Eksperti

Cik spēcīgs ir jauno mājokļu tirgus pašreizējās megainflācijas apstākļos?

Mareks Kļaviņš, “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Augsta inflācija, bailes par tuvojošos apkures sezonu ar astronomiskām komunālo pakalpojumu izmaksām un neziņa par nākotni noteikti neveicina iedzīvotāju vēlmi tērēt uzkrājumus jauna mājokļa iegādei. Un tomēr es teiktu, ka tiem, kuriem jauna mājokļa iegāde ir aktuāla, šo lēmumu nevajadzētu atlikt.

Pirmkārt, mājokļa izmaksas neveido tikai dzīvokļa pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Otrkārt, neviens nezina, kā attīstīsies situācija otrreizējā mājokļu tirgū – vai dzīvokļi tipveida projektos kļūs lētāki, vai to cena būtiski nemainīsies, un kā tas ietekmēs pieprasījumu. Tāpat par jauno mājokļu pieejamību būtu jādomā valstiskā mērogā, veicinot atbilstošu normatīvo aktu izstrādi.

Kādi pašlaik ir būvniecības nozares lielākie izaicinājumi? Kad sākās Covid-19 pandēmija, daudzi bija neziņā, jo Latviju un visu pasauli bija skāris pavisam jauns, līdz šim nepieredzēts drauds, kas īsā laikā būtiski ietekmēja gandrīz ikvienu nozari, vissmagāk skarot ražošanas, tūrisma un sabiedriskās ēdināšanas sfēras. Uzņēmumiem un iestādēm bija jāspēj ātri pielāgoties un meklēt iespējas, kā pārstrukturēt savu darbību. Un jāsaka, ka lielai daļai tas arī veiksmīgi izdevās. Manuprāt, savu artavu tam bija devusi arī 2008. un 2009. gada krīze, kas mūs bija labi sagatavojusi un iemācījusi rīkoties tālredzīgi un gudri. Protams, kopējā ekonomikas izaugsme bija palēlinājusies, taču kopumā tikām cauri, tēlaini runājot, ar izbīli un skrambām.

Kad likās, ka pandēmija jau ir zaudējusi savu uzvaras gājienu un sliktākais ir aiz muguras, mūs visus kā zibens no skaidrām debesīm pārsteidza pavisam jauns un daudz pamatīgāks izaicinājums - reāls karš, 21. gadsimtā un tepat Eiropā, radot jaunu turbulenci, kas ekonomiku un jo sevišķi būvniecības nozari satricināja jau daudz nopietnāk. Pirmkārt, aizvērās vai tika apgrūtinātas vairākas ierastās būvniecības materiālu un izejvielu piegādes ķēdes, radot paniku, deficīta sajūtu un strauju cenu lēcienu. Jāsaka gan, ka pašlaik cenu pieaugums daļēji ir apstājies, atsevišķu materiālu, piemēram, metāla armatūras cena ir pat nedaudz samazinājusies; ir izveidojušās jaunas loģistikas ķēdes, līdz ar to materiālu pieejamība ir nostabilizējusies.

Tiesa, runāt par atgriešanos pozīcijā, kādā bijām pirms šī gada 23. februāra, pašlaik noteikti vēl nevaram. Pie tam loģistika nav vienīgā, kas cietusi no karadarbības. Jaunas grūtības piedzīvo arī darba tirgus, kur jau iepriekš bija vērojama ne tā labākā situācija, bet jaunā realitāte tikai vēl vairāk aktualizējusi pastāvošās problēmas. Darbaspēka iztrūkums sastopams arī citās nozarēs, tomēr tur zināmu pozitīvu ievirzi devis darbaspēka pieplūdums no Ukrainas. Mūsu gadījumā tas nav bijis iespējams, jo lielākā daļa ukraiņu vīriešu ir aizņemti karadarbībā savā valstī. Protams, daļu problēmas var atrisināt ar mazo mehanizāciju, daļu – uzlabojot un paplašinot strādnieku prasmes, tomēr bez gudras darbaspēka migrācijas mums neiztikt. Labs piemērs ir Lietuva, kur tieši šī aktīvā darbaspēka aprite ļauj daudz straujāk attīstīt nozares izaugsmi. Diemžēl vairums darbaroku, piemēram, no Polijas tur arī paliek un līdz Latvijai nenonāk.

