Eksperti

Cilvēks kā valsts galvenais resurss, dārgums un mērķis

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Tātad valstij nevar būt cita virsmērķa kā iedzīvotāju labklājība, labklājību definējot ne tikai kā materiālo turību, bet plašā nozīmē – kā katra sabiedrības locekļa maksimālu pašrealizāciju. Paradigmas maiņa no maksimālas ražošanas uz maksimālu iedzīvotāju pašrealizāciju nav vien filozofisks koncepts. Uz vairākiem tautsaimniecības attīstības problēmjautājumiem tā ļauj paskatīties no jauna skatu punkta.

Balsošana ar kājām kā protests?

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits valstī ir sarucis – kopš 2000. gada aizbraukuši 280 tūkstoši cilvēku. Attiecīgi samazinājās ekonomikas apjoms, ko valsts potenciāli varēja saražot. Vai tas ir introvertās tautas protests pret «valstī notiekošo», kā to mēdz vērtēt daži sociologi? Un vai varēja būt citādāk?

Latvijas iedzīvotāju emigrācija ir procentuāli līdzīga Lietuvas, Polijas vai Rumānijas gadījumiem, un šādu iznākumu varēja prognozēt jau pirms 20 gadiem.

Līdzīgi kā fizikas eksperimentā, savienojot divus traukus ar atšķirīgiem ūdens līmeņiem, ūdens līmenis tajos neizbēgami izlīdzinās, arī atverot valsts robežas, notiek fiziskā kapitāla daudzuma uz iedzīvotāju izlīdzināšanās.

Fiziskais kapitāls uz iedzīvotāju Latvijā stipri atpalika no Rietumeiropas līmeņa (uz to norādīja zems darba ražīgums un atalgojums), laika gaitā tas daļēji izlīdzinājās, notiekot fiziskā kapitāla ieplūdei (investīciju, t.sk. Eiropas Savienības fondu veidā) un iedzīvotāju aizplūdei (ja investīcijas neieplūstu, iedzīvotāju aizplūde būtu lielāka).

Lai gan nevar paredzēt, kādas tieši ūdens molekulas pārvietosies no trauka ar augstu ūdens līmeni uz trauku ar zemu ūdens līmeni (mēs nezinām, kas emigrēs un kas paliks), ir droši zināms, ka, atverot robežas, emigrācija notiks virzienā prom no Latvijas, bet investīciju plūsmas – virzienā uz Latviju. Labā ziņa ir tā, ka šie procesi palielina Latvijas vidējo ienākumu līmeni, tātad tīri ekonomiski ne aizbraucēji, ne Latvijā palikušie nav zaudētāji. Arī «zems» (kā uzskata daļa politiķu) iedzīvotāju blīvums nav šķērslis valsts attīstībai – līdzīgi «pustukšas» iedzīvotāju blīvuma ziņā ir, piemēram, Igaunija un ASV, bet tas netraucē šīm valstīm izveidot labāku infrastruktūru vai sasniegt augstāku iedzīvotāju mūža ilgumu.

«Izpostītā» zeme?

Lielākā daļa Latvijas teritorijas ir lauki, un daudzi nesaskata tur attīstību. Piemēram, liellopu skaits, salīdzinot ar 1938. gadu, sarucis trīs reizes, aitu skaits – 12 reizes, kartupeļu sējumu platība samazinājusies sešas reizes, bet cukurbiešu audzēšana vispār pārtraukta. Tas, par ko bieži aizmirst, ir būtiski produktivitātes uzlabojumi, piemēram, kviešu un rudzu ražība, kā arī vidējais piena izslaukums no vienas govs šajā laikā trīskāršojies. Attīstītās valstis (Francija, Vācija, Nīderlande) tautsaimniecības pārstrukturēšanu (lauksaimniecības īpatsvara samazinājumu nodarbinātībā un iekšzemes kopproduktā) pārdzīvoja ievērojami agrāk – jau kopš 19. gadsimta otrās puses, kamēr citas valstis (Indija vai Bangladeša) vēl tikai tagad ir pusceļā. Tomēr globālā tendence ir līdzīga – ar mazākiem resursiem lauksaimniecība spēj pabarot arvien lielāku cilvēku skaitu, atbrīvojot resursus (cilvēkus) citām nozarēm, piemēram, rūpnieciskai ražošanai, zinātnei vai datorprogrammēšanai. Un tas nenozīmē lauku norietu – attīstoties transporta infrastruktūrai un attālinātā darba iespējām, arvien vairāk cilvēku var izvēlēties dzīvot laukos. Mājlopu skaits vai sējumu platības nav pašmērķis, bet tikai viens no labklājības audzēšanas līdzekļiem (ir arī citi līdzekļi).

