Jaunākais izdevums

Vācijas otra lielākā banka "Commerzbank" šīgada ceturtajā ceturksnī atvēlēs 610 miljonus eiro, lai segtu apjomīgo darbavietu likvidēšanu.

Banka ar darba padomi panākusi vienošanos laika periodā no 2021.gada līdz 2024.gadam likvidēt 2300 darbavietas.

Tādējādi ceturtajā ceturksnī tā papildu izdevumos reģistrēs 610 miljonus eiro, teikts bankas publiskotajā paziņojumā.

Nepieciešamību likvidēt darbavietas banka skaidro ar klientu uzvedības izmaiņām, tiem aizvien vairāk pievēršoties interneta bankas pakalpojumu un bezskaidras naudas maksājumu lietošanai.

Vienlaikus "Commerzbank" prognozē, ka šis gads, visticamāk, tiks noslēgts ar pirmajiem zaudējumiem kopš 2009.gada.

Trešajā ceturksnī banka slēdza 200 filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Domājams, vēl samērā daudzi atceras iepriekšējo globālo finanšu krīzi, kad līdz ar milzīga apmēra naudas sadegšanu izgaismojās daudzu pasaules banku caurumi.

Eiropā problēmas finanšu sektoram raisīja vēl arī sekojošā reģiona parādu krīze. Tas nozīmēja, ka vairākās Dienvidu valstīs banku sektors īsti pārliecinošs joprojām neizskatījās pat pirms šīs pandēmijas.

Sevi, šķiet, piesakot Covid-19 nākamajam vilnim, daudzu kompāniju finansiālie izaicinājumi var ievilkties un kļūt dziļāki. Tas raisa risku, ka kādā brīdī problēmas būs arī bankām, kur pat nosacīti visai spēcīgi uzņēmumi var attapties, ka vairs nespēj norēķināties par savām parādsaistībām. Jeb – ja esmu tev parādā 10 tūkstošus, tā ir mana problēma. Savukārt, ja esmu tev parādā 100 miljonus, tā jau ir tava problēma.

Pārāk daudz banku 

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē...

Bloomberg izceļ analītiķu teikto, ka Eiropas banku sistēma kopumā nākamajā gada vien var pārciest nesamaksātus parādus 255 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, vienmēr zināms risks ir tam, ka notiek kaut kas neparedzēts.

Eiropas Centrālās banka (ECB) norādījusi, ka, piemēram, vēl viena plaša pandēmijas ierobežojumu kārta apgrūtināto aizdevumu kaudzi var papildināt par vienu triljonu eiro!

Ja tā arī būs, tad nebūt nav izslēgts, ka veco kontinentu atkal pārņem kādi lēmumi par banku glābšanu. Šķiet, nevajadzētu maldināt sevi ar to, ka tas tad bieži vien nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Jāpiebilst, ka Eiropas banku akciju cenu kopuma vērtība šogad noplanējusi zemāk jau par 40%. “Būs bankas, kas cietīs vairāk un kurām nebūs pietiekami daudz kapitāla vai tās būs tuvu šai robežai. Ar tīru privātā sektora risinājumu, iespējams, nepietiks, lai izkļūtu no šīs krīzes ar spēcīgu banku sektoru,” Bloomberg komentē Londonas Biznesa universitātes pasniedzēji.

Tiek arī piebilsts, ka pagaidām skaidrības par bankas bilanču bojājumiem neesot. Tiesa gan, trauksmes signāli skanot pie tādu aizdevējiem kā BNP Paribas (Francija) un HSBC Holdings (Apvienotā Karaliste) durvīm. BNP Paribas brīdinājusi, ka tai problēmas var radīt aviācijas un tūrisma industrijas nostopēšanās. Tāpat Vācijas Commerzbank AG ziņojusi, ka sagaida vairāk saistību nepildīšanas gadījumus un mēģinājusi palielināt savu kapitāla drošības spilvenu.

Faktiski ar bažām tiek gaidīts tas brīdis, kad beigsies valdību atbalsta programmas. Tad arī varēs redzēt, cik izturīga un ilgtspējīga ir aktuālā ekonomikas atveseļošanās.

Valdības un bankas ar moratoriju un saistību maksājumu atbrīvojumu starpniecību lielu daļu ekonomikas uztur pie dzīves. Tiesa gan, daudzos gadījumos šāda kompāniju dzīvība galu galā var būt pielīdzināma veģetatīvai stadijai. Ir pat manāmas aplēses, ka pēc šīs pandēmijas vajadzēs vēl kādus 10 gadus, lai tiktu galā ar šīs ērās kredītiem.

Pavisam reālas problēmas jau tagad ir Itālija, kuras valdībai nupat nācās piekrist Banca Monte dei Paschi di Siena lielas daļas tās ekstra slikto kredītu (11,6 miljardu eiro apmērā) pirkšanai. Banka jau ir glābta un gandrīz 70% no tās akcijām pieder valdībai. Pieejamā informācija liecina, ka Itālijas valdība meklē investoru, kas no tās šīs daļas varētu nopirkt. Skaidrs, ka tas nenotiks pie nefunkcionējošas bankas (jautājums gan par cenu).

“Sagatavošanās un problēmu identificēšana šobrīd ir vissvarīgākā lieta. Fāze, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir gatavošanās triecienam,” vēl septembra beigās norādīja ECB Banking Supervision vadītājs Andrea Enria.

“Varas iestādēm ir jāgatavojas sliktām lietām. Tām vajadzētu pavadīt laiku sava veida aktīvu pārvaldīšanas rīka sagatavošanai, ja tas galu galā būtu vajadzīgs. Pavisam privāti viņiem arī vajadzētu rūpīgi domāt par to, kā veikt publisku banku glābšanu,” piebildis arī bijušais Anglijas Bankas vadītāja vietnieks Pauls Takers.

“Pandēmija eirozonas amatpersonas jau piespieda lauzt tabu par kopēju aizņemšanos. Tikmēr banku nozares nepatikšanas arī var likt tām vēlreiz apsvērt politiski sarežģītus soļus. Runas par Eiropas “slikto banku”, kura pārņemtu sliktos aktīvus, parādījās jau aprīlī,” atgādina Bloomberg.

Šādi milzīgu pārmaiņu laiki dažiem sniegs arī iespējas. Dažādu uzņēmumu aktīvus un daļas pa lēto varēs uzpirkt visi tiem, kam šādā brīdī būs paliksi nauda (tam palīdzēs arī zemās procentu likmes).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Fenomenāla peļņa pandēmijas laika "pareizajā" nozarē

Jānis Šķupelis, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal sevi piesakot globālās pandēmijas vilnim, valdības pieņem lēmumus par dažādiem ierobežojumiem, kuru mērķis tradicionāli tiek minēts vīrusa izplatīšanās ierobežošana. Atkal par iedzīvotāju realitāti kaut vai tepat Latvijā kļuvusi, piemēram, sejas masku nēsāšana, kur šāda situācija ļauj plaukt un zelt tiem biznesiem, kas saistīti ar kāda šāda attiecīgā aprīkojuma ražošanu.

Jau pavasarī DB rakstīja, ka strauji palielinās sejas masku ražotāju akciju cenu biržā, kas šādu kompāniju īpašniekiem ļāvis ievērojami audzēt savu bagātību. Šādi piemēri atrodami arī visai tuvu Latvijai. Piemēram, Varšavas biržā Polijas aizsargājošo cimdu ražotāja “Mercator Medical” akcijas cena šogad palēkusies jau gandrīz par septiņiem tūkstošiem procentiem!

Mercator Medical akcijas cena Varšavas biržā, Polijas zloti

Proti, ja gada sākumā šī uzņēmuma akciju varēja iegādāties par 10 Polijas zlotiem, tad tagad tās cena ir pietuvojusies 700 zlotiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ieguldītās 100 naudas vienības “Mercator Medical” daļās šajā periodā būtu pārvērtušās par septiņiem tūkstošiem, bet 1000 par 70 tūkstošiem.

Komentāri

Pievienot komentāru