus, kas vienādi ar starpību starp faktiskajiem un plānotajiem akcīzes nodokļa ienākumiem par naftas produktiem (par bāzes gadu pieņemot pēdējo, par kuru ir dati).

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Tallink liek uzsvaru uz jaunu, efektīvu floti; pamatbiznesu – jūras pārvadājumus – saglabās, bet domā par izvēršanos arī viesnīcu un mazumtirdzniecības jomās.

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Nogene (Paavo Nõgene). Kompānija šogad atzīmē 30. jubileju, bet Rīgas‒Stokholmas līnijai paliek 13 gadi.

Fragments no intervijas

airBaltic tiek saukts par Latvijas nacionālo lidsabiedrību. Kā Tallink tiek uztverts Igaunijā, kā cilvēki to uzlūko?

Patiesībā Tallink ir lielākā Igaunijas kompānija ar 950 milj. eiro ieņēmumiem pērn. Esam lielākais darba devējs. Kompānijai ir 7500 darbinieku, esam labākais darba devējs privātajā sektorā, kā pērn atklāja (Kantar Emor) pētījums. Pirmo vietu kopumā ieņēma valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia. Tallink ir sava veida nacionālais mantojums. Uzņēmums attīstījās ļoti strauji, 2006. gadā Tallink nopirka Silja Line – somu nacionālo mantojumu.

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.

Šādai situācijai ir divi risinājumi: viens – dārgs un laikietilpīgs, otrs – ātrs un nesāpīgs

„Izmantojot parasto metodi, vispirms ir pilnībā jāatbrīvo noliktavas telpas, tas nozīmē – visas preces jāpārvieto uz citām telpām, piemēram, uz īres noliktavu, tad jāatrok grīda un jāizbūvē jauni balsti, jāielej jaunā grīda un tad jāgaida 28 dienas, kamēr betons sacietē… Tas nozīmē, ka noliktavas darbība ir būtībā jāaptur vismaz uz 45 dienām. Var diezgan droši apgalvot, ka šis process prasa nesaprātīgi daudz laika un līdzekļu,” situāciju raksturo Reiners-Latiševs. „Savukārt, izmatojot URETEK tehnoloģiju – ģeopolimēru ievadīšanu gruntī, noliktavas grīdas sākotnējo līmeni var atjaunot pāris dienās, turklāt šajā procesā noliktavas ierastais darba ritms tiek traucēts minimāli!”

Uretek Baltic OÜ vadītājs Romāns Reiners-Latiševs apstiprina, ka grunts izskalojumu un celtniecības defektu rezultātā nosēdušās ēkas un to grīdas var izlīdzināt ātri un nesāpīgi – bieži vien klientam pat nav jāpārtrauc savs darbs!

„Aizvien biežāk mūs aicina palīgā uz noliktavām, kur lielas problēmas rada grīdu nosēšanās,” pastāstīja Reiners-Latiševs. „Lielās noliktavās ir ļoti svarīgi, lai grīdas būtu taisnas un līdzenas. Pat vismazākā nosēšanās nozīmē, ka pacēlāji kļūst nestabili, sāk šūpoties kravas un plaukti, un rodas liels risks, ka preces var tikt bojātas. Nemaz nerunājot par to, ka darbs šādā nestabilā vidē rada draudus arī noliktavas darbinieku veselībai un dzīvībai.”

Otrs lielākais mīnuss ir saistīts ar materiāliem apsvērumiem – ja noliktavas lielie plaukti ir kaut nedaudz sašķiebušies, tad lielākoties to augšējie plaukti paliek tukši, jo preču novietošana tajos vairs nav iespējama. Nemaz nerunājot par robotizētajiem noliktavu plauktiem, kuru vadības moduļi nestrādā pat pie vismazākajām atkāpēm. Tā rezultātā paliek neizmantota liela daļa dārgo noliktavas platību.

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.