Visbeidzot, karš un kopējās globālās tendences radījušas energoresursu izraisītu megainflācijas vilni, kādu šajā gadsimtā vēl neesam piedzīvojuši, turklāt ziema vēl ir tikai priekšā. Pēdējo reizi līdzīgu cenu kāpumu pieredzējām tālajā 1995., 1996. gadā, kad mūsu ekonomika pamazām atkopās no padomju iekārtas sabrukuma un ar to saistīto pāreju no plānveida uz tirgus ekonomikas modeli. Reaģējot uz inflācijas straujo kāpumu, lai to bremzētu, Eiropas Centrālā banka ir mainījusi kredītprocentu likmes: gada Euribor ir jau pārsniedzis 1%, arī pusgada Euribor tuvojas šai atzīmei.

Praksē tas nozīmē to, ka kredītņēmējiem turpmāk katru mēnesi būs jāšķiras no būtiski lielākas summas, ko novirzīt aizdevuma atmaksai. Tas varētu cilvēkiem likt divreiz pārdomāt nepieciešamību aizņemties. Vienlaikus parēķinot, kāds varētu būt ikmēneša maksājuma pieaugums par kredītu divistabu dzīvoklim jaunajā projektā un par cik varētu palielināties apkures izmaksas tāda paša izmēra dzīvoklim tipveida projektā, teiktu, ka kredītmaksājumos kopsummā samaksāsim tikpat vai pat mazāk. Tāpēc gluži loģisks ir jautājums – vai šobrīd ir īstais brīdis, lai iegādātos jaunu mājokli?

Pirkt mājokli lielāku kredītlikmju un augstas inflācijas apstākļos – vai prātīgs lēmums? Lai arī pirmajā brīdī tas varētu šķist pārdroši, uzskatu, ka šis brīdis jauna mājokļa iegādei ir tikpat labs kā jebkurš cits, un tam ir vairāki iemesli. Protams, satricinājumi būvniecības nozarē nes līdzi gana lielu cenu pieaugumu; tāpat vienmēr atradīsies kāds, kuram šķitīs, ka 20% inflācijas apstākļos nav prātīgi nodedzināt savus uzkrājumus. Taču mums ir jāpieņem skaudrā patiesība un jāapzinās, ka tur, kur bijām pirms gada, diez vai atgriezīsimies. Tāpēc tie, kuri jūtas pietiekami droši par savu finansiālo situāciju, joprojām veic darījumus nekustamo īpašumu nozarē, apzinoties, ka augstas inflācijas apstākļos īpašums ir stabila investīcija ar ilgtermiņā tikai pieaugošu vērtību.

Šis pavasaris daudziem ir licis pārdomāt, cik daudz un par ko cilvēki ir gatavi maksāt. Līdz ar rudens iestāšanos un jaunajiem apkures rēķiniem šis aspekts kļūs vēl svarīgāks, un tas varētu būt jaunais galvenais arguments par labu mājokļa iegādei tieši šobrīd. Mājokļa izmaksas – tā nav tikai pirkuma cena, bet arī ar tā uzturēšanu saistītie izdevumi. Iegādājoties dzīvokli jaunajā projektā, pircējs uzņemas kredītprocentu pieauguma risku, toties samazina citus riskus, piemēram, astronomiskus apkures rēķinus nākotnē. Jauno projektu energoefektivitāte daudzkārt apsteidz padomju laika sērijveida namu siltumnoturību, atspoguļojoties krietni zemākos rēķinos par patērēto siltumenerģiju. Pie tam jaunajos projektos nu jau par ierastu lietu kļuvusi arī saules paneļu izmantošana, vēl vairāk samazinot ietekmi uz elektrības patēriņu un izmaksām.

