Jaunākais izdevums

Būvmateriālu cenu kāpums ietekmējis darījumus ar privātmājām - hipotekārā kredīta ņēmējiem parādās grūtības iekļauties plānotajās būvniecības izmaksās.

Savukārt, izvēloties pirkt gatavu māju, pieprasītākajos rajonos jau vērojama tendence pirkuma summai pārsniegt īpašuma vērtību, liecina bankas Citadele informācija par hipotekārajiem kredītiem.

Būvmateriālu cenu kāpums ir ietekmējis privātmāju būvniecībai pirms izmaksu pieauguma izsniegtos aizdevumus, palielinot pašu klientu ieguldījumu. Pagaidām tas ietekmējis nelielu daļu hipotekārā kredīta ņēmēju, savukārt vislielākās grūtības iekļauties plānotajās izmaksās un iesniegtajās tāmēs varētu būt kredītņēmējiem, kas aizdevumus mājas būvniecībai saņēma pagājušā gada rudenī un nogalē, un būvniecības pasūtījumus neveica par tā laika cenām.

“Pusgads var paiet pat bez reālas būvniecības uzsākšanas, tāpēc ir gadījumi, ka klienti vēl nav paspējuši uzsākt būvniecību, un, redzot izmaksu kāpumu, ir divi scenāriji. Pirmais - palielina paši savu ieguldījumu un nosedz izmaksu pieaugumu, vai otrs - aptur būvniecību. Šādi gadījumi ir, bet tie pagaidām nav masveidā, un, iespējams, rudenī būvmateriālu tirgū cenas kompensēsies, tomēr nav garantijas, ka pēc laika būvēt būs lētāk vai izdosies iekļauties iepriekš plānotajā tāmē. Gan būvējot, gan pērkot privātmāju šobrīd ir patiešām būtiski novērtēt, vai naudas summa, kas tajā tiks ieguldīta, atbildīs mājas tirgus vērtībai,” norāda bankas Citadele privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Jānis Mūrnieks.

Piešķirot aizdevumu gan mājas būvniecībai, gan pirkšanai bankas vērtē īpašuma tirgus vērtību – būvniecības gadījumā tirgus vērtību, pabeidzot projektu, un esošās tirgus cenas jau gatavas mājas gadījumā.

Būvniecības izmaksu kāpums jeb tāmes palielinājums nav tiešā veidā saistīts ar tirgus vērtējumu. Izmaksas, lai uzbūvētu, var palielināties, bet paša īpašuma vērtība tik strauji neaug. Piemēram, ja sākotnēji plānoto 100 tūkstošu eiro vietā mājas būvniecība cenu kāpuma ietekmē izmaksā 120 tūkstošus eiro, tās nenozīmē, ka mājas vērtība būs 120 tūkstoši eiro. Iespējams, nākotnē tirgus vērtība šīs papildus izmaksas panāks un tāda būs mājas cena, bet reālās izmaksas uzreiz neatspoguļojas tirgus vērtībā. Var būt arī tā, ka tirgus vērtība nepalielinās līdz ieguldītajai summai.

“Nereti, redzot izmaksu pieaugumu, cilvēki pārdomā un būvniecības vietā izvēlas pirkt jau gatavu māju, tomēr piedāvājums nav liels, un jau hipotekāro kredītu pieprasījumos redzam darījumus, kuros mājas pirkuma summa ir lielāka par tās vērtību. Katru gadījumu izskatām individuāli, tomēr jāņem vērā, ka banka nevar ignorēt faktu, ka pirkums ir augstāks par vērtību. Visticamākais, ka šādā gadījumā būs lielāks paša ieguldījums. Vēloties izvairīties no būvniecības izmaksu kāpuma, jāizvērtē, jo varbūt pat ar visu cenu pieaugumu izdevīgāk ir uzbūvēt māju, kādu patiešām vēlas, nevis pirkt citu vajadzībām būvētu gatavu māju virs tirgus vērtības,” saka J.Mūrnieks.

Runājot par to, vai banka var palielināt aizdevumu, ja kāpušas izmaksas, eksperts norāda, ka katrs šāds gadījums tiek izskatīts individuāli, jo būtisks ir gan aizdevuma apmērs, gan tirgus vērtība, gan paša klienta sākotnējais ieguldījums. Ja tāmes palielinājums ir proporcionāls tirgus novērtējumam, banka var nosegt daļu no nepieciešamajām papildus izmaksām, tomēr jebkurā gadījumā jārēķinās, ka pieaugs arī paša klienta ieguldījums. Ja klientam sākotnēji bija liels paša ieguldījums, piemēram, 40 % no tāmes, un nepieciešams papildus finansējums, banka apstiprinās palielinājumu. Savukārt, jo mazāks paša sākotnējais ieguldījums, jo vairāk jārēķinās, ka papildus neparedzētās izmaksas būs jāsedz pašiem.

Savukārt, runājot par to, vai mājas būvniecību var iesaldēt, bankā norāda, ka ir ļoti svarīgi, kurā būvniecības posmā projekts atrodas, jo jāņem vērā, ka ne visi posmi būvniecībā ir labi iesaldējami. Ir posmi, kuros var stāvēt gadu, bet ir posmi, kuros tas nav vēlams, tāpēc, ja tiek domāts par projekta iesaldēšanu, noteikti jākonsultējas ar būvniecības profesionāļiem. Piemēram, ja karkass ir uzbūvēts, bet māja nav stadijā, lai gadu var stāvēt, nebojājot tās konstrukcijas, pārtraukt būvniecību nav labākais risinājums.

Jāņem vērā, ka, izsniedzot aizdevumu būvniecībai, ir noteikts arī termiņš, kādā māja jānodod ekspluatācijā. Ja rodas nepieciešamība projektu iesaldēt, banka katru gadījumu vērtē individuāli. Piemēram, ja klients ir sācis projektu un pirmo posmu realizējis par savu naudu, un banka vēl nav veikusi savas izmaksas, projektu var iesaldēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izaicinājumu vadīt būvuzņēmumu šodien pielīdzina sarežģītai šaha spēlei

Jānis Goldbergs, 06.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Saeimas līmenī parādījušies pirmie brīdinājumi par būvniecības nozares pārkaršanu: materiālu cenas turpina augt, palielinājusies konkurence publiskajos iepirkumos, Konkurences padome uzlikusi sodus virknei lielāko būvkompāniju, turot aizdomās par dalību kartelī.

Šajā situācijā šā gada vasarā SIA Arčers vadību pārņēma Kārlis Balgalvis. Viņam arī Dienas Biznesa jautājumi par izaicinājumu kokteili būvuzņēmuma vadītājam.

Fragments no intervijas

Arčers kā uzņēmums Latvijā ir no 1992. gada. Šā gada vasarā mainījusies patiesā labuma guvēju struktūra, protams, arī uzņēmuma valde. Un tomēr es lūgšu atgādināt redzamākos Arčera celtos objektus?

Es fokusējos uz nākotni un visu uzņēmuma vēsturi sīkumos neesmu iepazinis, tomēr lielākos objektus zina jebkurš profesionālis nozarē. Piemēram, Latvijas Valsts mežu birojs Pārdaugavā, Rīgas Doma baznīcas torņa renovācija, Rēzeknes GORS, Stopiņu kultūras nams...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā apstākļu pasliktināšanās prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrotu vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu, uzsver uzņēmēji.

Pilnībā vēl nebeidzoties Covi-19 pandēmijas izraisītās krīzes ietekmei uz ekonomiku, tostarp būvniecību, nozari satricinājusi nākamā, ko izraisījusi Krievijas agresija Ukrainā, kas būtiski saasinājusi gan būvniecības materiālu deficītu, gan veicinājusi cenu pieaugumu atsevišķiem materiāliem no 20 līdz pat 200%. Apzinoties, ka jau pandēmijas laikā piedzīvotie zaudējumi vairs neļaus pārdzīvot šo daudz lielāko krīzi, būvnieki aicina valsti nekavējoties iesaistīties un palīdzēt rast risinājumus, lai nepieļautu nozares sabrukumu.

Jārīkojas kopīgi

"Pēdējo dienu laikā esošās materiālu piegādes ķēdes ir pārtrauktas, kā arī iztrūkstot ievērojamam daudzumam būvniecībā izmantojamo materiālu – metāla, koksnes, polimēru, siltumizolācijas materiālu -, būtiski palielinājušās to cenas. Turklāt, vairāku būvmateriālu, piemēram, cementa izmaksas dēļ energoresursu cenu straujā kāpuma sankciju un karadarbības dēļ augušas par vairākiem desmitiem procentu," vēstulē ekonomikas un finanšu ministriem norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerība (LBP), rosinot valdību krīzes situāciju risināt ar vairākiem instrumentiem, tostarp īstenojot cenu indeksāciju gan nākotnes, gan arī esošajos līgumos (sākot no 24. februāra), kā arī pagarināt līguma izpildes termiņus, nepiemērojot līgumsodus par kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cenu pieaugums būvniecībā nav galvenais inflācijas dzinulis

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centieni rast labākos risinājumus pandēmijas seku novēršanai būtu jābalsta precīzā analīzē un datos balstītā informācijā.

Tāpēc izbrīnu raisa ekonomistes Innas Šteinbukas paustais intervijā Latvijas Radio, ka būvniecība pašlaik ir "inflācijas perēklis", un tādēļ būtu jālemj par kādu projektu apturēšanu.

Cenu kāpuma mazināšanai jāvērtē iespēja apturēt atsevišķus būvniecības projektus 

Cenu kāpuma mazināšanai būtu jāvērtē iespēja uz laiku apturēt atsevišķus valsts finansētos...

Saprotams, ka Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei ar tās vadītāju priekšgalā ir jāreaģē uz faktu, ka valsts budžeta deficīts pieaug, tajā pašā laikā nemainīgi un jau ilgstoši liktais uzsvars uz to, ka tieši būvniecības nozare ietekmē inflāciju, rada maldīgu priekšstatu.

Inflācija ir globāla un, ja runā par cenu pieaugumu būvniecībā, tad to arī ietekmē globāli apstākļi. Minēšu tikai dažus no tiem: pandēmijas ietekmē radušies pārrāvumi ražošanas ķēdēs, straujš globāls pieprasījums pēc izejvielām un būvmateriāliem ASV un Ķīnas tirgos, klimata un ģeopolitiskās krīzes, energoresursu, transporta cenu kāpums, vietējo būvmateriālu kā metāla un koka pieejamība saistībā ar eksporta apjomu kāpumu, kā arī vidējā atalgojuma pieaugums, jaunu standartu attīstība energoefektivitātes un zaļās būvniecības virzienā, vispārējā inflācija un resursu pieejamība Latvijas tirgū.

Saprotams ir arī satraukums par nozares pārkaršanas riskiem, tomēr Būvniecības nozares ekspertu un Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā* norādīts, ka periodā no 2022. – 2024. gadam būvniecības pārkaršanas risks ir vidējs. Lai to minimizētu nepietiek tikai ar monitoringu, nepieciešamas arī mērķtiecīgas darbības gan no valsts pārvaldes, gan nozares puses, pirmkārt, jau veidojot dialogu un meklējot ceļus kā ieviest jēgpilnus risinājumus. Un tādi patiešām pastāv.

Līdz ar to lielākā problēma būvniecībā nav inflācija, bet gan pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvarošana. Tā vietā, lai apturētu projektus, būtu jādomā par ticamu prognozi, cik daudz publisko investīciju iepludinās ekonomikā šogad un nākamgad. Ja Ekonomikas ministrija monitorē apjomu un cenas, tad publisko investīciju prognožu izveide un uzturēšana būtu jāuzņemas Finanšu ministrijai.

Investīcijas būvniecībā nenozīmē, runājot ekonomistes vārdiem, "naudu vienkārši ierakt betonā". Līdz ar ieguldījumiem šajā nozarē, tiek veicināta ekonomiskā aktivitāte arī saistītajās jomās, piemēram, dažādu pakalpojumu nodrošināšanā. Ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Pasūtījumu apjoma pieaugums būvniecībā ir mērens – vidēji 7 līdz 8% gadā. Turklāt jāņem vērā, it sevišķi konkurencē ar kaimiņvalstīm, ka Latvija jau šobrīd būtiski atpaliek iekšzemes kopprodukta izaugsmes ziņā. Bremzējot investīcijas būvniecībā, plaisa tikai pieaugs.

Papildus tam, ka šobrīd joprojām nav precīzu prognožu par publisko investīciju apjomu, jau par vienu gadu kavējas Eiropas Savienības jaunā plānošanas perioda un Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM/RRF) fondu ieviešana. Būvniecības nozare jau iepriekš ir norādījusi, ka stabilai nozares attīstībai ir nepieciešama vienmērīga plānoto līdzekļu un resursu izmantošana, lai izvairītos no "sastrēgumiem" un būvniecības apjoma pārāk straujas palielināšanās īsā laika periodā.

Tā vietā, lai vienkārši samazinātu publisko pieprasījumu, t.i., radītu pārrāvumu, aicinām valsts pārvaldi izmantot vairākus efektīvus risinājumus: samazināt plānoto būves platību, tilpumu, izstrādāt un piemērot būvmateriālu cenu indeksāciju, pagarināt esošos līgumus, ieviest kvalitatīvākās kontroltāmes, izmantot tipveida projektus un veicināt standartizētu risinājumu ražošanu Latvijā.

Jau šobrīd jāveido risinājumi esošā darbaspēka noturēšanai un piesaistei. Jāvērtē, kā veidot labvēlīgākus nosacījumus regulētai īstermiņa darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, vienlaikus veicot investīcijas tautsaimniecībā, bet par saprātīgām būvniecības cenām.

*Pētījums par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025. | ID Nr. EM 2021/15 | Noslēguma ziņojums | Pieejams: https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar “MiTek Baltic” 23. martā organizē tiešsaistes konferenci nozares profesionāļiem “Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi”.

Koka kā būvniecības materiāla konkurētspēja nepārtraukti pieaug, to apliecina gan tehnoloģiskās iespējas, gan vispārējā nepieciešamība rast klimatneitralitāti veicinošus risinājumus.

Kamēr citās valstīs koks kā atjaunīgais dabas resurss, viens no ilgtspējīgākajiem materiāliem, kura pielietošana ir teju neierobežota, tiek plaši izmantots pilsētapbūvē, Latvijā par koka būvniecības priekšrocībām ir tikai aptuvens priekšstats. Lielākā daļa no koka saražotās produkcijas tiek eksportēta uz citām valstīm, kur koka būvniecība ir augstu novērtēta.

Kā Latvijā veicināt koksnes materiālu izmantošanu ēku būvniecībā? Vai nākotnē šī nozare varētu ieņemt nozīmīgu daļu no kopējās Latvijas tautsaimniecības attīstības? Cik informēta ir sabiedrība par koka ēku ilgtspējību un ko valsts no savas puses var darīt, lai apgūtu nozares potenciālu, īpaši, ja raugās no klimatneitralitātes rakursa?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki prasa situāciju un apstākļus, kas būvniecībā izveidosies pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu, atzīt par force majeure, teikts Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) izplatītajā paziņojumā.

LBA norāda, ka spēkā esošie līgumi, kurus patlaban izpilda būvnieki, ir iepriekš noslēgti, nezinot un nevarot paredzēt prasību pēc 15.decembra saskaņā ar valdības rīkojumu nepielaist pie darba būvniecībā darbiniekus bez sadarbspējīga sertifikāta.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” valdība noteikusi, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, kuri pilda darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Līdz ar to arī būvniecības nozares darbiniekus, kuriem nav sadarbspējīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta, nevarēs nodarbināt būvobjektā.

Asociācija norāda, ka vakcinācijas līmenis būvniecības uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs – ir uzņēmumi, kuros ir vakcinēti visi darbinieki, un ir arī uzņēmumi, kuros vakcinēto darbinieku skaits ir zem 20%. Vidējais vakcinācijas līmenis būvkompānijās ir 70-75%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) un vairākas valsts pārvaldes iestādes, nevalstiskās organizācijas un valsts kapitālsabiedrības šodien parakstīs sadarbības memorandu par koka izmantošanas būvniecībā veicināšanu, informē EM.

Puses vienojušās par kopīgu sadarbību, lai veicinātu koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu un izmantošanu būvniecībā, sekmējot ilgtspējīgu būvniecību un Latvijas ekonomikas izaugsmi.

"Latvijai ir svarīgi celt kompetenci un kapacitāti gan koka izmantošanai būvniecībā, gan koka būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanā, lai nezaudētu konkurētspēju gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Tāpēc ir jārada nosacījumi, lai būtu vienlīdzīgas vai labākas iespējas būvniecībā izmantot ilgtspējīgus un videi draudzīgākus būvmateriālus," norādīja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

EM uzsvēra, ka būvniecības nozarei Latvijā ir būtiska loma tautsaimniecības izaugsmē, jo tā ir viena no lielākajām nozarēm pēc materiālu patēriņa. Līdz ar to būvniecības nozarei, palielinot pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem būvmateriāliem un būvizstrādājumiem, kas ražoti no vietējiem atjaunojamiem dabas resursiem, ir iespēja veicināt šo būvmateriālu un būvizstrādājumu ražošanas attīstību Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas dzīvi privātmājā, nevis dzīvoklī. Pandēmijas ietekmē šī tendence šobrīd aktuāla daudzviet pasaulē. Taču Latvijā to vēl vairāk veicina fakts, ka privātmāju cenas nereti ir ļoti līdzīgas plašu dzīvokļu cenai Rīgā.

Swedbank dati rāda, ka šogad, salīdzinot ar pirms-pandēmijas laiku 2019.gadā, pieprasījums pēc finansējuma privātmāju būvniecībai pieaudzis pat uz pusi. Turklāt zīmīgi, ka iedzīvotāji arvien vairāk dod priekšroku ne tikai Pierīgai, bet arī reģioniem.

Raugoties uz pērno gadu, Swedbank dati rāda, ka 56% no visiem hipotekārajiem kredītiem mājokļa būvniecībai vai remontam izsniegti Pierīgā, savukārt reģionos un citās pilsētās – 34%, kas ir par septiņiem procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā.

Darījumi ar jau gatavām privātmājām arī pārsvarā notiek Pierīgā (48%) un reģionos un citās pilsētās (42%). Rīgā atbilstoši pilsētas plānojumam un iespējām vairāk dominē dzīvokļu iegāde (96% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem), un privātmāju būvniecība bija aktuāla vien retajam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Dzīvoklis kā investīcija: vērtība augs, bet īpašumam jāatbilst šodienas prasībām

Mārtiņš Kusiņš, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital Latvia valdes loceklis un izpilddirektors, 03.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārds "inflācija" varētu kļūt par vienu no visbiežāk izmantotajiem vārdiem 2022. gadā, ja vien kāds veidotu šādu "vārdu topu."

Cenas bija sākušas manāmi kāpt jau pirms 24. februāra, taču tās burtiski palēcās pēc 24. februāra, kad pandēmijas laika problēmām ar piegāžu ķēdēm nāca klāt jauni izaicinājumi – problēmas ar būvmateriālu, energoresursu, minerālmēslu un izejvielu pieejamību Krievijas uzsāktā kara dēļ. Cenas šodien aug pilnīgi visam, un šādos apstākļos cilvēki aktīvi meklē veidus, lai pasargātu savus uzkrājumus no vērtības samazināšanās. Par vienu no vērtīgākajiem ieguldījumiem neapšaubāmi uzskatāms kvalitatīvs nekustamais īpašums, kas atbilst šodienas pieprasījuma tendencēm.

Cenu kāpuma faktors

Ko tas nozīmē cilvēkam, kura rīcībā ir uzkrājumi un vajadzība, piemēram, pēc lielāka dzīvokļa vai privātmājas? Pirmkārt, ir jāapzinās, ka interese par jauna vai lietota (bet – kvalitatīva) īpašuma iegādi ir pieaugoša, un nekustamā īpašuma tirgus ir t.s. pārdevēju fāzē. Proti, ja kāds piedāvā kvalitatīvu īpašumu perspektīvā vietā, pircēji pēc tā stājas rindā. Tātad, būs jāiegulda lielākas pūles sev piemērota īpašuma atrašanā, jo piedāvājums Rīgā un Pierīgā ir mazs. Pēc nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Colliers datiem Rīgā šī gada martā jaunajos projektos pārdošanā bija pieejami nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļu, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā gadu iepriekš. Arī par mūsu attīstīto daudzdzīvokļu ēku River Breeze Residence Klīversalā, Rīgā pēdējā laikā novērojam pieaugošu pircēju interesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 11 % no visiem celtniecības darījumiem šī gada deviņos mēnešos ir bijuši hipotekārie kredīti privātmāju būvniecībai tieši Rīgas teritorijā, liecina Luminor bankas dati.

Pieprasītākās vietas mājas būvniecībai reģionos – Ventspils, Tukuma un Cēsu novadi.

Kā liecina Luminor bankas dati, šā gada deviņos mēnešos māju būvniecībai pieprasīto kredītu apjoms ir pieaudzis par 30%, savukārt šim mērķim izsniegtā vidējā kredīta summa nav būtiski mainījusies salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas skaidrojams ar klientu izvēli celt mazāku mājokli būvniecības izmaksu pieauguma dēļ - iekštelpu apjoms šogad samazinājies par aptuveni 10 kvadrātmetriem, sasniedzot 160 kvadrātmetrus. Nemainīgi pirmo vietu pieprasījumā pēc mājas būvniecības vietas saglabā teritorijas Rīgā un Pierīgā, turklāt iedzīvotāju pieaugošā interese par zemes iegādi rada arī spiedienu uz īpašumu pieejamību un to cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pieprasījums pēc jauna mājokļa aug, tirgus pielāgojas cilvēku vēlmēm

Māris Opincāns, SEB Privātpersonu konsultācijas centra vadītājs, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunu dzīvokļu namu un privātmāju būvniecība ilgu laiku ir bijis viens no ekonomikas un sabiedrības attīstības raksturlielumiem. Ja projektē, būvē un pērk jaunus mājokļus, tātad cilvēkiem ir ticība rītdienai un lielākiem ienākumiem, bet attīstītājiem ir ticība tam, ka pārtikušu cilvēku skaits pieaugs.

Rīgas salīdzināšanā ar Tallinu un Viļņu tieši mājokļu un biroju skaits bija kļuvis par pierādījumu tam, ka mūsu ekonomika attīstās mazliet gausāk. Šogad “mājokļu jautājumā” ir ienākušas divas nozīmīgas novitātes, kas ir mainījušas ierasto skatu: sen nepieredzēts cenu kāpums un neskaidrība par rītdienu. Abu šo faktoru ietekme ir un būs jūtama, taču vienlaikus ir laba ziņa – mājokļu projektēšana, būvēšana, iegāde un finansēšana turpinās un turpināsies.

Piedāvājums mazāks, bet finansēšanā šogad plus 14%

Viens no vadošajiem nekustamo īpašumu tirgus pētniekiem Colliers International pirms neilga laika publiskoja informāciju, ka jaunajos projektos pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā ir sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējo desmit gadu laikā . Runa bija par aptuveni 1100 pieejamiem gataviem dzīvokļiem un vēl dažiem tūkstošiem būvniecībā esošu dzīvokļu, no kuriem lielākā daļa ir vai nu rezervēti vai pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ilgtspējīgas būvniecības konkursam pieteiktās ēkas un projekti

Db.lv, 16.08.2021

Nominācija: Ēkas. Atjaunotā Kocēnu muiža, kur šobrīd atrodas pamatskola. Atjaunošana notikusi pirms gandrīz 10 gadiem, bet vizuālā estētika un funkcionalitāte saglabājusi sākotnējo spožumu. Fasādes atjaunošanā izmantots CAPAROL produkts Sylitol Finish, kas apliecinājis, ka noturību nav ietekmējis ne laiks, laika apstākļi.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā kā vienīgajā no Baltijas valstīm tiek organizēts ilgtspējīgai būvniecībai, arhitektūrai un dizainam veltītais konkurss Ilgtspējība arhitektūrā, būvniecībā, dizainā 2020, kurā arī šogad ir pieteikti nozīmīgi objekti, projekti un dizaina idejas, kuras vērtē starptautiska žūrija.

Nākamgad konkurss tiks paplašināts un tajā tiks aicināti piedalīties Lietuvas un Igaunijas vērtīgākie objekti, tā popularizējot ilgtspējas ideju iemiesošanu objektos un dizainā Baltijas kontekstā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Konkursa mērķis ir popularizēt esošus un nākotnes objektus un idejas, kuru sākotnējā vērtība ilgtermiņā nemazinās, kuru funkcionalitāte un struktūra ir vērsta uz nevainojamu kalpošanu sabiedrības labā desmitiem gadu vai arī ir veikta pārdomāta esošu objektu atjaunošana. Tāpat vērtīgas ir privātmājas, kuru projektu konceptā iestrādāti ne vien ilgtspējīgi materiāli, bet arī rūpīgi izkalkulēti kvalitatīvi risinājumi ēkas uzturēšanai, pietuvinot tos pēc iespējas zemām izmaksām ekspluatācijas laikā. Ilgtspējības principu ievērošana rada nozīmīgu ekonomisko izdevīgumu, ko atzinušas valsts institūcijas un vērienīgu objektu pasūtītāji visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Liepājas enerģija" dalībnieku sapulcē apstiprināts uzņēmuma 2021.gada pārskats, lemjot pagājušā gada peļņu 1,39 miljonus eiro novirzīt jaunas biomasas katlu mājas būvniecībai Liepājā, informēja uzņēmuma pārstāve Zane Ģirne.

Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā dabasgāzes cenas straujo kāpumu, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas būtiski ietekmē energoresursu cenas un, iespējams, ietekmēs arī turpmāku pieejamību. Katlumājas būvniecība par 3,5% samazinās kopējo gāzes patēriņu, kura īpatsvars kurināmajā 2021.gadā bija 24%.

Uzņēmuma "Liepājas enerģija" valdes priekšsēdētājs Jānis Jansons uzsver, ka jaunas biomasas katlu mājas būvniecība ir nepieciešama, un tai ir būtiska nozīme uzņēmuma turpmākās saimnieciskās darbības nodrošināšanai, stabilitātei, ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas saglabāšanai. Ar jauno katlu māju paredzēts ievērojami palielināt to centralizētās siltumapgādes klientu daudzumu, kas saņems no vietēja un atjaunīgā kurināmā ražotu siltumenerģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko nebanku finansētājiem nesīs 2022. gads

Arnis Blūmfelds, “ERST Finance” izpilddirektors, 28.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā citas nozares Latvijā un pasaulē, arī nebanku finansētāji 2021. gadu aizvadīja pandēmijas zīmē.

Ja vēl 2021. gada sākumā nozarē bija vērojama piesardzīgāka pieeja, tad jau kopš pavasara izaugsme turpinājās straujākiem soļiem. Mainīgajos laikos, kad bija visai grūti paļauties uz ilgtermiņa prognozēm, sekmīgāki un veiksmīgāki izrādījās tie uzņēmumi, kas nenobijās un bija gatavi drosmīgiem lēmumiem – uzņemties lielāku risku, ātri pieņemt lēmumus un mainīt tos, ja nepieciešams. Nebanku finansētāju nozarē spēja darboties ātri un fleksibli ir viens no izšķirošajiem faktoriem, ko cenšamies izmantot maksimāli efektīvi.

2021. gada ekonomikas izaugsmes prognozes pērn tika pārskatītas un precizētas vairākkārt, mainoties gan epidemioloģiskajai situācijai, gan gada otrajā pusē sākoties straujam energoresursu cenu pieaugumam un inflācijas kāpumam. Gada vidus ļoti optimistiskās prognozes decembrī nomainīja jau piesardzīgākas, un sagaidāms, ka 2021. gadu būsim beiguši ar 4,6% ekonomikas izaugsmi*.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgts līgums par Ķekavas apvedceļa izbūvi, kas ir Baltijas valstīs pirmais vērienīgais publiskās un privātās partnerības (PPP) projekts ceļu būvniecībā, kas tiks īstenots pēc “projektēt–būvēt –finansēt –uzturēt” modeļa.

Šis ir arī pirmais projekts Baltijas valstīs, kuram Eiropas Statistikas birojs (Eurostat) ir sniedzis viedokli, ka projekta aktīvi tiek uzskaitīti privātā partnera aktīvu bilancē, neradot nevēlamu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Atbilstoši Ķekavas apvedceļa PPP iepirkuma rezultātiem bruto pieejamības maksājuma kopsumma bija 265 729 046,65 eiro (bez PVN). Taču PPP līguma slēgšanas brīdī tā tika precizēta, veicot pārrēķinu atbilstoši iepirkuma nolikumā noteiktajai procedūrai, tostarp atbilstoši PPP līguma slēgšanas brīdī spēkā esošajai starpbanku aizņemšanās likmei (Euribor) un procentu mijmaiņas darījumu likmei (angļu val. – interest rate swap). Tā rezultātā bruto pieejamības maksājuma kopsumma samazinājās par 15 miljoniem eiro un būs 250 132 500 (bez PVN). Šī summa tiks sadalīta ceturkšņu maksājumos un izmaksāta privātajam partnerim 20 gadu laikā pēc tam, kad Ķekavas apvedceļš kļūs pieejams satiksmei, attiecīgi gada griezumā bruto pieejamības maksājuma summa būs 12 528 513 eiro (12,53 milj) (bez PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozarei 2021.gads iesācies ar izaugsmes mazināšanos. Būvniecības produkcijas apjomi 1.ceturksnī saruka par 12,4% pēc neizlīdzinātiem datiem salīdzinājumā ar 2020.gada 1.ceturksni, informē Ekonomikas ministrija.

Produkcijas apjomi šī gada. 1.ceturksnī bija 2019.gada 1.ceturkšņa līmenī. Kritumu var skaidrot gan ar bāzes efektu (būvniecībai labvēlīgo netipiski silto 2020.gada ziemu), gan arī koronavīrusa ierobežojumu un ārkārtas situācijas radītajiem preču aprites apgrūtinājumiem u.c.

2020.gada 1.ceturksnī saruka visu nozares pamatkategoriju apjomi. Specializēto būvdarbu sarukums bija vismazākais. Ēku būvniecība, kas iepriekš bija straujāk augošā nozares pamatkategorija, samazinājās visvairāk.

Ēku būvniecības apjomi 2021.gada 1.ceturksnī saruka par 16,6%, salīdzinot ar 2020.gada 1.ceturksni. To galvenokārt noteica nedzīvojamo ēku segmenta samazinājums. Savukārt dzīvojamo māju segmentā samazinājumu izsauca privātmāju būvniecības krass kritums, kuru divu un vairāku dzīvokļu māju apjomu pieaugums nespēja kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem, kad divu gadu laikā – 2011. un 2012. gadā – ievērojami pieauga resursu izmaksas. Taču ir viena būtiska atšķirība: ja toreiz cenas mainījās divu gadu laikā, tad tagad dramatisks cenu pieaugums ir piedzīvots divu nedēļu laikā.

Cenas būvniecības materiāliem pieauga Covid pandēmijas laikā, īpaši civilajā būvniecībā, un šo pieaugumu industrija amortizēja saviem spēkiem. Taču šī gada marta kāpumu nozare viena pati nespēs iznest un gaida uz stratēģiskiem lēmumiem valsts līmenī.

Situācija kritiska

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā trauksmi ceļ būvniecības sektors, kas vairāk nekā viena otra cita nozare ir tieši atkarīgs no resursu importa no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas. Visizteiktākās problēmas šobrīd ir ar dažādu celtniecības izejmateriālu, īpaši metāla un bitumena, iegādes iespējām, kad, pēc būvnieku teiktā, vairs runas pat nav par cenu, bet iespēju atrast un nopirkt nepieciešamos resursus. “Sajūta ir dramatiska, ir grūti saprast, kā vispār var virzīties uz priekšu. Protams, visus iepriekšējos gadus ceļu būvnieki bija pieraduši, ka neviens neko nekompensē un ka cenas var lēkāt. Arī pirms 12 gadiem piedzīvotā krīze bija zināmā mērā līdzīga, kad cenas galvenajām materiālu pozīcijām, īpaši bitumenam, pieauga dubultā un pat brīžiem vairāk. Būvniekiem toreiz bija milzīgi zaudējumi, un bija uzņēmumi, kas neizturēja. Tomēr pašreizējā krīze ir smagāka un visaptveroša, tajā skaitā arī izejmateriālu pieejamība ir milzīga problēma,” situāciju raksturo ceļu būvniecības uzņēmuma Saldus ceļinieks valdes priekšsēdētājs Gints Karols.

Viņam piekrīt SIA Arčers valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis, norādot, ka šobrīd būvniecības tirgū de facto ir iestājušies nepārvaramas varas ārējie apstākļi, kurus būvnieki iepriekš nekādi nevarēja paredzēt un kuru sekas ir nespēja pabeigt būvobjektus straujā cenu kāpuma un materiālu nepieejamības dēļ. Krievija pasaulē ir piektā lielākā metāla ražotāja ar 71,6 miljoniem tonnu produkcijas gadā un pārliecinoši lielākā metāla ražotāja Eiropā. Otrajā vietā Eiropā ir Vācija ar 39,7 miljoniem tonnu, bet trešajā – Itālija ar 23,3 miljoniem tonnu gadā. Austrumeiropas ražotāji un būvniecība ļoti lielā mērā balstījās uz Krievijā ražotu metālu. Izņemot no tirgus šos apjomus, mums ir situācija, ka metāla armatūras cena ir pieaugusi pat vairākas reizes.

Piemēram, 2020. gadā armatūra maksāja ap 450 eiro par tonnu, pēc Covid-19 ekonomikas sildīšanas pasākumiem Latvijā un Eiropā piedzīvots cenu lēciens līdz 800–850 eiro par tonnu, bet šobrīd, izslēdzot no tirgus Krievijas produkciju, armatūras cena sasniegusi nebijušu rekordu – 1500–1600 eiro par tonnu, turklāt arī par šādu cenu nav iespējams brīvi iegādāties nepieciešamos apjomus, jo tirgū to vienkārši nav, situāciju raksturo uzņēmējs, piebilstot, ka krīzes dēļ šobrīd ir apdraudēta gandrīz visu valstiski nozīmīgo industriālo projektu īstenošana. “Ar metālu jau būvniecība nebeidzas, straujais energoresursu cenu un degvielas izmaksu pieaugums rada lielu negatīvu ietekmi uz pilnīgi visām pārējām ar būvniecību un būvmateriālu ražošanu saistītajām nozarēm. Pēkšņā apstākļu maiņa un nestandarta situācija prasa nestandarta un ļoti ātrus valstiskus risinājumus, ja negribam riskēt ar bankrota vilni būvniecībā, bezdarba pieaugumu un nozīmīgu objektu apturēšanu,” norāda Arčers vadītājs.

Pēc G. Karola paustā, diemžēl būvniekiem, atšķirībā no citām nozarēm, līdz šim tā arī nav izdevies panākt cenu indeksācijas vai cita veida mehānismu līgumos, kas būtu sava veida drošības spilvens tieši šādām krīzes situācijām. “Līdz ar to ceļu būvniecības uzņēmumi ir tāds kā milzīgs buferis. Apakšuzņēmēji un piegādātāji, protams, mums piestāda reālās tirgus cenas, savukārt pasūtītājs līguma cenu nofiksē, un ceļiniekiem ir jāspēj amortizēt starpību. Taču visam ir savas iespējas un robežas. Šobrīd runa jau ir par to, ka ir iestājušies tādi apstākļi, ko kompensēt mums pašiem ir neiespējami,” skaidro Saldus ceļinieka vadītājs. Tajā pašā laikā Finanšu ministrijai (FM) ir visai rezervēta attieksme pret krīzes risināšanu.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ozolnieku novadā bāzētais lielizmēra līmētā koka būvkonstrukciju ražotājs IKTK pērn strādāja ar 1,301 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3% vairāk, nekā 2019. gadā.

Kompānijas zaudējumi palielinājās par 48,4%, sasniedzot 428 732 eiro.

Lielu daļu konstrukciju IKTK ražo eksportam, tās izmanto sabiedrisku ēku un tiltu būvniecībā citās Eiropas valstīs.

2020. gadā IKTK izpildīja vairāk nekā 150 pasūtījumus. "IKTK ražotās līmētā koka būvkonstrukcijas izceļas ar augstu slodzes stiprību un iespēju tās izgatavot ļoti dažādās formās un lielos izmēros, tāpēc tās arvien vairāk izmanto modernajā koka būvniecībā. Mūsu lielākie ražošanas projekti 2020. gadā bija būvkonstrukcijas četrus stāvus augstai skolai Stavangerā, Norvēģijā, autotransporta un gājēju tiltiem Norvēģijā, gājēju tiltiem Navarras reģionā, Spānijā, autotransporta tiltam pāri Ječupei, Latvijā. Liels un inovatīvs projekts, kuru noslēdzām 2020. gadā, bija akustisko paneļu ražošana Mežaparka Lielajai estrādei Rīgā,” stāsta uzņēmuma izpilddirektors Gatis Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības noskaņojuma jeb konfidences rādītāji 2021.gada novembrī samazinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan būvniecībā un rūpniecībā, visur sasniedzot negatīvas vērtības, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija mīnus četri, un tas pasliktinās jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Salīdzinot ar oktobri, šis rādītājs samazinājies par diviem procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs.

Straujš samazinājums, salīdzinot ar oktobri, bijis nepārtikas preču un degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši līdz attiecīgi mīnus 14,8 un mīnus 22,2. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī negatīvs (mīnus 4,8), salīdzinājumā ar oktobri tomēr ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (mīnus 12,4), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par 13,4 procentpunktiem, kopš 2021.gada marta pirmo reizi noslīdot zem nulles (mīnus 9,9).

Komentāri

Pievienot komentāru