Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Tātad valstij nevar būt cita virsmērķa kā iedzīvotāju labklājība, labklājību definējot ne tikai kā materiālo turību, bet plašā nozīmē – kā katra sabiedrības locekļa maksimālu pašrealizāciju. Paradigmas maiņa no maksimālas ražošanas uz maksimālu iedzīvotāju pašrealizāciju nav vien filozofisks koncepts. Uz vairākiem tautsaimniecības attīstības problēmjautājumiem tā ļauj paskatīties no jauna skatu punkta.

Balsošana ar kājām kā protests?

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits valstī ir sarucis – kopš 2000. gada aizbraukuši 280 tūkstoši cilvēku. Attiecīgi samazinājās ekonomikas apjoms, ko valsts potenciāli varēja saražot. Vai tas ir introvertās tautas protests pret «valstī notiekošo», kā to mēdz vērtēt daži sociologi? Un vai varēja būt citādāk?

Latvijas iedzīvotāju emigrācija ir procentuāli līdzīga Lietuvas, Polijas vai Rumānijas gadījumiem, un šādu iznākumu varēja prognozēt jau pirms 20 gadiem.

Līdzīgi kā fizikas eksperimentā, savienojot divus traukus ar atšķirīgiem ūdens līmeņiem, ūdens līmenis tajos neizbēgami izlīdzinās, arī atverot valsts robežas, notiek fiziskā kapitāla daudzuma uz iedzīvotāju izlīdzināšanās.

Fiziskais kapitāls uz iedzīvotāju Latvijā stipri atpalika no Rietumeiropas līmeņa (uz to norādīja zems darba ražīgums un atalgojums), laika gaitā tas daļēji izlīdzinājās, notiekot fiziskā kapitāla ieplūdei (investīciju, t.sk. Eiropas Savienības fondu veidā) un iedzīvotāju aizplūdei (ja investīcijas neieplūstu, iedzīvotāju aizplūde būtu lielāka).

Lai gan nevar paredzēt, kādas tieši ūdens molekulas pārvietosies no trauka ar augstu ūdens līmeni uz trauku ar zemu ūdens līmeni (mēs nezinām, kas emigrēs un kas paliks), ir droši zināms, ka, atverot robežas, emigrācija notiks virzienā prom no Latvijas, bet investīciju plūsmas – virzienā uz Latviju. Labā ziņa ir tā, ka šie procesi palielina Latvijas vidējo ienākumu līmeni, tātad tīri ekonomiski ne aizbraucēji, ne Latvijā palikušie nav zaudētāji. Arī «zems» (kā uzskata daļa politiķu) iedzīvotāju blīvums nav šķērslis valsts attīstībai – līdzīgi «pustukšas» iedzīvotāju blīvuma ziņā ir, piemēram, Igaunija un ASV, bet tas netraucē šīm valstīm izveidot labāku infrastruktūru vai sasniegt augstāku iedzīvotāju mūža ilgumu.

«Izpostītā» zeme?

Lielākā daļa Latvijas teritorijas ir lauki, un daudzi nesaskata tur attīstību. Piemēram, liellopu skaits, salīdzinot ar 1938. gadu, sarucis trīs reizes, aitu skaits – 12 reizes, kartupeļu sējumu platība samazinājusies sešas reizes, bet cukurbiešu audzēšana vispār pārtraukta. Tas, par ko bieži aizmirst, ir būtiski produktivitātes uzlabojumi, piemēram, kviešu un rudzu ražība, kā arī vidējais piena izslaukums no vienas govs šajā laikā trīskāršojies. Attīstītās valstis (Francija, Vācija, Nīderlande) tautsaimniecības pārstrukturēšanu (lauksaimniecības īpatsvara samazinājumu nodarbinātībā un iekšzemes kopproduktā) pārdzīvoja ievērojami agrāk – jau kopš 19. gadsimta otrās puses, kamēr citas valstis (Indija vai Bangladeša) vēl tikai tagad ir pusceļā. Tomēr globālā tendence ir līdzīga – ar mazākiem resursiem lauksaimniecība spēj pabarot arvien lielāku cilvēku skaitu, atbrīvojot resursus (cilvēkus) citām nozarēm, piemēram, rūpnieciskai ražošanai, zinātnei vai datorprogrammēšanai. Un tas nenozīmē lauku norietu – attīstoties transporta infrastruktūrai un attālinātā darba iespējām, arvien vairāk cilvēku var izvēlēties dzīvot laukos. Mājlopu skaits vai sējumu platības nav pašmērķis, bet tikai viens no labklājības audzēšanas līdzekļiem (ir arī citi līdzekļi).

Kopš neatkarības atjaunošanas (par 1938. gadu nemaz nerunājot) Latvijas labklājība ir pieaugusi – gan šaurā nozīmē (materiālā turība), gan plašākā nozīmē. Par turības pieaugumu var pārliecināties pavisam vienkārši – gan aprēķinot, cik kilogramus kartupeļu varēja nopirkt par minimālo algu pirms 20 gadiem un tagad (tas ja kāds galīgi netic iekšzemes kopprodukta vai vidējās algas datiem), gan novērtējot pieejamo produktu un pakalpojumu klāstu toreiz un tagad (lidmašīnas biļete, internets).

Tomēr no vidējā ES ienākumu līmeņa Latvija joprojām atpaliek. Ienākumu konverģence jeb tuvošanās ES vidējam līmenim ir ļoti lēns process, kas, visticamāk, ritēs vairākas paaudzes, un tas – labākajā gadījumā. Atpaliekam ne tāpēc, ka strādājam mazāk vai slinkāk nekā Rietumos – Latvijā ir gan lielāka nodarbināto iedzīvotāju daļa, gan garāks vidējais darba nedēļas ilgums. Atpaliekam tāpēc, ka pie mums joprojām trūkst fiziskā kapitāla un jaunāko tehnoloģiju, izglītības kvalitāte vidēji ir vājāka (lai arī ir atsevišķas teicamas studiju programmas) un pārsvarā ražojam produktus ar zemu pievienoto vērtību (nosacīti sakot, ražojam zeķes, nevis lidmašīnas).

Zema produktivitāte un līdz ar to arī zems atalgojums starptautiski tirgojamās nozarēs (rūpniecība, informācijas tehnoloģijas, finanšu starpniecība) velk līdzi netirgojamo sektoru darbinieku algas.

Latvijas frizieris nopelna mazāk nekā Vācijas kolēģis, jo viņa klientiem ir zemāki ienākumi, nevis tāpēc, ka lēnāk griež matus.

Tomēr pats fakts, ka mēs pārsvarā salīdzinām Latvijas labklājību ar attīstītāko valstu – ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu – līmeni, nevis ar pasaules vidējiem vai bijušo PSRS republiku rādītājiem, ir panākums – tik acīmredzams, ka tam bieži pat nepievēršam pienācīgu uzmanību. Turklāt arī pasaules attīstītāko valstu grupā mūsu progress ir vērā ņemams – pašlaik mūsu turība salīdzināma ar Polijas, Ungārijas un Grieķijas līmeni, bet pirms 20 gadiem par tādu iznākumu varējām tikai sapņot.

Turīgums ir tik vērtīgs, cik tas veicina dzīves kvalitāti. Sabiedrībai kļūstot turīgākai, uzlabojas arī pārējie dzīves kvalitātes aspekti. Piemēram, Latvijas iedzīvotāju mūža ilgums kopš 21. gadsimta sākuma pieauga par pieciem gadiem (un pašlaik ir 75 gadi). Un tie nemaz nav griesti – ja dažus simtus kilometrus no Latvijas ļaudis dzīvo ievērojami ilgāk un pat pie polārā loka esošajā Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē vai Kanādā ļaudis dzīvo 5–10 gadus ilgāk, nav objektīva pamata, kāpēc mēs būtu nolemti mūžīgai atpalicībai. Mūsu rokās ir gan efektīvāk izlietot veselības aprūpei valsts budžetā paredzēto vienu miljardu eiro, gan, ja līdzekļu ir par maz, vienoties par budžeta līdzekļu pārdali no citām jomām, gan arī samazināt kaitīgo vielu patēriņu un veicināt amatieru sportu.

Tik nepopulāra norise kā pensijas vecuma pieaugums patiesībā atspoguļo vien to, ka sabiedrība vidēji dzīvo ilgāk un veselīgāk (un tas ir panākums pats par sevi). Pārsteidzoši, ka tieši izpostītai zemei raksturīga iezīme – zems mūža ilgums un tādēļ arī nemainīgs pensijas vecums – sabiedrībā nebūtu tik nepopulāra kā pensijas vecuma celšana līdzi mūža ilguma pieaugumam. Nākotnē vienots pensijas vecums, visticamāk, tiks atcelts pavisam – katrs to izvēlēsies pats, un no šīs izvēles būs atkarīgs pensijas apmērs.

Tas mūžīgais sauklis par ienākumu vienlīdzību…

… kas atklāti vai slepus bijis teju visu revolūciju pamatā, bet kuru pat radikālākā no utopijām tā arī nespēja ilgtspējīgi ieviest dzīvē. Varbūt lielāka ienākumu pārdale augstāku nodokļu un pabalstu veidā ne tikai audzētu ekonomikas apjomu (bagātnieku uzkrājumus novirzot pārējo ļaužu patēriņam, tie uzreiz «sildītu» ekonomiku), bet arī vairāk atbilstu «cilvēka kā valsts galvenā resursa, dārguma un mērķa» priekšstatam? Skaidrs, ka kopā ar ekonomikas apjoma maksimizācijas paradigmu neatgriezeniski novecojis arī ienākumu vienlīdzības koncepts. Daudz svarīgāk ir nodrošināt iespēju vienlīdzību.

Ienākumu vienlīdzība vai nevienlīdzība ir tikai aisberga virsotne, pēc kuras vien nevar objektīvi spriest par sabiedrībā notiekošiem procesiem. Indivīdu ienākumi ir vairāku brīvu izvēļu un diskriminācijas rezultāts. Piemēram, cilvēks izvēlas, vai strādāt pusslodzi, pilnu slodzi vai arī vēl blakusdarbā; vai uzsākt darba gaitas uzreiz pēc pamatskolas vai turpināt izglītību, sākotnēji samierinoties ar mazākiem ienākumiem; vai palikt komforta zonā vai pūlēties, piedāvājot arvien jaunus, unikālus produktus. Vienlaikus diskriminācija pēc dzimuma, vecuma, tautības utt. var gan tieši ietekmēt ienākumus, gan mainīt indivīda izvēli par izglītības jomu vai profesiju. Nodrošināt iespēju vienlīdzību nozīmē iznīcināt diskrimināciju/negodīgas darbības un ar cieņu pieņemt cilvēka brīvu izvēli.

Piemēram, jāpanāk, lai svarīgākais «sociālais lifts» – kvalitatīva izglītība – būtu pieejama ikvienam Latvijas jaunietim neatkarīgi no dzimšanas vietas Rīgas centrā vai laukos, bet tas nenozīmē katram jaunietim, neatkarīgi no viņa izvēles par labu mācībām vai gulšņāšanai pludmalē, pasniegt līdzīgu diplomu.

Nenodrošinot iespēju vienlīdzību tagad, nākotnē nāksies arvien vairāk pārdalīt ienākumus – palielināt nodokļu slogu. Augstu nodokļu bīstamība kļūst acīmredzama brīdī, kad saproti, ka tie ne vien pārdala ienākumus (valsts līmenī tas būtu kā naudas pārlikšana no labās kabatas uz kreiso, kopējo labklājību nemainot), bet arī ietekmē mūsu izvēles – traucē iespēju vienlīdzībai. Un, jo lielāks ir nodokļu slogs, jo vairāk tas soda produktīvās nodarbes un atbalsta neproduktīvās, tādējādi bremzējot valsts attīstību.

Kā piemēru varam iedomāties kādu augstskolas profesoru, kas ir ļoti produktīvs lekciju lasīšanā, bet neproduktīvs remontdarbos. Viņa brīvā izvēle būtu visu laiku veltīt lekciju lasīšanai, bet sava dzīvokļa remontu uzticēt remontstrādniekam. Nodokļu slogs darbojas visai neloģiski – profesoram tas tiek uzlikts par lekciju lasīšanu, nevis par remontdarbu veikšanu. Tas vienlaikus samazina profesora ienākumus no algotā darba un palielina remonta izmaksas (jo remontstrādniekam nodoklis jāmaksā tieši par remontdarbu veikšanu), liekot profesoram lasīt mazāk lekciju un vairāk pašam neproduktīvi nodarboties ar nepatīkamo remontu. No šādas profesora dienaskārtības pārmaiņas sabiedrība tikai zaudē, jo sabiedriskais ieguvums no viņa lekcijām pārsniedz atalgojumu (ja tas tā nebūtu, sabiedrība diez vai būtu ar mieru viņu mācīt divus gadu desmitus bez maksas), savukārt, remontējot dzīvokli, profesors palielina tikai savu (ne sabiedrības) derīgumu.

Par to, ka cilvēki ir Latvijas galvenais resurss, mēs dzirdam gadiem ilgi – vienkārši nepaveicās ar naftas un dimantu atradnēm, tāpēc valsts galvenā resursa statusam ir tikai viens pretendents – «darbaspēks». Latvijas sekmīgumu tās mūža otrajā gadu simtā noteiks tas, cik lielā mērā valsts pārvalde un sabiedrība kopumā apzināsies cilvēku kā valsts pastāvēšanas virsvērtību – ne tikai galveno resursu, bet arī dārgumu un mērķi. Tad nācijas sekmīgumu noteiks pēc veselīga dzīves ilguma, sabiedrības saliedētības, laimes un labsajūtas, nevis pēc dažādiem iluzoriem (pensijas vecums), politiskiem vai starpmērķa (sējumu platības, eksporta apjoms) rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropas uzstādījumi skaidri, bet to sekas raisa bažas

Māris Ķirsons, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam zemes īpašniekam nāksies izvērtēt savu saimniecisko darbību ikkatrā m2 , lai varētu sasniegt izvirzītos ES mērķus, savukārt Latvijai ir vajadzīga valsts politika ar stimuliem, kura veicinātu brīvprātīgu saimnieciskās darbības transformāciju to zemju saimniekiem, kurās līdzšinējās saimnieciskā darbība būs apgrūtināta vai mazefektīva.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Eiropas Zaļā kursa iespējamo sociāli ekonomisko ietekmi uz zemes nozarēm un darbavietām, un apdzīvotību reģionos.

Zina uzstādījumus

“Eiropas lielie politiskie uzstādījumi lauksaimniecībai ir zināmi – par 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, par 50% samazināt antibiotiku izmantošanu, par 20% samazināt mēslojuma apmērus, samazināt CO2 emisijas, palielināt bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvaru līdz 25% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes apmēra. Tajā pašā laikā nav skaidrības, piemēram, attiecībā uz stratēģijas “no lauka līdz galdam” mērķu sasniegšanas devumu no katras ES dalībvalsts, jo īpaši, ja katra atrodas citādā situācijā,” skaidro Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izveidota mobilā lietotne "Cherries.app", kas ļauj anonīmi un bez maksas nodot nevajadzīgās lietas kādam, kam tās noderēs. Lietotne izveidē ieguldīti aptuveni 45 tūkstoši eiro un izstrādes process aizņēmis aptuveni 9 mēnešus.

Mobilā lietotne "Cherries.app" ļauj anonīmi pievienot sludinājumus dažādās kategorijās, atbilstoši atdodamās lietas specifikai. Lietotnes galvenais mērķis ir kļūt par platformu aprites ekonomikas nodrošināšanai ērtā un ilgtspējīgā veidā.

"Kas ir kāda cilvēka nevajadzīgā lieta, ir kāda cita dārgums un īstena pērle. Esam izstrādājuši mobilo lietotni, kur apmainīties ar lietām, kas ikdienā vairs netiek pielietotas, cerams, samazinot atkritumu daudzumu. Bieži vien mājās putekļus krāj dažādi priekšmenti, kas ir pavisam labi un lietojami, tomēr pārdot to kādam nevar, savukārt nodot labdarībai bieži nav iespējams, īpaši, ja šis priekšmets ir liels, bet tās īpašniekam nav pieejams personīgais transports. Tādos mirkļos talkā var nākt mūsu izstrādātā lietotne, kur, apmaiņā pret virtuālo valūtu - ķiršiem, iespējams sev nevajadzīgām lietām atrast otrās dzīves iespējas," stāsta Mārtiņš Īviņš, "Cherries.app" pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Mana pieredze: Izstrādā alternatīvu ierakstītām vēstulēm

Anda Asere, 19.03.2019

SIA Lahdes īpašnieki Dmitrijs Dementjevs-Dedelis (no kreisās) un Jānis Zaltāns.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Lahdes ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus

«Šis nav ne pasts, ne arī e-pasts. Tas ir abu šo pasauļu labāko lietu apvienojums. Šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules,» stāsta Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA Lahdes līdzdibinātājs. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc Lahdes izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Cilvēks, pierakstoties informācijas saņemšanai, norāda savu personas kodu, telefona numuru vai e-pasta adresi. Ja šis cilvēks vēl nav izmantojis Lahdes, viņš saņem īsziņu ar aicinājumu ieiet tā tīmekļa vietnē un norādīt savu kontaktinformāciju pats. «Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas niansēm sākumā esam datu apstrādātājs tai informācijai, ko mums iedod mūsu klients, un pēc tam, kad cilvēks ir uzticējis savus datus, mēs esam datu pārzinis. Tā iegūstam aktuālo informāciju, caur kuru viņu uzrunājam,» skaidro Jānis Zaltāns, SIA Lahdes līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija taupības pasākumu ietvaros trīskāršo pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai atbalstītu tās koronavīrusa skarto ekonomiku, ziņo "BBC".

Valdība arī paziņojusi, ka tā pārtrauks iztikas pabalstu izmaksu, lai uzlabotu valsts finansiālo situāciju.

Ar naftu bagātā nācija pieredzējusi ienākumu kritumu, jo pazeminājušās melnā zelta cenas.

Saūda Arābija PVN pirmo reizi ieviesa pirms diviem gadiem kā daļu no centieniem samazināt savu atkarību no pasaules jēlnaftas tirgus.

Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra vēsta, ka no 1. jūlija PVN palielināsies no 5% līdz 15%, bet iztikas pabalsta izmaksas tiks apturētas no 1. jūnija.

Pabalsts 245 eiro apmērā mēnesī valsts darbiniekiem tika ieviests 2018. gadā, lai palīdzētu kompensēt palielināto finansiālo slogu, ieskaitot PVN un benzīna cenas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības zināšanas par drošu rīcību internetā pieaug, taču ļaundari meklē aizvien jaunus ceļus pie kārotajiem datiem

Par Eiropas Kiberdrošības mēnesi pasludinātais oktobris ir piemērots laiks ikvienam uzņēmumam un privātpersonai pārskatīt savus digitālos rīkus un to lietošanas paradumus. Lai arī vidusmēra lietotājam varētu šķist, ka dzīvojam drošā kibertelpā, tā nemaz nav, un ļaundaru uzbrukumu skaits nemitīgi pieaug.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apkopotā informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka trīs mēnešos Latvijas teritorijā tikušas apdraudētas 246 656 unikālas IP adreses, kas ir par 28% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 35% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada.

Neatjauninātu programmu lāsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pasaulē vērtīgākie zīmoli

Lelde Petrāne, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Amazon" iegājis vēsturē kā pirmais zīmols, kas pārsniedz 200 miljardu ASV dolāru vērtības atzīmi un saglabā pasaules vērtīgākā zīmola titulu trešo gadu pēc kārtas, liecina konsultāciju uzņēmuma "Brand Finance" šā gada pētījums par pasaulē spēcīgākajiem zīmoliem.

Savukārt, saskaņā ar "Brand Finance" aplēsēm "Lidl" un "Aldi" ir visstraujāk augošie zīmoli mazumtirdzniecībā, pierādot, ka e-komercija nav vienīgais veiksmes faktors nozarē.

Ar pasaulē visstraujāk augošā zīmola titulu izceļas elektroauto ražotājs "Tesla".

Interesanti, ka pēc lielākā IPO vēsturē "Saudi Aramco" ir visvērtīgākais jaunpienācējs 2020. gada sarakstā, ieņemot 24. vietu.

"Ferrari" saglabā pozīciju kā pasaulē spēcīgākais zīmols ar zīmola stipruma indeksu (BSI) 94,1 no 100.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vairāk nekā 50 starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros (SBPC) Latvijas galvaspilsētā strādā apmēram 15,5 tūkstoši cilvēku, 2030. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 38 tūkstošus, liecina SIA Colliers International Advisors dati.

Starptautiskā komunikācija un starptautisku biznesu piesaiste pašlaik ir viena no Rīgas galvenajām prioritātēm, stāsta Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (Live Riga) direktora p.i. Rolands Bogdanovs. Viņš atzīmē, ka pašlaik Live Riga kopā ar Colliers strādā pie kopīgas stratēģijas izveides, lai tuvāko gadu laikā galvaspilsētai piesaistītu pasaules līmeņa spēlētājus, kas uzlabotu gan kopējo dzīves līmeni, gan Rīgas pievilcību citu investoru acīs.

Maina prioritātes

Rīga starptautiskā mērogā joprojām ir kā apslēptais dārgums, jo līdz šim mums vēl nav izdevies izmantot visu pilsētas potenciālu ārvalstu investīciju piesaistē, atzīst R. Bogdanovs. “Tas ir stāsts par attieksmi, proaktivitāti un prioritātēm, kas iepriekšējā RD sasaukuma laikā nebija saistītas ne ar starptautisko investoru piesaisti, ne ar pilsētas starptautisko pozicionēšanu. Rīgas oficiālā mājaslapa pat nebija pieejama angļu valodā, arī komunikācija sociālajos tīklos nebija uz biznesu orientēta, turklāt galvenokārt notika tikai latviešu un krievu valodā. Bija citi prioritārie tirgi un nozares, kā rezultātā Rīgas vārds globālā mērogā neizskanēja tik skaļi, cik gribētos. Šobrīd Rīgas starptautiskā komunikācija ir mūsu prioritāte,” skaidro RD pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Jāizstrādā sava pozīcija, un tā jāaizstāv visos līmeņos

Māris Ķirsons, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, sadarbojoties zinātniekiem, uzņēmējiem un ierēdņiem, jāizstrādā sava ES Zaļā kursa īstenošanas metodika un tās realizācijas mehānismi, kas ļautu izpildīt izvirzītos mērķus, vienlaikus izvairoties no pārspīlējumiem, šādu izstrādāto pozīciju politiķiem ir jāspēj aizstāvēt Eiropas Savienības struktūrās.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par Latvijas zemes nozaru – meža, lauksaimniecības un kūdras – nākotnes iespējamajiem scenārijiem. Tika uzsvērts, ka Latvijas zeme ir lielākā vērtība un visām ar zemi saistītajām nozarēm, kas ir vienas no būtiskākajiem Latvijas tautsaimniecības balstiem, ir jābūt vienotām frontē, turklāt, ja Eiropas Savienība vēlas panākt konkrētus mērķus, tad arī to sasniegšanai nepieciešamie līdzekļi ir jāsaņem tieši no ES.

Nekā nedarīšana šodien – problēmas nākotnē

“Pašlaik konkrētas aprises ieguvuši dokumentu projekti, kurus paredz šā gada jūnija nogalē Eiropas Parlamentā akceptētais Klimata akts. Lasot šos topošos dokumentus, rodas sajūta, ka tos gatavojuši eksperti, vadoties pēc vispārīgiem algoritmiem,” skaidro SIA LaFlora līdzīpašnieks Uldis Ameriks. Viņš norāda, ka ikvienai ES dalībvalstij, tostarp arī Latvijai, tajos tiek izvirzīti konkrēti uzdevumi – līdz 2030. gadam jāsamazina CO2 emisijas par 17% un jānodrošina CO2 izmešu piesaiste 644 000 t apmērā. “Detalizēti iepazīstoties ar šiem uzstādījumiem, nācās secināt, ka tie nav izpildāmi, turklāt aprēķina algoritms, piemēram, Īrijai ir izmantots citāds nekā Latvijai,” uzsver U. Ameriks. Viņš atgādina, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena runājusi par Eiropas Zinātnes konsultatīvās padomes izveidi, kurā darbotos 50 ekspertu, kurus šim darbam deleģētu dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Saistībā ar uzbrukumu draugiem.lv izmeklēšanu veic Drošības policija

Monta Glumane, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija veic izmeklēšanu, tāpēc sestdien, Saeimas vēlēšanu dienā notikušo hakeru uzbrukumu sociālajam portālam draugiem.lv plašāk komentēt šobrīd nevaram, biznesa portālam db.lv skaidro Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv norāda, ka darbs pie incidenta analīzes tika uzsākts jau no 6. oktobra. plkst. 14:00. Šobrīd ir zināms, ka uzbrukums veikts no Āzijas valstu tīkliem, kas, visticamāk, pieder uzlauztām iekārtām vai starpniekserveriem, kas slēpj patieso uzbrucēja tīklu. Ir noskaidroti arī citi artefakti, kas izmeklēšanas nolūkos netiks atklāti.

Kā skaidro Cert.lv, no uzbrukuma tehnikas viedokļa mērķis ir izvēlēts tāpēc, ka bija ievainojams. Jau gatavojoties vēlēšanām, Vēlēšanu drošības darba grupā, kuras sastāvā ir Valsts Kanceleja, Cert.Llv un citas iestādes, Cert.lv pauda viedokli, ka uzbrukuma un izķēmošanas (deface) mērķis vēlēšanu laikā var būt jebkurš IKT resurss, kuru iespējams kādā veidā asociēt ar valsti un caur to prizmu censties to ietērpt kā valsts nespēju sevi aizstāvēt. Kā redzams, tā arī notika un, lai arī mērķis ir bijis privāta kompānija, tās uzturētā interneta platforma ir asociatīva ar valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņošanās a/s Olainfarm akcionāru un augstākās vadības līmenī saimniecisko darbību īstermiņā nav ietekmējusi, tagad tiks izstrādāta uzņēmuma nākamo 3–5 gadu darbības stratēģija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pavisam nesen par a/s Olainfarm valdes priekšsēdētāju apstiprinātais Lauris Macijevskis. Viņš norāda, ka iepriekšējā darbošanās finanšu sektorā, tur iegūtās zināšanas un pieredze lieti noder, strādājot ķīmijas rūpniecībā.

Fragments no intervijas

Kā no banku sektora nonācāt vēl specifiskākā – farmācijas jomā?

Finanšu sektorā, konkrēti banku sektorā, kopumā nostrādāju 16 gadus, no kuriem 15 ir bijis darbs ar uzņēmumiem, to biznesa plāniem, kreditēšanu. Tas ir ļoti ilgs laiks, un tāpēc bija vēlme iziet ārpus finanšu jomas. Protams, neviens uzņēmums nevar darboties bez sakārtotas finanšu jomas, taču tikpat svarīgi kā finanses ir arī noieta tirgi, izejvielas, ražošanas process, produkti un inovācijas. Bankā strādājot, ir iegūtas zināšanas un arī, tā sakot, skats no malas uz ražošanu kā tādu. Tieši tas arī ir tas, ko varu iedot Olainfarm koncernam, kurā ir ne tikai ražošana, bet arī saražotās produkcijas pārdošanas tīkls. Faktiski darbs bankā ir sava veida zināšanu resurss, kuru tagad varu likt lietā. Gan bankā, gan arī uzņēmuma vadībā svarīgākais resurss ir informācija, bankas gadījumā tie lielākoties ir finanšu dati par uzņēmumiem, to produkcijas noietu, arī notiekošo lielākajos noieta tirgos, savukārt no uzņēmuma vadības puses viss minētais, bet līdztekus tam arī – ko un kā rīkoties, lai vairotu ienākumus, attīstītu jaunus produktus, atrastu jaunus tirgus un pircējus, kā strādāt efektīvāk un, darot gudrāk, paveikt vairāk. Strādājot finanšu nozarē, guvu plašu ieskatu par to, kas notiek Ziemeļeiropas un Baltijas tirgos, turklāt šo tirgus informāciju vienmēr man ir bijusi vēlme nodot bankas klientiem – uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt jau konkrēti savam biznesam svarīgus datos balstītus lēmumus. Tādējādi pašlaik varu izmantot visas savas zināšanas (datu analītiku, pieredzi ražošanas projektu attīstībā) un arīdzan finanšu instrumentu pārzināšanu tieši, lai vairotu Olainfarm ieņēmumus un konkurētspēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Liepājas enerģijas šķeldas katlumājas kompleksā investēts teju miljons eiro

Db.lv, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Liepājas enerģija” sadarbībā ar Latvijas uzņēmumu “Steel pro” ir pabeigusi visus plānotos konteinera tipa katlumājas kompleksa montāžas darbus.

Turpmāk Karostas mikrorajonā siltuma ražošanai tiks izmantots videi draudzīgs kurināmais – koksnes šķelda (atjaunīgais dabas resurss). Energoresursu izmaksu straujā pieauguma rezultātā šāds solis bija ekonomiski izdevīgākais un ilgtspējīgākais, jo līdz šim Karostā kā kurināmais tika izmantota dabasgāze.

Kopējās projektā ieguldītās investīcijas ir nepilns viens miljons eiro.

Projekta ietvaros SIA “Elnetworks” veica elektromontāžas darbus un augstsprieguma kabeļu pārlikšanu, savukārt SIA “Kurzemes būvserviss“ – būvlaukuma sagatavošanas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Centralizētās siltumapgādes pakalpojumu jaunās katliekārtas nodrošinās 55 objektiem – 46 daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (aptuveni 2611 dzīvokļi), bērnu dārzam "Pienenīte", Liepājas 3.pamatskolai, Liepājas Svētā Nikolaja pareizticīgo Jūras katedrālei, veikaliem un ražošanas objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru