Transports un loģistika

Citviet kravu apgrozījums kāpj

Egons Mudulis, 09.08.2019

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Lietuvas un Krievijas ostās izaugsme; Latvijā, Igaunijā vērojama stagnācija.

Baltijas jūras austrumu krasta ostās šā gada pirmajā pusgadā apkalpots par 4,7% vairāk kravu nekā pērn šajā laika periodā, kopumā to apjomam sasniedzot 199,8 milj. t. Kamēr sešās mūsu austrumu kaimiņvalsts ostās (Ustjlugā, Sanktpēterburgā, Primorskā, Visockā, Kaļiņingradā, Viborgā) un Lietuvā (Klaipēdas ostā, Būtiņģes terminālī) piedzīvots kāpums, Latvijas ostās un Tallinā vērojami pavisam mazi mīnusi.

Abi uzvarētāji

Būtiņģes termināļa kravu apjomi palielinājušies par 4,6% līdz 4,7 milj. t, bet Klaipēdas ostā – par 6,7% līdz 23,7 milj. t. Latvijas ostu konkurentes izaugsmes pamatā pieaugums beramkravu segmentā par 10,5% līdz 10,3 milj. t un ģenerālkravu segmentā par 7,3% līdz 8,1 milj. t, lejamkravu segmentam piedzīvojot minimālu kritumu par 0,8% līdz 5,3 milj. t.

Krievijas ostās kravu apjomi auguši par 6% līdz 130,1 milj. t. Izaugsmes pamatā galvenokārt kāpums naftas segmentā par 6,6% līdz 39,4 milj. t un ogļu segmentā par 10,8% līdz 20,9 milj t. Tāpat vērā ņemams pieaugums konteinerizēto preču segmentā par 6,8% līdz 14,9 milj. t. Tikmēr mazs kritums par 2,2% līdz 33,3 milj. t naftas produktu segmentā un par 2,3% līdz 5,8 milj. t minerālmēslu segmentā.

Abi zaudētāji

Tallinas ostā kravu apjomi nedaudz sarukuši par 0,8% līdz 10 milj. t. Mūsu ziemeļu kamiņvalstī gan bijis kāpums par 9,7% līdz diviem milj. t beramkravu segmentā un par 8,2% līdz 346 tūkst. t ģenerālkravu segmentā, taču šī izaugsme bijusi mazāka nekā kopumā kritums citos segmentos ‒ lejamkravās par 5,5% līdz četriem milj. t, ro-ro kravās par 1,6% līdz 2,7 milj. t un konteinerizētajās kravās par 0,3% līdz 0,9 milj t.

Savukārt Latvijas ostās pirmajos sešos mēnešos tika piedzīvots minimāls kravu apjomu sarukums par 0,2% līdz 32,4 milj. t. Kamēr kāpums bija oglēm par 3,8% līdz 9,8 milj. t, konteinerizētajām kravām par 1,1% līdz 2,5 milj. t un kokmateriāliem par 2,9% līdz 2,3 milj. t, samazinājums tika novērots ķīmiskajām beramkravām par 15,9% līdz 1,2 milj. t, labībai un tās produktiem par 11,7% līdz 2,3 milj. t, naftas produktiem par 11,6% līdz 6,8 milj. t un ro-ro kravām par 3,7% līdz 1,7 milj. t.

Kamēr iestrādāsies

Ir pilnīgi skaidrs, ka laika periodā, kamēr uzņēmumam bija jāstrādā divās teritorijās (pārceļoties no Andrejsalas Daugavas labajā krastā uz Krievu salu Daugavas kreisajā krastā), tas nestrādāja ar pilnu jaudu, DB norāda SIA Strek nu jau bijušais projektu vadītājs Vladimirs Makarovs. Viņš arī atzīst, ka uz brīdi nācies piebremzēt darbu, apturot ogļu pārkraušanu saistībā ar ogļu putekļu izraisītajiem skandāliem. Iespējams, ka vainīgs varētu būt bijis cilvēciskais faktors, lai gan neviens aiz rokas neesot pieķerts, ka būtu pārkāpis tehnoloģisko procesu attiecībā uz ūdens lielgabalu izmantošanu.

Visu rakstu lasiet 9. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!