Pieeja darbam ir jāmaina radikāli, jo tikai tā iespējams pārdzīvot šo laiku. Tagad galvenais neskatīties uz procesiem ar uzņēmuma vadītāja acīm, bet gan klienta. Ir jādomā par to, kā atšķirties un padarīt savu uzņēmumu saistošu.

Kaut gan to izdarīt ir ļoti grūti, jo tiek izaicināta tā pieeja darbam, kas bija veiksmīga agrāk. «Jāpanāk tāds stāvoklis, ka esošie darba rezultāti ir labi, bet tie īsti neapmierina. Tāpat problēmās nedrīkst vainot citus, jo vienmēr ir problēmas, kas sākas ar sevi pašu,» norāda AS Rautakesko vadītājs Pēteris Stupāns.

Neskatoties uz kritisko situāciju būvniecības tirgū, kas ļoti lielā mērā ietekmē arī būvmateriālu preču tirdzniecību, uzņēmuma Rautakesko veikali K-Rauta joprojām ieņem stabilu vietu būvmateriālu, mājas un dārza preču veikalu tirgū un turpina paplašināties. «Nemelošu un neapgalvošu, ka mums sokas spoži, tomēr nevaru slēpt, ka izvirzītais mērķis - kļūt par nozīmīgu tirgus spēlētāju - nebūtu piepildījies,» atzīst P. Stupāns. «Pirms pāris gadiem visi domāja, ka strādājam ļoti labi, jo apgrozījums un peļņa auga, tomēr tagad tas nebūt tā nav un nu ir jāparāda patiesās spējas. Tagad, cīnoties ar ekonomiskās lejupslīdes sekām, jāsaglabā vēss prāts un jāplāno ilgtermiņā.»

Šobrīd Latvijā tiek pretstatīta tūrisma nozares izdzīvošana un sabiedrības veselība.

Ilgstošie mobilitātes un pulcēšanās ierobežojumi noveduši pie tūrisma nozares apjomu samazinājuma par aptuveni 90%. Pagājušajā nedēļā vairāk nekā 20 ceļojumu un tūrisma organizācijas, kā arī arodbiedrības visā Eiropā apvienojās aicinājumā Eiropas Komisijai aizstāt karantīnas pasākumus ar ES ceļotāju testēšanas protokolu. Tūrisma nozare šobrīd cer, ka kopējais aicinājums tiks uzklausīts un Latvijas valdība iekļausies vienotajās vadlīnijās.

Mazināti epidemioloģiskie sliekšņi

Neraugoties uz visu, tūrisma nozare joprojām cer. Tūrisma uzņēmēji Latvijā apzinās – situācija nav viegla arī citviet pasaulē, tomēr vienlaikus mēs redzam, ka ir virkne valstu, kur nozare tiek finansiāli stiprināta no valsts puses, bet, ja tas nav iespējams, tiek mazināti epidemioloģiskie sliekšņi un tūrisms tiek vadīts, veicinot organizētu ceļošanu. Tas nepieciešams arī Latvijā.

Latviešu boksa zvaigzne Mairis Briedis pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara pusfināla cīņā pārspējot savu pretinieku Oleksandru Usiku, kļūs par multimiljonāru, intervijā aģentūrai LETA pauda sacensību organizators Kalle Zauerlands.

Briedis septembrī supersērijas ceturtdaļfinālā pēc punktiem pieveica Maiku Peresu no Kubas, aizstāvot Pasaules Boksa padomes (WBC) čempiona jostu. Nākamā gada janvārī viņš pusfinālā tiksies ar Usiku, kurš savā ceturtdaļfinālā pārspēja vācieti Marko Huku. Šajā cīņā uz likmes būs ne tikai WBC, bet arī Usikam piederošā Pasaules Boksa organizācijas (WBO) josta, savukārt sacensību čempions kļūs par visu četru prestižāko jostu īpašnieku.

Šobrīd Zauerlandam ir saspringts grafiks, jo nepieciešams atrast norises vietas visām četrām pusfināla cīņām abās svara kategorijās. Ceturtdien viņš īsā vizītē bija ieradies Latvijā, atklājot, ka Brieža un Usika cīņas norises vieta būs zināma divu nedēļu laikā.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atprasīt izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus uzņēmumam SIA “GRB investīcijas”, kas nodrošina ““OZO” ledushalles” apsaimniekošanu, kā arī uzņēmuma un tā īpašnieku nekustāmo īpašumu aresta, dažādu liegumu un apgrūtinājumu piemērošanas, ir apdraudēta turpmāka “OZO” ledushalles pastāvēšana.

Uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” (GRB) valdes loceklis Dainis Liepiņš ir vērsies tiesā ar prasību atcelt šos absurdos VID lēmumus, kā arī atklātā vēstulē par šo VID rīcību informējis valdības vadītāju Arturu Krišjāni Kariņu, finanšu ministru Jāni Reiru, ekonomikas ministru Jāni Vitenbergu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

“Diemžēl VID, manipulējot ar paša pieņemtajiem lēmumiem, cenšas iznicināt uzņēmumu, kas darbojas jau kopš 1995. gada, godprātīgi maksājot nodokļus valsts budžetā. Apdraudēts ir ne tikai uzņēmumus, bet, kas pats skumjākais, Ozolniekiem un tuvāko apkaimju iedzīvotājiem svarīgs sporta infrastruktūras objekts – “OZO” ledushalle. Covid-19 krīzes laikā mēs darījām visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu uzņēmuma un “OZO” ledushalles izdzīvošanu, diemžēl šobrīd izskatās, ka to, ko nepaveica Covid-19, pašlaik cenšas izdarīt VID,” uzsver uzņēmējs, SIA “GRB investīcijas” valdes loceklis Dainis Liepiņš.

Pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto sankciju izraisītās krīzes pārvarēšanai uzņēmējiem nepieciešams maksimāls birokrātiskā sloga atvieglojums. Nav pieļaujama investīciju un jaunu darba vietu bremzēšana apstākļos, kad jautājums ir par uzņēmēja izdzīvošanu, uzskata Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa, kuras sekas izjutīs visa pasaule. Plašās Krievijai un Baltkrievijai uzliktās sankcijas darbojas abos virzienos - tās ietekmē ne tikai agresorvalstu ekonomiku, bet arī visas tās valstis, kurām ar šiem agresoriem bija jebkāda veida ekonomiskas attiecības. Jau šobrīd Latvijā parādās sankciju ietekme un tas ir tikai sākums, norāda A.Rostovskis.

Lai arī Ukrainas kara sekas būs ievērojams trieciens Latvijas ekonomikai, uzņēmēji ir gatavi turpināt darboties un pārvarēt tuvojošās grūtības. Šajā laikā īpaši svarīgs ir publiskā sektora atbalsts un sapratne sadarbībā ar privāto sektoru. Līdz šim uzņēmēji saskaras ar milzīgu birokrātisko slogu un ļoti laikietilpīgiem procesiem. Jau parastos apstākļos tas bremzē uzņēmējdarbību, kavē investīcijas un jaunu darba vietu rašanos. Krīzes apstākļos tam visam ir jābūt maksimāli vienkāršotam - mazāk dokumentu, īsāki dažādi saskaņošanas termiņi, tādā veidā investīcijas stimulējot, nevis traucējot. Katrs uzņēmējs, kas turpinās strādāt, ir vērtība. Un viņam strādāšanu nepieciešams maksimāli atvieglot, lai būtu iespēja pārdzīvot šo krīzes laiku, pauž A.Rostovskis.

Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt.

Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā. Bet tad (dažu autoritatīvu analītiķu skatījumā novēloti) sākās Eiropas Centrālās bankas (ECB) cīņa ar inflāciju eirozonā. Tā kļuva par iespēju politiķiem aktīvi īstenot nepamatotu un neproduktīvu demonizēšanas un atcelšanas kultūru attiecībā pret Latvijas bankām. Arī citās frontēs, kas diemžēl vairāk līdzinājās kara, nevis darba frontēm, negāja vieglāk un produktīvāk.

Finanšu ministrijas ierosinājums nepiemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi kultūras pasākumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldības kultūras iestādes, atsevišķiem privātā sektora pasākumu organizatoriem varētu nozīmēt cīņu par izdzīvošanu, tādu viedokli pauda aptaujātie nozares pārstāvji.

Latvijas Pasākumu producentu asociācijas (LaPPA) pārstāvis Gints Putniņš norādīja, ka šo izmaiņu ietekmē biļešu cenas celsies. Viņaprāt, īpaši tas skars biļešu segmentu, kas ir no pieciem līdz 20 eiro. "Tā ir lauvas tiesa no visiem pasākumiem, īpaši ārpus Rīgas," sacīja Putniņš.

LaPPA pārstāvis arī norādīja uz risku, ka pasākumu skaits, to daudzveidība un kvalitāte, mainot PVN likmi, varētu būtiski samazināties.

Putniņš uzskata, ka nav pieļaujama dažādu PVN likmju piemērošana privātajiem komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm, uz ko norāda arī Konkurences padome.

Arī Ģertrūdes ielas teātra producente Maija Pavlova sacīja, ka, nosakot PVN likmi 21% apmērā, biļešu cenas noteikti palielināsies un ietekmēs kultūras pakalpojumu pieejamību, jo "cilvēkiem vairāk naudas nepaliks".

Tekstila nozare 2017. gadā atguvās un audzēja produkcijas izlaides apjomus, bet šogad varētu sekot kritums, kaut arī lielākie uzņēmumi sagaida apgrozījuma pieaugumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gads tekstila nozarē vairs nebūs tik veiksmīgs, cik iepriekšējais. Paredzams, ka tekstila izstrādājumu ražošanas un eksporta apjoms samazināsies vai paliks 2017. gada līmenī, lēš Vieglās Rūpniecības uzņēmumu asociācijas (VRUA) valdes priekšsēdētājs Guntis Strazds. Tas lielā mērā ir saistīts ar minimālās algas celšanu par 50 eiro, līdz 430 eiro, kā rezultātā šogad darbu varētu zaudēt 1000–1200 nozares darbinieki. Galvenokārt cietīs nelielie šūšanas uzņēmumi Latvijas reģionos, īpaši Latgalē, kur tekstila nozarē strādājošie pārsvarā saņem valstī noteikto minimālo atalgojumu. Paredzams, ka tiks samazināts pamatā šuvēju skaits. Šobrīd Latvijā tekstila nozares uzņēmumos strādā aptuveni 8 tūkstoši šuvēju. 2017. gada nogalē atbildīgajās valsts institūcijās ar protestu par minimālās algas palielināšanu vērsās gan VRUA, gan nozares uzņēmumu vadītāji.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

Aktivizējoties cīņai par digitālās apraides tirgu, Viasat uzsāk agresīvu cenu politiku, izstrādājot speciālu piedāvājumu mājsaimniecībām un solot bezmaksas TV uztvērējus.

Viasat ambīcijas ir vērstas uz tirgus daļas paplašināšanu, Db norādīja Viasat Latvija vadītājs Valts Ermansons.

Viasat klientiem piedāvā: pirmos 3 mēnešus vairāk nekā 50 TV kanālus skatīties par 3.50 Ls mēnesī, bet pēc noteiktā laika ir iespēja izvēlēties – vai saglabāt maksu un skatīties LTV1, LTV7, TV3, LNT, TV6, TV5 un vairāk nekā 20 ārzemju kanālus, vai kādu no pārējām maksas paketēm.

Latvijā ciparu TV ievieš Lattelecom sadarbībā ar Latvijas Valsts radio un televīzijas centru, iepriekš jau nozares eksperti ir prognozējuši, ka šogad īpaši izteikta cīņa saistībā ar pāreju no analogās uz ciparu TV apraidi būs tieši TV lauciņā.

2010.gada Korupcijas barometra aptaujas dati rāda, ka Latvijā gandrīz puse iedzīvotāju neuzticas nevienam cīņā pret korupciju un tikai 5% uzticētos valdībai. Divas trešdaļas iedzīvotāju uzskata valdības darbu šajā jomā par neefektīvu. Katrs sestais Latvijas iedzīvotājs atzīstas, ka veicis neoficiālus maksājumus pēdējo trīs gadu laikā.

Par to liecina Sabiedrības par atklātību Delna publiskotais Korupcijas barometrs. Aptauja rāda, ka iedzīvotāji uzskata - pēdējo trīs gadu laikā korupcijas līmenis Latvijā pieaudzis; par viskorumpētākām uzskata politiskās partijas, bet visbiežāk kukuļus devuši - policijai.

Starp 84 aptaujā iekļautajām valstīm tieši Eiropas valstu aptaujātie ir bijuši vispesimistiskākie par korupcijas līmeņa izmaiņām, 73% respondentu uzskata, ka korupcijas līmenis pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis. Latvijā to atzinuši aptuveni puse respondentu (51%), taču 33% uzskata, ka korupcija palikusi nemainīgā līmenī.

Savukārt, vērtējot valdības panākumus cīņā pret korupciju, 73 % aptaujāto Latvijā tos nodēvējuši kā neveiksmīgus. 11% atzīst, ka valdība cīņā pret korupciju ir bijusi veiksmīga. Līdzīgi kritisks vērtējums ir arī citās Eiropas valstīs.

Cīņai pret terorismu ir jābūt Eiropas Savienības prioritātei Nr.1, kam seko bezdarba risināšana, cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā, migrācija, ārējo robežu un vides aizsardzība - tā saskaņā ar jaunāko Eiropas Parlamenta pasūtīto Eirobarometra aptauju vērtē lielākā daļa cilvēku.

Latvijas iedzīvotāju vērtējumā jomas, kam būtu jābūt ES galvenajām prioritātēm, ir - cīņa pret terorismu (ES par galveno prioritāti to atzīst 82%, Latvijā - 76%) un veselība un sociālā drošība (ES - 63%; Latvijā - 73%) Latvijā 3.prioritāti dala cīņa pret bezdarbu (ES - 77%; LV - 72%) un cīņa pret krāpšanos nodokļu jomā (ES - 75%; LV - 72%).

Aptaujātie respondenti uzskata, ka ES būtu vairāk jārīkojas lielākajā daļā politikas jomu, par kurām viņi tika iztaujāti. Cīņu pret terorismu (82%) un bezdarba risināšanu (77%) cilvēki atzina kā, viņuprāt, galvenās prioritātes. 40% respondentu uzskata, ka terorisma draudu risks ir augsts, un no Eiropas Parlamenta piedāvātajiem pasākumiem cīņai pret terorismu kā trīs svarīgākos vērtē: cīņu pret teroristu grupējumu finansēšanu (42%), cīņu pret terorisma un radikalizācijas cēloņiem (41%) un ES ārējās robežas kontroles stiprināšanu (39%).

Attēls: Graplingaklubs.lv

Kur gan šis sports ir bijis visu manu mūžu?

– Tā jautā Marks Cukerbergs intervijā ar Džo Roganu. Cukerbergs ir svaigākais “upuris”, kurš aizrāvies ar Brazīlijas džiu džitsu, bet varētu minēt vēl veselu virkni citu slavenību un ievērojamu cilvēku, kuri ar lielu entuziasmu trenējas šo cīņas mākslu. Var pieminēt kaut vai Īlona Maska un Marka Cukerberga supercīņu, kas likās pavisam reāla, tomēr Masks, šķiet, pārdomāja. Slavenais aktieris Toms Hārdijs ne vien trenējas cīņu zālē, bet jau piedalījies vairākās sacensībās. Džo Rogans, Kjanu Rīvss, Čaks Noriss, Abū Dabī šeihs Zajeds ir tikai daži no zināmākajiem pārstāvjiem.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Latvija turpinās smagi strādāt un ieviest inovācijas cīņā ar noziedzīgiem nodarījumiem finanšu sistēmā, 14.jūlijā finanšu izlūkošanas dienestu ekspertu 28. "Egmont" grupas plenārsēdē Rīgā norādīja Valsts prezidents Egils Levits.

Plenārsēdē, kas veltīta jaunu veidu, kā padarīt finanšu izlūkošanas dienestu darbu efektīvāku, apzināšana Valsts prezidents izteica gandarījumu par šāda līmeņa konferences norisi Latvijā, norādot, ka tā nav tikai nejaušība, bet gan novērtējums par paveikto.

"Latvija ir pirmā valsts, kas izpildījusi visus 40 Finanšu darījuma darba grupas noteiktos ieteikumus. Tāpat ar Eiropas Savienības atbalstu esam izveidojuši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas inovāciju centru, kas ir starptautiska iniciatīva," pauda Valsts prezidents Levits.

Valsts prezidents uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu ir kļuvusi vēl svarīgāka. Krievijas iebrukums Ukrainā ir izraisījis milzīgu cilvēku traģēdiju un satricinājis Eiropas ģeopolitisko un drošības situāciju. Tas ir izraisījis arī globālus satricinājumus ar tālejošām ekonomiskām, finansiālām, sociālām, vides un, protams, humanitārām sekām.

Jau šī gada sākumā ekonomisti un finanšu eksperti paredzēja, ka 2020. gads būs izaicinājumiem bagāts un ekonomiskā izaugsme - lēnāka.

Tomēr neviens - pat vispesimistiskākais ekonomists - nenojauta, ka visai pasaules ekonomikai nāksies labprātīgi "iespiest bremžu pedāli grīdā" un teju vispār apstāties, lai novērstu vīrusa radītos draudus sabiedrības veselībai un tālākai eksistencei. Šo mēnešu laikā, kopš noris cīņa ar nāvējošo vīrusu, ikviena tautsaimniecības nozare cīnās par izdzīvošanu.

Lielākajai daļai, tostarp būvniecības nozarei, ir izdevies daļēji piemēroties jaunajai realitātei, tomēr teikt, ka dzīve un darbi ir atgriezušies ierastajās sliedēs, būtu alošanās. Lai gan vērojami vairāki pozitīvi pavērsieni, 2020. gada otra puse būvniecībā var būt, iespējams, pat smagāka nekā gada sākums.

Ziema un pavasaris būs drūms laiks Latvijas mazumtirgotājiem. Latvijas tirgotāju kooperācijas Aibe jaunais valdes priekšsēdētājs Egidijs Aļeiņikovs (Egidijus Aleinikovas) intervijā Dienas Biznesam paredz, ka mazumtirdzniecībā ziemā un īpaši pavasarī gaidāma sīva cīņa par izdzīvošanu.

«Domāju, ka būs sliktāk. Izvērtējot 9 mēnešu rezultātus, jau jūtams, ka ļaudis nesaņem pabalstus un tas ietekmē tirdzniecību. Naudas kļūs mazāk, savukārt bezdarbs var pieaugt vēl līdz nākamā gada vidum, ja ne līdz gada beigām. Labi, ka siltums nesadārdzinās, jo tas situāciju padarītu vēl sliktāku,» saka E. Aļeiņikovs.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Latvijas vīriešu basketbola izlase sestdien Manilā Pasaules kausa mačā par piekto vietu pieveica Lietuvas valstsvienību, bet Pasaules kausa vienas spēles rekordu ar 17 rezultatīvām piespēlēm sasniedza Artūrs Žagars.

Latvija svinēja uzvaru ar 98:63 (28:20, 21:18, 28:9, 21:16).

Spēli Latvija sāka ar Klāvu Čavaru, Rodionu un Artūru Kuruciem, Rolandu Šmitu un Artūru Žagaru sastāvā, bet Lietuvai laukumā devās Igns Brazdeikis, Roks Jokubaitis, Toms Dimša, Tads Sedekerskis un Jons Valančūns.

Spēli ar diviem gūtiem punktiem sāka Valančūns, uz ko Latvija atbildēja ar Šmita trīspunktnieku un pieciem A.Kuruca vienā uzbrukumā gūtiem punktiem pēc Dimšas nesportiskas piezīmes (8:2).

Pēc R.Kuruca tālmetiena Latvija panāca 14:4 pārsvaru, bet ceturtajā minūtē pēc Žagara piespēles pirmos punktus čempionātā guva Čavars.

Sestajā minūtē trešo no četriem tālmetieniem trāpīja A.Kurucs, Latvijai tobrīd realizējot sešus no septiņiem tālmetieniem (22:11).

Vērtīgākos un vieglāk pārdodamos aktīvus Reverta patlaban jau ir realizējusi, par tiem nauda ir saņemta un samaksāta valsts budžetā, tādēļ šobrīd notiek cīņa par katru centu

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Reverta valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava.

Kā Revertai veicies līdz šim?

Vispirms jāatgādina, ka Reverta nav radījusi to problemātisko aktīvu kopumu, pie kura pašlaik notiek darbs. Šos aktīvus Reverta pārņēma tādā stāvoklī un sastāvā, kādus tos savulaik radīja bijušie Parex bankas akcionāri, tāpat Reverta pati nerada zaudējumus – tie radušies vēsturiski un tos ir radījuši bijušie akcionāri. Revertas uzdevums ir veikt darbības, lai šos zaudējumus pēc iespējas mazinātu.

Lielbritānijas lēmums izstāties no ES ir sakustinājis finanšu sektoru, un sākusies cīņa par to, uz kurieni Eiropā tas pārcelsies; Latvija šajā pārdalē nepiedalās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Domnīcas Certus pētniece, Rīgas Ekonomikas augstskolas un Rīgas Biznesa skolas pasniedzēja Marina Leklera (Marina le Clere). Viņa norāda, ka Brexit ietekmēs finanšu pakalpojumu sniedzējus, turklāt daudzas pilsētas un pat vairāku valstu valdības mērķtiecīgi strādā, lai pārvilinātu šīs kompānijas pie sevis.

Fragments no intervijas:

Latvija šajā cīņā nepiedalās?

Latvija varētu piedalīties cīņā par šo ārpakalpojumu servisa centru piesaisti, jo to pieaugums visā pasaulē tiek lēsts apmēram par 14% līdz 2020. gadam. Protams, diez vai Latvija varētu pacīnīties par tādu globālo finanšu korporāciju kā Citibank vai Goldman Sachs servisa centru izvietošanu šeit, taču otrā un trešā līmeņa banku servisa centrus piesaistīt varētu. Konkurence ir pamatīga gan no Lietuvas, gan no Polijas, pēdējā laikā arī no Rumānijas. Ja Latvija vēlas piedalīties cīņā par servisa centru piesaisti, tad ir nepieciešamas apmācību programmas otrā-trešā kursa studentiem, kvalificēti pasniedzēji. Bez tam ir nepieciešama infrastruktūra, kuras Latvijā nav, un tas attiecas ne tikai uz biroja ēkām, bet arī uz kapitāla tirgu.

Uz Latvijas labākā boksera Maira Brieža un Ukrainas sportista Oleksandra Usika pusfināla cīņu pasaules boksa supersērijas pirmā smagā svara kategorijā pirmajās divās dienās pārdota vairāk nekā puse biļešu, aģentūrai LETA sacīja Brieža pārstāvis Raimonds Zeps.

Biļetes sāka tirgot pirmdien plkst.13 pēc Latvijas laika un tās nopērkamas «bilesuserviss.lv».

Biļešu cenas pirmajā pārdošanas dienā bija no 50 eiro, taču šobrīd «bilesuserviss.lv» interneta vietnē lētākās biļetes palikušas par 100 eiro.

«Ar tirdzniecību iet labāk nekā jebkurā iepriekšējā cīņā. Rezultāti ir ļoti labi. Pārdots nedaudz vairāk nekā puse biļešu un pieprasījums joprojām ir gana augsts, nav šaubu, ka arēna tiks izpārdota. Tirdzniecības rezultāti ir ļoti, ļoti labi, ejam pa priekšu visiem prognozētajiem grafikiem,» stāstīja Zeps.

Savukārt pie ringa šobrīd palikušas vairs tikai divas biļetes par 400 eiro.

«Tiek pirktas visu kategoriju biļetes un tās iegādājas arī ārpus Latvijas,» teica Zeps, plašāk neko nekomentējot.

Piena iepirkuma joma ir ļoti sadrumstalota, to intervijā atzīst Vidzemes straujāk augošā uzņēmuma SIA Zeltaleja valdes priekšsēdētājs Ivars Babris.

«Limbažu rajonā darbojas astoņi piena iepircēji un ir pat atsevišķi pagasti, kur ir pieci piena pircēji, mašīnas braukā krustu šķērsu, tās ir ļoti lielas izmaksas. Tirgus ir sadrumstalots, cīņa par zemnieku ir kļuvusi daudz asāka, īpaši pēdējā laikā,» stāsta I. Babris. Piena iepircēji viens otru mēģina pārsolīt ar cenu, kas gan esot izdevīgi pašiem ražotājiem.

Interese par pienu ir ļoti liela, tiesa, samazinās iedzīvotāju pirktspēja, ko uzņēmums jūt: «No vienas puses, esmu priecīgs, ka kāpj piena cena, jo zemniekiem ir labāk. No otras puses, redzot, kas notiek veikalos ar iedzīvotāju pirktspēju, vēl augot cenai, daudzi nespēs produktus nopirkt,» viņš paredz.