Pieaugot dzīves dārdzībai, mainījušies arī pircēju paradumi – cilvēki sākuši vēl vairāk novērtēt mājokļu funkcionalitāti, izvēloties mazākus, bet plānojuma ziņā daudz pārdomātākus dzīvokļus. To apliecina arī novērojumi mūsu pusē, piemēram, cilvēki plašāka divistabu dzīvokļa vietā biežāk izvēlas mazāku trīsistabu dzīvokli. Es pat teiktu, ka kopš pandēmijas, kad mājoklī pieauga vajadzība pēc papildu telpām, trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir vieni no pieprasītākajiem.

Jā, aizņemties šobrīd kļuvis dārgāk, tomēr viss nav tik slikti, kā sākumā varētu šķist. Daudzas kredītiestādes sākušas atbalstīt zaļo kursu, piešķirot pazeminātas procentu likmes mājokļiem ar augstāko energoefektivitātes klasi, kāda ir gandrīz visiem jaunuzceltajiem projektiem Rīgā. Energoefektīva mājokļa iegādei izdevīgākus nosacījumus paredzējusi arī finanšu institūcija “Altum”. Tas nozīmē, ka vismaz kredītdevēju pusē ir padomāts, kā nodrošināt maksimāli izdevīgus nosacījumus tiem, kuri vēlas iegādāties un dzīvot energoefektīvā mājoklī. Tikmēr savs mājasdarbs nozares stutēšanai jāizdara arī valsts pārvaldei, pilnveidojot normatīvo aktu bāzi un radot jaunus mehānismus jauno mājokļu pieejamības veicināšanai.

Jaunie projekti lētāki nekļūs. Jautājums par mājokļu pieejamību būtu jārisina valstij. Latvijas mājokļu tirgus nav pārsātināts. Saglabājoties līdzšinējam pārdošanas tempam, pašlaik pirmreizējā tirgū pieejamie ekonomiskā un vidējā segmenta dzīvokļi varētu tikt pārdoti aptuveni 10 mēnešu laikā. Tomēr prognozējam, ka šis laiks varētu būt arī īsāks, jo rudens pusē, kad tipveida ēkās dzīvojošie būs saņēmuši pirmos jaunās apkures sezonas rēķinus, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem un it sevišķi tādiem, kuros iespējams ievākties uzreiz, pieaugs.

Protams, situāciju pilnīgi precīzi paredzēt nevaram, jo neskaidrība paliek ar to, kas notiks ar otrreizējo tirgu – vai sērijveida mājokļu cenas kritīs, vai būtiski nemainīsies, un kā uz to reaģēs patērētāji. Par to mēs pārliecināsimies vēl pēc dažiem mēnešiem. Savukārt runājot par jaunajiem projektiem, pašlaik neredzu, ka to cena tuvākajā laikā varētu kristies, līdz ar to liela nozīme jauno mājokļu tirgus stimulēšanā būs valsts atbalstam. Viens lielisks instruments ir “Altum” atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas ļauj iegādāties dzīvokli jaunajā projektā, ieguldot mazāku pašu uzkrājumu. Bet jauno mājokļu tirgu noteikti stimulētu arī pirmā darījuma atbrīvošana no zemesgrāmatas nodevas un varbūt arī samazināts PVN, tikai tas jāvērtē kopējā tirgus kontekstā, lai pārāk uzkarsušais būvniecības tirgus neapēstu visu PVN samazinājumu.

Iespējams, daudzi potenciālie pircēji nogaida, lai darbībā ieraudzītu valsts kompensējošos mehānismus apkures rēķiniem un tad pieņemtu galīgo lēmumu. Taču pirmsvēlēšanu gaisotnē ne viens vien solīs zvaigžņu putekļus, paužot gatavību apmaksāt rēķinu pieaugumu visu Latvijas iedzīvotāju vietā. Varbūt īstemiņā tas arī radītu zināmu eiforiju, taču apkures rēķinu kompensēšana šoruden nekādi nepalīdzēs nākamgad, un valsts budžets nav bezizmēra. Tāpēc skaistu solījumu vietā vajadzētu domāt par to, kā resursus ietaupīt un sagatavoties nākamajam gadam, lai mēs ļoti sāpīgi neizjustu atsitienu, kas sekotu nepārdomātai izšķērdībai. Politiķiem – dot reālistiskus solījumus, bet iedzīvotājiem – maksimāli samazināt resursu patēriņu. Iespējams, pārceļoties uz jaunu, energoefektīvāku mājokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu projektu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 38,066 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 25,1% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 34,7% un sasniedza 5,401 miljonu eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Bonava Latvija" turpināja darbību gan pie nekustamā īpašuma attīstīšanas, gan pabeigtā nekustamā īpašuma pārdošanas. 2021.gadā turpināti dzīvojamo ēku projekti Dreiliņos, Ropažu novadā un Rīgā - Maskavas ielā, Turaidas ielā, Dumbrāja ielā, Ropažu ielā, Ganību dambī, Vienības gatvē un Tumes ielā.

Pagājušajā gadā "Bonava Latvija" noslēdza pirkuma līgumus par nekustamo īpašumu iegādi Bauskas, Ēvalda Valtera un Mazajā Stacijas ielā Rīgā.

2022.gadā plānots pabeigt pārdot dzīvokļus Maskavas ielas, Ganību dambja, Turaidas ielas un Dreiliņu projektos, kā arī turpināt celtniecību un pārdot dzīvokļus sāktajos projektos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” turpmāk visus savus topošos projektus aprīkos ar saules paneļu tehnoloģijām. Šāds lēmums pieņemts ar mērķi mazināt ietekmi uz aizvien pieaugošajām elektroenerģijas izmaksām, un tā ir daļa no uzņēmuma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas.

“Laikā, kad elektroenerģijas biržas cenas sasniedz aizvien jaunus rekordus, kopā ar citu energoresursu izmaksām un augsto inflāciju radot būtisku ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi meklēt veidus, kā šo izmaksu slogu mazināt. Ņemot to vērā, esam nolēmuši turpmāk visos jaunajos projektos, ko attīstīsim, uzstādīt saules paneļus, kas ēku iedzīvotājiem daļēji kompensēs elektroenerģijas cenu pieaugumu,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Topošās daudzdzīvokļu ēkas plānots aprīkot ar saules paneļu sistēmām ar ražošanas jaudu līdz 11,1 kW, tādējādi nosedzot aptuveni līdz 10% no ēkas kopējā elektroenerģijas patēriņa. “Ja paskatāmies gada griezumā, būtībā paneļu iekārtas katram ēkas iedzīvotājam kompensēs vidēji viena mēneša elektroenerģijas izmaksas, savukārt desmit gadu griezumā tiks kompensēts vidēji vesela gada patēriņš,” skaidro Kļaviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ķengaragā, Prūšu ielā attīstīs jaunu dzīvojamo māju projektu “Blūmendāles mājas”, ko veidos četras piecu stāvu dzīvojamās ēkas ar 232 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Ēku būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada pavasarī, savukārt visas četras ēkas pabeigt līdz 2026. gadam. Projekta īstenošanai plānotas investīcijas 21 miljona apmērā.

"Ķengaragu šobrīd var uzskatīt par vienu no dzīvošanai vispieprasītākajām Rīgas apkaimēm. Daugavas krasts ar atjaunoto promenādi, ainaviski parki un pastaigu laukumi, tirdzniecības centri, skolas un bērnudārzi, attīstīta sabiedriskā transporta infrastruktūra," pamato “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Pirmās ēkas būvniecību plānots uzsākt šī gada maijā, bet pabeigt nākamā gada oktobrī, savukārt visa projekta būvniecību paredzēts realizēt līdz 2026. gadam. Turpinot attīstību, pašlaik uzsākta dzīvokļu pārdošana projekta pirmajā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pirmajai dzīvokļu ēkai bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā nosvinēti spāru svētki

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā Teikā mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis jaunā dzīvojamo māju projekta pirmās ēkas spāru svētkus.

Piecu stāvu dzīvojamā ēku veidos 40 divu līdz četru istabu dzīvokļi, un tās būvniecību plānots pabeigt šī gada novembrī.

Kopumā bijušās Vidzemes maiznīcas teritorijā paredzēts izbūvēt trīs piecu stāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, būvniecībā un teritorijas labiekārtošanā ieguldot 20 miljonu eiro.

Pašlaik norisinās arī projekta otrās ēkas – 80 dzīvokļu – būvniecības darbi, ko paredzēts pabeigt nākamā gada pavasarī. Savukārt projekta trešās un vislielākās – 100 dzīvokļu ēkas – būvniecību plānots uzsākt šī gada rudenī. Visu projektu paredzēts pabeigt līdz 2024. gada sākumam.

“Šī projekta vislielākais trumpis ir tā atrašanās vieta ar visām pilsētas centra priekšrocībām – pārdomātu un ērtu satiksmes infrastruktūru un tuvumā esošiem pakalpojumu un tirdzniecības objektiem. Teika pēdējos gados viennozīmīgi kļuvusi par vienu no sociāli aktīvākajām un inovatīvākajām pilsētas daļām, pretendējot uz vietējās Silīcija ielejas statusu, vienlaikus saglabājot apkaimei raksturīgo mierpilno dzīves ritējumu un nošķirtību no centra kņadas,” norāda “Bonava Latvija” mārketinga un pārdošanas vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” Ziepniekkalnā, Ēbelmuižas parka apkārtnē Tumes ielā attīstīs jaunu dzīvojamo ēku projektu “Pīlādžu mājas”, ko veidos viena četru stāvu un divas sešu stāvu dzīvojamās ēkas ar 190 divu līdz četru istabu dzīvokļiem.

Pirmās sešu stāvu ēkas būvniecību paredzēts uzsākt 2022. gada rudenī, savukārt visas trīs ēkas pabeigs līdz 2025. gadam.

Projekta īstenošanā plānots ieguldīt aptuveni 16 miljonus eiro.

Dzīvokļu pārdošana pirmajā ēkā jau sākusies, un gatavos mājokļus topošajiem īpašniekiem paredzēts nodot līdz 2024. gada sākumam.

“Ņemot vērā mobilitātes lielo nozīmi, Ziepniekkalns ar attīstīto sabiedriskā transporta infrastruktūru uzskatāms par vienu no visērtāk sasniedzamajām Rīgas apkaimēm. Tajā pašā laikā Ziepniekkalnu varētu raksturot arī kā ļoti pašpietiekamu apkaimi, jo šeit pieejami daudzfunkcionāli tirdzniecības un pakalpojumu centri, sporta un kultūras iestādes, rekreācijas un atpūtas objekti,” saka “Bonava Latvija” pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsācis pirmās daudzdzīvokļu ēkas būvniecību topošajā dzīvojamo māju projektā “Blūmendāles mājas”, kas atradīsies Ķengaragā, Prūšu ielā.

Pirmo ēku ar 58 dzīvokļiem paredzēts nodot ekspluatācijā līdz nākamā gada rudenim, savukārt visa projekta, ko veidos četras piecu stāvu ēkas ar 232 dzīvokļiem, būvniecību plānots pabeigt līdz 2026. gadam, investējot 19 miljonus eiro.

Attīstītājs “Bonava Latvija” šomēnes uzsācis pirmās daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību. Piecu stāvu ēkā, kuras būvniecību plānots pabeigt līdz nākamā gada rudenim, būs 58 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 42,7 līdz 73,9 kvadrātmetriem.

Pašlaik interesentiem iegādei pieejami ēkas pirmās kāpņu telpas dzīvokļi, no kuriem aptuveni 25% ir jau pārdoti vai rezervēti.

Pateicoties attīstītajai transporta infrastruktūrai, pakalpojumu un tirdzniecības objektiem, izglītības iestādēm, kā arī atjaunotajai Daugavas promenādei, Ķengarags šobrīd uzskatāms par ļoti pieprasītu apkaimi dzīvošanai, saka uzņēmuma pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim pēdējo 10 gadu laikā. 2022. gada martā Rīgā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami aptuveni 1130 pabeigtu dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers” dati.

Vēl aptuveni tikpat jauno dzīvokļu, kas pieejami iegādei, bija būvniecības stadijā. Šādu mājokļu apjomu, saglabājoties 2021. gada pārdošanas tempam, iespējams izpirkt viena gada laikā. Ko pašreizējā situācija ar jauno mājokļu pieejamību nozīmē nozarei un patērētājiem, skaidro “Colliers” Izpētes un konsultāciju departamenta asociētā direktore Agija Vērdiņa.

Vairākus gadus pēc 2007.–2010. gada globālās finanšu krīzes Rīgā joprojām bija vērojams relatīvi liels dzīvokļu atlikums, kas būvēti pirms krīzes, un aktīva šo dzīvokļu tirdzniecība notika līdz pat 2017. gadam, kad tirgū sāka ienākt jauni attīstītāji un straujāk atsākās jaunu projektu būvniecība. Sākot no 2018. gada, tirgū pakāpeniski palielinājās jaunu dzīvokļu skaits. Vienlaikus, pieaugot vidējās darba samaksas apmēram un kļūstot pieejamākam banku finansējumam, auga arī pārdošanas apjomi, veidojot veselīgu balansu starp uzbūvēto un nopirkto. Situācija mainījās 2020. gada pavasarī, kad pasauli satricināja Covid-19 pandēmija. Neziņas un nenoteiktības ietekmē būvniecības apjomi uz brīdi sabremzējās, savukārt pretēji prognozēm pieprasījums pēc jauniem mājokļiem pieauga, kā rezultātā krasi samazinājās tirgū pieejamo pabeigto dzīvokļu skaits. Tika izpārdoti pat tādi projekti, par kuriem pircēju interese iepriekš bija neliela. Tāpat strauji pieauga darījumu skaits ar būvniecības stadijā esošiem dzīvokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Rīgā būvniecības stadijā esošu jauno mājokļu cenas gada laikā pieaugušas par 29%, tās joprojām ir zemākas nekā Viļņā un Tallinā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas “Colliers”, nekustamā īpašuma kompānijas “Ober House Real Estate Advisors” Lietuvas filiāles un Igaunijas Zemes padomes dati par nekustamā īpašuma darījumiem jauno mājokļu segmentā.

Saskaņā ar “Colliers” datiem šī gada aprīlī pirmreizējā tirgū Rīgā un Pierīgā kopā reģistrēti vien 140 jauno dzīvokļu darījumi, kas ir par 35% mazāk nekā vidēji pēdējo 12 mēnešu laikā. Tiesa, tirgū netika fiksēta arī jaunu lielo projektu ienākšana, kas jau iepriekš negatīvi ietekmēja pirmreizējā tirgus aktivitāti, īpaši ņemot vērā zemo tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaitu. Aprīlī pirmreizējā tirgū bija pieejami vairs tikai aptuveni 1000 pilnībā pabeigti jaunie dzīvokļi jeb vēl par 130 dzīvokļiem mazāk nekā martā.

Runājot par jauno ekspluatācijā nodoto dzīvokļu darījumu cenām, aprīlī viens kvadrātmetrs šādos mājokļos maksāja vidēji 2200 eiro, kas ir par 7% vairāk nekā pirms gada, kad kvadrātmetra cena bija 2065 eiro. Lielāks gatavo mājokļu cenu kāpums novērots Pierīgā, kur gada laikā cenas augušas par 30%. Tas skaidrojams gan ar projektu būvniecību labākās atrašanās vietās, piemēram, Mārupē, gan ar lielāku ietekmi uz cenu, ņemot vērā būvniecības izmaksu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Mājokļu attīstītāju TOP 10 Rīgā un Pierīgā

Db.lv, 12.07.2022

Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šī gada pirmajos piecos mēnešos pēc pārdošanas ieņēmumiem līderpozīcijas saglabājis mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Rīgā un Pierīgā pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai nedaudz vairāk par 300 pilnībā pabeigtiem dzīvokļiem ekonomiskās un vidējās klases segmentā, liecina nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas Colliers jūnija dati.

Tas ir skaidrojams gan ar līdz šim gauso jauno projektu attīstību, gan ar joprojām augsto pieprasījumu pēc energoefektīviem un ilgtspējīgiem mājokļiem.

Colliers dati liecina, ka šī gada maijā tika reģistrēti 170 jauno mājokļu iegādes darījumi ekonomiskās un vidējās klases segmentā pirmreizējā tirgū. Tas ir par 57% vairāk nekā mēnesi iepriekš, kad tika reģistrēti 108 darījumi. Augstais pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem veicinājis vēl lielāku deficītu pilnībā pabeigto jauno dzīvokļu segmentā – šobrīd pirmreizējā tirgū pieejami vairs tikai 280 vidējās klases dzīvokļi un 40 ekonomiskās klases dzīvokļi. Salīdzinot maiju, gatavo dzīvokļu skaits pirmreizējā tirgū krities par 8%, kad tas bija 1,080, bet, salīdzinot ar situāciju pirms gada, gatavo dzīvokļu skaits samazinājies par 42%. Tiesa, šie dati ir pārsvarā par darījumiem, par kuriem rezervācijas veiktas vēl pagājušajā gadā vai šī gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai riskējam saskarties ar vēl lielāku jauno mājokļu deficītu?

Mareks Kļaviņš, SIA Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau ilgstoši būvniecības nozare ir saskārusies ar strauju būvniecības izmaksu kāpumu, ko galvenokārt ietekmēja pandēmijas radītās piegāžu ķēžu problēmas un krasas energoresursu cenu svārstības.

Lai arī tas nepārprotami radīja spiedienu uz nekustamo īpašumu tirgu - pieauga nekustamo īpašumu cenas, samazinājās projektu attīstības tempi -, vismaz bija skaidrība par to, no kuras puses izaicinājumus gaidīt. Bija cerības un pat prognozes, ka, pierimstot vīrusa izplatībai un sakārtojoties materiālu un izejvielu loģistikai, situācija varētu atgriezties ja ne pirmspandēmijas līmenī, tad vismaz nostabilizēties, tādējādi veidojot labvēlīgus nosacījumus straujākai nozares attīstībai. Tomēr, neskatoties uz prognozēm, ir noticis tas, ko tā īsti negaidīja neviens, - reāls karš tepat Eiropā, kas jau satricinājis lielāko daļu pasaules ne tikai emocionāli, bet arī ekonomiski. Ģeopolitiskās situācijas sekas noteikti būs jūtamas ilgtermiņā, tajā skaitā arī nekustamo īpašumu tirgū, kas saņēmis kārtējo triecienu, turklāt šoreiz īpaši sāpīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija”, turpinot ciemata “Dreilinga mājas” attīstību, šī gada aprīlī nodevis ekspluatācijā vēl vienu daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku ar 50 trīs un četru istabu dzīvokļiem.

Tā kā ekspluatācijas atļauja ir saņemta, tuvākā mēneša laikā visi dzīvokļi, kas ir jau pārdoti, tiks sagatavoti un nodoti to likumīgajiem īpašniekiem.

Jauno mājokļu projekts “Dreilinga mājas” ir viens no lielākajiem daudzdzīvokļu dzīvojamo māju ciematiem Pierīgā. Vairāk nekā 7 hektāru plašajā zemesgabalā, kas atrodas Dreiliņos tieši uz robežas ar Rīgas pilsētas administratīvo teritoriju, līdz 2024. gada beigām paredzēts izbūvēt 16 piecu stāvu dzīvojamās ēkas.

Liels jauno dzīvokļu iztrūkums 

Tirgū pieejamo pabeigto jauno dzīvokļu skaits Rīgā sarucis līdz vēsturiski zemākajam līmenim...

Pašlaik būvniecības stadijā ir projekta 11.,12.un13. ēka, savukārt atlikušo trīs ēku būvniecība tiks uzsākta šī gada beigās un nākamā gada sākumā.

Kopumā jauno mājokļu ciematā “Dreilinga mājas” tiks nodrošināta dzīvesvieta vairāk nekā 1500 iedzīvotājiem.

Visa ciemata izbūvei paredzētais kopējais investīciju apjoms pārsniedz 50 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru