Cik «tuvi» mēs jūtamies Eiropas Savienībai? 

Jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kas veltīti Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, vēsta, ka, lai gan Latvija jau 11 gadus ir Eiropas Savienības sastāvā, tomēr gandrīz katrs trešais iedzīvotājs vēl aizvien nemaz nejūtas kā pilntiesīgs Eiropas Savienības pilsonis (32%). Manuprāt, tas ir diezgan daudz un liecina par lielas iedzīvotāju daļas atsvešinātību no Eiropas Savienības.

Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors, 01.6.2015

Arnis Kaktiņš

Foto: LETA

Taču vienlaikus citu pētījumu centra SKDS veikto aptauju dati liecina, ka kopumā Latvijā kopš pagājušā gada rudens Eiro optimisms/Eiro entuziasms ir sasniedzis vēsturiski visaugstāko līmeni. Šī gada martā, atbildot uz jautājumu, vai Latvijas dalība Eiropas Savienība ir laba vai slikta lieta, kopumā 42% aptaujāto atbildēja, ka tā ir laba, un tikai 14% aptaujāto uzskatīja to par sliktu. Raksturīgi, ka laikā, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā un kad šajā sakarā pie mums notika pat referendums (kurš beidzās ar pārliecinošu «par»), sabiedrības attieksme pret Eiropas Savienību bija krietni rezervētāka.

Jau pirms Saeimas vēlēšanām Jaunā Konservatīvā partija solīja, ka visas trīs Latvijas lielās ostas ir jāpaliek zem valsts jumta, tādēļ ASV sankcijas pret Aivaru Lembergu un vairākām juridiskajām personām ir uzlūkojamas kā politisko solījumu pildīšana un vienlaikus politiskās varas pārvēršana ekonomiskajā.

Jādomā, ka pēdējā pusgada laikā notikusī ievērojamā sabiedrības attieksmes maiņa pret Eiropas Savienību ir saistāma ar Ukrainas faktoru – karadarbība Ukrainā ļoti daudziem saistībā ar Eiropu ir iedevusi jaunu skatupunktu – ģeopolitisko. No tā raugoties, izrādās, ka ciešai integrācijai Eiroatlantiskajā pasaulē ir arī daži lieli plusi – vismaz katru nakti nav jābaidās, ka arī Latvijā itin viegli varētu parādīties «zaļie cilvēciņi».

Taču, ja skatāmies, kuras ir tās iedzīvotāju grupas, kas DNB Latvijas barometra pētījumā parādās kā salīdzinoši visatsvešinātākās no Eiropas Savienības, tad atklājas šāda aina: pastāv nepārprotama sakarība starp iedzīvotāju vecumu un atbildes «nemaz nejūtos kā pilntiesīgs Eiropas Savienības pilsonis» minēšanas biežumu. Gados visvecākie jūtas vairāk atsvešināti (vecuma grupā «55 – 74 gadi»: 41%, bet «18 – 24 gadi» tikai 17%). Otra šķēluma līnija ir saistīta ar sarunvalodu ģimenē: ja no latviski runājošajiem 24% «nemaz» nejūtas kā pilntiesīgi Eiropas Savienības pilsoņi, tad no krieviski runājošajiem jau 41%. Savukārt nepilsoņu vidū pilnīgi atsvešināto procents ir vēl augstāks – 57% (protams, ir jāņem vērā, ka visas šīs trīs iedzīvotāju grupas ir mazliet savstarpēji saistītas: nepilsoņi pamatā ir krieviski runājoši, bet iedzīvotāju vecumstruktūras dati liecina, ka krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji ir caurmērā nedaudz vecāki nekā latviski runājošie).