Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

«Katra sistēma atbilst noteiktas valsts ekonomikas konjunktūrai. Bet vienmēr kā piemērs tiek minēta Čīle, kur fondēto pensiju sistēma tika ieviesta jau astoņdesmito gadu sākumā. Ar mērķi, kā tas vēlāk notika Latvijā, veicināt tautsaimniecības izaugsmi un nodrošināt pensiju sistēmas darbību,» atbildot uz laikraksta Latvijas Avīze jautājumu, kuras valsts pensiju sistēma jums šķiet vislabākā, sacījis ekonomikas doktors, pensiju sistēmas pētnieks Edgars Voļskis.

«Čīlē pensiju reforma sabiedrībai tika uzspiesta, jo tolaik valdīja Pinočeta valdība,» viņš piebilst un skaidro: «Bet svarīgi bija tas, ka nauda, kas uzkrājās pensiju plānos, tika ieguldīta tautsaimniecībā – stratēģiskos valsts uzņēmumos, kuri strādāja ar peļņu, kā arī infrastruktūras objektos, piemēram, autoceļu būvniecībā.

Okeānā tika izveidotas milzīgas lašu audzētavas. Čīle bija otrs lielākais pasaules lašu eksportētājs 80. gados. Attīstoties uzņēmumiem, cilvēkiem bija darbs, viņi strādāja, un caur viņu saņemto atalgojumu tika realizētas sociālās iemaksas un attiecīgi finansētas pensijas. Pēc reformas desmit gados iekšzemes kopprodukts ieguva papildu 14 miljardus dolāru. Reforma tika realizēta stingrā politiskā uzraudzībā, kas neļāva naudu izsaimniekot. Notika mērķtiecīga ieguldīšana ilgtermiņam, un no tā tautsaimniecība ieguva.»

Lai atvieglotu Eiropas Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmējiem eksporta iespējas Latīņamerikas un Āzijas valstīs radītas divas platformas

Elanbiz.org ir vērsta uz Latīņamerikas valstīm, savukārt ealink.eu – uz Āziju. Pašlaik Latvijas uzņēmēju interese vairāk ir fokusēta uz Āzijas valstīm, tomēr arī Latīņamerikai nišas produkti var būt gana pievilcīgi.

Var jautāt ekspertiem

Elan Biz platforma ES uzņēmumiem sniedz praktisko informāciju par šādu valstu tirgiem: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Kostarika, Meksika un Peru. Elan Biz pārstāvis Havjers Sančess DB stāsta, ka platformā ir pieejama informācija par prasībām, kas tiek izvirzītas ES precēm un pakalpojumiem katrā no pieminētajām Latīņamerikas valstīm. H. Sančess kā īpaši vērtīgu informācijas ieguves iespēju min platformas sadaļu Pajautā ekspertam, kur ES uzņēmumi var konkrētiem speciālistiem uzdot jautājumu par viņus interesējošās valsts tirgu un izvirzītajām prasībām. Atbildes tiek sagatavotas piecu darba dienu laikā. Līdz šim eksperti jau ir sagatavojuši 1500 atbildes un to saņēmēji piecu ballu skalā to kvalitāti ir vidēji novērtējuši ar 4,7 punktiem. Eksperti pārstāv gan ES institūcijas, gan konkrētas valstis un ir specializējušies jautājumos, kas saistīti ar ES uzņēmumu darbību Latīņamerikas valstīs. Informācija, kas interesē uzņēmējus, ir dažāda, un atsevišķa sadaļa ir veltīta konkrētās valsts publisko iepirkumu prasībām, jo tieši valsts pasūtījumi ir tā biznesa iespēja, kas interesē daudzus ES uzņēmumus. H. Sančess teic, ka vienīgā informācija, kuru eksperti nesniedz, ir par konkrētās valsts importētājiem un izplatītājiem, jo šādu informāciju sniedz citas institūcijas, piemēram, tirdzniecības pārstāvniecības. Platformā visa ievietotā informācija uzņēmējiem ir pieejama par velti, vienīgi ir jāpiereģistrējas. Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras ES projektu vadītāja Līga Ābola atzinīgi novērtē izstrādāto sadarbības platformu un uzsver, ka tā ir lieliska iespēja maziem un vidējiem uzņēmumiem iegūt sev nepieciešamo informāciju par Latīņamerikas valstu tirgiem, jo katram uzņēmumam pašam veikt tirgus izpēti ir samērā laikietilpīgi un arī dārgi.

Pēdējo divu dienu laikā Čīles Klusā okeāna piekrasti satricinājušas jau divas spēcīgas zemestrīces. Otrdien valsts piedzīvoja 8,2 ballu stipru zemestrīci, bet naktī no trešdienas uz ceturtdienu zemestrīce bija 7,6 ballu stipra, vēsta BBC.

Pēc otrās zemestrīces varasiestādes no jauna izsludināja cunami trauksmi Čīlē un Peru, taču vēlāk to atcēla, kad piekrastē tika novēroti vien 0,7 metrus augsti viļņi.

Kopumā pēdējo divu dienu laikā Čīlē no dažādiem reģioniem evakuēti teju miljons cilvēki, tostarp arī Čīles prezidente Mišela Bačelete (Michelle Bachelet).

Patlaban nav oficiālu ziņu par cietušajiem pēc otrās zemestrīces. Pēc pirmās, 8,2 ballu stiprās zemestrīces tika ziņots par vismaz sešiem bojā gājušajiem.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Vakar vakarā lidaparāts Airbus A350-900 pēc teju mēnesi ilgas testa lidojumu sērijas atgriezās Tulūzas lidostā Francijā. Pēdējo trīs nedēļu laikā lidaparāts apceļoja 14 lidostas visā pasaulē un savu lidojumu noslēdza Helsinkos. Tehniskais testa lidojums pierādījis lidaparāta gatavību veikt garus, pasaules mēroga lidojumus. Šis bija pēdējais posms ceļā uz sertifikāciju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Lidojums ar testa lidaparātu MSN 005 ilga 20 dienas un noritēja četros piegājienos. To laikā lidmašīna šķērsoja Ziemeļpolu, visus pasaules okeānus un nolaidās 14 lielās lidostās. Šīs pasaules tūres laikā lidaparāts nolidoja aptuveni 81 700 nm/151 300 km, gaisā pavadot 180 stundas. Visi lidojumi iekļāvās iepriekš plānotajā laikā. Lidaparātu vadīja Airbus apkalpe, bet lidojumā no Dohas uz Pērtu un no Maskavas uz Helsinkiem palīdzēja arī aviokompānijas Qatar Airways apkalpes locekļi. Divos lidojuma posmos pievienojās piloti no Eiropas Aviācijas drošības aģentūras.

Ceļojuma spilgtākais moments bijis lidojums no Tambo Starptautiskās lidostas Johannesburgā, kas atrodas 5558 pēdas (1694 m) virs jūras līmeņa, uz Sidneju. Šis lidojums demonstrējis A350 sniegumu lidostās, kuras atrodas augstu virs jūras līmeņa.

Vulkāna izvirdums Čīlē ir licis atcelt desmitiem lidojumu Argentīnā, Urugvajā un citās Dienvidamerikas valstīs, vēsta AP.

Abas galvenās lidostas Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā nedēļas nogalē tika slēgtas, jo pastāvēja bažas, ka gaisā esošie vulkāniskie pelni varētu sabojāt lidmašīnu dzinējus. Slēgta ir arī Urugvajas galvaspilsētas Montevideo starptautiskā lidosta, kā arī ir grūtības ar gaisa satiksmi Čīlē, Paragvajā un Brazīlijā.

Nepatikšanas ar lidošanu bija spiests izbaudīt arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki-Mūns, kura lidmašīna nevarēja piezemēties Buenosairesā. Ģenerālsekretāra lidmašīna nolaidās Kordovā, bet viņam uz galvaspilsētu nācās doties ar automašīnu.

Pelnu mākonis jau ir šķērsojis Kluso okeānu, lielākā daļa lidojumu starp Austrāliju un Jaunzēlandi ir atcelti. Otrdien tika atcelti arī vairāki iekšzemes lidojumi no Adelaidas, kas atrodas Austrālijas dienvidos.

Cilvēki visā pasaulē 1. maijā pulcējās demonstrācijās, lai atzīmētu Starptautiskos darba svētkus. Dažviet demonstrācijas izvērtās vardarbīgās sadursmēs ar drošības spēkiem.

Demonstrācijas trešdien tika sarīkotas aptuveni astoņdesmit Spānijas pilsētās. Lielākās protesta akcijas norisinājās Madridē, Barselonā un Bilbao. Demonstrāciju dalībnieki pauda savu neapmierinātību ar Spānijas premjera Mariano Rahoja taupības politiku un darba tirgus reformām.

Apjomīgas demonstrācijas piedzīvojusi Grieķija, kur protestētāji pulcējās, lai izteiktu savus iebildumus pret valsts budžeta tēriņu samazinājumiem un taupības režīma ietekmi uz ikdienas dzīvēm.

Plašas demonstrācijas tika sarīkotas arī Francijā, Krievijā, Indonēzijā, Taivānā, Dienvidkorejā, Indijā un daudzviet citur.

Nekārtībās pārauga protesta akcijas Turcijā un Čīlē. Stambulā sadursmēs ar policiju ievainojumus guva daudzi cilvēki. Savukārt Čīles galvaspilsētas Santjago ielās izgāja aptuveni 100 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju Čīlē ievainojumus guvuši desmitiem protestētāju un drošības spēku pārstāvju.

Slēgtas pasaules lielākās vara raktuves Ziemeļčīlē, kad to darbinieki bez iepriekšēja brīdinājuma uzsāka streiku, protestējot pret zemo atalgojumu.

Escondida raktuvēs streikam pievienojušies 2,5 tūkstoši strādnieku un sākotnēji paredzēts, ka streiks varētu ilgt 24 stundas, sarunā ar Reuters norādījis raktuvēs strādājošo arodbiedrības vadītājs Marčelo Tapia. Pastāv iespēja, ka streiks varētu tikt arī pagarināts. «Visas operācijas ir pārtrauktas. Tas noticis vairāku iemeslu dēļ, kurus kompānija [BHP Billiton, kurai pieder 30% raktuvju daļu] atteikusies risināt,» sacījis M. Tapia.

Streikam esot pievienojušies arī citu BHP piederošu raktuvju – Spence un Cerro Colorado – raktuvju strādnieki. Čīlē tiek iegūta trešā daļa pasaulē izmantotā vara. Atakamas tuksnesī esošajās Escondida raktuvēs gadā tiek iegūts vairāk nekā miljons tonnu vara, kas veido aptuveni 20% no visa Čīlē saražotā vara.

Rīgas Motormuzeja krājumu papildinās vecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē - Latvijas PSR 1960. gadā ražotais RAF-977V “Latvija”.

Unikāls RAF-977V "Latvija" atrasts Čīlē, kas pēc Rīgas Motormuzeja rīcībā esošās informācijas, ir visvecākais zināmais RAF mikroautobuss pasaulē un vienīgais pirmās RAF mikroautobusu paaudzes paraugs.

2020. gada pavasarī sākās cīņa par RAF-977V “Latvija” iegūšanu Rīgas Motormuzeja krājumā. Unikālo spēkratu bija noskatījuši arī kolekcionāri no Krievijas, taču emocionālais vēstures stāsts un pietāte pret seno spēkratu deva priekšroku motormuzeja speciālistiem mikroautobusa iegādē.

Pirmā RAF mikroautobusu paaudze (RAF-10 "Festivāls", RAF-977 un RAF-977V "Latvija" un daži eksperimentālie paraugi: RAF-08 un RAF-978 "Sprīdītis") tika izgatavota laika periodā no 1957. līdz 1962. gada maijam. Saražoti ap 1300 eksemplāriem, pārsvarā izmantojot roku darbu virsbūvju izgatavošanā. Ārēji tos var atpazīt pēc dalītā vējstikla un taisnstūra veida radiatora dekoratīvās restes.

Čīles ziemeļos, Klusā okeāna piekrastē, nograndusi 8,2 ballu stipra zemestrīce, pēc kuras izsludināta cunami trauksme Čīlē, Peru, Ekvadorā, KOlumbijā un Panamā. Zemestrīcē bojā gājuši vismaz pieci cilvēki, kā arī vairāki ievainoti, vēsta BBC.

Jau šobrīd tiek ziņots, ka pret Čīles piekrasti triecas aptuveni divus metrus augsti viļņi.

Zemestrīces rezultātā izcēlušies vairāki ugunsgrēki, notikuši zemes nogruvumi, kā arī traucēta elektrības padeve. Vairāki desmiti tūkstošu cilvēku evakuēti no zemestrīces skartajām vietām, kurās izsludināta trauksme.

Kā vēsta BBC, atsaucoties uz Čīles vietējiem medijiem, uz vairākiem ceļiem valstī izveidojušies pamatīgi sastrēgumi, cilvēkiem mēģinot pamest zemestrīces skartās teritorijas.

Zemestrīce Čīlē notika otrdien pulksten 20:46 pēc vietējā laika (trešdien 01:46 pēc Latvijas laika). BBC ziņo, ka cunami trauksme būs spēkā vismaz līdz 10:00 pēc Latvijas laika.

Čīlē trešdien stāsies spēkā jauni noteikumi, kas ierobežos tūristu uzturēšanās laiku populārajā Lieldienu salā.

Lieldienu sala ir slavena ar agrāko salas iedzīvotāju izveidotajām gigantiskām moai statujām. Lai gan sala atrodas 3500 kilometrus no Čīles krasta, tā ir plaši apmeklēta.

Lieldienu salā atrodas aptuveni 900 šādas statujas, no kurām dažas ir pat desmit metru augstas. Nacionālais parks, kurā atrodas moai akmens tēli, 1995.gadā tika iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

2007.gadā Lieldienu salai tika piešķirts īpašās teritorijas statuss, bet pērnā gada martā Čīles Kongress nobalsoja par tūristu skaita un to uzturēšanās ilguma samazināšanu salā.

Trešdien stāsies spēkā jaunie noteikumi, kas samazinās uzturēšanās laiku no 90 dienām uz 30. Tas attieksies gan uz ārvalstu pilsoņiem, gan pašmāju tūristiem.

Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija "Hennes and Mauritz" (H&M) 2025.gadā ar fiziskiem veikaliem un tiešsaistes tirdzniecību plāno sākt darbību Brazīlijas tirgū.

Sākotnēji plānots H&M veikalus veidot lielākajās pilsētas Brazīlijas dienvidaustrumos.

Lai veiksmīgāk ieietu Brazīlijas tirgū, Zviedrijas uzņēmums sadarbojas ar "Dorben Group", kam ir zināšanas par vietējo tirgu.

Pirmo veikalu Latīņamerikā H&M atklāja 2012.gadā. Pašlaik tas darbojas Meksikā, Peru, Urugvajā, Čīlē, Kolumbijā, Ekvadorā, Gvatemalā, Panamā un Kostarikā.

Maija beigās H&M pasaulē bija 4399 veikali, kas ir par 303 veikaliem mazāk nekā pirms gada.

H&M darbojas arī Baltijas valstīs.

8. janvārī Ķīnā noslēdzies viens no pasaules prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem, 16 valstu konkurencē, kurus pārstāvēja 68 mākslinieki, šogad pasaules čempionu titulu izcīnījusi Latvijas komanda – Mintauts Buškevics un Kārlis Īle.

Janvāra sākumā jau 27. gadu pēc kārtas Ķīnas ziemeļu pilsētā Harbinā notika pasaules lielākais ledus un sniega skulptūru festivāls, veidojot grandiozas ledus un sniega pilsētas. Festivāla centrālais notikums ir 25. starptautiskais ledus skulptūru konkurss. Šis ir viens no prestižākajiem ledus skulptūru konkursiem pasaulē, uz kuru cīnīties par pasaules čempiona titulu ik gadu ierodas spēcīgākie ledus tēlnieki no visas pasaules. Šogad sacentās 34 komandas no 16 valstīm, kopā 68 mākslinieki.

Šogad Harbinā piedalījās gan vairāki iepriekšējo gadu čempioni, gan arī atzīti tēlnieki no visiem pasaules reģioniem: Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Dienvidkoreja, Ķīna, Mongolija, Tanzānija, Krievija, Taizeme, Malaizija, Čīle, Somija, Dānija, Norvēģija, Francija, Lietuva un Latvija. Pretendentu atlase dalībai konkursā notika pagājušā gada nogalē, kad žūrija izvērtēja iesūtītās skices un iepriekšējos darbus. Tiem, kuri izturēja atlasi, tika dota iespēja pierādīt savus spēkus elitārajā ledus konkursā.

Beidzoties pieteikšanās termiņam dalībai Čīles iesācējuzņēmumu inkubatorā Start-Up Chile, atklājies, ka par šo inkubatoru interesi izrādījis arī kāds Latvijas iesācējuzņēmums.

Kopumā Start-Up Chile inkubatorā tika pieteikts 1421 start-up projekts no 60 dažādām valstīm. Visplašāk bija pārstāvēta Čīle (38% no visiem pieteikumiem), ASV (14%), Argentīna (8%), Indija (4%). Tāpat šajā pieteikšanās reizē tika pieteikti no valstīm, kas nekad iepriekš Start-Up Chile netika pārstāvētas, piemēram, Trinidādas un Tobāgo, Ugandas un Latvijas, liecina Start-Up Chile paziņojums.

Db.lv pašlaik nav izdevies noskaidrot, kurš no Latvijas start-up projektiem pieteicies dalībai Čīles biznesa inkubatorā.

Latīņamerikā bāzētajam biznesa inkubatoram visvairāk tika pieteikti projekti, kas saistīti ar e-komerciju (17%), sociālajiem medijiem un sociālajiem tīkliem (17%), IT un programmēšanu (13%), izglītību (7%) un tūrismu (7%).

Latvijas pensiju sistēma ir atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē, turklāt divu gadu laikā kopš 2014. gada šajā vērtējumā esam pakāpušies par divām vietām, atsaucoties uz Vācijas apdrošināšanas kompānijas Allianz Pensiju ilgtspējas indeksu 2016 (2016 Pension Sustainability Index), norāda Latvijas Komercbanku Asociācija.

«Šī ir pozitīva ziņa, jo apliecina, ka Latvijas trīs līmeņu pensiju sistēma ir efektīva,» komentē Labklājības ministrijas Valsts sekretārs Ingus Alliks. Pētījumā Latvijas pensiju sistēma ir novērtēta augstāk nekā mūsu kaimiņu – Igaunijas un Lietuvas – sistēmas. Arī Čīle, kuras pieredze tika izmantota kā pozitīvais piemērs, veidojot Latvijas triju līmeņu pensiju sistēmu, pēc Allianz metodoloģijas šobrīd vērtējumā atrodas zemāk par Latviju.

Ilgtspējīgāka pensiju sistēma ir izveidota tikai Austrālijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Norvēģijā un Jaunzēlandē.

Allianz pētījums pilnībā pieejams: https://www.allianz.at/v_1475651446000/ueber-allianz/media-newsroom/news/aktuelle-news/pa-download/20161005studie-pension-sustainability-index-vfin.pdf

Zviedrijas mēbeļu koncerns «Ikea» trešdien paziņoja, ka plāno nākamo dažu gadu laikā atvērt veikalu Igaunijā.

Uzņēmuma publiskotajā paziņojumā gan nav norādīts, kad precīzi veikals Igaunijā varētu tikt atvērts.

Vienlaikus «Ikea» pavēstīja, ka nākamajā finanšu gadā plāno kopumā atvērt 15 jaunus veikalus.

Jauna «Ikea» franšīze «Falabella» pirmo reizi arī piedāvās «Ikea» produktus Dienvidamerikā, un klienti Čīlē, Kolumbijā un Peru jau pavisam drīz varēs iegādāties uzņēmuma produktus.

Tāpat «Ikea» sāks savu produktu pārdošanu arī Meksikā, Ukrainā, Puertoriko, Omānā, Luksemburgā, Makau un Filipīnās.

«Ikea» ir veikali vairāk nekā 50 valstīs, tostarp Latvijā, Lietuvā un Krievijā.

Pasaulē bagātākais cilvēks - Meksikas miljardieris Karloss Slims (Carlos Slim) - nolēmis 19 pasaules valstīs, galvenokārt Latīņamerikā, kopumā investēt 8,3 miljardus ASV dolāru, ziņo BBC.

Liela daļa no šīs summas, proti, 3,6 miljardi dolāru, tiks novirzīti K. Slima uzņēmējdarbības attīstībai Meksikā, kur miljardierim pieder gan telekomunikācijas, gan kalnrūpniecības, gan arī būvniecības uzņēmumi.

K. Slims par pasaulē bagātāko cilvēku kļuva 2010. gadā, kad viņš ar savu 53,5 miljardu ASV dolāru lielo bagātību šo titulu atņēma kompānijas Microsoft dibinātājam Bilam Geitsam (Bill Gates).

Citas valstis, kurās K. Slims paredzējis ieguldīt naudu, ir Brazīlija, Kolumbija, Peru, Čīle un Argentīna.

Nākamajā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) samitā par tā vadītājas vietniecēm iecelta Igaunija un Austrālija, ziņo ERR.

Nākamais OECD samits norisināsies 2013. gada maijā Parīzē.

Igaunijas izvēlēšana par vienu no OECD samita vadītāja vietnieci ir «vislielākais cieņas apliecinājums» vienai no organizācijas jaunākajām biedrēm, pauda Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Paets (Urmas Paet).

Igaunija kļuva par OECD biedri 2010. gada decembrī.

Kopumā OECD ietilpst 34 valstis - ASV, Austrālija, Austrija, Beļģija, Čehija, Čīle, Dānija, Dienvidkoreja, Francija, Grieķija, Igaunija, Islande, Itālija, Īrija, Izraēla, Japāna, Jaunzēlande, Kanāda, Lielbritānija, Luksemburga, Meksika, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija, Zviedrija. Organizācija dibināta 1962. gadā kā Māršala plāna sastāvdaļa un idejiskā mantiniece.

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Čīles vēstniecību Zviedrijā 10. novembrī no plkst. 14 līdz 16 organizē semināru par biznesa iespējām Čīlē un citās Latīņamerikas valstīs, informē ministrijā.

Seminārā piedalīsies Čīles nerezidējošais vēstnieks Latvijā Hosē Goņi Karasko (José Goñi Carrasco) un Čīles eksporta veicināšanas biroja Tirdzniecības komisāre Evelīna Rakos (Evelyn Rakos). Viņi iepazīstinās ar ekonomiskās sadarbības iespējām ar Čīli un Latīņamerikas reģionu, kas Latvijas uzņēmējiem ir maz apgūts reģions. Savā pieredzē dalīsies arī Latvijas uzņēmēji, kuri jau šobrīd sadarbojas ar Latīņamerikas reģiona valstīm.

Seminārs notiks Ārlietu ministrijā, Kr. Valdemāra ielā 3.

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt visplašākajā spektrā viena ceļojuma laikā- brauciet uz Jaunzēlandi

Jaunzēlandes smilšu pludmales un līči atgādina Algarvi, kalnainie apvidi- Skotiju, ledāji un klintis – Alpus, vulkāni un geizeri- Islandi, bet Jaunzēlandes dienvidsalas fjordi- Norvēģiju un Zviedriju.

Pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka otrā pasaules malā esošajās divās Jaunzēlandes salās ir apkopots viss, kas redzams, apceļojot visu Eiropas kontinentu. Taču Jaunzēlandē ir vēl daudz kas vairāk- mūža meži līdzinās Malaizijas džungļiem, dažām Jaunzēlandē augošām retām koku sugām radniecīgus var atrast Čīlē, ziemeļu salas piekrastes veģetācija ir tipiska Indonēzijai utt. Varētu teikt, ka Jaunzēlande ir dabas brīnumu «Disnejlenda». No divām lielām un ap 600 mazākām saliņām sastāvošo Jaunzēlandi ieskauj nekas cits kā ūdens un no tuvākā kontinenta – Austrālijas- to šķir trīs lidojuma stundas. Kopējais lidojums no mūsu platuma grādiem līdz Jaunzēlandei ir iespējams vairākkārt pārsēžoties un aizņem vairāk nekā 24 stundas. Taču dabas un aktīvās atpūtas mīļotājiem šī unikālā zeme noteikti ir redzēšanas vērta. Lai mazliet atvieglotu garās lidojuma stundas, ir vērts ieplānot dienu ilgu atpūtu pēc pirmā aptuveni 12 stundu ilgā pārlidojuma, piemēram, Singapūrā, jo no turienes līdz Jaunzēlandei būs jālido vēl ap 12 stundām, lai gan, skatoties uz kartes, attālums nemaz vairs nešķiet tik liels. Jūlijā Jaunzēlande mēdz pārsteigt ar sniega vētrām tās kalnainākajos apvidos, ap Ziemassvētkiem gatavojas zemenes, ķirši zied oktobrī, bet vīnogas tiek ievāktas martā. Taču atkarībā no ceļotāju prioritātēm, Jaunzēlande ir lielisks galamērķis cauru gadu.

Zivrūpniecības uzņēmumiem 2024.gadā pašizmaksa tikai pieaugs, intervijā sacīja Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents, SIA "Karavela" līdzīpasnieks Jānis Endele.

Viņš stāstīja, ka visa veida zivis kā proteīna avoti patlaban ir kļuvušas neadekvāti dārgas. Kā daži no iemesliem tam ir nozvejas kvotas un Čīle, kas kā lielākais zivju miltu ražotājs, samazinājis nozveju un globālajā zivju miltu tirgū radījis deficītu.

"Latvija un Baltija ir unikāla ar to, ka mēs ļoti lielu Baltijas zivju proporciju - brētliņas un reņģes - izmantojam cilvēku patēriņam, taču faktiski lielākais kvotas apjoms no Baltijas jūras aiziet zivju miltos," norādīja Endele.

Viņš uzvēra, ka pie paaugstinātām cenām būtisks ir darbs ar pircējiem visā pasaulē, jo iepircējs negrib dzirdēt, ka cenas pieaugs.

"Skaidrs, ka pēdējo divu gadu laikā piedzīvotais nekontrolētais energoresursu cenu kāpums uzrāva cenas augšā, tas bija šoks, cenas tad tika paaugstinātas, lai kompensētu lēcienu. Tagad pircēji saka, ka šajā pozīcijā izmaksas ir samazinājušās, bet tajā pašā laikā neviena no izejvielām nav kļuvusi lētāka," atzīmēja Endele.

Gandrīz seši tūkstoši Lego mīļotāju, no kuriem lielākā daļa bērni, apvienojušies, lai Brazīlijā uzbūvētu, kā tiek uzskatīts, pasaulē garāko lego struktūru, vēsta examiner.com.

31,19 metrus augstās struktūras būvniecība aizņēmusi piecas dienas, un tā Sanpaulu noslēgusies sestdien.

Lai uzbūvētu torni, izmantoti vairāk nekā 500 tūkstoši Lego klucīšu.

Iepriekšējais garākā Lego torņa rekords tika uzstādīts 2010.gadā Čīlē. Šī torņa garums bija 30,94 metri.

Jaunākais Lego tornis būs apskatāms līdz 14.aprīlim.

Čīles galvaspilsētas panorāmu mainījis Dienvidamerikā augstākais debesskrāpis, raksta euronews.com.

70 stāvus augstais Gran Torre Costanera centrs patlaban aizēno citus debesskrāpjus pilsētā, kuru 1541. gadā dibināja Spānijas

konkistadori un kas joprojām lepojas ar savām koloniālā laika ēkām.

Februārī strādnieki pabeidza gandrīz 1 miljardu ASV dolāru vērtās struktūras augšējo stāvu, un 2013. gada martā tajā varētu sākt ievākties cilvēki.

300 metrus augstais Gran Torre gan nav tik augsts kā Ņujorkas ikoniskā Empire State Building (381 metri) un ir mazāk nekā puse no Dubaijā esošās Burj Khalifa (828 metri).

Blakus Gran Torre tapis arī sešstāvīgs tirdzniecības centrs un tuvumā tiek būvēti trīs citi debesskāpji - divas augstas klases viesnīcas un biroju ēka.

Vislabākā dzīve gados veciem cilvēkiem ir Norvēģijā, bet Latvija globālā pētījumā par vecu cilvēku dzīves apstākļiem ierindojas 35.vietā, gada laikā pakāpjoties par desmit pozīcijām.

ANO Iedzīvotāju fonda un starptautiskās organizācijas HelpAge International veiktajā globālajā novecošanās indeksā izvērtēta gados veco cilvēku dzīves kvalitāte 96 valstīs.

Pētījumā izvērtēti kritēriji četrās jomās - ienākumu drošība, veselības aprūpe, personīgās iespējas un vides apstākļi.

Vislabākie dzīves apstākļi iedzīvotājiem vecumā virs 60 gadiem ir Norvēģijā, Zviedrijā, Šveicē, Kanādā un Vācijā, savukārt vissliktākie apstākļi gados veciem cilvēkiem starp apskatītajām valstīm ir Afganistānā.

Latvija pētījumā ierindojas 35.vietā. Visaugstāko pozīciju - 14.vietu - Latvija ieņem pēc gados veco cilvēku izglītības un nodarbinātības iespējām, bet pēc ienākumu stabilitātes Latvija ierindojas 32.vietā.