Lai arī valdība atbalstījusi pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014. gada, nevis 2016. gada, kā bija plānots iepriekš, arodbiedrības sola nepadoties un turpināt diskusijas parlamentā.
Iepriekš tika panākta vienošanās, ka pensionēšanās vecums tiks paaugstināts no 2016. gada, valdības sēdē atgādināja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns, paužot iebildumus par sagatavotajiem likuma Par valsts pensijām grozījumiem un solot diskusijas Saeimā. Jāatgādina, ka sabiedrībā jautājums par pensionēšanās vecuma ātrāku paaugstināšanu raisījis asas diskusijas, draudot pat ar referendumu rīkošanu.
DB jau rakstīja, ka pašlaik noteikto pensionēšanās vecumu - 62 gadus - plānots pakāpeniski paaugstināt, sākot ar 2014.gadu. Plānots, ka 2014. un 2015. gada 1. janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 65 gadu vecums. Pakāpeniskā pensionēšanās vecuma paaugstināšana skars cilvēkus, kuri dzimuši sākot no 1952. gada 1. janvāra.
Tāpat plānots celt pensionēšanās vecumu priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem, un tas skars tos cilvēkus, kuri dzimuši, sākot ar 1954. gadu. 2014. un 2015. gadā priekšlaicīgās pensionēšanās vecumu paredzēts paaugstināt par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016. gadu, ik gadu par pusgadu līdz 2020. gadā būs sasniegts 63 gadu vecums. Plānots arī noteikt tiesības pieprasīt vecuma pensiju priekšlaicīgi bez termiņa ierobežojuma. Vēl no 2014.gada paredzēts palielināt minimālo apdrošināšanas stāžu no 10 līdz 15 gadiem, bet no 2020.gada - līdz 20 gadiem. Vienlaikus paredzēts no 2014. gada pārcelt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām izmaksu avotu no sociālās apdrošināšanas budžeta uz pamatbudžetu.