Citas ziņas

Cimdars pieļauj, ka Salaspilī notikusi balsu pirkšana

Dienas Bizness, 06.06.2013

Jaunākais izdevums

Patlaban nav pilnīgas skaidrības par atrastajām neaizzīmogotajām aploksnēm Salaspilī, tomēr Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars pieļauj, ka tas, visticamāk, varētu būt saistīts ar balsu pirkšanu. Par šo gadījumu CVK vērsusies Drošības policijā.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Cimdars norādīja, ka viņa pieredze liecinot, ka Salaspilī notikusi diezgan rupjas formas balsojuma aizstāšana. «Pie tam to nav veikusi iecirkņa komisija, to ir veikušas, manā uztverē, kaut kādas personas ārpus iecirkņa. Visi rādītāji liecina par to,» sacīja A. Cimdars.

CVK priekšsēdētājs skaidroja, ka atrastās neaizzīmogotās aploksnes varētu būt skaidrojamas trijos veidos – ja tā nav iecirkņa komisijas kļūdīšanās, tad tā var būt balsu pirkšana vai huligānisms. «Viens variants – cilvēks ar iepriekšējo nodomu kaut kur ir dabūjis neapzīmogotās aploksnes, veicis iepriekšēju darbu, balsu pirkšanu, sagatavojis komplektus un 50 personām iedevis, lai šīs personas aiziet uz iecirkni, piereģistrējas, kabīnē nomaina sagatavoto aploksni pret to, ko izsniedza. Un atnesot atpakaļ komisijas izsniegto apzīmogoto aploksni, notiek norēķins. Tas ir sliktākais variants, ko es varētu pieļaut, tā ir balsu pirkšana,» sacīja A. Cimdars.

Viņš gan skaidroja, ka teorētiski iespējams arī huligānisms: «Kāds ir dabūjis aploksnes un iemetis urnā. Bet tad būtu cits gadījums – tad kopējais aplokšņu skaits būtu daudz lielāks nekā parakstījušos skaits iecirknī. Tāds huligānisms tādā lielā apjomā būtu jāpamana.» Līdz ar to, ja tas nav ticis pamanīts, visticamāk, tā bijusi balsu pirkšana.

Iepriekš kādā vēlēšanu iecirknī Salaspilī tika uzietas aptuveni 50 neapzīmogotas vēlēšanu aploksnes. Šīs neatvērtas aploksnes tiekot uzglabātas. Šobrīd vēl nav zināms, par kuru partiju balsots neaizzīmogotajās aploksnēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka viņa nomaiņa amatā neilgi pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām būtu kā zirga nomaiņa skrējiena laikā.

Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta panorāma» Cimdars pauda, ka šajā situācijā viņam «nav iespējas sabremzēties, jo laiks [līdz EP vēlēšanām] ir ļoti īss, un jāstrādā ar pilnu jaudu».

Uz jautājumu, vai un kā CVK priekšsēdētāja nomaiņa šajā laikā varētu ietekmēt EP vēlēšanu norisi, Cimdaram bija grūti atbildēt, taču viņš pauda cerību, ka tas nekādu būtisku negatīvu ietekmi neradīs. Cimdars pagaidām arī esot pamats cerēt, ka jauna CVK vadītāja izraudzīšanās process būs atklāts un godīgs, saskaņā ar principu «lai uzvar labākais».

Lūgts komentēt politiķu viņam izteiktos pārmetumus par nepietiekamām inovācijām vēlēšanu procesā, Cimdars norādīja, ka tos vērtē kā nenopietnus, jo «tas ir parlamenta kompetencē, kurā brīdī un kā grozīt likumu». Viņš uzsvēra, ka pašai CVK nav likumdošanas iniciatīvas tiesību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izmeklētajā kriminālprocesā par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) organizētu iepirkumu kopumā figurē desmit personas, tostarp sešas amatpersonas.

Kriminālprocesā izmeklētie noziedzīgie nodarījumi saistīti ar CVK organizētu iepirkumu 2021.gadā. KNAB informēja, ka 7.novembrī sāka kriminālprocesu aizdomās par iespējamu krāpšanu lielā apmērā, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas, kā arī šo noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu un dienesta dokumentu viltošanu.

KNAB 22.novembrī īstenoja procesuālās darbības. Patlaban desmit kriminālprocesā iesaistītajām personām, tostarp, CVK priekšsēdētājai un vēl piecām amatpersonām noteikts statuss - tiesības uz aizstāvību. Divām personām - CVK priekšsēdētājai un kādam uzņēmējam - piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļ apsūdzību pret bijušo CVK priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija sanāk uz savu pirmo sēdi

Lelde Petrāne, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunievēlētā Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien sanāca uz savu pirmo sēdi, kurā ievēlēja komisijas priekšsēdētāja vietnieku un sekretāru. CVK priekšsēdētāja vietnieka amatā atkārtoti ievēlēts Kārlis Kamradzis (partija Vienotība), bet sekretāra amatā - Ritvars Eglājs (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK). Abas amatpersonas saņēma vienbalsīgu CVK locekļu atbalstu, informēja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.

Gan Kārlis Kamradzis, gan Ritvars Eglājs ir CVK locekļi kopš 2011. gada aprīļa, bet priekšsēdētāja vietnieka un sekretāra amata pienākumus pilda kopš 2012. gada marta.

Jauno CVK sastāvu Saeima apstiprināja šodien, par CVK priekšsēdētāju atkārtoti ievēlot līdzšinējo komisijas vadītāju Arni Cimdaru un līdzšinējos komisijas locekļus - Ritvaru Eglāju (Nacionālā apvienība Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), Kārli Kamradzi (partija Vienotība), Dzintru Kusiņu (Zaļo un Zemnieku savienība), Aleksandru Maļcevu (Saskaņa sociāldemokrātiskā partija) un Sniedzi Sproģi (Latvijas Pašvaldību savienība). Savukārt pirmo reizi CVK ievēlētas Inna Laizāne (No sirds Latvijai) un Inga Vanaga (Latvijas Reģionu Apvienība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem, vēlēšanu komisiju locekļu atalgojumam un vēlētāju informēšanai 2022.gadā papildu nepieciešami 4 128 412 eiro, informē Centrālā vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Zaharova.

CVK prioritārajiem pasākumiem šo summu lūdz piešķirt 2022.gada budžetā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu nākamā gada oktobrī gaidāmās Saeimas vēlēšanas, ieviestu elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru Saeimas vēlēšanās, palielinātu atalgojumu un ēdināšanas izdevumu kompensāciju pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem, stiprinātu iestādes IT kapacitāti un īstenotu pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai.

Elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra ieviešanai un nodrošināšanai Saeimas vēlēšanās papildus nepieciešami 1 039 356 eiro. No šīs summas 470 569 eiro nepieciešami CVK viedierīču nomai vēlēšanu iecirkņos un reģistrācijas aploksnēm balsošanas nodrošināšanai gadījumos, kad elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nav pieejams. Savukārt 568 787 eiro nepieciešami Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) elektroniskā tiešsaistes vēlētāju reģistra pielāgošanai izmantošanai Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad oktobrī gaidāmo 14. Saeimas vēlēšanu sagatavošana un norise ir apdraudēta, ja 2022.gada budžetā netiks rasts papildu finansējums Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK).

Pēc CVK veiktajiem aprēķiniem 14.Saeimas vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešami papildus 2 623 203 eiro.

Bez šī finansējuma nebūs iespējams īstenot mērķtiecīgus pasākumus vēlētāju līdzdalības veicināšanai un informēšanai, maksāt konkurētspējīgu atalgojumu pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļiem un darbiniekiem par darbu vēlēšanu sagatavošanā, nebūs iespēju izgatavot un vēlēšanu komisijām piegādāt visus nepieciešamos vēlēšanu materiālus, piemēram, vēlēšanu zīmes un vēlēšanu aploksnes, veikt vēlēšanu vadības sistēmas tehnisko pavadīšanu un lietotāju atbalstu.

"Sliktākā scenārija gadījumā mēs varam nonākt situācijā, kad būs jāslēdz daļa vēlēšanu iecirkņu, jo neizdosies atrast atbilstošas kvalifikācijas speciālistus, kuri būtu gatavi strādāt vēlēšanu iecirkņos, saņemot par to vien 3 eiro stundā, no kuriem vēl jānomaksā nodokļi. Savukārt nepietiekamais finansējums vēlēšanu informācijas tehnoloģiju (IT) risinājumiem nozīmētu, ka CVK nevarētu nodrošināt vēlēšanu vadības sistēmas darbību, konsultēt sistēmas lietotājus un vēlēšanu naktī nodrošināt vēlēšanu rezultātu publicēšanu. Laikā, kad strauji pieaug elektrības, degvielas un daudzu citu preču un pakalpojumu cenas, budžeta veidotāji no vēlēšanu komisijām sagaida vēlēšanu sagatavošanu ar tādu pašu finansējumu kā iepriekšējās Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem un pat pirms astoņiem gadiem," norāda CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, uzsverot, ka nav pieņemami, ka finansējuma trūkuma dēļ ciestu vēlētāji un vēlēšanu kvalitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - CVK priekšsēdētāja amatam varētu virzīt par vēlēšanu komunikāciju atbildīgo Kristīni Bērziņu

LETA, 07.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija uz Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja amatu virza CVK Informācijas nodaļas vadītājas Kristīnes Bērziņas kandidatūru.

Koalīcijas pārstāvji parakstījuši iesniegumu par Bērziņas virzīšanu.

Bērziņa apliecināja, ka pēc koalīcijas pārstāvju aicinājuma ir piekritusi kandidēt uz CVK priekšsēdētāja amatu.

CVK Informācijas nodaļas vadītāja norādīja, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt, norādīja CVK priekšsēdētāja amata kandidāte.

Amata pretendente vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeima CVK vadītājas amatā apstiprina Kristīni Bērziņu

LETA, 21.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājas amatā apstiprināja Kristīni Bērziņu, kura līdz šim pildījusi CVK Informācijas nodaļas vadītājas amatu.

Bērziņas kandidatūru atbalstīja 53 deputāti, bet pret balsoja 32 parlamentārieši.

Līdzšinējā CVK vadītāja Arņa Cimdara kandidatūru atbalstīja 29 deputāti, bet pret balsoja 56 parlamentārieši.

Bērziņu CVK vadītāja amatam izvirzīja koalīcijas partijas, bet Cimdaru - opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāti.

Bērziņa CVK vadītājas pienākums sāks pildīt rīt, 22.martā.

Bērziņa iepriekš pauda, ka viņas pirmā prioritāte ir Eiropas Parlamenta vēlēšanu kvalitātes nodrošināšana. Ņemot vērā, ka vēlēšanu sagatavošanas process ir tuvāk nobeiguma stadijai, kādam ar šo jomu nesaistītam būtu grūti pašlaik to pārņemt.

Viņa vēlas īstenot arī vairākas iesāktās lietas, piemēram, tiešsaistes vēlētāju reģistrāciju Saeimas vēlēšanās attiecīgajā iecirknī, kur vēlētājs ieradies. Tas ļautu atteikties no spiedogiem pasē un nepieciešamības personas apliecību saņēmējiem izņemt vēlēšanu apliecības, skaidroja Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

12.Saeimā visvairāk mandātu ieguvusi partija Saskaņa - 24 deputātu vietas.

Vienotība jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 23 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - 21, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) - 17 vietas.

Mārtiņa Bondara vadītā Latvijas Reģionu apvienība (LRA) Saeimā ieguvusi astoņus deputāta mandātus, bet Ingunas Sudrabas vadītā No sirds Latvijai (NSL) - septiņus, šodien preses konferencē informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Kā liecina CVK informācija par 1047 no 1054 iecirkņiem, par Saskaņu nobalsojuši 23,13%, par Vienotību - 21,76%, par ZZS - 19,62%, par nacionālo apvienību - 16,57%, par NSL - 6,88%, bet par LRA - 6,55%. LRA ieguvusi astoņus mandātus, lai arī par to nobalsojis mazāks vēlētāju skaits nekā par NSL. Par NSL nobalsoja 62 472 vēlētāji, bet par LRA - 60 553 balsstiesīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā Saeimas sasaukumā neievēlētais līdzšinējais parlamenta deputāts Jānis Klaužs (ZZS) tiesā apstrīdējis 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus, un Augstākā tiesa (AT) viņa pieteikumu par 13.Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu izskatīs otrdien, 30.oktobrī.

AT Administratīvo lietu departaments skatīs arī citu saistītu Klauža prasījumu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) 2018.gada 18.oktobra lēmuma «Par iesniegumu» atcelšanu.

18.oktobra lēmumā CVK neapmierināja Klauža lūgumu pārskaitīt par viņu nodotās balsis.

AT aģentūra LETA noskaidroja, ka abi Klauža pieteikumi ir savstarpēji saistīti, tādēļ tiks skatīti vienā procesā. Tāpat tiesā norādīja, ka otrdienas tiesas sēdē pieteikumi tiks skatīti pēc būtības. Atbilstoši likuma normām šādi pieteikumi ir jāizskata septiņu dienu laikā.

Deputāta prasījumi tiks skatīti mutvārdu procesā plkst.10.

Kā ziņots, Klaužs iepriekš vērsās Drošības policijā un CVK, apšaubot 13.Saeaimas vēlēšanu rezultātus, jo viņam ievilkto plusiņu skaits balsu skaitīšanas naktī ievērojami samazinājies, kamēr kolēģiem samazinājies reģistrēto svītrojumu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 8.aprīlim notiks parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem grozījumiem Likumā par ostām, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Laura Krastiņa.

Parakstu vākšanas vietas Latvijā strādās četras stundas dienā. Šo vietu darba laiki gan atšķirsies, piemēram, daļai vietu strādājot no plkst.9 līdz plkst.13, daļai citu vietu - no plkst.15 līdz plkst.19, kā arī citos četru stundu laika periodos, liecina CVK mājaslapā publicētā informācija.

Daļā no parakstu vākšanas vietām darba laiks visu mēnesi būs nemainīgs. Savukārt citās vietās darba laiks mainīsies pa dienām, lai mēneša laikā parakstīties būtu iespējams gan tiem, kam izdevīgāks laiks dienas sākumā, gan tiem, kuriem ērtāk parakstīties tuvāk dienas otrajai pusei.

Informācija par parakstu vākšanas vietu adresēm un darba laiku pieejama CVK mājaslapā, kā arī piezvanot CVK uzziņu tālrunim 67049999, uz kuru var zvanīt katru dienu no plkst.9 līdz plkst.19. Tāpat informācijai par parakstu vākšanas vietām jābūt pieejamai pašvaldībās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā durvis vēruši 952 Eiropas Parlamenta vēlēšanu iecirkņi

LETA, 24.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šorīt plkst.7 Latvijā sākušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas un durvis vēruši 952 iecirkņi, kuri strādās līdz plkst.20.

Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā un par kuriem ziņas ir iekļautas Iedzīvotāju reģistrā. Balsstiesības Latvijā ir no 18 gadu vecuma, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā publicētā informācija.

Balsot drīkst tikai tajā vēlēšanu iecirknī, kurā vēlētājs reģistrēts. Nobalsot iespējams gan ar pasi, gan ar eID karti, jo balsošana notiek pēc vēlētāju sarakstiem.

Noskaidrot vēlēšanu iecirkni, kurā jābalso, var paziņojumos, kuri vēlētājiem tika izsūtīti pa pastu šā gada martā, vai arī tiešsaistē, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes mājaslapā pmlp.gov.lv. Tāpat to var uzzināt CVK mājaslapā cvk.lv vai zvanot pa CVK uzziņu tālruni 67049999. Tālrunis šodien strādās no plkst.7 līdz plkst.24.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 19. maijā, plkst.16 Latvijā durvis vērs visi 952 Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām izveidotie vēlēšanu iecirkņi, informēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Laikā līdz vēlēšanām tajos jāpiesaka balsošana atrašanās vietā vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī. Tāpat vēlēšanu nedēļā iecirkņos varēs iepazīties ar vēlēšanām pieteiktajiem deputātu kandidātu sarakstiem, priekšvēlēšanu programmām, ziņām par kandidātiem un balsošanas kārtību.

Savukārt no trešdienas, 21. maija, līdz piektdienai, 23. maijam, dažas stundas dienā visos vēlēšanu iecirkņos notiks iepriekšējā balsošana. Iespēju nobalsot iepriekš var izmantot jebkurš vēlētājs, un, lai balsotu iepriekš, attaisnojošs iemesls nav jāmin.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - CVK izsludina atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien nolēma izsludināt atkārtotas vēlēšanas Ķekavas novada 785.iecirknī.

Lēmums par jaunu vēlēšanu izsludināšanu tika pieņemts, jo balsošanas kastē tika atrasts par sešām derīgām vēlēšanu aploksnēm vairāk, nekā iecirknī nobalsojušo iedzīvotāju, un šīs sešas balsis ir pietiekamas, lai ietekmētu rezultātus, žurnālistiem skaidroja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Cimdars kā vienu no situācijas iespējamajiem skaidrojumiem minēja to, ka par sešiem nobalsojušiem cilvēkiem nav veikta atzīme vēlētāju sarakstā, jo kopējais izsniegto vēlēšanu aplokšņu skaits, rēķinot arī iepriekšējās balsošanas laikā izsniegtās aploksnes, sakrīt ar vēlēšanu kastēs atrasto aplokšņu skaitu.

Savukārt Ķekavas novada vēlēšanu komisijas pārstāvji CVK sēdē pieļāva, ka neatbilstības varētu būt radušās, jo iepriekšējās balsošanas laikā 11 cilvēki esot aizgājuši prom no iecirkņa ar saņemtajām aploksnēm, neizmantojot iespēju nobalsot. Tāpēc neesot izslēgts, ka vēlēšanu dienā varēja tikt izmantotas kādas no šīm aploksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas pēcpusdienā 59 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars, vēsta Latvijas televīzija (LTV).

Pēc LTV rīcībā esošās informācijas viņš miris pēc inficēšanās ar Covid-19. Cimdars šovasar bija starp partijas "Latvija pirmajā vietā " dibinātājiem, un tāpat kā viņa pārstāvētā partija iestājās pret obligāto vakcināciju.

Arņa Cimdara dzīves ceļš aizsākās 1962.gada Jelgavā - pilsētā, kuru mīlējis un kur pavadījis visu savu mūžu, vēsta viņa tuvinieki.

Jelgavā beidzis Latvijas Lauksaimniecības Universitāti, vēlāk 2009. gadā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē Latvijas Universitātē.

Arnis Cimdars bija Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris, lepns Latvijas patriots, vienmēr stingri iestājās par objektivitāti, demokrātijas neaizskaramību un taisnīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Centrālā vēlēšanu komisija EP vēlēšanām reģistrē pirmos divus kandidātu sarakstus

Dienas Bizness, 10.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām reģistrējusi pirmos divus - Suverenitāte un apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - deputātu kandidātu sarakstus, informē CVK.

Abi saraksti CVK tika iesniegti pagājušajā nedēļā, un tajos iekļauts maksimālais deputātu kandidātu skaits – 16 kandidāti.

Līdz ar to šobrīd EP vēlēšanām reģistrēti 32 deputātu kandidāti, to skaitā 20 vīrieši un 12 sievietes. Vidējais deputātu kandidātu vecums ir 42,2 gadi, vecākajam kandidātam vēlēšanu dienā, 24.maijā, būs 61 gads, bet jaunākajam – 23 gadi. 28 deputātu kandidātiem ir augstākā izglītība, bet četriem kandidātiem – vidējā izglītība. Vairāk nekā puse jeb 20 abu sarakstu kandidātu kā savu dzīvesvietu norādījuši Rīgu.

Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana EP vēlēšanām turpināsies līdz 20. martam, un ar EP vēlēšanām iesniegtajiem un reģistrētajiem kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem, priekšvēlēšanu programmām un statistiku iespējams iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments piektdien pietiekamu pierādījumu trūkuma dēļ noraidīja partijas Saskaņa pieteikumu, ar kuru pārsūdzēti Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātie 12.Saeimas vēlēšanu rezultāti.

Spriedums nav pārsūdzams.

Saskaņas pieteikumā AT bija lūgts pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā. Partija aicināja tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai kandidāta Dzintara Zaķa vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts plusiņš. Saskaņa lūdza tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas "Vienotība" sarakstā un citu partiju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad pašvaldību vēlēšanām pieteikts mazāk kandidātu nekā iepriekš

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kopumā pašvaldību vēlēšanām iesniegti 580 saraksti, kuros ir 8656 kandidātu vārdi. Tas ir nedaudz mazāk nekā pagājušajās vēlēšanās, sacīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Cimdars atzīmēja, ka samazinājies arī deputātu vietu skaits, savukārt pēdējās pašvaldību vēlēšanas bijušas tādas, kur samazinājās arī pašvaldību skaits. «Mums administratīvi teritoriālā reforma noslēdzās. Tad bija pārstāvniecība 400 vietās, tagad tas pārgāja uz 119 vietām, pagājušajā reizē 118,» skaidroja CVK vadītājs.

Tāpat CVK vadītājs pieļāva, ka varētu būt mainījusies uztvere, kā pārvaldīt novadu, un varbūt nav tik svarīga ģeogrāfiskā pārstāvniecība, kā tas licies sākumā, bet gan politiskā pārstāvniecība.

Lielākā deputātu kandidātu konkurence ir lielajās pilsētās - Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā. Savukārt tikai viens saraksts ir pieteikts septiņās pašvaldībās. CVK lems par pagarinājuma izsludināšnau par desmit dienām. Ja šajā laikā netiks papildus iesniegts vēl kāds saraksts, vēlēšanās piedalīsies tikai pieteiktais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

CVK atļauj parakstu vākšanu par diviem biedrības «Par latu, pret eiro» likumprojektiem

Dienas Bizness, 14.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien reģistrēja parakstu vākšanai biedrības «Par latu, pret eiro» iesniegtos likumprojektus «Grozījums Latvijas Republikas Satversmē» un «Grozījumi likumā «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu»», kas paredz tiesības ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju rosināt tautas nobalsošanu par Latvijas dalību Eiropas Savienībā vai būtiskām izmaiņām nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā. Pašlaik tiesības rosināt tautas nobalsošanu šajos jautājumos ir tikai Saeimas deputātiem.

Savukārt trešā biedrības iesniegtā likumprojekta «Grozījums Latvijas Republikas Satversmē» reģistrāciju, kas paredzēja papildināt Satversmes 4.pantu, nosakot, ka Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats, CVK atteica. CVK ieskatā šis likumprojekts nav uzskatāms par pilnīgi izstrādātu pēc satura un pieņemšanas gadījumā nonāktu pretrunā ar Latvijas starptautiskajām saistībām.

Par CVK šodien reģistrētajiem likumprojektiem biedrība «Par latu, pret eiro» tagad var sākt likumu ierosināšanas procedūru, kuras pirmajā posmā likumprojektu atbalstam 12 mēnešu laikā nepieciešams savākt ne mazāk kā 30 000 notariāli apliecinātu vēlētāju parakstu. Pēc tam CVK jāizsludina parakstu vākšana, kuras laikā 21 dienu vēlētāji likumprojektu atbalstam var parakstīties pašvaldību noteiktajās parakstu vākšanas vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien izsludināja 5.jūnija pašvaldību vēlēšanas, kas norisināsies 41 pašvaldībā - sešās ārpus novadiem esošajās valstspilsētās un 35 novados, informēja CVK pārstāve Laura Zaharova.

Savukārt Rīgas pašvaldībā vēlēšanas šogad nenotiks, jo tās dome tika ievēlēta ārkārtas vēlēšanās pērn, un tā turpinās strādāt līdz 2025.gada vēlēšanām.

Pašvaldību domēs ievēlējamo deputātu skaitu CVK paredzējusi noteikt 26.janvārī. Atbilstoši Pašvaldības domes vēlēšanu likumam domēs ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

Novados ar iedzīvotāju skaitu līdz 30 000 domē būs jāievēl 15 deputāti, novados ar iedzīvotāju skaitu no 30 001 līdz 60 000 - 19 deputāti, bet novados ar vairāk nekā 60 000 iedzīvotāju - 23 deputāti. Savukārt valstspilsētās ar iedzīvotāju skaitu līdz 50 000 iedzīvotāju domē būs 13 deputāti, bet valstspilsētās ar vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju - 15 deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas trūkuma dēļ pašvaldību referendumus nevarēs nodrošināt no plānotā 1.janvāra, intervijā atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Likumā ir noteikts, ka Vietējo pašvaldību referendumu likumam būtu jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā uzsvēra Saulīte, līdz šim nav bijis neviena, kurš uzņemtos attīstīt nepieciešamās IT sistēmas, tāpēc par konkrētu datumu pašvaldību referendumu ieviešanai runāt nevarot. "Tas būtu negodīgi pret vēlētājiem, pret sabiedrību," piebilda CVK vadītāja.

Pēc tam, kad būs izlemts, kas būs par IT sistēmām atbildīgā iestāde, tad tālāk varēs runāt par veicamajiem darbiem, skaidroja iestādes vadītāja.

Taujāta, vai CVK, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir jāvirza grozījumi likumā, lai pašvaldību referendumu ieviešanu pārceltu vēlāk, Saulīte norādīja, ka tas būs jādara visām iesaistītajām iestādēm kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cimdars: darbs vēlēšanu iecirkņos drīzāk ir kā talka, un kļūmes balsu apkopošanā būs iespējamas vienmēr

LETA, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbam pašvaldību vēlēšanu komisijās būs izvēlēti iespējami labākie darbinieki, tomēr kļūmes vēlēšanu procesa organizēšanā vai balsu apkopošanā būs iespējamas vienmēr, atzīst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Vaicāts, vai viņš var garantēt, ka šajās pašvaldību vēlēšanās neatkārtosies Kubulu vēlēšanu iecirkņa bēdīgā pieredze, kad 9.Saeimas vēlēšanās tika falsificēti balsošanas rezultāti, Cimdars atzīmēja, ka par precīzu un godprātīgu vēlēšanu likuma ievērošanu iecirkņu vēlēšanu komisiju darbiniekiem tiek atgādināts apmācību semināros.

«Tomēr jāņem vērā, ka darbs vēlēšanu iecirkņu komisijās šiem cilvēkiem nav pamatdarbs. Drīzāk tas ir raksturojams kā sabiedrisks darbs vai talka. Bet sekas viņu tīšu vai netīšu kļūdu gadījumā ir tik nopietnas, ka var izraisīt pat jukas, jo apstrīdētu vēlēšanu dēļ nebūs, kas pieņem leģitīmus lēmumus valstī vai pašvaldībā. Es noteikti varu apgalvot, ka darbam vēlēšanu komisijās tiek izvirzīti kompetentākie un godprātīgākie cilvēki, bet nevar galvot, ka noguruma, satraukuma vai provokācijas rezultātā neradīsies kāda kļūda. To es nezinu, bet ceru, ka tā nevienā vēlēšanu iecirknī nenotiks,» sacīja CVK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Augstākajai tiesai prasa pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgalē

LETA, 24.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija Saskaņa šodien Augstākajā tiesā (AT) pārsūdzējusi Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apstiprinātos galīgos vēlēšanu rezultātus, prasot pilnībā vai daļēji atcelt vēlēšanu rezultātus Latgales vēlēšanu apgabalā, informēja no Saskaņas 12.Saeimā ievēlētais deputāts Andrejs Elksniņš.

Partija aicina tiesu uzlikt par pienākumu CVK atzīt par nederīgām tās par Vienotību atdotās vēlēšanu zīmes, kurās ir izsvītroti visi deputātu kandidāti un atstāts tikai deputāta kandidāta Dzintara Zaķa (V) vārds un uzvārds, kā arī tās vēlēšanu zīmes, kurās Zaķim ir pielikts «+».

Saskaņa lūgusi tiesu uzdot par pienākumu CVK pārskaitīt no atzītām par nederīgām vēlēšanu zīmēm izrietošās par vēlēšanu sarakstiem nodotās balsis Latgales vēlēšanu apgabalā un veikt izmaiņas 12.Saeimas vēlēšanu rezultātos Latgales vēlēšanu apgabalā partijas Vienotība sarakstā un citu partiju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru