Inovatīvas finanšu analīzes kompānijas AlphaMetrics (ASV) dibinātājs un vadītājs, otrās paaudzes Amerikas latvietis Aleksis Kīns plāno Latvijas programmētājus iesaistīt fundamentālas finanšu tirgu problēmas ‒ necaurskatāmības – novēršanā. Rīgā viņš viesojās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma ietvaros.

Vai Alpha Metrics ir unikāls bizness?

Mēs esam ļoti unikāli. Pirms trim gadiem jau bijām trešā straujāk augošā kompānija Čikāgā, un pašlaik esam 109. straujāk augošā kompānija ASV. Mums ir 120 darbinieku un pieci biroji. Tas viss – lai vairotu finanšu sistēmas caurredzamību. Sākām ar privāto sektoru, bet tagad mūsu pakalpojumus pērk valdības un regulatori. Viena no manām interesēm Latvijā ir darbinieki, jo mēs pastāvīgi pieņemam darbā jaunus inženierus un programmētājus. Mums biroji ir Čikāgā, Ņujorkā, Ohaio, Kaimanu salās un Monako.

Ko jūs grasāties darīt ar Latvijā atrastajiem gaišajiem prātiem? Pārvilināt uz ASV?

Ziemeļamerikā arktiskā gaisa vilnis neatstājas un turpina saldēt iedzīvotājus, uzstādot arvien jaunus aukstuma rekordus. Latviete Lita Juberte, kas šobrīd dzīvo Mērilendas štata Rokvilā, netālu no Vašingtonas pilsētas, stāsta, ka vietējie iedzīvotāji esot nosaluši, bet viņu glābj Latvijas ziemu rūdījums.

«Lasot ziņas un runājot ar vietējiem, kļūst skaidrs, ka šajā kontinentā iestājusies tāda nedaudz ārkārtas situācija,» raksturo L. Juberte. Vietējie, kas šajā apkaimē dzīvo jau ilgi, visi kā viens, saka, ka šāds laiks šajā gada periodā nav bijis aptuveni divdesmit gadus, Db.lv stāstīja L. Juberte. Par to liecinot arī meteoroloģiskie dati, kas apstiprina – Vašingtonā piedzīvots aukstākais rīts pēdējo 18 gadu laikā. Temperatūras stabiņš noslīdējis līdz mīnus 17 - 18 grādiem, savukārt ierasta temperatūra šajā gada laikā ir aptuveni nulle vai nedaudz virs tās.

«Cilvēku uz ielām un veikalos ir ļoti maz un tie, kas ir, ir ģērbušies piecās jakās un ir aizseguši sejas. Protams, ka daudz mazāk darbojas ielu bodītes un viss pārējais, kas saistīts ar atrašanos ārā,» stāsta L. Juberte.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos 

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu 

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Inese Liepiņa savus adījumus darina Latvijā, bet lielākā daļa to pircēju ir ASV; viņas rokdarbi tur nonāk ar interneta starpniecību.

Inese pelna, pārdodot savus darinājumus starptautiskajā rokdarbnieku portālā Etsy. «Es adu un pārdodu savas lietas internetā. Tā ir paradīze. Līdz šim esmu savas preces pārdevusi uz 26 valstīm,» viņa saka. Latvijā Inese neko nepārdod, neesot jēgas – par viņas noteikto cenu neviens nepērkot. Sākumā gan Inese mēģināja tirgoties tepat un cenu piemēroja atbilstoši pirktspējai. «Cilvēki pirka vairāk, nekā varēju uzadīt. Tad ieliku internetā par «normālu» pasaules cenu un sāku domāt – kāpēc lai es pārdotu par puscenu Latvijā? Tur var pārdot par adekvātu cenu, es neesmu ierobežota. Es varu darīt, ko gribu, viss, ko vajag – lai tikai pasaulē būtu kāds, kam manis radītais patīk,» tā Inese.

No Ņujorkas līdz Losandželosai tūkstošiem cilvēku aptuveni desmit ASV pilsētās trešdien izgājuši ielās, lai protestētu pret republikāņu kandidāta Donalda Trampa otrdien gūto uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

Protestu laikā tika aizdedzināts Trampa galvas atveids, kurti ugunskuri un bloķētas ielas. Tomēr vairums demonstrāciju pagāja mierīgi.

Vašingtonā vairāki simti demonstrantu ar svecītēm trešdienas vakarā sapulcējās Baltā nama priekšā, kritizējot to, ko viņi dēvēja par Trampa rasismu, seksismu un ksenofobiju, un nesot plakātus ar uzrakstiem «We have a voice!» («Mums ir balss!») un «Education for all!» («Izglītību visiem!»).

«Cilvēki ir pamatoti nobijušies,» sacīja viens no šīs demonstrācijas organizētājiem - liberāļu grupas MoveOn.org Vašingtonas direktors Bens Viklers. «Mēs esam šeit, jo šajos vistumšākajos brīžos mēs neesam vieni,» viņš piebilda.

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Pure Chocolate izstādē Sweets & Snacks Expo, kas norisinājās Čikāgā, ieguvusi balvu Most Innovative New Product Awards.

Izstāde Sweets & Snacks Expo norisinājās no 21. līdz 23. maijam Čikāgā. Izstādē kopumā piedalījās aptuveni 15 tūkstoši profesionāļu no 70 valstīm, un kopumā tika pārstāvēti vairāk nekā 550 uzņēmumi, liecina informācija izstādes mājas lapā.

Aizvadītajā gadā uzņēmums ir būtiski palielinājis ražošanas un pārdošanas apjomus – 2012. gadā SIA Pure Chocolate saražoja vienpadsmit miljonus trifeļu. Salīdzinājumam – 2011. gadā tie bija pieci miljoni trifeļu. Šogad plānots saražot 22 miljonus trifeļu.

Galvenie uzņēmumā ražotie produkti ir šokolādes trifeles, kas izgatavotas no augstvērtīgas beļģu ražotāja Belcolade tumšās un piena šokolādes, pildījumam izmantojot vietējās izejvielas, savukārt dekorējumiem - dabīgu augļu un ogu gabaliņus.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) popularizējusi Latvijas tūrismu mediju kontaktbiržās un semināros ASV - kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem uzrunāti desmitiem amerikāņu žurnālistu, kuru interese par Baltiju pamazām pieaug, informē TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

«Gaidāms, ka ASV tirgum man savā darbā būs jāvelta daudz laika, jo intereses līmenis ir gana augsts. Kamēr Baltijas valstu piedāvājums lielai daļai sastapto mediju pārstāvju vēl šķiet jauns un neiepazīts, gaidāmi jautājumi un mediju vizīšu pieprasījumi,» uzsver TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe, kura oktobra beigās strādāja trīs Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā. Ņujorkā 27. oktobrī un Losandželosā 29. oktobrī TAVA speciāliste piedalījās mediju kontaktbiržā Visit Europe Media Exchange (VEMEX), kur viņai katrā vietā bija vairāk nekā 20 tikšanos ar žurnālistiem.

Mediju pārstāvji interesējās par gastronomisko piedāvājumu, vēstures mantojumu, it īpaši – par ebreju vēsturi, arhitektūru Rīgā un mazpilsētās, atpūtu spa muižās un pilīs, nākamā gada svarīgākajiem notikumiem un daudz ko citu. Vairākus žurnālistus saistīja iespēja pavadīt nakti Liepājas Karostas cietumā un apmeklēt slepeno pazemes bunkuru Līgatnē.

Kanādas daļās un ASV ziemeļaustrumos sniega segas biezums sasniedzis 60 centimetrus, bet temperatūras prognozes liecina, ka aukstums varētu sasniegt mīnus 51 grāda pēc Celsija skalas atzīmi, vēsta BBC.

Skarbie laikapstākļi Ziemeļamerikā prasījuši jau 16 cilvēku dzīvības. Tāpat aizvadītajā nedēļas nogalē apledojuma dēļ atcelti aptuveni 3,7 tūkstoši lidojumu. Ņujorkas Kenedija lidostā svētdien no skrejceļa noslīdēja lidmašīna, kas ielidoja no Toronto. Negadījumā cietušo nav.

ASV pilsētā Čikāgā slēgtas skolas, un amatpersonas iesaka cilvēkiem pirmdienu pavadīt mājās, lai samazinātu satiksmi uz ceļiem, kas tiek intensīvi tīrīti no sniega, kā arī pašiem savas drošības dēļ.

Tikmēr Kanādā, Ņūfaundlendas salā, tūkstošiem cilvēku palikuši bez elektrības.

Gaisa temperatūra Toronto noslīdējusi līdz mīnus 29 grādiem pēc Celsija skalas, bet Kvebekā – līdz 38 grādiem pēc Celsija skalas.

Arktiskā gaisa vilnis, kas piemeklējis Ziemeļameriku, nu virzās kontinenta austrumu daļas virzienā. Temperatūras stabiņš sasniedzis zemāko atzīmi pēdējo divu desmitgažu laikā, ziņo BBC.

Gandrīz puse ASV iedzīvotāju dzīvo vietās, kur izsludināts brīdinājums par ārkārtīgu aukstumu un ieteikts palikt iekštelpās. Savukārt Kanādā, Ontārio provinicē, temperatūras stabiņš noslīdējis līdz mīnus 40 grādiem pēc Celsija skalas. Ņūfaundlendā bez elektrības aizvien ir aptuveni tūkstotis mājsaimniecību. Montānas štatā ASV vējā temperatūra samazinājusies līdz mīnus 53 grādiem pēc Celsija, Minesotas štatā – līdz mīnus 48 grādiem pēc Celsija skalas. Tajā pašā laikā Dienvidpolā, kā arī Irkutskā, Sibīrijā, laikapstākļi ir salīdzinoši maigi – gaisa temperatūra ir mīnus 33 grādi pēc Celsija skalas.

ASV lielpilsēta Ņujorka uzsākusi velosipēdu koplietošanas programmu Citi Bike, kas ir lielākā šāda veida programma valstī. Tomēr nedēļu pēc tās uzsākšanas uzradušās daudzas tehniskas problēmas, kuru dēļ tās darbība ir spēcīgi apgrūtināta.

Sistēmas ietvaros lietotāji var maksāt gada abonēšanas maksu 95 ASV dolāru apmērā, kas ļauj velosipēdus izmantot 45 minūtes. Apmaksu iespējams veikt arī par mēnesi (25 ASV dolāri) un par dienu (9,95 dolāri). Kopumā programmas ietvaros pieejami seši tūkstoši velosipēdu un 330 stacijas, kuras izvietotas galvenokārt Manhetenā un Bruklinā. Pirmajā programmas darbības nedēļā velosipēdi tikuši izmantoti 100 tūkstošus reižu.

Lai gan izrādījusies populāra, programma saskārusies ar nopietnām problēmām. Saskaņā ar medija WNYC aprēķiniem, aizvadītajā nedēļā nav strādājušas aptuveni 35 jeb 10% elektronisko staciju – vairākas stundu garumā neļaujot izņemt velosipēdus vai arī tos nogādāt atpakaļ. Tāpat novērotas problēmas ar elektronisko maksājumu veikšanu.

Pure Chocolate produkti ierindojusies starp 10 visvairāk pirktajiem pasaulē lielākajā saldumu veikalā Candylicios Dubaijā.

«Esam saņēmuši lielisku ziņu - mūsu produkti starp TOP-10 pārdotākajiem lielākajā pasaules saldumu veikalā Candylicios Dubaijā,» uzāņēmums informē savā Facebook profilā,

Kopumā Pure Chocolot eksport tirgi ir 17 valstis - Lietuva, Igaunija, Krievija, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Polija, Čehija, Slovākija, Vācija, ASV, Apvienot;a Karaliste, Austrālija, Japāna, Moldova, Portugāle un Jaunzēlande.

Uzņēmums aktīvi piedalās tādās pasaules izstādēs kā ISM Vācijas pilsētā Ķelnē, Sweet&Snack Čikāgā, ASV.

2013. gadā SIA Pure Chocolate apgrozījums bijis 2,302 milj. eiro (1,617 milj.Ls), kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir pieaugums par 54,20%. Kā skaidro uzņēmuma vadība, pērn būtiski, t.i., par 172%, palielinājies produkcijas apjoms eksportā. Dati rāda, ka no kopējā SIA Pure Chocolate apgrozījuma pagājušajā gadā 39,75% veidojuši ieņēmumi no produkcijas realizācijas ārpus Latvijas robežām.

Līdz ar pieprasījuma pieaugumu kruīza ceļojumus savā piedāvājuma klāstā iekļauj lielākā daļa tūrisma aģentūru, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pasaule mainās. Ceļotāji īpašu vērību pievērš galamērķu drošībai, viņus interesē ne tikai kultūrvēsturiskās vērtības. Te parādās kruīza ceļojumu priekšrocības, jo kuģis ir savā ziņā noslēgta pasaule, kas iziet ļoti stingras drošības kontroli, un ceļotājs var justies droši, līdz ar to pieprasījums pēc kruīziem pērējos trīs gados pieaug, un šī tendence saglabājas stabila,» stāsta Cruiselines Latvija pārdošanas un mārketinga vadītāja Inita Elizabete Lāma.

Kruīza braucieni tiek organizēti pa jūru, okeāniem un upēm. Baltic GSA kruīzu pārdošanas vadītāja Astra Kalniņa uzsver, ka šādu ceļojumu pieprasījuma līkne ir konstanti augoša ne tikai pēdējos trīs gados, bet vispār, kopš Latvijā un Baltijā tiek piedāvāti šādi ceļojumi. Pieaugumu īpaši pēdējos gados nodrošinājuši kruīza kā ceļojuma veida labāka atpazīstamība un spēja atšķirt kruīzu no prāmju kompāniju piedāvājuma, kaut arī bieži tiek lietots viens un tas pats termins – kruīzi. Šādu ceļojumu popularitāti sekmē arī pievilcīgā cena, fakts, ka ir ievērojami pieaudzis kompāniju skaits, kuru ceļojumus ir iespējams iegādāties Baltijā.

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Septiņus gadus pēc dizaina apstiprināšanas Dubaijā atklāts pasaulē augstākais «vītais» debesskrāpis Cayan Tower, vēsta pasaules mediji.

Arābu nekustamo īpašumu kompānija Cayan Group ekspluatācijā nodevusi 310 metru, 80 stāvu augstceltni, kas savijusies deviņdesmit grādu leņķī.

Pašlaik aptuveni 80% no debesskrāpī esošajiem dzīvokļiem jau ir pārdoti, stāsta Cayan Group prezidents Ahmends Al Hati (Ahmed Al Hatti). Dzīvoklis ar vienu guļamistabu «vītajā» debesskrāpī maksā no 545 tūkst. ASV dolāru, bet dzīvoklis ar divām guļamistabām – 953 tūkst. ASV dolāru. Tāpat ēkā atrodas arī mājokļi ar vairāk istabām, kā arī luksusa dzīvokļi jeb penthouse ēkas augšējos stāvos, raksta cpexecutive.com.

Augstceltnē lielākoties atrodas dzīvojamās telpas, un vien divus stāvus aizņem komercplatības un atpūtas zonas.

SIA NP Foods eksporta pārstāvji šobrīd piedalās starptautiskā saldumu izstādē Sweet and Snacks, kas norisinās Čikāgā, ASV, no 19. līdz 21.maijam. Šajā izstādē tiek prezentēti sezonālie saldumu fabrikas Laima produkti Ziemassvētkiem un Valentīndienai, kā arī speciāli ASV tirgum izstrādātās saldumu produktu līnijas – Desserts by Laima un Moments by Laima, informē uzņēmumā.

Sweets and Snacks ir lielākais saldumu nozares notikums ASV, kuru ik gadu apmeklē ap 16 tūkstošiem industrijas profesionāļu un ap 650 ražotāju izstāda savu produkciju. «Mūsu stratēģija šajā izstādē ir iepazīstināt ASV patērētāju ar Eiropas šokolādes garšu. Pirmā diena izstādē pagāja tiekoties ar lielākajiem klientiem, kā arī iepazīstoties ar jauniem potenciāliem klientiem,» stāsta NP Foods komunikācijas direktore Dana Erciņa – Užāne.

AS Laima savu produkciju eksportē uz vairāk nekā 37 pasaules valstīm – ASV, Kanāda, Ķīna, Izraēla, Lielbritānija, Īrija, Krievija, Baltkrievija, Azerbaidžāna, Kazahstāna un Turkmenistāna. Eksporta apjomi kopumā veido 40% no saražotās produkcijas.

ASV 91 gada vecumā trešdien miris žurnāla Playboy dibinātājs Hjū Hefners.

Hefners miris trešdienas vakarā savās mājās, kur uzturējās kopā ar ģimeni, vēsta Playboy.

Hefnera dibinātais Playboy iznāk kopš 1953.gada. Uz pirmā numura vāka pozēja Holivudas sekssimbols Merilina Monro. Gada laikā žurnāla tirāža sasniedza 200 000 eksemplāru, bet pēc pieciem gadiem - jau miljonu. Septiņdesmitajos gados Playboy bija jau septiņi miljoni lasītāju, un tā panākumi sekmēja tādu žurnālu kā Penthouse un Hustler parādīšanos.

Konkurence un interneta efekts līdz 21.gadsimtam samazināja Playboy tirāžu līdz trīs miljoniem eksemplāru, bet gadā izdoto numuru skaits tika samazināts no 12 līdz 11. 2015.gadā žurnāls atteicās no pilnīgi kailu sieviešu fotogrāfiju publicēšanas, norādot uz internetā plaši sastopamo kailumu.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Vairākos globālajai lauksaimniecībai svarīgos reģionos saglabājoties samērā labvēlīgiem laika apstākļiem, preču biržās turpina sarukt pasaulē populārāko pārtikas izejvielu cena. Tiek lēsts, ka šogad globālā mērogā būs vērojama vadošo pasaules kultūraugu rekordraža.

Valdot šādam fonam, šodien kukurūzas septembra piegāžu kontrakta cena Čikāgas preču biržā šobrīd sarukusi līdz 4,63 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis trīs gadu laikā. Savukārt kviešu septembra piegāžu kontrakta cena saruka līdz 6,3 ASV dolāru par bušeli atzīmei, kas ir zemākais līmenis gada laikā. Kopš šā gada sākuma kukurūzas cena Čikāgā ir sarukusi par 34%, bet kviešu – par 20%.

Interesanti, ka šā gada sākumā vairākums pasaules izejvielu tirgus ekspertu izteica prognozes, ka šogad cenas palielināsies, bet šobrīd šīs prognozes ir mainījušās par 180 grādiem (gada sākumā tika prognozēti slikti laika apstākļi ASV, kas ir lielākā šī kultūrauga eksportētāja pasaulē, jo tobrīd ASV vēl joprojām bija aktuālas spekulācijas par sausumu. Tiesa gan, realitāte izrādījās tāda, ka ieilgušo sausumu ASV tomēr nomainīja lietusgāzes).

Astoņi vizītes dalībnieki ieradās Latvijā vakar, 15.jūlijā, pēc piecu dienu ilgas iepazīšanās vizītes Igaunijā. ASV ir tālais tirgus, kurā baltieši strādā kopīgi - šai reizē ciešā sadarbībā ar Igaunijas Tūrisma padomi, pastāstīja Tūrisma attīstības valsts aģentūras pārstāve Inta Briede.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe stāsta: «Veidojot programmu, aizvien paturējām prātā, ka gandrīz visiem ciemiņiem šī būs pirmā iepazīšanās ar Latviju un Baltiju.»

Pirmo iespaidu par mūsu valsti amerikāņi ieguva lauku mājās Lantus Kocēnu novadā, kur notika nakšņošana, bet jau šodien viņi dodas uz Valmiermuižas alus darītavu, lai apskatītu ražotni un nogaršotu miestiņu.

Piecu dienu ilgo vizītes programmu amerikāņu ciemiņiem TAVA gatavojusi sadarbībā ar Cēsu kultūras un tūrisma centru, Siguldas attīstības aģentūru un Zemgales tūrisma asociāciju.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens no šā gada 25. līdz 28. oktobrim darba vizītē apmeklēs Čikāgu un Silīcija ieleju Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), lai veicinātu Latvijas atpazīstamību un jaunus tirdzniecības sakarus starp Latvijas un ASV uzņēmējiem, kā arī pārrunātu iespējas nodrošināt Latvijas start-up ekosistēmas pārstāvību Silīcija ielejā.

Šajā vizītē piedalās arī plaša, vairāk nekā 50 Latvijas uzņēmēju delegācija. Vizītes ietvaros, ceturtdien, 26. oktobrī, Čikāgā ekonomikas ministrs piedalīsies Latvijas ekonomikas konferencē Spotlight Latvia, kurā pulcēsies vairāk kā 200 ASV un Latvijas uzņēmēji. Konference ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmējus iepazīstināt potenciālos sadarbības partnerus ASV ar saviem produktiem un pakalpojumiem, tādejādi sekmējot jaunu sadarbības sakaru dibināšanu.

Savukārt piektdien, 27. oktobrī ekonomikas ministrs dosies vizītē uz Silīcija ieleju ASV Kalifornijas štatā. «Šogad, paralēli likumdošanas pilnveidošanai, daudz strādājam pie Latvijas start-up vides popularizēšanas jeb mārketinga. Šogad kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju dodamies vizītēs uz stratēģiski svarīgām vietām start-up globālajā kartē – septembrī apmeklējām Izraēlu, savukārt Silīcija ielejā plānojam pārrunāt iespējas kā labāk palīdzēt Latvijas jaunuzņēmumiem integrēties augstākās līgas investoru vidē,» norāda A. Ašeradens.

Sekojot pasaules tendencēm kafijas pagatavošanas jomā, jaunatvērtajā LMT tehnoloģiju izmēģināšanas centrā Rīgā uzstādīts kafijas printeris, kas piedāvā iespēju personalizēt dzērienu, kafijas putās uzdrukājot foto.

LMT tehnoloģiju izmēģināšanas centrs Ģertrūdes un Brīvības ielu stūrī durvis vēra jūnija sākumā. Tajā līdzās rēķinu apmaksai un jaunu viedierīču iegādei ikviens apmeklētājs var ne tikai izmēģināt auto un skeletona virtuālās realitātes simulatorus un apskatīt Latvijā lielāko dronu, bet arī baudīt tasi eko kafijas.

«Modernās tehnoloģijas ienāk ne tikai informācijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē, bet arī restorānos un kafejnīcās. Līdz ar kafijas baudīšanu, viesiem būs iespēja katru kafijas tasīti personalizēt, uzdrukājot kafijas putās pašu iesūtītu attēlu vai ziņojumu,» stāsta Oskars Skara, «Kolonāde Cafe» valdes loceklis.

Kā norāda kafejnīcas pārstāvis, zīmējums uz kafijas putām tiek veidots ar ekoloģiskajām pārtikas krāsvielām un apdrukas process, sākot no bildes izvēles līdz gatavam rezultātam, ilgst mazāk nekā minūti. Šobrīd foto vai tekstu kafijas putās var izdrukāt bez papildu samaksas.

Pelnīt naudu nav nekas slikts Jebkurš prasmīgs vadītājs biznesu risina kā matemātisko uzdevumu, kam gala rezultātā jābūt ar plusa zīmi, citādi uzņēmums ilgtermiņā nevar pastāvēt, norāda SIA Nords Event Communication līdzīpašnieks Aigars Nords.

Tajā pašā laikā nauda nekad nevar būt galvenais dzinulis, ir jātic savai biznesa idejai un pozitīvā ziņā pat jābūt apsēstam ar to, domā A. Nords. Labam vadītājam jābūt degsmei un skaidrai vīzijai par to, uz kurieni viņš dodas un kādi ir biznesa nākamie pieturpunkti. Ja tas būs, viss pārējais sakārtosies pats no sevis, pauž uzņēmējs. Mazgā grīdas un spēlē uz ielām Jebkuram projektam ir jābūt rentablam, jo strādāt bez peļņas ilgtermiņā nav iespējams, secina A. Nords.

“Labi darbinieki un partneri prasa ieguldījumus, uzņēmums nevar mūžīgi lūgt brīvprātīgo palīdzību un dīkt atlaides – viss maksā naudu. Tieši tāpēc ir jāgūst peļņa, kas ļauj segt nepieciešamās izmaksas un attīstīties tālāk. Diemžēl nereti sabiedrībā izskan frāzes, kas liek noprast, ka bizness un naudas pelnīšana ir kaut kas slikts. Tas, manuprāt, ir skumji, jo es negribu, ka ar tādu apziņu aug jaunā paaudze. Skaidrs, ka uzņēmēji grib nopelnīt, un citādi nemaz nevar būt,” atgādina A. Nords, kurš pats uzņēmējdarbībā darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. Viņa pirmais algotais darbs bija Valodu mācību centrā, kur A. Nords, vēl būdams students, strādāja par biroja asistentu.

Aviokompānija United Airlines veikusi pirmo lidojumu ar Boeing 787 Dreamliner lidmašīnu, tādējādi kļūstot par pirmo ASV lidsabiedrību, kura izmanto jauno kompozītmateriālu lidaparātu.

Lidaparātu pasaules lielākā aviokompānija pēc piedāvātajiem galamērķiem saņēma ar divu gadu aizkavēšanos, jo Boeing nomocīja dažādas ražošanas problēmas. Paredzēts, ka lidmašīna spēs par 20% samazināt degvielas patēriņu, kā arī tai būs zemākas uzturēšanas izmaksas.

Šādas īpašības United Airlines nāk tieši laikā – Čikāgā reģistrētā aviokompānija šogad piedzīvojusi ienākumu kritumu, atceltus lidojumus un regulāru kavēšanos, raksta Hjūstonas laikraksts Houston Chronicle.

Pirmo lidojumu United Airlines ar jauno Boeing 787 Dreamliner veica no Hjūstonas uz Čikāgu. Paredzēts, ka lidsabiedrība janvārī uzsāks regulārus lidojumus no Losandželosas uz Japānu. Kopumā United Airlines ar Boeing noslēgusi līgumu par piecdesmit Dreamliner lidmašīnu piegādāšanu.

Komerciālā nekustamā īpašuma cenu līmeņi pasaulē liek domāt par kārtējo burbuli, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes straujš cenu pieaugums ir vērojams ne tikai lielākajos pasaules akciju tirgos. Cienījami stāva pieauguma līkne ir vērojama arī komerciālā nekustamā īpašuma (tāda īpašuma, kura iegādes mērķis ir nest peļņu, piemēram, no īres vai tā vērtības pieauguma) cenai. Globālā mērogā šajā tirgū atveseļošanās notiek jau kopš 2010. gada.

Tiek ziņots, ka, piemēram, biroju ēku novērtējumi un cenas līdz vēsturiski augstākajiem līmeņiem palielinājušās daudzās pasaules lielākajās pilsētās. Šāda situācija esot vērojama, piemēram, Londonā, Ņujorkā, Čikāgā, Losandželosā, Berlīnē, Sidnejā, Honkongā un Osakā, liecina Real Capital Analytics apkopotā informācija. Tāpat šajā nozarē vērojams spējš darījumu aktivitātes pieaugums. Piemēram, ASV komerciālā nekustamā īpašuma darījumu kopējā vērtība šī gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn pieaugusi gandrīz par 36% līdz 225,1 miljardam ASV dolāru. Savukārt Eiropā šādu darījumu vērtība gada pirmajā pusē palielinājusies par 37% līdz 135 miljardiem eiro, kas šajā nozarē vecajā kontinentā tādējādi iezīmē labāko pusgadu kopš 2007. gada (tātad kopš šajā nozarē sākās pretvējš).