2025. gadā Citadele uzrādīja spēcīgus finanšu rezultātus - pamatdarbības ienākumi sasniedza 221.5 miljonus eiro, bet neto peļņa no darbībām, kas turpinās sastādīja 84.7 miljonus eiro. Rekordaugsta aktīvu kvalitāte un stabila kapitāla bāze ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos, uzrādot 18 % pieaugumu gada laikā.

Spēcīgā biznesa dinamika veicināja divciparu portfeļa izaugsmi līdz 3.8 miljardiem eiro, savukārt digitālo produktu attīstība turpināja nodrošināt digitālo lietotāju skaita pieaugumu.

“Citadelei 2025. gads bija nozīmīgas un stabilas izaugsmes gads. Esmu lepna par komandas profesionalitāti un klientu uzticību, kas ļāva izsniegt 1.6 miljardus eiro jaunos aizdevumos mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Baltijā. Tas stiprināja Citadeles kā uzticama partnera lomu, reģionam nonākot atveseļošanās fāzē un atgūstot pārliecību. Rezultātā Citadeles kredītportfelis sasniedza rekordaugstu līmeni – 3.8 miljardus eiro, savukārt aktīvu kvalitāte uzlabojās un 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza vēsturiski zemāko 3. stadijas bruto kredītu īpatsvaru - 1.7 %.

2025. gada sākumā veiktais klientu apkalpošanas kvalitātes pētījums liecina, ka Latvijas banku sektors turpina demonstrēt augstu profesionalitāti un būtisku attīstību, īpaši izceļoties gan zvanu, gan klātienes apkalpošanā Baltijas mērogā.

Pētījumu veica viens no vadošajiem klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumu Eiropā – “Dive”.

Tā ietvaros Baltijas valstīs tika veikti 160 “slepenā klienta” zvani klientu atbalsta dienestiem un 160 klātienes vizītes banku apkalpošanas centros, vērtējot darbinieku profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēju izzināt klientu vajadzības un piedāvāt piemērotākos risinājumus.2025. gadā Latvija uzrāda ievērojamu izaugsmi zvanu apkalpošanā, sasniedzot 93,57%, kas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 88,40%. Tas apliecina mērķtiecīgu banku darbu, uzlabojot konsultāciju kvalitāti.

Arī klātienes apkalpošanā Latvijas bankas 2025. gadā saglabā ļoti augstu kvalitātes līmeni – 95,71%, kas pārsniedz 95% robežu. Rezultāti liecina par stabilu klientu apkalpošanas kultūru un augstiem servisa standartiem banku filiālēs. Līdera pozīciju Latvija saglabā banka Citadele gan klientu apkalpošana, gan zvanos iegūstot 100%. Otrajā vietā ierindojas SEB banka ar 99,50% vizītēs un 98,33% zvanu apkalpošanā, savukārt trešo vietu ieņem Luminor banka ar 94,11% vizītēs un 90,30% zvanu apkalpošanā.

Lords LB Asset Management pārvaldītais fonds Lords LB Baltic Green Fund (V) ir noslēdzis ilgtermiņa biroju telpu nomas līgumu ar Citadeles biznesa centra enkurnomnieku – banku Citadele, kas nozīmē, ka bankas galvenais birojs 10 500 kvadrātmetru platībā arī turpmāk atradīsies esošajā adresē – Republikas laukumā.

Šis ir lielākais biroju nomas darījums Rīgā, kas noslēgts pēdējo 12 mēnešu laikā.

“Ilgtermiņa sadarbības turpināšana ar banku Citadele apliecina savstarpējo uzticību, kopīgo redzējumu un augstos kvalitātes standartus, kurus ievērojam īpašumu pārvaldībā. Mēs augstu novērtējam bankas Citadele kā enkurnomnieka uzticību un lēmumu turpināt darbu savā galvenajā mītnē arī turpmākajos gados. Šis darījums ir būtisks apliecinājums Citadeles biznesa centra ilgtspējīgajai vērtībai, atrašanās vietas priekšrocībām un spējai nodrošināt mūsdienīgu augstas klases darba vidi,” norāda Lords LB Baltic Green Fund (V) fonda vadītāja Ieva Antanaitute-Genevičiene (Ieva Antanaitytė-Genevičienė).

Latvijas ekonomikā ir neizmantots potenciāls, kuru iespējams realizēt ar dažām valsts līmeņa reformām, kuras rastu tiešu atbalstu iedzīvotājos. Rezultāts - ap 13 tūkstošiem jaunu darbavietu un 136 miljoni papildu nodokļu ieņēmumos.

Pie šādiem secinājumiem nonākuši Bankas Citadele analītiķi, pētījot Centrālās statistikas pārvaldes datus, veicot iedzīvotāju aptauju un veicot savus aprēķinus.

Iedzīvotāju griba ir zināma

Bankas Citadele veiktās aptaujas dati (aptaujas izpildītājs Norstat) parāda, ka Latvijas iedzīvotāji apzinās, kas visvairāk nepieciešams ekonomikas izaugsmei. 21% iedzīvotāju par galveno nosacījumu izvirza nodokļu un normatīvā regulējuma reformu, bet 20% – birokrātijas mazināšanu. Kopumā tas nozīmē, ka 41% sabiedrības sagaida uzņēmējdarbībai draudzīgāku un prognozējamāku vidi, kas ļautu uzņēmumiem strādāt efektīvāk un paplašināt darbību Latvijā. Nodokļu reformas nepieciešamība, ko pauž sabiedrība, ir galvenā cilvēku rūpe, un te ir būtiski ņemt vērā faktu, ka tieši pārtikas inflācija veido galveno komponentu kopējā inflācijas izaugsmē. Proti, cilvēki skaidri redz saikni starp saviem tēriņiem ikdienā un nepieciešamajām izmaiņām. Nozīmīgi, ka sabiedrība ekonomiskās izaugsmes veicināšanai redz arī investīciju piesaisti infrastruktūrai, uzņēmējdarbības atbalstu, kas kopumā veido 24% no atbildēm. Visumā Bankas Citadele aptaujas rezultāti parāda, ka sabiedrība ir gatava reformām un vēlas līdzdarboties saprātīgu reformu realizācijā.

Latvijā visas sistēmiskās jeb kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas ir ārvalstu kapitāla komercbankas, tā sauktais lielais četrinieks - Swedbank, SEB banka, Citadele banka un Luminor banka. Pēc būtības nozīmīgākā finanšu sektora daļa valstī atrodas ārvalstu kapitāla kontrolē, turklāt redzam, ka pēdējo piecpadsmit gadu laikā šo banku aktīvu īpatsvars ir palielinājies no 54% līdz 83% no kopējiem banku aktīviem. Savukārt Baltijas mērogā redzam citu tendenci – finanšu pakalpojumu tirgū arvien sekmīgāk nostiprinās arī vietējā kapitāla spēlētāji: ARTEA banka Lietuvā (iepriekš Šiaulių banka), Igaunijā LHV banka un COOP banka.

Dienas Bizness ir uzsācis rakstu sēriju, kurā analizē finanšu pakalpojumu tirgus attīstību Latvijā. Iepriekšējā publikācijā (Latvijas ekonomikas neredzamā rokasbremze, Dienas Bizness 07.04.2026.) mēs parādījām, ka kreditēšanas apjomu ziņā Latvija no Lietuvas un Igaunijas atpaliek miljardos eiro, kas būtiski kavē valsts ekonomikas attīstību. Šajā rakstā pievērsīsimies tirgus struktūrai, analizējot tās dalībniekus un konkurenci starp tiem.

Vai eksistē sistēmiska problēma?

Ārvalstu kapitāla bankas pašas par sevi nav nekas slikts, tieši pretēji - tām ir pieejams plašāks kapitāls, uzkrāta pieredze dažādos tirgos, kā arī ir lielāka spēja pārvarēt krīzes. Tas sniedz finanšu sistēmai stabilitāti un drošību. Tomēr vienlaikus jāatzīst, ka kopumā kreditēšanas tempi pēdējos desmit gados Latvijā ir bijuši salīdzinoši gausi, kas lielā mērā ir kavējis arī valsts ekonomikas attīstību. Atgādināsim, ka Latvijā kopējais banku kredītportdelis, kreditējot uzņēmumus un mājsaimniecības, uz 2025. gada 30. jūniju bija 17,9 miljardi eiro.

Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

Citadele Leasing piešķīris 387 000 eiro finansējumu SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne” autoparka atjaunošanai.

Jaunais autoparks samazinās izmaksas un būtiski uzlabos darbinieku ikdienu, nodrošinot augstāku komfortu un drošību. Uzņēmums autoparka atjaunošanu īstenoja pakāpeniski – 2025. gadā ar Citadele Leasing finansējumu 298 000 eiro apmērā tika iegādātas 13 “Škoda Octavia” un “Škoda Fabia” automašīnas. Savukārt 2026. gada sākumā autoparks tika papildināts ar vairākiem “Octavia” un “Fabia” modeļiem, izmantojot papildu 89 000 eiro finansējumu. Visi transportlīdzekļi iegādāti sadarbībā ar autosalonu “Verte Auto”.

Izvēloties transportlīdzekļus tika ņemts vērā optimāls cenas un kvalitātes līdzsvars, kā arī kopējie ekspluatācijas izdevumi. “Uzņēmumā pamatā izmantojam dažāda veida vieglās automašīnas, jo produkcijas loģistiku nodrošina ārējās loģistikas kompānijas. Transportam ir būtiska loma, jo dzīvojam mobilā laikmetā – mūsu darbinieki ikdienā brauc uz darbu no dažādām Latvijas pilsētām, savukārt tirdzniecības pārstāvji regulāri apmeklē klientus visā valstī. Autoparka atjaunošana ir svarīgs solis, lai samazinātu izmaksas un nodrošinātu darbiniekiem drošākus, ērtākus un efektīvākus darba apstākļus. Automašīnās pavadām daudz laika un ir svarīgi, kā tur jūtamies,” saka SIA “Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne” valdes priekšsēdētājs Egils Immermanis.

Banka Citadele 2025. gadā piešķīra papildu 17 miljonu eiro finansējumu vienas no lielākajām piena pārstrādes grupām Baltijas valstīs – “Vilvi Group”, attīstībai Latvijā. Līdzekļi tika paredzēti ieguldījumiem jaunas siera ražotnes izveidē Bauskā.

Tas ir papildu finansējums projektam, kas paredz siera rūpnīcas būvniecību un aprīkošanu uzņēmuma “Baltic Dairy Board” teritorijā Bauskā. Pirms diviem gadiem Citadele šim projektam jau piešķīra 26,6 miljonus eiro.

Kopumā “Vilvi Group” jaunajās ražošanas jaudās investējusi vairāk nekā 60 miljonus eiro. Siera komerciālā ražošana jau ir uzsākta, un, attīstoties darbībai, tiks radītas vairāk nekā 100 darba vietas. Tā ir lielākā grupas investīcija tās 32 gadu pastāvēšanas vēsturē.

“Mēs priecājamies būt daļa no viena no lielākajiem piena nozares projektiem Baltijas valstīs. “Vilvi Group” ir mūsu stratēģiskais partneris, un šis finansējums apliecina mūsu apņemšanos atbalstīt ilgtspējīgu rūpniecības attīstību un inovācijas reģionā,” saka bankas Citadele valdes loceklis korporatīvo klientu apkalpošanas jautājumos Vaidas Žagūnis.

Baltijas banku vide šobrīd atrodas attīstības posmā, kur klientu paradumi un gaidas ir cieši saistītas ar inovācijām. Mūsdienu cilvēki dzīvo nepārtrauktā laika trūkumā, tāpēc bankai ir jābūt stabilam atbalstam, nevis šķērslim klientu ikdienas skrējienā.

Pakalpojumu simtprocentīga pieejamība lietotnē un internetbankā jau vairākus gadus ir standarts, kas iekļaujas klientu dzīves ritmā, piedāvājot arvien ērtākus un ātrākus risinājumus.Deviņi no desmit Citadeles klientiem izmanto mobilo lietotni. Mūsdienīga klientu pieredze ietver intuitīvas digitālās sistēmas, personalizētus, uz klienta vajadzībām orientētus piedāvājumus un cilvēcīgu attieksmi. Bankas mūsdienās ir daļa no globālās tehnoloģiju ekosistēmas, tāpēc finanšu sektora spēja attīstīties kļūst īpaši svarīga. Nepārtraukti investējot inovācijās, Citadele palīdz klientiem augt, pielāgoties pārmaiņām un droši plānot nākotni gan privātajā dzīvē, gan uzņēmējdarbībā.

Banka Citadele piešķīrusi 4,4 miljonu eiro aizdevumu SIA “Brands Only”. Lielākā daļa aizdevuma paredzēta uzņēmuma ikdienas darbības un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, savukārt atlikusī daļa tiks ieguldīta “A-BRANDS Cash & Carry” veikalu tīkla paplašināšanā.

Uzņēmuma biznesa modelis balstās uz starptautisku ikdienas patēriņa preču (FMCG) importu un plaša sortimenta pieejamību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.

“Mūsu prioritāte ir nodrošināt stabilus un pietiekamus preču krājumus, lai varētu ātri reaģēt uz tirgus iespējām un piedāvāt klientiem konkurētspējīgas cenas. Bankas Citadele piešķirtais finansējums ļauj elastīgāk veidot iepirkumus, strādāt ar lielākiem apjomiem, paplašināt sadarbību ar starptautiskajiem piegādātājiem un paātrināt veikalu tīkla attīstību. Tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju Baltijas ikdienas patēriņa preču tirgū un ļauj nodrošināt klientiem stabilu cenu piedāvājumu,” saka SIA “Brands Only” izpilddirektors Kristaps Sarma.

Banka Citadele Lauku atbalsta dienesta (LAD) projekta ietvaros piešķīrusi 930 000 eiro ģimenes uzņēmumam SIA “Very Berry” jauna ražošanas ceha būvniecībai un iekārtu iegādei dabisku gāzētu dzērienu “Fizzy drink” ražošanai.

Finansējums ļāvis veikt arī saldētavu paplašināšanu, dubultojot izejvielu uzglabāšanas kapacitāti.

Līdz šim uzņēmums ražoja tikai negāzētus dzērienus – 100 % dabiskas sulas, sīrupus, funkcionālos dzērienus*, sulas bērniem un morsus. Uzsākot projektu, uzņēmums ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) eksporta darbību plāna atbalstu veica pētījumu, lai izprastu patērētāju gaidas un garšas preferences. Tas ļāva precīzi attīstīt jauno produktu līniju, izmantojot 15 ogu šķirnes, kā arī citronus un apelsīnus, kas tiek iepirkti no bioloģiskajām saimniecībām Spānijā.

“Apmeklējot izstādes, pamanījām, ka mainās patērētāju uzvedība un pieaug gāzēto dzērienu pieprasījums, turklāt priekšroka tiek dota vieglākam iepakojumam. Stikls ir smags, bet dabīgas sulas nevar pildīt PET pudelēs vai tetrapakās, jo tas var ietekmēt produkta kvalitāti. Pāreja uz vieglāku iepakojumu bija plānota jau sen, taču tai bija nepieciešama jauna ražotne un iekārtas,” skaidro “Very Berry” mārketinga vadītāja Ilze Sauškina, piebilstot, ka arī eksporta tirgi pieprasa vieglāk transportējamu iepakojumu, jo tas ir lētāk.

Atbilstoši Latvijas Bankas prasībām "Swedbank", "SEB banka" un banka "Citadele" no nākamā gada paplašinās klātbūtni reģionos, savukārt "Luminor Bank" jau ir pietiekams apkalpošanas centru pārklājums valstī, noskaidroja aģentūra LETA.

Latvijas Banka 2024. gadā izdeva "Finanšu pakalpojumu sniegšanas klātienē noteikumus", kas paredz nodrošināt banku plašāku klātbūtni Latvijas reģionos. Tādējādi kredītiestādēm no nākamā gada būs jāstiprina klātbūtne vairāk nekā 10 novadu pašvaldību administratīvajos centros, un kopumā varētu būt aptuveni 20 jaunas klātienes pakalpojumu sniegšanas vietas.

"Swedbank" pārstāvis Jānis Krops aģentūrai LETA pauda, ka "Swedbank" strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atklātu bankas konsultāciju punktus. Pirmais šāds punkts kopš augusta beigām pilotprojekta formā ir izveidots Madonā.

Krops uzsvēra, ka šie punkti nav un nebūs filiāles. Klātienes konsultāciju punkti ir domāti, lai varētu palīdzēt klientiem ar padomu, sniedzot konsultācijas. Populārākie jautājumi, ar kuriem klienti vēršas, piemēram, Madonā, ir saistīti ar "Smart-ID" uzstādīšanu vai atjaunošanu, kodu kalkulatora nomaiņu, maksājumu karšu pasūtīšanu uz mājām un tamlīdzīgi. Tāpat atsevišķos gadījumos cilvēkus interesē arī citi bankas pakalpojumi, piemēram, pensiju uzkrājumi, finanšu pratība, ieteikumi, kā sevi pasargāt no krāpniekiem.

Latvijā bāzētais uzņēmums “Heavy Cranes” papildinājis tehnikas parku ar jaunu SANY ceļamkrānu. Tā iegādi, piešķirot 725 000 eiro, finansējusi banka Citadele. Šis solis stiprina uzņēmuma konkurētspēju un pozīcijas starp vadošajiem smagcelšanas pakalpojumu sniedzējiem Baltijā un Ziemeļeiropā.

SANY SAC2500E ceļamkrāna celtspēja ir 250 tonnas, un tas ir piemērots plašam smagcelšanas darbu spektram – ēku un tiltu konstrukciju montāžai, vēja turbīnu uzstādīšanai, industriālajiem projektiem, kā arī specializētiem darbiem pilsētvidē un ostās.

Šis ir jau trešais šāda tipa ceļamkrāns “Heavy Cranes” tehnikas parkā.

“Jaunā SANY SAC2500E ceļamkrāna iegāde būtiski paplašina mūsu iespējas nodrošināt klientiem elastīgus un uzticamus smagcelšanas risinājumus. Tas ir universāls celtņu modelis ar plašu pielietojumu, kas nosedz lielāko daļu tirgū pieprasīto darbu un ļauj mums efektīvi strādāt gan standarta projektos, gan tehniski sarežģītos un liela mēroga objektos,” saka “Heavy Cranes” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašuks.

2025. gada trešajā ceturksnī 27 % no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem piešķirti privātmāju iegādei, kas ir par 6 % vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, savukārt 73 % aizdevumu novirzīti dzīvokļu iegādei, liecina bankas Citadele dati.

Nekustamo īpašumu tirgus pakāpeniski stabilizējas – līdz gada beigām nav sagaidāmas būtiskas procentu likmju vai cenu svārstības.

Salīdzinot 2025. gada trešo ceturksni ar iepriekšējo, bankas Citadele dati liecina, ka nekustamo īpašumu kreditēšanā saglabājas augšupejoša pieprasījuma tendence – izsniegto aizdevumu apjoms pieaudzis par 9 %. Kredītņēmēji kļūst arvien drošāki, uzņemoties saistības. Arī turpmākajos mēnešos tirgū nav sagaidāmas būtiskas svārstības, nekustamo īpašumu tirgus turpinās attīstīties stabilā, bet mērenā tempā, saglabājot izdevīgus nosacījumus īpašuma iegādei.

“Arvien biežāk tiek noslēgti aizdevuma līgumi ar pircējiem, kuri iegādājas mājokļus projektos, kas vēl atrodas būvniecības stadijā, tādējādi veidojot stabilus un pievilcīgus nosacījumus gan attīstītājiem, gan investoriem. Šī tendence apliecina pircēju uzticību un gatavību uzņemties ilgtermiņa saistības vēl pirms mājokļa nodošanas ekspluatācijā, turklāt tā pakāpeniski atjaunojas pēc būtiska krituma 2022. un 2023. gadā,” skaidro Artis Zeiļa, bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts.

Lai gan Latvijā priekšlaicīga hipotekārā kredīta atmaksa nav masveidā izplatīta, daļa iedzīvotāju šo iespēju izmanto regulāri, īpaši laikā, kad pieaug EURIBOR. Būtiski lielākā daļa kredītņēmēju jeb vairāk nekā 90 % ikmēneša maksājumus veic saskaņā ar noteikto atmaksas grafiku, tomēr finansiāli aktīvākie klienti arvien biežāk izvēlas kredītu daļēji vai pilnībā dzēst pirms termiņa.

“Pēdējo divu līdz trīs gadu laikā interese par daļēju kredīta samazināšanu ir pieaugusi. Arvien biežāk klienti priekšlaicīgu atmaksu izmanto nevis tikai ikmēneša maksājuma samazināšanai, bet lai saīsinātu kredīta termiņu un mazinātu kopējo procentu slogu,” stāsta bankas Citadele mājokļu tirgus eksperts Artis Zeiļa.

Iedzīvotāji virs 35 gadu vecuma interesi par kredīta daļēju vai pilnīgu dzēšanu izrāda biežāk nekā jaunāki klienti, liecina bankas Citadele dati. Savukārt, tuvojoties 60 gadu slieksnim, cilvēki bieži vēlas savas saistības samazināt līdz minimumam. Ienākumu līmenis ne vienmēr ir noteicošais faktors, jo lielāki ienākumi bieži iet roku rokā ar lielākām saistībām, proti, klienti ar augstākiem ienākumiem nereti izvēlas arī dārgākus īpašumus un uzņemas lielākas saistības.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Latvijas ekonomikas mugurkauls ir pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi un mazie uzņēmumi, kas veido aptuveni 98% no visas valstī reģistrētās komercdarbības. Lai mazais bizness augtu un attīstītos, tam nepieciešams finansējums, ko sava riska profila vai izmēra dēļ šie uzņēmēji nereti nevar saņemt bankās. Šogad problēmai ir tapis risinājums – kreditēšanas uzņēmums Fidemio, kas apņēmies nodrošināt piekļuvi finansējumam mazajiem uzņēmējiem reģionos.

Par Fidemio plāniem un notiekošo tautsaimniecībā Dienas Bizness uzdeva jautājumus uzņēmuma dibinātājam un valdes loceklim Andrim Kezikam.

Kreditēšamas piedāvājumi nelieliem reģionāliem uzņēmumiem, lai arī retāk, bet ir atrodami. Pastāstiet par Fidemio, par piedāvājumu un ar ko tas atšķiras no tirgū jau atrodamā!

Fidemio ir šogad dibināts finanšu pakalpojumu sniedzējs, kura misija ir nodrošināt ātru, ērtu, saimnieciskās darbības vajadzībām atbilstošu finansējumu Latvijas mikrouzņēmumiem, mazajiem uzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Citiem vārdiem sakot, mēs strādājam, lai palīdzētu uzņēmējiem īstenot savas ieceres, nodrošinot piekļuvi naudai brīdī, kad tā ir nepieciešama. Jau no idejas pašiem pirmsākumiem pieņēmām lēmumu fokusēties uz reģioniem, jo mūsu biznesam pēc būtības ir duāla daba – mēs noteikti vēlamies būt veiksmīgi un pelnoši, tomēr tikpat ļoti vēlamies veicināt iekļaujošu finanšu vidi Latvijā, kur mazajiem uzņēmējiem reģionos ir līdzvērtīgas iespējas ar vidēji lieliem un lieliem uzņēmumiem pilsētās. Arī pats nāku no Valmieras, tāpēc cenšos vairāk atbalstīt Latvijas reģionus.

Nenoteiktība pasaules ekonomikā, ko veicina gan konflikts Tuvajos Austrumos, gan virkne lēmumu par ASV tarifiem, šogad varētu sabremzēt kreditēšanas pieaugumu, intervijā aģentūrai LETA prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists, ieguldījumu pārvaldīšanas sabiedrības "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.

Viņš atzina, ka pašlaik ne uzņēmumi, ne investori, ne iedzīvotāji nevar droši prognozēt, kas notiks nākotnē, un šāda ilgstoša nenoteiktības vide neveicina veselīgu attīstību.

"Katrs jaunais negatīvais satricinājums liek cilvēkiem piebremzēt, netērēt, atlikt lielos pirkumus, un tas neveicina izaugsmi ekonomikā. Līdzīgi ir arī uzņēmējiem. Domājot par lielākām investīcijām attīstībā, kredītiem, lai attīstītu savu ražošanu, šī nenoteiktība rada bažas, un tu domā, vai tiešām šobrīd ir īstais brīdis to darīt," sacīja Purgailis.

Viņš atgādināja, ka visās trijās Baltijas valstīs pēc lielā inflācijas lēciena, kuru izraisīja karš Ukrainā, pirktspēja ir būtiski uzlabojusies, bet tikai Lietuvā patēriņš ir audzis. Latvijā un Igaunijā patēriņa izmaiņas ir salīdzinoši nelielas un sākās tikai pagājušā gada vidū. Līdz tam bija stagnācija un gaidas "kas nu būs". Tādējādi mājsaimniecību noguldījumi bankās un uzkrājumi ir auguši diezgan strauji, un ir sajūta, ka patēriņš gaida, kad "izlauzties ārā", bet katra jaunā negatīvā ziņa to piebremzē.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Banka Citadele piešķīrusi vairāk nekā 9 miljonus eiro SIA “kWp 1” divu hibrīdo saules un bateriju parku izveidei Ogres un Limbažu novados.

Kopējās investīcijas projektā veido vairāk nekā 14 miljonus eiro. Finansējumam piesaistīta arī Attīstības finanšu institūcijas ALTUM garantija no ES fondu līdzekļiem, kas kalpoja kā aizdevuma nodrošinājums.

Projektu kopējā elektroenerģijas bateriju krātuves jauda ir 42 MWh, un tie ir starp lielākajiem šobrīd realizētajiem projektiem Latvijā. Abās elektrostacijās saražotā un uzkrātā enerģija spēj nodrošināt Ogres un Salacgrīvas mājsaimniecību un uzņēmumu vajadzības ar elektrību 12 līdz 24 stundas.

Elektroenerģiju uzkrājošās bateriju sistēmas (BESS) ir moderns risinājums elektroenerģijas uzkrāšanai un palīdz izlīdzināt tā dēvēto “pīles līkni” elektroenerģijas patēriņā. Tās ļauj uzkrāt pašu saražoto un tīklā par daudz saražoto elektroenerģiju, un izmantot to vēlāk, kad pieprasī-jums pārsniedz atjaunīgās elektroenerģijas ražošanu, piemēram, rīta un vakara stundās. Šī mūsdienīgā tehnoloģija, bez kuras vairs nav iedomājami moderni saules paneļu parki un insta-lācijas viedajām mājsaimniecībām, ļauj stabilizēt tīklu un palielināt neatkarību no elektroener-ģijas tirgus cenu svārstībām.

Eiropas Centrālā banka (ECB) 30.aprīlī pieņems lēmumu par bāzes procentu likmēm. Bankas Citadele vērtējumā ECB tuvākajā sanāksmē bāzes likmes nemainīs, un tās saglabāsies ap 2 % līmeni. Tam ir vairāki būtiski iemesli, kas liecina, ka šodienas lēmums nav tikai par inflāciju.

Pirmkārt, jāņem vērā, ka daļu darba ECB vietā jau ir paveicis tirgus. Lai gan pati centrālā banka kopš ģeopolitiskās spriedzes sākuma procentu likmes nav mainījusi, naudas cena jau ir pieaugusi. Trīs mēnešu EURIBOR kopš gada sākuma ir palielinājies no aptuveni 2 % līdz vairāk nekā 2,1 %. To ietekmējušas gan augstākas inflācijas gaidas, gan stingrāka ECB komunikācija. Citiem vārdiem sakot, aizdevumi jau ir kļuvuši nedaudz dārgāki – vēl pirms oficiāliem lēmumiem.

Otrs svarīgs faktors ir eirozonas ekonomikas cikla palēnināšanās. Vēl pavisam nesen bija vērojamas pirmās atkopšanās pazīmes pēc ilgstošas stagnācijas, taču ģeopolitiskie notikumi šo trajektoriju ir piebremzējuši. Eiropas Komisijas ekonomisko novērtējumu rādītājs aprīlī samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš pandēmijas perioda, un patērētāju uzticība ievērojami vājinās. Tas liecina, ka ekonomika atkal zaudē tempu – un tieši tas ierobežo ECB iespējas agresīvi paaugstināt procentu likmes.

VAS “Latvijas Pasts” turpmāk klātienes klientu apkalpošanas vietās konsultēs par 2. pensiju līmeņa plāniem un to pārvaldīšanas iespējām. Uzņēmums iedzīvotājiem nodrošinās detalizētu informāciju sadarbībā ar bankas Citadele meitasuzņēmumu “CBL Asset Management”.

Visos “Latvijas Pasta” klientu centros un klientu apkalpošanas punktos būs pieejama informācija par 2. pensiju līmeņa darbības principiem, uzkrājuma veidošanu un pārvaldīšanas iespējām. Iedzīvotāji varēs arī saņemt praktisku palīdzību, ja vēlēsies mainīt savu pensiju plāna pārvaldītāju.

Šādas iniciatīvas mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi un rosināt iedzīvotājus regulāri sekot līdzi saviem uzkrājumiem.

Sadarbība būtiski paplašinās piekļuvi informācijai par pensiju 2. līmeni visā Latvijā – “Latvijas Pasta” klātienes klientu apkalpošanas vietās, nodrošinot iespēju saņemt konsultācijas arī tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav bankas filiāļu un kuri ikdienā retāk izmanto digitālos risinājumus.

Darba snieguma pārrunas daudziem darba ņēmējiem nozīmē vienu sarunu gadā ar vadītāju, kurā tiek pārrunāts aizvadītais periods un saņemts vērtējums. Taču vai viena saruna spēj uzlabot darbinieka sniegumu un veicina attīstību? Arvien vairāk organizāciju no kontroles mehānisma pāriet uz pastāvīgu sarunu modeli, kas balstīts uzticēšanās kultūrā. Kāpēc šīs pārmaiņas ir nozīmīgas gan darba devējam, gan darba ņēmējam?

Gada pārrunas nav efektīvas

Darba snieguma vadības process organizācijās ir atšķirīgs. Dažviet tas ir neformāls un balstās vadītāja subjektīvā vērtējumā, citviet – strukturēta sistēma ar skaidri definētiem kvantitatīviem un kvalitatīviem mērķiem gan komandas, gan individuālā līmenī: klientu piesaiste, finanšu rādītāji, sadarbības kvalitāte, iesaiste procesu uzlabošanā utml. Arī šo sarunu mērķi var būt dažādi – tās var būt saistītas ar darbinieka atalgojuma pārskatīšanu, prēmijām vai izaugsmes iespējām. Tomēr pērn veiktās “Kantar” aptaujas dati rāda, ka vairāk nekā 30 % darba ņēmēju uzskata – darba snieguma pārrunas nav jēgpilnas un efektīvas, un šis skaitlis gada laikā ir pieaudzis. Tas liecina, ka darbiniekiem ir būtiska vērtēšanas procesa kvalitāte.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.