Pieaugot vēža slimnieku skaitam Latvijā un valstij nerodot efektīvus risinājumus gadiem redzamajām problēmām, arvien aktīvāk onkoloģisko saslimšanu diagnosticēšanā un ārstēšanā sevi piesaka privātas iniciatīvas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan pēc pērn īstenotā Onkoloģiskā modrības gada valsts galvenā onkoloģe Dace Baltiņa saka – netieši dati rāda, ka «ledus ir sakustējies» (Veselības ministrija šobrīd gaida pērnā gada skrīninga apmeklējumu un saslimstības rādītājus), citi eksperti ir daudz skeptiskāki, jo tā arī nav rasts papildu finansējums, kas ļautu iegādāties modernākas zāles un samazināt garās rindas uz izmeklējumiem, ļaujot slimību atklāt pēc iespējas agrīnā stadijā, kad ir lielākas iespējas to izārstēt.

«Kādas rindas bija, tādas ir,» saka Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas priekšsēdētāja Gunta Purkalne, norādot – gari apspriestie «zaļie koridori» nestrādā un cilvēki joprojām mēnešiem gaida uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem. «Zaļā koridora» princips paredz, ka pacientiem, kuriem skrīninga izmeklējuma rezultātā ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, papildu izmeklējumi tiek nodrošināti ārstniecības iestādē ārpus noteiktajām kvotām, t.i. ņemot vērā faktu, norāda Veselības ministrijā. Tāpat veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības veicināšanai onkoloģisko slimību pacientiem, ir noteikts, ka pirmā onkologa vai hematologa konsultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā no brīža, kad persona ir vērsusies ārstniecības iestādē.

G. Purkalne arī uzsver – Latvijā joprojām trūkst modernu medikamentu.

Visu rakstu Cīņa ar vējdzirnavām lasiet 25. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.