Latvijā pagājušajā gadā reģistrēti 1606 jauni elektroauto, kas ir par 27,7% vairāk nekā 2024. gadā, informēja Auto asociācijā.

Tādējādi 2025. gadā Latvijā jauno elektroauto reģistrācija veidoja 7,1% no kopējā reģistrētā jauno vieglo pasažieru automobiļu skaita, salīdzinot ar 7,3% 2024. gadā.

Līderis jauno elektroauto tirdzniecībā pērn Latvijā bija "Volkswagen" ar 147 automašīnām, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2024. gadā, otrajā vietā ierindojās "BYD" ar 132 automašīnām, bet trešajā vietā bija "Škoda" ar 124 elektroauto, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2024. gadā.

Savukārt ceturtajā vietā pērn ierindojās "Toyota" markas vieglie elektroauto ar kopumā reģistrētām 105 vienībām, kas ir 2,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet piecinieku noslēdz "Hyundai" ar 104 elektroauto, kas ir par 44,4% vairāk.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) vēstulē Klimata un enerģētikas ministrs ir aicinājis Finanšu ministriju pārskatīt Valsts Ieņēmuma dienesta (VID) izvirzītās reģionā augstākas uzskaites prasības elektroauto uzlādes darījumiem ar norēķinu karti, kas var būtiski paaugstināt uzlādes cenas.

VID prasības elektroauto uzlādes operatoriem Latvijā ir apjomīgākas nekā Igaunijā, Lietuvā un daļā citu Eiropas valstu. Ieviešot norēķinu pakalpojumu ar maksājuma kartēm publiskā elektrouzlādes punktā, atbilstoši VID prasībām, var pieaugt elektroauto uzlādes izmaksas publiskajā tīklā.

Latvijas VID izvirzītie noteikumi norēķinu uzskaitei, kā arī prasība nodrošināt lokālu fiskālo ierīču izmantošanu un sertifikāciju, radīs papildu izmaksas elektroauto uzlādes operatoriem, kas rezultātā būs jāsamaksā elektroauto braucējiem. Arī Baltijas mērogā, tikai Latvijā elektroauto uzlādes operatoriem tiek izvirzīta prasība par obligātu fiskālo ierīču (kases aparāta tipa ierīci) izmantošanu, nepaļaujoties uz darījumu uzskaites IT risinājumiem.

Elektromobiļu skaita pieaugums pagaidām saglabā augšupejošu tendenci, eksperti norāda, ka interese par elektroauto iegādi pēc valsts atbalsta beigām ir pat nedaudz lielāka, nekā cerēts.

Šobrīd Latvijā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši elektromobiļu, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati. Lai gan šobrīd valsts atbalsta trūkums datos vēl neatspoguļojas, nozares pārstāvji ir vienisprātis - šis faktors bremzēs ilgtspējīga transporta attīstības tempu. Pašlaik tiek prognozēts, ka visvairāk tas ietekmēs budžeta klases auto segmentu, kur atbalsts veidoja būtisku daļu no kopējās pirkuma summas.

Daudz darāmā

Elektrotransporta attīstība turpinās, taču valsts atbalsta trūkums šo izaugsmes tempu varētu nedaudz samazināt, norāda ilgtspējas eksperts Edgars Kudurs. “Līdzšinējā atbalsta programma strādāja ļoti labi, tāpēc uzskatu, ka līdzīgas vai tāda paša tipa programmas turpināšana būtu loģisks un efektīvs solis. Latvijā ir viens no vecākajiem autoparkiem Eiropā, taču interese par elektroauto iegādi ik gadu pieaug, tāpat kā sabiedrības izpratne par šo auto priekšrocībām. Zemākas lietošanas un apkopes izmaksas, kā arī tādi bonusi kā bezmaksas autostāvvietas un ekspluatācijas nodokļa nepiemērošana turpina veicināt elektroauto popularitāti. Arī uzlādes staciju infrastruktūra attīstās strauji, tādēļ ar pēdējo piecu gadu laikā ražotu elektroauto jau šobrīd var brīvi pārvietoties pa visu Latvijas teritoriju, neuztraucoties par uzlādes pieejamību.

Latvijas auto tirgus šobrīd atrodas dinamiskā attīstības posmā – vienlaikus redzams gan stabils pieprasījuma pieaugums pēc jauniem transportlīdzekļiem, gan strukturālas pārmaiņas dzinēju izvēlē.

Swedbank līzinga dati rāda, ka 2025. gadā privātpersonu pieprasījums pēc jauniem auto pieaudzis par 35%, bet elektrodzinēju auto segments sasniedzis līdz šim augstāko īpatsvaru. Taču šo procesu nevar skatīt atrauti no ārējiem faktoriem – valsts atbalsta politikas un arī degvielas cenu dinamikas.

Vēsturiski degvielas cenu svārstības ir bijušas viens no būtiskiem faktoriem, kas ietekmē patērētāju izvēli auto tirgū. Kādreiz varējām vērot, kā tirgus pārorientējās uz dīzeļdzinējiem vai piedzīvoja ar gāzi darbināmu auto popularitātes kāpumu. Arī šobrīd novērojama līdzīga situācija – pieaugot degvielas izmaksām, mainās kopējo uzturēšanas izmaksu aprēķins, kas arvien biežāk nostāda elektroauto vai uzlādējamo hibrīdauto ekonomiski izdevīgākā pozīcijā (pie nosacījuma hibrīdauto ikdienā primāri tiek lietots uz elektrību).Īpaši skaidri šo pāreju ilustrē 2025. gada Swedbank līzinga dati par pieprasījumu pēc jauniem auto pēc dzinēja tipa. Benzīna auto joprojām dominē ar 60%, taču to pieprasījums pērn sarucis par 10%. Tikmēr elektroauto īpatsvars sasniedzis 32% ar 16% pieaugumu, iezīmējot strauju pāreju no nišas uz masu izvēli, kamēr dīzeļdzinēji sarukuši līdz 8% (–6%).

Neilgi pirms tarifu ieviešanas Eiropas Savienības lielākā elektroauto un hibrīdauto importa partnere 2024. gadā bija Ķīna, kas ieveda 55% no 15,2 miljardu eiro vērtās elektroauto importa tirgus daļas, liecina Eurostat dati.

Ķīnas transportlīdzekļi segmentā šobrīd veido vairāk nekā 20% no ES akumulatoru elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjoma.

Ķīnas elektroauto invāzija

2020. gadā Ķīnā ražoto transportlīdzekļu daudzums, ko eksportēja uz Eiropas Savienību, bija nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem vienību, ieskaitot gan plug-in, gan non plug-in hibrīdmašīnas. 2021. gadā to bija jau virs 200 tūkstošiem, bet 2024. gadā ievesto ķīniešu mašīnu skaits Eiropā pārsniedza 450 tūkstošus vienību. Tirgus daļa pēdējo trīs gadu laikā ir pieaugusi no 3% līdz 20%. Vairāk nekā puse elektroautomobiļu (55%) no kopējā ES importa apjoma tiek importēta no Ķīnas, kas īsā laikā ir apsteigusi visus citus konkurentus nozarē. Tuvākā sekotāja importā ir Dienvidkoreja, kuras ražoto elektroauto apjoms Eiropas Savienības importā pērn veidoja tikai 16%, Japānai un ASV bija tikai 9% vērta tirgus daļa. Eiropas Savienībā ražotos elektroauto visvairāk eksportē uz Lielbritāniju (31%), ASV – 23% un Norvēģiju – 11%. ES elektroauto eksports uz Ķīnu ir niecīgs, un arī tirgus daļa ES šajā valstī ir neliela.

Latvijas Elektroauto biedrība (LEAB) asi iebilst pret Rīgas domes iecerēm ierobežot elektroauto stāvvietu atvieglojumus bez skaidra pārejas perioda. Šāda pieeja biedrības ieskatā grauj uzticību zaļās mobilitātes politikai un rada risku ilgtermiņā bremzēt pāreju uz elektrotransportu.

LEAB uzsver — bezmaksas stāvvietas nav bijis mazsvarīgs bonuss. Tās ir bijušas daļa no motivācijas sistēmas, uz kuras pamata cilvēki Latvijā pieņēmuši lēmumu pāriet uz elektroauto. LEAB aptaujā kā būtiskākais praktiskais ieguvums bonusu sadaļā minētas tieši bezmaksas stāvvietas Rīgā.

"Arī Global EV Alliance 2025. gada Latvijas dati rāda, ka 43% elektroauto lietotāju kā galvenajiem izvēles iemesliem min politikas instrumentus, tostarp stāvvietu priekšrocības. Tas nozīmē, ka jautājums nav par atsevišķu teritoriju. Ja Rīgas dome maina elektroauto atvieglojumu sistēmu, tas ir signāls visai pilsētai un visai zaļās mobilitātes politikai Rīgā. Rīga kā valsts galvaspilsēta nosaka toni arī valsts mērogā, tādēļ šādi lēmumi ietekmē ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas zaļās mobilitātes politikas uzticamību," teikts biedrības paziņojumā.

Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" iecerējusi paaugstināt stāvvietu cenas, kā arī ierobežot priekšrocības elektroauto īpašniekiem, tostarp bezmaksas stāvēšanu pilsētas centrā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Lēmuma mērķis ir mazināt satiksmes noslodzi un veicināt stāvvietu pieejamību.

Kā atzīmē "Nekā personīga", dārgākā "Rīgas satiksmes" stāvvieta patlaban ir R zonā Vecrīgā. Šeit pirmā stunda maksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda - astoņus eiro. No videi draudzīgajiem spēkratiem netiek iekasēta maksa nevienā "Rīgas satiksmes" pārvaldītajā stāvvietā. Tas bieži rada situāciju, ka tos atstāj stāvvietās visu diennakti, nedodot vietu citiem. Pirms gada uzņēmējus, restorānu īpašniekus un nekustamo īpašumu attīstītājus aicināja sniegt priekšlikumus, kā atdzīvināt galvaspilsētas centru. Viens no ierosinājumiem bija ierobežot stāvēšanas laiku līdz divām stundām visiem spēkratiem, tai skaitā elektroauto.

Nākotnes loģistikas arhitekts – KIA PV5 Cargo

Pēdējās desmitgades laikā uzņēmumu autoparki un loģistikas nozare ir piedzīvojusi krasas pārmaiņas: pieaugošas prasības pēc ilgtspējas, pilsētvides ierobežojumi iekšdedzes dzinējiemun e-komercijas straujā attīstība ir radījusi nepieciešamību pēc uzticama palīga, kas nav vienkārši transportlīdzeklis, bet gan mobils biznesa risinājums. Dienvidkorejas auto ražotājs KIA uz šo izaicinājumu ir atbildējis ar PV5 Cargo, kas ar vienu uzlādi spēj nobraukt vismaz 416 kilometrus.

Mazāk nekā mēnesi pēc debijas vieglā komerctransporta industrijā pirmais pilnībā elektriskais furgons KIA PV5 Cargo ir ieguvis ne tikai prestižāko balvu konkursā "International Van of the Year", bet arī uzstādījis pasaules Ginesa rekordu vieglo elektrisko furgonu klasē. Rekorda braucienam, kas notika 2025. gada 30. septembrī pa koplietošanas ceļiem Frankfurtes ziemeļos, Vācijā, tika izmantots četrdurvju PV5 Cargo Long Range, kas aprīkots ar 71,2 kWh akumulatoru. PV5 ar vienu uzlādi un maksimālo pieļaujamo kravu spēja nobraukt 693,38 kilometrus.

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes departamentam uzdots līdz gadumijai sagatavot piedāvājumu elektroautomašīnu privilēģiju mazināšanai Rīgas autostāvvietās, Latvijas Televīzijas raidījumam "de facto" pastāstīja Rīgas domes Satiksmes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello (P).

Raidījums vēstīja, ka elektroautomobiļu skaits Latvijā pēdējos gados vairākkārt pieaudzis, pārslogojot Rīgas, īpaši Vecpilsētas autostāvvietas, kur tos var novietot bez maksas, bet domes politiķu teiktais liek secināt, ka drīzu risinājumu, visticamāk, nebūs.

Kotello "de facto" gan solīja, ka risinājums būšot, bet to nevar sasteigt. Viņa apgalvoja, ka ir uzdevusi Ārtelpas mobilitātes departamentam kopā ar pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) atrast iespējamos risinājumus - "lielo bildi un mazos soļus" -, kā varētu pakāpeniski atslogot galvaspilsētas autostāvvietas no elektroautomobiļiem.

Tomēr Satiksmes komitejas vadītāja esot pārliecināta, ka šādas izmaiņas nedrīkst veikt vienā dienā. "Es ļoti ceru, ka līdz gada beigām, es pat teiktu - līdz Ziemassvētkiem, noteikti mēs varētu tikt pie šiem scenārijiem, kā rīkoties, jo Vecrīgu nevar skatīt atrauti - tad elektroauto var pāriet uz A zonu," minēja deputāte.

Sekojot līdzšinējo gadu straujajai izaugsmei un sperot nozīmīgus soļus starptautiskajā attīstībā, Latvijā dibinātais informācijas tehnoloģiju uzņēmums Mobilly arī šogad aktīvi paplašina savu darbību ārpus vietējā tirgus.

Kopš šī gada aprīļa Mobilly klientiem ir iespēja mobilajā lietotnē veikt apmaksu par elektroauto uzlādi Eleport stacijās Polijā, kā arī norēķināties par stāvvietu pakalpojumiem Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.

Šobrīd Mobilly piedāvā apmaksāt elektroauto uzlādes pakalpojumus jau vairāk nekā 2276 uzlādes stacijās dažādās valstīs – 1223 Latvijā, 789 Lietuvā, 224 Igaunijā, 31 Polijā, 8 Horvātijā un vienā stacijā Slovēnijā. Kopumā šajās stacijās atrodami vairāk nekā 5416 uzlādes punkti, kas nodrošina plaši pieejamu uzlādes tīklu ikvienam Mobilly lietotājam.

“Elektroauto uzlādei viens no būtiskākajiem aspektiem ir saprotama un uzticama piekļuve – tieši tāpēc mūsu aizsāktā sadarbība ar Mobilly arī ārpus Latvijas robežām ir kritiski svarīga nozares attīstībai. Iespēja uzlādēt savus auto Eleport stacijās Polijā parāda, kā iespējams nodrošināt vienotu pārrobežu uzlādes pieredzi. Šis solis arī atspoguļo Eleport mērķi nodrošināt pēc iespējas vienkāršāku piekļuvi uzlādei visos mūsu tirgos – Baltijā, Centrāleiropā un Austrumeiropā –, aptverot reģionus no Igaunijas līdz pat Horvātijai,” komentē Eleport vadītājs Kārlis Mendziņš.

Japānas autobūves uzņēmums "Honda" un Japānas elektronikas kompānija "Sony" trešdien paziņoja, ka aptur to kopīgo elektrisko automobiļu izstrādes projektu, lai izvērtētu tā nākotni mainīgajos tirgus apstākļos.

2022. gadā "Honda" un "Sony" izveidotais kopuzņēmums "Sony Honda Mobility" pārtrauks sava pirmā modeļa "AFEELA1" un otrā modeļa izstrādi un laišanu tirgū, teikts abu kompāniju paziņojumā.

Šāds lēmums tiek skaidrots ar "Honda" lēmumu pārskatīt savu automobiļu elektrifikācijas stratēģiju un to, ka pieņēmumi, uz kuriem balstījās elektroauto ražošanas kopuzņēmuma darbība, ir būtiski mainījušies.

"Honda" šomēnes paziņoja, ka saistībā ar elektroauto ražošanu uzņēmums cieš ievērojamus zaudējumus un tas atceļ atsevišķu modeļu izstrādi un laišanu Ziemeļamerikas tirgū.

Tobrīd autoražotājs savā paziņojumā norādīja uz ASV nodokļu atvieglojumu atcelšanu elektroauto iegādēm un fosilajiem kurinājumiem piemērotā regulējuma atvieglojumiem, kā arī uz savu produktu konkurētspējas samazināšanos Āzijā.

Aptuveni 95,9% no pērn Norvēģijā reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem automobiļiem bijuši elektroauto, liecina valsts automašīnu tirgu uzraugošās grupas OFV informācija.

Vienlaikus tikai 1% no 2025. gadā valstī pārdotajiem jaunajiem automobiļiem bija aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, nieka 0,3% bija spēkrati ar benzīna dzinēju, bet pārējie bija hibrīdi.

Gandrīz katrs piektais jeb aptuveni 180 000 jauno spēkratu bija "Tesla" automobiļi. Aiz tiem otrajā vietā ar aptuveni 13% tirgus daļu seko "Volkswagen".

Turklāt pērn pirmo reizi Norvēģijā elektroauto īpatsvars no visiem valstī esošajiem automobiļiem bijis lielāks par spēkratu, kas aprīkoti ar dīzeļdzinējiem, īpatsvaru.

Šobrīd 32,5% no valstī kopumā reģistrētajiem automobiļiem ir elektroauto, aptuveni 31% ir dīzeļauto, bet apmēram 23% ir automašīnas ar benzīna dzinējiem. Pārējie ir hibrīda automobiļi.

Par to, kas vispār ir mākslīgais intelekts (MI), kādus potenciālos ieguvumus un riskus tas rada, kā mēs varam MI pielietot savos ikdienas procesos, stāsta uzņēmuma Helmes Latvia direktors Viesturs Bulāns.

Tā kā mūsu sarunas tēma šodien ir par un ap mākslīgo intelektu (MI), tad iesāksim ar pavisam vienkāršu, bet reizē varbūt sarežģītu jautājumu. Šobrīd sabiedrībā jau diezgan daudz tiek runāts par MI, un, šķiet, lielāka vai mazāka izpratne, kas tad ir MI, ir teju katram, kurš saskaras un ikdienā lieto dažādas tehnoloģiskās ierīces. Arvien vairāk cilvēku arī savā ikdienā izmanto MI, katram ir sava izpratne par to, kas ir MI. Mūsu rubrikas par MI devīze ir: «Mākslīgais intelekts – draugs vai drauds?», kurā vēlamies tad arī saprast, kas īsti ir MI, kā mums tas jāuztver un cik lielā mērā varam tam uzticēties, bet vienlaikus – cik daudz mums jāpiesargās no MI. Respektīvi, jūsuprāt – kas tad ir MI un vai mums no tā jābaidās?

Autotransporta direkcija (ATD) ceturtdien ar Čehijas uzņēmumu apvienību "Škoda Transportation - Škoda Vagonka" ("Škoda") parakstīja līgumu par deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro vērtībā.

Bateriju vilcienu piegāde paredzēta līdz 2029. gadam, un tie tiks iegādāti ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda un Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Vienlaikus vilcienu iegādes līgums paredz iespēju iegādāties vēl septiņus vilcienus, ja tam tiks rasts nepieciešamais finansējums.

Plānots, ka jaunie bateriju vilcieni kursēs primāri Daugavpils un Cēsu virzienos, kur tiks izbūvēta tiem nepieciešamā uzlādes infrastruktūra. Savukārt, iegādājoties vēl papildu vilcienus, būs iespējams nomainīt lielāko daļu dīzeļvilcienu un apkalpot arī papildu galamērķus, piemēram, Rēzekni un Valmieru.

BEMU vilcieni ir elektrovilcieni, kas papildus aprīkoti ar baterijām, lai apkalpotu neelektrificētos dzelzceļa posmus. Tie var veikt uzlādi gan brauciena laikā elektrificētajās līnijās, gan īpašās uzlādes stacijās.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Zeme ir aktīvs, kurš ir jāizmanto tautsaimniecībā, tādējādi radot ne vien produkciju, kuru patērēt pašu zemē, bet arī to eksportēt. Tas nodrošina darbavietas un apdzīvotību, jo īpaši lauku reģionos, rada arī nodokļu ieņēmumus valsts budžetam, tāpēc ierobežojumu politikai ne tikai jābūt saprātīgai, bet arī segtai ar kompensācijām.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Nodokļu politikas izaicinājumi - ekonomiskā attīstība un zemes resursu izmantošanas nozares. Zemes nozares ir galvenie darba devēji laukos, kas rada pieprasījumu pēc citu sfēru precēm un pakalpojumiem, kā arī tieši un pastarpināti ģenerē nodokļus valsts budžetam, kas ir finanšu avots sabiedrībai vajadzīgu pakalpojumu nodrošināšanai. Tika norādīts, ka vispirms ir nepieciešama Latvijas resursu racionāla un jēgpilna izmantošana un tikai tad - visa veida prasību, ierobežojumu, liegumu, tostarp Zaļā kursa minimālās programmas izpilde.

Pēdējo gadu laikā enerģētikas tirgus piedzīvo būtiskas pārmaiņas – pāreju no fosilajiem resursiem uz atjaunīgajiem energoavotiem, piemēram, vēja un saules enerģiju.

Baltijas gadījumā atjaunīgo enerģijas avotu izmantošana un pilnīgi “zaļas” elektroenerģijas ražošana ir viena no mūsu reģiona lielākajām ekonomikas iespējām šī gadsimta laikā. Mēs varam saražot vairāk elektroenerģijas kā pašiem nepieciešams, veicināt savu konkurētspēju un eksportēt. Šī transformācija ir viens no nozīmīgākajiem posmiem kopš elektrības tirgus liberalizācijas, taču tā arī rada jaunus izaicinājumus. Atjaunīgo resursu ražošana ir svārstīga un atkarīga no laika apstākļiem – saule nespīd vienmēr, un vējš nepūš nepārtraukti. Rezultātā elektroenerģijas piedāvājums kļūst mazāk prognozējams, kas prasa jaunas pieejas, lai nodrošinātu sistēmas stabilitāti un pieejamību.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Nesen kādā publiskā pasākumā nejauši noklausījos divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku sarunu. Pirmais lielījās, ka nesen esot nopircis elektroauto, un tagad viņam esot “card blanche” bezmaksas auto novietošanai teju visur. Otrs manāmi sašuta, norādot, ka “zilo numuru” dēļ viņam vairs nav iespējams atstāt auto stāvēšanai Vecrīgā, kur atrodas ne vien viņa darba vieta, bet arī skola, kur mācās pirmklasnieks. Viss vienkārši – nav brīvu stāvvietu!

Šī saruna atklāja būtisku pretrunu: vieni izmanto tiem piešķirto priekšrocību novietot auto bez maksas, otri – vienkārši vēlas novietot auto brīvā vietā, apmaksājot laiku par stāvvietas izmantošanu. Kā autostāvvietu nozares pārstāvis varu droši teikt – pie esošās pilsētas infrastruktūras abi šie mērķi vienlaikus nav sasniedzami.

Visus autovadītājus vieno nepieciešamība pēc stāvvietām. Augstākminētās sarunas kontekstā tā ir Vecrīga – vieta, kur auto novietošana vienmēr bijusi dārga, bet tomēr – iespēja. Taču pēdējos gados elektroauto īpašniekiem ir būtiskas priekšrocības, ļaujot izmantot virkni stāvvietu, tostarp Vecrīgā, bez maksas. Rezultāts? Brīvu vietu nav pat tiem, kas būtu gatavi maksāt salīdzinoši augstu cenu.

Latvijai ir iespējas atrast atbilstošākos un veiksmīgākos risinājumus zemes apsaimniekošanā, vienlaikus sasniedzot labklājības pieaugumu, atstājot pozitīvu ietekmi uz sociālo vidi un nenodarot kaitējumu dabas aizsardzībai.

Tādas atziņas skanēja Dienas Biznesa kopā ar portālu Zemeunvalsts.lv rīkotajā videodiskusijā Meža resursu pieejamības ekonomiskie un tiesiskie aspekti Latvijā. Kā būtiskākā šī mērķa sasniegšanai tika minēta vienota izpratne un spēja sarunāties dažādām sabiedrības grupām, kā arī spējas vadīt diskusijas.

Katram sava izpratne

“Ir grūti adaptēties nevis jaunajos ekonomiskajos un politiskajos apstākļos, bet gan informācijas apmaiņas, zināšanu pārneses jautājumos, kas ir daudz svarīgāk, jo viedoklis par īpaši lielajām nozarēm ir daudziem un tur arī veidojas viedokļu sadursme, bet šos procesus novadīt nav tik vienkārši,” skaidro AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis. Savukārt bijušais Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Arvīds Ozols norādīja, ka diskusija varbūt nav tik daudz par nozares adaptāciju jaunajai realitātei, bet par to, kā Latvijā jēgpilni apsaimniekot resursus, tostarp zemi. “Tā nav jauna diskusija, taču paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā ir daudzas dažādas politikas, taču zemes politikas nav, pamatvērtības katrs saprot citādi, un nav pārsteigums, ka šādos apstākļos arī nav bijis normālas dažādu izpratnes grupu sarunas,” tā A. Ozols.

No šī gada 9. februāra Latvijas mājsaimniecību elektroenerģijas tirgū darbu uzsāk viens no Baltijas vadošajiem enerģētikas uzņēmumiem – Ignitis.

Uzņēmums, kas kopš 2013. gada Latvijā nodrošina risinājumus biznesa klientiem, tagad mājsaimniecībām piedāvās personalizētus tarifus, kas pielāgoti cilvēku ikdienas paradumiem un lielākajiem patērētājiem (elektroauto, siltumsūkņiem), kā arī nākamās paaudzes mobilo lietotni viedai energopārvaldībai.

Ignitis piedāvās arī jaunu pakalpojuma izvēles brīvības standartu – klienti varēs jebkurā brīdī mainīt tarifu vai atteikties no pakalpojuma bez soda naudām un līguma laušanas maksas.

Ignitis piedāvās četru veidu personalizētus tarifus, kas apvienos fiksētas cenas drošību ar biržas cenu priekšrocībām. Tas nodrošinās zemāku cenu tieši tajās stundās, kad klients elektrību patērē visvairāk. Papildus tam Ignitis lietotne palīdzēs analizēt, kuras mājas ierīces ir "energoēdelīgākās", ļaujot pieņemt informētus lēmumus un samazināt izmaksas.

Latvijā pagājušajā gadā reģistrētas kopumā 22 555 jaunas vieglās automašīnas, kas ir par 31,7% vairāk nekā 2024. gadā, liecina Auto asociācijas dati.

Populārākās pērn bija "Toyota" markas vieglās automašīnas - reģistrēts 4221 šāds spēkrats, kas ir 18,7% no visām pārdotajām jaunajām vieglajām automašīnām un par 49,8% vairāk nekā 2024. gadā.

Seko "Volkswagen" ar tirgus daļu 14,8% - pārdoti 3329 šādi spēkrati, kas ir par 68,9% vairāk nekā 2024. gadā. Trešajā vietā ir "Škoda" markas automašīnas - pārdotas 3178 šīs markas automašīnas, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, un to tirgus daļa veidoja 14,1%.

Ceturtajā vietā ierindojas "Peugeot" automašīnas, kuru tirgus daļa ar 1168 pārdotiem spēkratiem veidoja 5,2%. "Peugeot" pārdošanas apmēri pieauguši par 84,2%. Populārāko automašīnu marku piecinieku noslēdz "Dacia" automašīnas, kuru tirgus daļa ar pārdotiem 958 spēkratiem veidoja 4,3%, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2024. gadā.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.