Kopš neatkarības atjaunošanas (par 1938. gadu nemaz nerunājot) Latvijas labklājība ir pieaugusi – gan šaurā nozīmē (materiālā turība), gan plašākā nozīmē. Par turības pieaugumu var pārliecināties pavisam vienkārši – gan aprēķinot, cik kilogramus kartupeļu varēja nopirkt par minimālo algu pirms 20 gadiem un tagad (tas ja kāds galīgi netic iekšzemes kopprodukta vai vidējās algas datiem), gan novērtējot pieejamo produktu un pakalpojumu klāstu toreiz un tagad (lidmašīnas biļete, internets).

Tomēr no vidējā ES ienākumu līmeņa Latvija joprojām atpaliek. Ienākumu konverģence jeb tuvošanās ES vidējam līmenim ir ļoti lēns process, kas, visticamāk, ritēs vairākas paaudzes, un tas – labākajā gadījumā. Atpaliekam ne tāpēc, ka strādājam mazāk vai slinkāk nekā Rietumos – Latvijā ir gan lielāka nodarbināto iedzīvotāju daļa, gan garāks vidējais darba nedēļas ilgums. Atpaliekam tāpēc, ka pie mums joprojām trūkst fiziskā kapitāla un jaunāko tehnoloģiju, izglītības kvalitāte vidēji ir vājāka (lai arī ir atsevišķas teicamas studiju programmas) un pārsvarā ražojam produktus ar zemu pievienoto vērtību (nosacīti sakot, ražojam zeķes, nevis lidmašīnas).

Zema produktivitāte un līdz ar to arī zems atalgojums starptautiski tirgojamās nozarēs (rūpniecība, informācijas tehnoloģijas, finanšu starpniecība) velk līdzi netirgojamo sektoru darbinieku algas.

Latvijas frizieris nopelna mazāk nekā Vācijas kolēģis, jo viņa klientiem ir zemāki ienākumi, nevis tāpēc, ka lēnāk griež matus.

Tomēr pats fakts, ka mēs pārsvarā salīdzinām Latvijas labklājību ar attīstītāko valstu – ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu – līmeni, nevis ar pasaules vidējiem vai bijušo PSRS republiku rādītājiem, ir panākums – tik acīmredzams, ka tam bieži pat nepievēršam pienācīgu uzmanību. Turklāt arī pasaules attīstītāko valstu grupā mūsu progress ir vērā ņemams – pašlaik mūsu turība salīdzināma ar Polijas, Ungārijas un Grieķijas līmeni, bet pirms 20 gadiem par tādu iznākumu varējām tikai sapņot.

Turīgums ir tik vērtīgs, cik tas veicina dzīves kvalitāti. Sabiedrībai kļūstot turīgākai, uzlabojas arī pārējie dzīves kvalitātes aspekti. Piemēram, Latvijas iedzīvotāju mūža ilgums kopš 21. gadsimta sākuma pieauga par pieciem gadiem (un pašlaik ir 75 gadi). Un tie nemaz nav griesti – ja dažus simtus kilometrus no Latvijas ļaudis dzīvo ievērojami ilgāk un pat pie polārā loka esošajā Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē vai Kanādā ļaudis dzīvo 5–10 gadus ilgāk, nav objektīva pamata, kāpēc mēs būtu nolemti mūžīgai atpalicībai. Mūsu rokās ir gan efektīvāk izlietot veselības aprūpei valsts budžetā paredzēto vienu miljardu eiro, gan, ja līdzekļu ir par maz, vienoties par budžeta līdzekļu pārdali no citām jomām, gan arī samazināt kaitīgo vielu patēriņu un veicināt amatieru sportu.

Tik nepopulāra norise kā pensijas vecuma pieaugums patiesībā atspoguļo vien to, ka sabiedrība vidēji dzīvo ilgāk un veselīgāk (un tas ir panākums pats par sevi). Pārsteidzoši, ka tieši izpostītai zemei raksturīga iezīme – zems mūža ilgums un tādēļ arī nemainīgs pensijas vecums – sabiedrībā nebūtu tik nepopulāra kā pensijas vecuma celšana līdzi mūža ilguma pieaugumam. Nākotnē vienots pensijas vecums, visticamāk, tiks atcelts pavisam – katrs to izvēlēsies pats, un no šīs izvēles būs atkarīgs pensijas apmērs.

Tas mūžīgais sauklis par ienākumu vienlīdzību…

… kas atklāti vai slepus bijis teju visu revolūciju pamatā, bet kuru pat radikālākā no utopijām tā arī nespēja ilgtspējīgi ieviest dzīvē. Varbūt lielāka ienākumu pārdale augstāku nodokļu un pabalstu veidā ne tikai audzētu ekonomikas apjomu (bagātnieku uzkrājumus novirzot pārējo ļaužu patēriņam, tie uzreiz «sildītu» ekonomiku), bet arī vairāk atbilstu «cilvēka kā valsts galvenā resursa, dārguma un mērķa» priekšstatam? Skaidrs, ka kopā ar ekonomikas apjoma maksimizācijas paradigmu neatgriezeniski novecojis arī ienākumu vienlīdzības koncepts. Daudz svarīgāk ir nodrošināt iespēju vienlīdzību.

Ienākumu vienlīdzība vai nevienlīdzība ir tikai aisberga virsotne, pēc kuras vien nevar objektīvi spriest par sabiedrībā notiekošiem procesiem. Indivīdu ienākumi ir vairāku brīvu izvēļu un diskriminācijas rezultāts. Piemēram, cilvēks izvēlas, vai strādāt pusslodzi, pilnu slodzi vai arī vēl blakusdarbā; vai uzsākt darba gaitas uzreiz pēc pamatskolas vai turpināt izglītību, sākotnēji samierinoties ar mazākiem ienākumiem; vai palikt komforta zonā vai pūlēties, piedāvājot arvien jaunus, unikālus produktus. Vienlaikus diskriminācija pēc dzimuma, vecuma, tautības utt. var gan tieši ietekmēt ienākumus, gan mainīt indivīda izvēli par izglītības jomu vai profesiju. Nodrošināt iespēju vienlīdzību nozīmē iznīcināt diskrimināciju/negodīgas darbības un ar cieņu pieņemt cilvēka brīvu izvēli.

Piemēram, jāpanāk, lai svarīgākais «sociālais lifts» – kvalitatīva izglītība – būtu pieejama ikvienam Latvijas jaunietim neatkarīgi no dzimšanas vietas Rīgas centrā vai laukos, bet tas nenozīmē katram jaunietim, neatkarīgi no viņa izvēles par labu mācībām vai gulšņāšanai pludmalē, pasniegt līdzīgu diplomu.

Nenodrošinot iespēju vienlīdzību tagad, nākotnē nāksies arvien vairāk pārdalīt ienākumus – palielināt nodokļu slogu. Augstu nodokļu bīstamība kļūst acīmredzama brīdī, kad saproti, ka tie ne vien pārdala ienākumus (valsts līmenī tas būtu kā naudas pārlikšana no labās kabatas uz kreiso, kopējo labklājību nemainot), bet arī ietekmē mūsu izvēles – traucē iespēju vienlīdzībai. Un, jo lielāks ir nodokļu slogs, jo vairāk tas soda produktīvās nodarbes un atbalsta neproduktīvās, tādējādi bremzējot valsts attīstību.

Kā piemēru varam iedomāties kādu augstskolas profesoru, kas ir ļoti produktīvs lekciju lasīšanā, bet neproduktīvs remontdarbos. Viņa brīvā izvēle būtu visu laiku veltīt lekciju lasīšanai, bet sava dzīvokļa remontu uzticēt remontstrādniekam. Nodokļu slogs darbojas visai neloģiski – profesoram tas tiek uzlikts par lekciju lasīšanu, nevis par remontdarbu veikšanu. Tas vienlaikus samazina profesora ienākumus no algotā darba un palielina remonta izmaksas (jo remontstrādniekam nodoklis jāmaksā tieši par remontdarbu veikšanu), liekot profesoram lasīt mazāk lekciju un vairāk pašam neproduktīvi nodarboties ar nepatīkamo remontu. No šādas profesora dienaskārtības pārmaiņas sabiedrība tikai zaudē, jo sabiedriskais ieguvums no viņa lekcijām pārsniedz atalgojumu (ja tas tā nebūtu, sabiedrība diez vai būtu ar mieru viņu mācīt divus gadu desmitus bez maksas), savukārt, remontējot dzīvokli, profesors palielina tikai savu (ne sabiedrības) derīgumu.

Par to, ka cilvēki ir Latvijas galvenais resurss, mēs dzirdam gadiem ilgi – vienkārši nepaveicās ar naftas un dimantu atradnēm, tāpēc valsts galvenā resursa statusam ir tikai viens pretendents – «darbaspēks». Latvijas sekmīgumu tās mūža otrajā gadu simtā noteiks tas, cik lielā mērā valsts pārvalde un sabiedrība kopumā apzināsies cilvēku kā valsts pastāvēšanas virsvērtību – ne tikai galveno resursu, bet arī dārgumu un mērķi. Tad nācijas sekmīgumu noteiks pēc veselīga dzīves ilguma, sabiedrības saliedētības, laimes un labsajūtas, nevis pēc dažādiem iluzoriem (pensijas vecums), politiskiem vai starpmērķa (sējumu platības, eksporta apjoms) rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Mana pieredze: Izstrādā alternatīvu ierakstītām vēstulēm

Anda Asere, 19.03.2019

SIA Lahdes īpašnieki Dmitrijs Dementjevs-Dedelis (no kreisās) un Jānis Zaltāns.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums Lahdes ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus

«Šis nav ne pasts, ne arī e-pasts. Tas ir abu šo pasauļu labāko lietu apvienojums. Šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules,» stāsta Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA Lahdes līdzdibinātājs. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc Lahdes izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Cilvēks, pierakstoties informācijas saņemšanai, norāda savu personas kodu, telefona numuru vai e-pasta adresi. Ja šis cilvēks vēl nav izmantojis Lahdes, viņš saņem īsziņu ar aicinājumu ieiet tā tīmekļa vietnē un norādīt savu kontaktinformāciju pats. «Saistībā ar Vispārīgās datu aizsardzības regulas niansēm sākumā esam datu apstrādātājs tai informācijai, ko mums iedod mūsu klients, un pēc tam, kad cilvēks ir uzticējis savus datus, mēs esam datu pārzinis. Tā iegūstam aktuālo informāciju, caur kuru viņu uzrunājam,» skaidro Jānis Zaltāns, SIA Lahdes līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saūda Arābija taupības pasākumu ietvaros trīskāršo pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai atbalstītu tās koronavīrusa skarto ekonomiku, ziņo "BBC".

Valdība arī paziņojusi, ka tā pārtrauks iztikas pabalstu izmaksu, lai uzlabotu valsts finansiālo situāciju.

Ar naftu bagātā nācija pieredzējusi ienākumu kritumu, jo pazeminājušās melnā zelta cenas.

Saūda Arābija PVN pirmo reizi ieviesa pirms diviem gadiem kā daļu no centieniem samazināt savu atkarību no pasaules jēlnaftas tirgus.

Saūda Arābijas valsts ziņu aģentūra vēsta, ka no 1. jūlija PVN palielināsies no 5% līdz 15%, bet iztikas pabalsta izmaksas tiks apturētas no 1. jūnija.

Pabalsts 245 eiro apmērā mēnesī valsts darbiniekiem tika ieviests 2018. gadā, lai palīdzētu kompensēt palielināto finansiālo slogu, ieskaitot PVN un benzīna cenas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrības zināšanas par drošu rīcību internetā pieaug, taču ļaundari meklē aizvien jaunus ceļus pie kārotajiem datiem

Par Eiropas Kiberdrošības mēnesi pasludinātais oktobris ir piemērots laiks ikvienam uzņēmumam un privātpersonai pārskatīt savus digitālos rīkus un to lietošanas paradumus. Lai arī vidusmēra lietotājam varētu šķist, ka dzīvojam drošā kibertelpā, tā nemaz nav, un ļaundaru uzbrukumu skaits nemitīgi pieaug.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas CERT.lv apkopotā informācija par šā gada otro ceturksni liecina, ka trīs mēnešos Latvijas teritorijā tikušas apdraudētas 246 656 unikālas IP adreses, kas ir par 28% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 35% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pirms gada.

Neatjauninātu programmu lāsts

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pasaulē vērtīgākie zīmoli

Lelde Petrāne, 07.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Amazon" iegājis vēsturē kā pirmais zīmols, kas pārsniedz 200 miljardu ASV dolāru vērtības atzīmi un saglabā pasaules vērtīgākā zīmola titulu trešo gadu pēc kārtas, liecina konsultāciju uzņēmuma "Brand Finance" šā gada pētījums par pasaulē spēcīgākajiem zīmoliem.

Savukārt, saskaņā ar "Brand Finance" aplēsēm "Lidl" un "Aldi" ir visstraujāk augošie zīmoli mazumtirdzniecībā, pierādot, ka e-komercija nav vienīgais veiksmes faktors nozarē.

Ar pasaulē visstraujāk augošā zīmola titulu izceļas elektroauto ražotājs "Tesla".

Interesanti, ka pēc lielākā IPO vēsturē "Saudi Aramco" ir visvērtīgākais jaunpienācējs 2020. gada sarakstā, ieņemot 24. vietu.

"Ferrari" saglabā pozīciju kā pasaulē spēcīgākais zīmols ar zīmola stipruma indeksu (BSI) 94,1 no 100.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Igaunijas salām!

Ilze Žaime, 18.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas salas, kas no Latvijas ir tikai pāris stundu brauciena attālumā, patiks pat visizvēlīgākajiem ceļotājiem.

Ir divi veidi kā nokļūt uz Igaunijas lielākās salas Sāremā - ar lidmašīnu no Tallinas vai ar prāmi no ostas pilsētiņas Virtsu. Lidmašīna uz salu dodas divas reizes dienā un viena lidojuma cena ir 26 eiro. Savukārt prāmis kursē vairāk nekā divdesmit reižu dienā - no agra rīta līdz vēlam vakaram. Biļetes cena vieglajam automobilim ir 8 eiro, kā arī katrai personai jāiegādājas pasažiera biļeti - 3 eiro pieaugušajiem, 1,5 eiro skolēniem.

Aktīvā dzīvesveida piekritējiem salas apceļošana būs piemērota ar velosipēdiem. Sala ir pilnībā plakana, nebūs jārēķinās ar kalniem. Kempingi jūras krastā ir katrā piekrastes ielokā. Ja līdz prāmja piestātnei vēlaties nokļūt ar sabiedriskā transporta palīdzību pa zemes ceļiem, vislabākie savienojumi ved caur Tartu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Saistībā ar uzbrukumu draugiem.lv izmeklēšanu veic Drošības policija

Monta Glumane, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drošības policija veic izmeklēšanu, tāpēc sestdien, Saeimas vēlēšanu dienā notikušo hakeru uzbrukumu sociālajam portālam draugiem.lv plašāk komentēt šobrīd nevaram, biznesa portālam db.lv skaidro Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv norāda, ka darbs pie incidenta analīzes tika uzsākts jau no 6. oktobra. plkst. 14:00. Šobrīd ir zināms, ka uzbrukums veikts no Āzijas valstu tīkliem, kas, visticamāk, pieder uzlauztām iekārtām vai starpniekserveriem, kas slēpj patieso uzbrucēja tīklu. Ir noskaidroti arī citi artefakti, kas izmeklēšanas nolūkos netiks atklāti.

Kā skaidro Cert.lv, no uzbrukuma tehnikas viedokļa mērķis ir izvēlēts tāpēc, ka bija ievainojams. Jau gatavojoties vēlēšanām, Vēlēšanu drošības darba grupā, kuras sastāvā ir Valsts Kanceleja, Cert.Llv un citas iestādes, Cert.lv pauda viedokli, ka uzbrukuma un izķēmošanas (deface) mērķis vēlēšanu laikā var būt jebkurš IKT resurss, kuru iespējams kādā veidā asociēt ar valsti un caur to prizmu censties to ietērpt kā valsts nespēju sevi aizstāvēt. Kā redzams, tā arī notika un, lai arī mērķis ir bijis privāta kompānija, tās uzturētā interneta platforma ir asociatīva ar valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tipiski pieņemts domāt, ka uzņēmuma dibinātāji pārtop par tā vadītājiem, bet reizēm vajadzīgs piesaistīt profesionālu vadītāju ar kompetencēm, kuru īpašniekam pašam trūkst

«Mēdz būt gadījumi, kad uzņēmēji nolemj, ka jāpārtrauc operatīvā vadība, bet pārāk bieži tā nenotiek. Drīzāk es novēroju tendenci, ka īpašniekiem – gan startup, gan citiem uzņēmējiem – tipiski ir grūti atlaist grožus un uzticēties citiem. Bieži vien īpašnieki uzskata, ka neviens cits nepārzina uzņēmumu labāk, nevarēs to vadīt labāk par viņiem. Īpašniekiem šķiet, ka viņi ir neaizvietojami un, ja viņi aizies, viss sabruks,» pieredzē dalās Katrīna Ošleja, personālatlases kompānijas Talentor Latvia dibinātāja un Katrīnas Ošlejas privātprakses vadītāja.

Daļa dibinātāju ir personības, kas daudziem cilvēkiem no malas nav izturamas

Šādai situācijai viens no iemesliem ir tas, ka bieži vien vadītājiem komandā nav neviena cita tikpat spēcīga cilvēka, jo liela daļa uzņēmēju nemeklē par sevi spēcīgākus cilvēkus. Viņa pieļauj, ka tas ir neapzināti. Rezultātā komanda tiešām ir tāda, kur bez vadītāja nevar iztikt, un viņam nav pēcteča, kam nodot stafeti. Līdz ar to uzņēmēji bieži «izdeg», jo mēģina būt «visām pudelēm par korķi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tēmā - Jurašs, Dana Reizniece-Ozola un Martinsons

Sandris Točs, speciāli DB, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dēvējot tās par «Valsts ieņēmumu dienesta (VID) represijām pret iedzīvotājiem», kuru īpašumi piespiedu kārtā pārdoti parādu dzēšanai, Kredītņēmēju asociācija vērsīsies Saeimā.

«Cilvēkiem, kuru īpašums tiek piespiedu kārtā realizēts parādu dzēšanai, nav kapitāla pieauguma. Pārdošanas darījumā, kas notiek pēc tiesu izpildītāja vai maksātnespējas procesa administratora iniciatīvas, vienīgais ieguvējs ir kreditors, kurš saņem vismaz daļu no izsniegtā aizdevuma un tiesu izpildītājs vai maksātnespējas administrators, kurš saņem savu «neaizskaramo» procentu no darījuma summas. Pats parādnieks šādos darījumos visbiežāk neredz pat ne centu no pārdošanas naudas. Par spīti tam, VID arī par šādiem piespiedu darījumiem uzrēķina tūkstošos mērāmu kapitāla pieauguma nodokli un bieži vien arī soda procentus. Lai novērstu netaisnību un VID nepamatoto vēršanos pret iedzīvotājiem, kuru īpašums pārdots piespiedu kārtā, jau tuvākajā laikā vērsīsimies Saeimas atbildīgajās komisijās ar lūgumu pārskatīt vai precizēt kā Ienākumu nodokļa, tā arī Maksātnespējas likumu. Lūgsim, lai deputāti VID paskaidro, ka piespiedu pārdošana nozīmē visa īpašuma zaudēšanu, nevis kapitāla pieaugumu,» informē Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņošanās a/s Olainfarm akcionāru un augstākās vadības līmenī saimniecisko darbību īstermiņā nav ietekmējusi, tagad tiks izstrādāta uzņēmuma nākamo 3–5 gadu darbības stratēģija

To intervijā Dienas Biznesam stāsta pavisam nesen par a/s Olainfarm valdes priekšsēdētāju apstiprinātais Lauris Macijevskis. Viņš norāda, ka iepriekšējā darbošanās finanšu sektorā, tur iegūtās zināšanas un pieredze lieti noder, strādājot ķīmijas rūpniecībā.

Fragments no intervijas

Kā no banku sektora nonācāt vēl specifiskākā – farmācijas jomā?

Finanšu sektorā, konkrēti banku sektorā, kopumā nostrādāju 16 gadus, no kuriem 15 ir bijis darbs ar uzņēmumiem, to biznesa plāniem, kreditēšanu. Tas ir ļoti ilgs laiks, un tāpēc bija vēlme iziet ārpus finanšu jomas. Protams, neviens uzņēmums nevar darboties bez sakārtotas finanšu jomas, taču tikpat svarīgi kā finanses ir arī noieta tirgi, izejvielas, ražošanas process, produkti un inovācijas. Bankā strādājot, ir iegūtas zināšanas un arī, tā sakot, skats no malas uz ražošanu kā tādu. Tieši tas arī ir tas, ko varu iedot Olainfarm koncernam, kurā ir ne tikai ražošana, bet arī saražotās produkcijas pārdošanas tīkls. Faktiski darbs bankā ir sava veida zināšanu resurss, kuru tagad varu likt lietā. Gan bankā, gan arī uzņēmuma vadībā svarīgākais resurss ir informācija, bankas gadījumā tie lielākoties ir finanšu dati par uzņēmumiem, to produkcijas noietu, arī notiekošo lielākajos noieta tirgos, savukārt no uzņēmuma vadības puses viss minētais, bet līdztekus tam arī – ko un kā rīkoties, lai vairotu ienākumus, attīstītu jaunus produktus, atrastu jaunus tirgus un pircējus, kā strādāt efektīvāk un, darot gudrāk, paveikt vairāk. Strādājot finanšu nozarē, guvu plašu ieskatu par to, kas notiek Ziemeļeiropas un Baltijas tirgos, turklāt šo tirgus informāciju vienmēr man ir bijusi vēlme nodot bankas klientiem – uzņēmumiem, lai tie varētu pieņemt jau konkrēti savam biznesam svarīgus datos balstītus lēmumus. Tādējādi pašlaik varu izmantot visas savas zināšanas (datu analītiku, pieredzi ražošanas projektu attīstībā) un arīdzan finanšu instrumentu pārzināšanu tieši, lai vairotu Olainfarm ieņēmumus un konkurētspēju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiešsaistes platformu uzvaras gājiens

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 13.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta attīstības pirmsākumos tiešsaistes veikali "dzīvoja" tikai savās vietnēs, taču pēdējos gados popularitāti ir ieguvušas arī lielās tiešsaistes platformas jeb marketplace. Būtiskākā atšķirība starp tiešsaistes platformām (marketplace) un tiešsaistes veikaliem (online shop) ir tā, ka pirmie ir tikai starpnieki starp pārdevēju un pircēju, bet otrie ir uzņēmumi, kuriem pašiem pieder veikali.

Tiešsaistes veikals ir uzņēmuma zīmola vizītkarte, bet tiešsaistes platforma - gatavs instrumentārijs jauna tirgus apguvei un klientu bāzes paplašināšanai.

Atšķirībā no interneta veikala, marketplace neko nepārdod, tikai nodrošina vietu tiešsaistes veikalu īpašniekiem. Marketplace īpašnieks saņem komisijas maksu (parasti 10 - 20% no pirkuma summas) un ieņēmumus no reklāmas.

Klasisko tiešsaistes platformu struktūru veido – preču katalogs; pircēju un pārdevēju reģistrācijas un autorizācijas bloks; klientu bloks; meklēšanas un statistikas pārvaldības programmatūra; apmaksas sistēma; atgriezeniskās saites moduļi; piegādātāju komunikācija ar klientiem un strīdu izšķiršana. Daži marketplace uztver kā optimizētu tiešsaistes platformu produktu un pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Psihoterapeite skaidro, kāpēc katram cilvēkam jāiemācās vadīt auto

Uldis Andersons, 13.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no labajiem psihoterapijas rezultātiem ir tas, ka cilvēks var teikt – es esmu sācis braukt! Metaforiski var teikt, ka šie cilvēki ir sākuši «braukt» arī savā dzīvē, teic psihoterapijas speciāliste Solvita Vektere.

Fragments no intervijas, kas publicēta Dienas Bizness izdotajā žurnālā Auto 2019:

Satiekot dažādus cilvēkus ikdienas situācijās, kas nav saistītas ar auto satiksmi, jūs kā psihoterapeite varat novērtēt un pateikt, kādi šie cilvēki varētu būt pie stūres?

Ziniet, cilvēki mani nekad nebeidz pārsteigt! Nevar, tikai paskatoties uz cilvēku, pateikt, kāds viņš būs braucējs. Piemēram, cilvēks ir miermīlīgs no skata, knapi kustas un liekas pilnīgs melanholiķis, bet, kā iekāpj mašīnā, tā – bāc! Un otrādi. Gan sievietes, gan, manuprāt, arī vīrieši dzīvē var būt aktīvi, skaļi, pārliecināti, bet, kā iekāpj mašīnā, kļūst bailīgi un nedroši – kas tagad, ko tagad, kas vispār notiek, kas man jādara?...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Lahdes" dokumentu parakstīšanas pakalpojuma publiskas ieviešanas novembrī, risinājumam jau ir vairāk nekā simt lietotāji.

"Pilnvērtīgi darbojamies tikai no novembra. Ir pagājis nepilns mēnesis un mums jau ir nedaudz vairāk kā simt lietotāji," saka Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA "Lahdes" dibinātājs. To izmanto arī trīs uzņēmumi, kā arī viena valsts kapitālsabiedrība. "Iestāde pēdējās nedēļās testē mūsu risinājumu un ir atzinusi to par labu esam. Tagad iestādes sadarbības partneri saņems paziņojumus ar "Lahdes" starpniecību," teic D. Dementjevs-Dedelis.

Db.lv jau rakstīja, ka informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Lahdes" ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus. Iepriekš D. Dementjevs-Dedelis skaidroja, ka uzņēmuma izstrādātais risinājums nav ne pasts, ne arī e-pasts - šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules un, apliecinot identitāti, ļauj nodot saņēmējam svarīgus dokumentus. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc "Lahdes" izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Pat tad, ja cilvēks nekad nav zinājis par "Lahdes", viņš šajā vietnē var saņemt dokumentus un tie tur būs pieejami pat tad, ja viņš to nekad nav izmantojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Izmisums. Soross sūta savus aģentus uz Saeimu

Sandris Točs, speciāli DB, 17.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globalizācija nav iespējama bez korupcijas. Jo neviena nācija labprātīgi sevi nepiekritīs iznīcināt, ja tās elite nav uzpirkta. Atceros sarunu pēc kādas savas intervijas divi tūkstošo gadu sākumā ar vienu pazīstamu filozofu, kurš vēlāk kļuva ministrs. Viņš stāstīja, ka savu pirmo mašīnu deviņdesmitajos gados ir nopircis par to naudu, ko saņēma no Sorosa fonda granta.

Tie, kuri atceras deviņdesmito gadu parasta cilvēka dzīves līmeni, saprot, ko nozīmē pirmā mašīna. Tas nav slikti, ka cilvēks kaut ko sev iegādājas par «starptautiskā filantropa» līdzekļiem. Taču, ja šādu cilvēku ir daudz, ja viņi dominē kādas mazas valsts sociālajās zinātnēs, žurnālistikā un medijos, tas nepaliek bez ietekmes. 2012.gadā, kad Sorosa fonds atzīmēja darbības divdesmit gadus Latvijā, tas lepojās, ka «20 gadu laikā Sorosa fonds-Latvija aktivitātēs un iniciatīvās ieguldījis vairāk nekā 80 miljonus ASV dolāru».

Plāns ir, lai PAR, JKP un Jaunā Vienotība kopā dabū tikpat, cik «vecā Vienotība», tad Vienotība un Soross būs atpakaļ pie varas Latvijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātākās valstīs cilvēki ir vidēji laimīgāki; vienlaikus ir svarīgi izvērtēt, kā turība tiek pārvērsta labklājībā.

Tā uzsver Meiks Vikings (Meik Wiking), Dānijā bāzētā laimes izpētes institūta The Happiness Research Institute vadītājs un grāmatu The Little Book of Hygge, The Little Book of Lykke, The Art of Making Memories un The Key to Happiness autors. Uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem ir vērts pievērst uzmanību darbinieku labsajūtai, jo laimīgāki darbinieki ir produktīvāki, radoši, mazāk dienu pavada slimojot. Vairāk par laimi un laimīgu darbinieku lomu biznesā un valsts attīstībā M. Vikings stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Jūs esat The Happiness Research Institute vadītājs. Kā jūs definējat laimi un kā to pētāt institūtā?

Mums ir plašs skatījums par to, kas ir laime. Tā var būt gan tas, kā cilvēks piedzīvo savu dzīvi kopumā un cik apmierināts ir, gan arī saistīta ar to, kādas emocijas pieredz. Mēs cenšamies to sadalīt un skatīties uz dažādām dimensijām, komponentēm, bet esam ieinteresēti tajā, kā cilvēki pieredz savu dzīvi, cik laimīgi viņi ir. Veidojot pētījumus, mums patīk sekot līdzi cilvēkiem laika gaitā, piemēram, es varētu sekot desmit tūkstošiem cilvēku Rīgā nākamos desmit gadus un skatīties, vai viņi tiek paaugstināti darbā, atlaisti, apprecas, izšķiras, kā tas ietekmē viņu laimes līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Solnams no septembra piedāvās bezmaksas kursus, kuros būs iespēja apgūt atbalsta speciālista profesijas teorētiskās un praktiskās iemaņas.

«Mēs esam IT konsultāciju un atlases uzņēmums un plānojam sākt specifiskas apmācības, kādas Rīgā līdz šim netiek piedāvātas, proti, tirgū patlaban pieejamas dažādas privātas programmēšanas un testēšanas skolas, kurās kaldina jaunos nozares darbiniekus, bet iztrūkstošais posms ir mācības atbalsta speciālistiem, kas ir svarīgs amats IT uzņēmumu komandā. Mēs cilvēkiem pastāstīsim, ko nozīmē strādāt par atbalsta speciālistu, kādas iemaņas no viņiem sagaida darba devējs, kā arī kursantiem dosim veikt virkni praktisku uzdevumu ar reālām biznesa sistēmām, līdz ar to viņi pēc mūsu vadīto kursu beigšanas būs gatavi darba tirgum un uzreiz varēs sākt strādāt. Tā kā ar darbinieku atlasi nodarbojamies jau vairākus gadus, mēs zinām, kādas mūsu klientiem ir prasības un vajadzības, līdz ar to uzreiz varēsim piedāvāt reālas darba vietas. Turklāt kursu absolventus nepametīsim vienus jaunajā jomā, bet arī turpmāk sniegsim atbalstu un, ja nepieciešams, nodrošināsim arī papildu mācību nodarbības,» stāsta SIA Solnams vadošais partneris Aleksejs Beloglazovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daži padomi eksportētājiem

AS Valmieras stikla šķiedra pārdošanas sektora vadītājs Oto Grīnbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis biznesa attīstībā. Taču dažkārt šķiet, ka, nākot no tik nelielas valsts kā Latvija, ir grūti iekarot ģeogrāfiski tālus un apjomīgus tirgus.

Tomēr mums ir vairāki piemēri, kuriem tas sekmīgi izdevies. Piemēram, AS «Latvijas finieris» ir labi atpazīstams Dienvidkorejas kuģu būvniecībā, AS «Tukuma piens» zīmola Baltais produkcija ir pieejama Apvienotajos Arābu Emirātos milzīgajā veikalu ķēdē Carrefour, savukārt AS «Valmieras stikla šķiedra» ir sevi pierādījusi 47 dažādās pasaules valstīs.

Katrs uzņēmums ir atšķirīgs gan lieluma, gan darbības nozares, kā arī savas struktūras ziņā. Atkarībā no šiem apstākļiem eksports ne vienmēr ir nepieciešams, taču jāņem vērā, ka uzņēmuma attīstība būs piesaistīta vietējā tirgus izmēram. Ja visi ienākumi tiek gūti, darbojoties tikai vienas valsts teritorijā, pastāv dažādi ar nodokļu politikas izmaiņām vai jauniem regulējumiem saistīti riski, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību. Veicot eksportu ir iespējams šos riskus mazināt un diversificēt ieņēmumus arī situācijā, kad kāds no tirgiem vairs nenodrošina plānotos ieņēmumus. Nelielam ģimenes uzņēmumam ar vietējo tirgu var pilnībā pietikt, bet, ja mērķis ir kļūt par lielu un veiksmīgu uzņēmumu, tad, piemēram, AS «Valmieras stikla šķiedras» gadījumā tieši eksports ir uzņēmuma attīstības pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Barbershop kustības aizsācējs: Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts

Kristīne Stepiņa, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru