Mēs maksājam nodokļus jau piectūkstoš gadu – kopš Senās Ēģiptes laikiem. Un Ēģiptes stāsts kļuva par bēdīgu piemēru tam, pie kā noved pārmērīga administratīvā sistēma – notika katastrofa, kad milzīgais valsts aparāts salauza mugurkaulu tiem, kas faktiski strādāja un šo aparātu uzturēja.

Tomēr visas paralēles ar mūsdienām ir nejaušas. Mums ir demokrātija un tiesiska valsts, nodokļi – tās neatņemama sastāvdaļa.

Un vienlaicīgi – mūsu galvassāpes. Nodokļi ir augsti. Saskaņā ar Eurostat datiem nodokļu slogs Latvijā ir 31% no IKP. Bet ja esat algots darbinieks un nopelnāt 1000 eiro, valsts saņems 700 eiro.

Ja nodarbojaties ar uzņēmējdarbību, Jūs nopelnāt valstij vairāk nekā sev – salīdziniet visus sava uzņēmuma nodokļu maksājumus gadā (Lursoft Jums palīdzēs) ar Jums sadalīto peļņu. Nodokļi ir sarežģīti. Bet neizbēgami – krimināllikums stāv sardzē. Un nodokļu apmaksas kontrole vēl nekad nav bijusi tik visaptveroša. Informācijas apjoms, kas par katru no mums aizplūst uz Valsts ieņēmumu dienestu pēdējos divus gadus ir iepriekš nepieredzēts. Jau šī apziņa vien katru padarīs par disciplinētu nodokļu maksātāju. Un vairs nav tādu cilvēku, kas nodokļa likmi 0 uzskatīja par labu.

Svarīgi ir zināt, ka iemaksātās drošības naudas izcelsme ir legāla, nevis – kurš to ir devis

Tā DB norāda aptaujātie juridiskās nozares pārstāvji. Jautājums kļuvis aktuāls, jo Saeimas deputāts Andrejs Judins ir iesniedzis priekšlikumu par iemaksātās drošības naudas izcelsmes uzrādīšanu. Priekšlikums paredz, ka pēc drošības naudas samaksāšanas ir jāziņo par naudas izcelsmi un jānorāda arī personas, kas to devušas. Tomēr ne visi ir vienisprātis, ka šādu normu likumā vajadzētu ietvert.

Vēl diskutēs

Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisija gan vēl nav sākusi skatīt šos grozījumus Kriminālprocesa likumā, līdz ar to diskusijas par A. Judina iesniegto priekšlikumu vēl ir tikai priekšā. Deputāts norāda, ka drošības naudas summas var būt ievērojamas, tāpēc šāds regulējums ļautu izvairīties no nelegāli iegūtu līdzekļu izmantošanas drošības naudas iemaksai. Pēc viņa norādītā, ja drošības naudas apmēri sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro, tad ir būtiski gūt pārliecību, ka naudas izcel sme ir legāla un personas, kas to iemaksā – zināmas. Savukārt pašreizējais regulējums, kad nekas nav jāatklāj, palielina risku, ka nelegāli iegūti līdzekļi tiek izmantoti drošības naudas iemaksām. Šobrīd spēkā esošais likums neuzliek tiesai par pienākumu pārbaudīt drošības naudas izcelsmi. Iesniegtie grozījumi paredz, ka persona, kura veikusi drošības naudas iemaksu, iesniedz procesa virzītājam samaksu apliecinošu dokumentu, kā arī rakstveida paziņojumu par iemaksātās naudas izcelsmi, kas satur informāciju par personām, kuras piešķīrušas līdzekļus naudas iemaksai, kā arī piešķirtās naudas apmēru. Grozījumi paredz, ka iesniegtos dokumentus pievieno krimināllietai. Pagaidām gan nav skaidrs, kā varētu tikt pārbaudīts, vai norādītā informācija par naudas devēju ir patiesa.

Nekustamo īpašumu (NĪ) iegāde, it īpaši īpašumos, kuri domāti uzturēšanās atļauju ieguvei, bieži saistīta ar nelegālas naudas atmazgāšanu, šodien Notāru dienas atklāšanas pasākumā sacīja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) Stratēģiskās analīzes nodaļas vadītāja vietnieks Paulis Iļjenkovs.

Iļjenkovs uzsver, ka naudas atmazgāšana bieži tiek izmantota, piemēram, iegādājoties "zelta vīzu", jeb uzturēšanās atļauju.

FID pārstāvis pauž viedokli, ka pašlaik pircējiem nav obligāti jānorēķinās starp Latvijā reģistrētām bankām. "Pašlaik ir situācija, ka viens Krievijas pilsonis, kuram Latvijā ir uzturēšanās atļauja var nepārdot īpašumu citam Krievijas pilsonim ar uzturēšanās atļauju - neizmantojot Latvijā reģistrētu banku. Līdz ar ko neesot skaidra naudas izcelsme un tādā veidā tiekot legalizēti nelegāli iegūti līdzekļi.

Tāpat kāda amatpersona ar NĪ iegādes palīdzību var mēģināt legalizēt iegūto kukuli, piemēram, maksājot par īpašumu ar bankas starpcienību zem īpašuma tirgus vērtības, bet pārējo daļu nomaksājot skaidrā naudā, kuras izcelsme arī bieži vien nav izkontrolējama.