Sekojot jaunākajām patēriņa tendencēm, AS Latvijas balzams laidis klajā jaunu - zemeņu - piparmētru versiju Cosmopolitan Diva dzirkstošo dzērienu sērijā, informē kompānijā.

Tā ir sestā garša attiecīgā zīmola līnijā. Kā pirmie jauno zemeņu – piparmētras garšas variāciju varēs baudīt patērētāji Baltijā, tad Izraēlā un citos eksporta tirgos.

Dzirkstošais dzēriens Cosmopolitan Diva Latvijas tirgū ir pieejams kopš 2015. gada rudens. Zīmola vadītājā Latvijā Kristīne Strautiņa norāda, ka, neskatoties uz lielo konkurenci vieglo alkoholisko dzērienu kategorijā, tā pārdošanas rādītāji šī gada pirmajos 5 mēnešos vietējā tirgū uzrādīja 160% pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu.

Zīmola vadītāja stāsta, ka, lai atrastu veiksmīgāko sērijas jauno garšu, šī gada pirmajā ceturksnī tika veikts pētījums Baltijas mērogā. Noskaidrots, ka zemeņu – piparmētru garšas kombinācija atzīta kā labākā un pieprasītākā starp granātābola, upenes, ķiršu un citronzāles Cosmopolitan Diva garšu variācijām. Latvijā pirktākās līdz šim ir melones un ogu versijas.

Latvijas balzams košerē ne vien degvīnu, bet arī dzirkstošo vīna dzērienu Cosmopolitan Diva un cer, ka šādi produkti kompānijai atvērs jaunus tirgus

«Ar katru gadu pasaulē stabili aug košerēto produktu tirgus. To lielā mērā ietekmē patēriņa tendences – proti, augošais pieprasījums pēc produktiem bez alergēniem, ko lielā mērā nodrošina košera prasību izpilde,» saka Dana Hasana, Amber Beverage Group un Latvijas balzams komunikācijas vadītāja. Košers jeb ivritā «kashrus» ir regulējums kopums, kas attiecas uz pārtikas produktiem un dzērieniem, nosakot ebrejiem atļautos un aizliegtos produktus un dzērienus.

Lai paplašinātu savu patērētāju loku, arī Latvijas balzams jau pirms kāda laika ir sācis košerēt degvīnus, un šogad pirmo reizi košera sertifikātu ieguvis arī dzirkstošais dzēriens Cosmopolitan Diva. Dzēriens pusotra gada laikā veiksmīgi pierādījis sevi eksportspējīgs produkts. «Tā veiksmes stāsts sākās Ķīnā, kur zīmola pārdošana gada laikā izauga par 40%. 2015. gadā Cosmopolitan Diva ieguva sudraba medaļu savā kategorijā Ķīnas lielākajā izstādē China Wine&Spirits Award. Lai arī pašlaik esam sākuši košerēt tās dzēriena partijas, kas paredzētas Izraēlas tirgum, esam pārliecināti, ka košera sertifikāts ir potenciāli «ceļazīme» zīmolam arī uz globāliem tirgiem kā ASV un Dienvidamerika, kā arī apliecinājums augstai kvalitātei, kuru varam nodrošināt,» norāda D. Hasana.

Tradicionālais mūzikas un mākslas festivāls Bildes 2009, ko rīko Bilžu birojs, šogad sāksies agrāk nekā parasti – jau 28. septembrī mūzikas klubā Četri balti krekli un turpināsies 8. oktobrī Kongresu namā.

Kopumā festivāls šogad aicina uz astoņiem koncertiem, kuros piedalīsies aptuveni 150 grupas un muzikāli projekti, kā arī uz izstādi Ergorapido un lidojošie paklāji, kas veidota ar Elecrolux Latvia atbalstu.

Divos folkmūzikas koncertos 28. un 29. septembrī pēc ilgāka pārtraukuma būs dzirdams Igors Siliņš, jaunas dziesmas dziedās Ieva Akuratere un Aivars Hermanis, uzstāsies arī Imants Daksis, Varis Vētra, Andris Mucenieks un citi mūziķi. Folkmūzikas koncertus vadīs Daiga Petkeviča, Normunds Jakušonoks un Varis Vētra.

No 8. līdz 10. oktobrim festivāls turpināsies Kongresu namā, kur notiks jauno grupu un Bilžu veterānu kopprojektu koncerts, Bildēs sevi jau pieteikušo un ne tik jauno grupu koncerts, koncerts bērniem, bet festivāls izskanēs ar Bilžu veterānu koncertu.

Atsākot skārdeņu pildīšanas līnijas darbību, alkoholisko dzērienu ražotājs AS "Latvijas balzams" uzsāk limonādes "Green Cola" ražošanu Baltijas tirgum.

Drīzumā uz šīs ražošanas līnijas jaunas variācijas iegūs tādi pazīstami zīmoli kā "Rīgas Melnais Balzams", dzirkstošais dzēriens "Cosmopolitan Dīva" un degvīna zīmols "Moskovskaya Vodka", informē uzņēmumā.

""Green Cola International" ir pozitīvi novērtējuši mūsu darbu, atjaunojot skārdeņu pildīšanas iespējas jaunā kvalitātē. Pēc atkārtotām tehnologu vizītēm, jaunu iekārtu iegādes un tehnoloģijas procesu pielāgošanas esam panākuši vienošanos ražot šo dzērienu tirgum, kas visstraujāk atgūstas pēc Covid-19 pandēmijas – Baltijas reģionam," norāda AS "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

"Šobrīd ražojam dzēriena oriģinālo kolas versiju, tomēr apsveram iespēju nākotnē paplašināt "Green Cola" līnijas klāstu, uzsākot arī apelsīnu un ķiršu limonādes ražošanu," informē I. Geidāns.

Deutsche Bank ieguldījusi teju piecus miljardus ASV dolāru kazino biznesā Lasvegasā, tas ir aptuveni tikpat, cik banka aizdevusi Grieķijai, Itālijai, Īrijai, Spānijai un Portugālei kopā, vēsta Financial Times.

Vācijas lielākā banka pārņēmusi trīs tūkstošus istabu lielu kazino Cosmopolitan no projekta sākotnējā attīstītāja, kas nespēja pildīt ar banku noslēgtās saistības. Kazino vērtība ir aptuveni četri miljardi ASV dolāru. Bankai pieder arī vienu miljardu ASV dolāru vērti parādi Station Casinos.

Deutsche Bank ieguldījums Lasvegasā tiek lēsts aptuveni tikpat liels, cik šīs bankas ieguldīgums parādu krīzes skartajās eirozonas valstīs – Grieķijā, Itālijā, Irijā, Spānijā un Portugālē. Šo valstu kopējais parāds bankai ir aptuveni 5,1 miljardi ASV dolāru. Bankas runasvīrs norādīja, ka Deutsche Bank kopējie aktīvi veido aptuveni 1850 miljardus eiro jeb 2500 miljardus ASV dolāru.

Ikgadējo Narvesen preses dienu ietvaros sadalītas balvas preses izdevējiem par sasniegumiem preses tirdzniecība dažādās kategorijās. Balvas dalīja gan preses tirgotājs Narvesen, gan preses izplatītājs - Preses serviss. Vislielākais balvu birums tika žurnāliem un izdevniecībai Žurnāls Santa- kopā 10 balvas.

Narvesen nominācijas:

Pārdotākais dienas izdevums:

1.Vesti Segodņa (IN Fenster)

2.Diena (izdevniecība Laikraksts Diena)

3.Latvijas Avīze (izdevniecība Latvijas Avīze)

Pārdotākais nedēļas izdevums:

1. Privātā dzīve (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Ieva (izdevniecība Žurnāls Santa)

3. Kas jauns (izdevniecība Rīgas viļņi)

Pārdotākais 2 nedēļu izdevums

1. Ievas stāsti (izdevniecība Žurnāls Santa)

2. Patiesā Dzīve (izdevniecība Rīgas viļņi)

3.Ievas māja (izdevniecība Žurnāls Santa)

#Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim.

Pirms vairākiem gadiem Rīgā sāka dīgt pirmie attīstības asni vīna kultūrai, bet tagad pienākusi kārta šampanietim

«Šampanieša bāra koncepcijai nav nekādu ierobežojumu – viss atkarīgs no bāra auditorijas un īpašnieka vēlmēm. Piemēram, Londonas restorāns Bubble Dogs servē tikai hotdogus un šampanieti, savukārt no Bibliotēka No.1 restorāna pie apjomīgās šampaniešu listes varat pasūtīt jebko, ko sirds vēlas, arī no šefpavāra piedāvājuma,» stāsta Riga Wine & Champagne festivāla dibinātājs un organizators Aigars Nords. «Domāju, ka Rīgā vēl ir vieta jauniem šampanieša bāriem, jo gudriem un rosīgiem īpašniekiem vienmēr ir potenciāls – kāpēc gan lai Rīga nebūtu ideāls galamērķis šampanieša un vīna baudītājiem?» prāto A. Nords.

Rīgas domes vairākumu veidojošo frakciju koalīcijas līgumu parakstīja visi 38 deputāti, kas darbosies šajā koalīcijā.

Līgumu parakstīja 26 ievēlētie deputāti no politisko partiju apvienības Saskaņas centrs un 12 deputāti no partijas LPP/LC. Līgumā partijas vienojas uzņemties atbildību par Rīgas pilsētas ilgtspējīgu attīstību un pilsētas iedzīvotāju interešu aizsardzību, kā arī iedibināt «savstarpēji saliedējošus un koleģiālus sadarbības mehānismus starp koalīcijas frakcijām.» Koalīcijas partneri apņemas nodrošināt, ka domes lēmumi ir pamatoti un izskaidroti sabiedrībai. Koalīcijas padomē būs domes priekšsēdētājs, kura amatam nominēts Nils Ušakovs, viņa vietnieks Ainārs Šlesers, abu frakciju priekšsēdētāji un to vietnieki, kā arī domes komiteju priekšsēdētāji.

Aktīvajā Hanzas laikā, 15. un 16.gadsimtā, Valmiera bija izdevīga tikšanās vieta, jo atradās viduspunktā starp lielajām Livonijas pilsētām. Tur pa zemes vai ūdens ceļu regulāri ieradās tirgotāji un Livonijas zemes varenie, lai sanāksmēs pieņemtu lēmumus un gūtu pieredzi. Vairākus gadu simtus vēlāk, turpinot vēsturisko tradīciju, Valmiera ir pirmā vieta Latvijā ārpus Rīgas, kur 28. un 29.jūnijā norisināsies Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Tas ir Latvijas valsts simtgades programmas notikums.

Aicinām savlaicīgi reģistrēties dalībai un sekot līdzi jaunākajai informācijai par foruma norisi portālā www.ieguldilatvija.lv. Īpaši gaidīti interesenti, kuri saskata Latvijas produktu potenciālu eksportam un kuri vēlas iepazīt globālo uzņēmējdarbības vidi.

Paneļdiskusiju dalībnieki būs latviešu izcelsmes uzņēmēji un profesionāļi, kuri pieredzi guvuši, strādājot dažādos pasaules tirgos.

Foruma pirmajā dienā, 28.jūnijā, paneļdiskusijās pieredzē par ASV biznesa vidi dalīsies tādi globālajā tirgū zināmi nozaru eksperti kā Merck KGaA Vācija globālais mārketinga direktors Marcus Chen, ECCO izpilddirektors Nathan Christensen un Michelin Global Services pārstāvis Roberts Kukainis. Paneļdiskusiju vadīs ASV Federālās vēlēšanu komisijas ģenerālpadomes palīgs Pēteris Blumbergs.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Šodien Rīgas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par galvaspilsētas domes priekšsēdētāju tika ievēlēts Mārtiņš Staķis (APP).

Par Staķi Rīgas mēra amatā nobalsoja 46 deputāti, pret bija 11, bet neviens atturējās.

Staķa ievēlēšanu šajā amatā atbalstīja arī daļa opozīcijas, nevis tikai koalīcijas partneri.

Staķis būs 11.galvaspilsētas mērs kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990.gadā.

Jaunajā koalīcijā darbosies "Attīstībai/Par"/"Progresīvie" (APP), "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA) un Jaunā konservatīvā partija (JKP) jeb kopumā septiņas dažādas partijas no četriem vēlēšanu sarakstiem.

Jaunās koalīcijas partneri vienojušies, ka Rīgas domes priekšsēdētājam būs trīs vietnieki, kas pārstāvēs pārējos koalīcijas sadarbības partnerus.

Pēc pirmajiem četriem 30. jubilejas akustiskajiem koncertiem mūzikas kluba Kaļķu vārti telpās, mūzikas un mākslas festivāls BILDES 2015 ir sasniedzis savas programmas otro daļu. Kā ierasts, tā turpināsies Rīgas Kongresu namā.

No 27. līdz 29. novembrim klausītājiem būs iespēja apmeklēt Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncertu, BILDĒS sevi pieteikušo grupu un radošo personību kopprojektu koncertu, Koncertu bērniem, kā arī noslēdzošo – BILŽU veterānu koncertu, informē festivāla rīkotāji BILŽU BIROJS.

27. novembrī plkst. 19:00 norisināsies Jauno grupu un BILŽU veterānu kopprojektu koncerts, kam raksturīgi radoši un izdomas bagāti jauno un pieredzējušo mūziķu kopīgi veidoti priekšnesumi.

Šogad tajā uzstāsies tādi kopprojekti kā Mitav un Normunds Pauniņš; Rusted Wheel un Aivars Rakovskis; Ron The Star un Atis Zviedris; TRĪS un Jānis Dubavs; FREENIXZ un Edgars Silacērps; Marlēna un Adrians Kukuvass; J.E.E.B un Atis Ieviņš; The Foxtails un DAMBIS; Kristīne Šomase & Attachment un Edvīns Zariņš; The Loudstones un Raimonds Bartaševičs; 45. v-sk. un Aija Vītoliņa; ESPRESSO un Miks Dukurs; NOT YET un Kārlis Auzāns; The Twins Peek un Jānis Bukums; So Lucid Electric Feel un Ainars Virga; Inqognito un Artūrs Račinskis; Wild Detroit Gang un Normunds Jakušonoks; Teleports & Daniels Haitovs un Artūrs Duboks. Koncerta īpašie viesi – grupa Manta. Koncertu vadīs Mikus Frišfelds.

Jaunajā mācību gadā Mārupes pamatskolā stundas vadīs arī novada uzņēmumu vadītāji un darbinieki, informēja izglītības iestādes pārstāvji.

To paredz skolas vecāku iniciatīvas grupas, skolas administrācijas un skolotāju kopīgi izstrādātā Mārupes pamatskolas attīstības programma «Skola dodas dzīvē - dzīve ienāk skolā».

No septembra 7. un 9.klasēm matemātikas, fizikas, dabaszinību un bioloģijas stundas notiks gan ārpus skolas telpām - sešos Mārupes novada uzņēmumos, gan kā ierasts skolā, bet stundas kopā ar priekšmetu skolotājiem vadīs uzņēmumu pārstāvji.

Mārupes pamatskolas direktore Sigita Sakoviča norāda, ka, pateicoties skolas vecāku iniciatīvai, pamatskolā šogad tiks sākts ieviest «Skola 2030» idejas. «Reformas mērķis ir lietpratīgs skolēns, kas prot risināt reālās dzīves izaicinājumus un veidojas par laimīgu un atbildīgu personību,» norāda direktore.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā attīstībā, pieprasot nedalītu vietu valsts prioritāšu saraksta augšgalā, jau ilgstoši saskaras ar izaicinājumiem, ko pamatā veido nepietiekamais valsts finansējums nozarei, kā arī ierobežotie cilvēkresursi un, likumsakarīgi, veselības aprūpes pakalpojumu (ne)pieejamība plašai sabiedrībai.

Skaidrs, ka veselības aprūpes pakalpojumi, mainoties vispārējai valsts ekonomiskajai situācijai, ik gadu kļūst aizvien dārgāki, kā jebkurā nozarē, un ar to jārēķinās. Problēmas, riskus un to (iespējamās) sekas ik dienas apliecina nozares skaudrā statistika, lai kādā virzienā mēs to skatītu – nodarbināto skaita sarukums nozarē, pacientu rindas pēc noteiktiem veselības aprūpes pakalpojumiem, zāļu, tostarp kompensējamo medikamentu pieejamība, un diemžēl arī mirstības rādītāji valstī. Un ne tikai.

Valsts finansējuma apjoms nozarei ir nepietiekams, iespējas to palielināt – ierobežotas. Valsts noteiktās prioritātes – neskaidras, jo visi sektori ir savstarpēji saistīti un vienlīdz svarīgi. Ir jāsaprot, ko var un ko nevar atļauties, un pēc noteiktā arī vadīties. Ar ko sākt?

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

“2024. gada veselības aprūpes budžetam jābūt efektīvi izmantotam,” trešdien, atklājot konferenci “Veselības budžets 2024 – quo vadis?", uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.

Savā uzrunā "Ceļā uz pieejamu, kvalitatīvu un efektīvu veselības aprūpes sistēmu Latvijā" viņš pauda gandarījumu par nozares vēlmi kopīgi risināt veselības aprūpes problēmas.

FOTO: Konference Veselības budžets 2024 – quo vadis? 

Sabiedrības veselības aprūpes nozare, kas ieņem būtisku lomu Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgā...

Abu Meri uzsvēra, ka līdztekus tam, ka pats rūpēsies par nozares attīstību, pretimnākšanu gaida arī no citiem nozarē, jo viņa mērķis ir uzlabot slimnīcu pārvaldību, medikamentu pieejamību, stiprināt ģimenes ārstu komandu un veikt sistēmisku digitalizāciju.

Vienlaikus ministrs uzsvēra arī pacienta uzticēšanās nozīmi veselības aprūpes veicējiem, jo pacienta pieredze ir viena no mērauklām, kā veselības aprūpes sistēma tiek vērtēta, un tai “jāatrod dzirdīgas ausis”.

Laikā, kad tiek aktualizēti jautājumi par nākamā gada veselības aprūpes budžeta apjomu un tā sadalījumu, izdevniecība Dienas Bizness rīko konferenci "Veselības budžets 2024 – quo vadis?", kurā nozares profesionāļi un viedokļu līderi diskutē par nākamā gada budžeta prioritātēm, pieejamajiem resursiem un izaicinājumiem: četrās paneļdiskusijās tiek apspriesti slimnīcu pārvaldības, kompensējamo medikamentu, laboratorijas pakalpojumu pieejamības un ģimenes medicīnas kvalitātes jautājumi.

Farmācijas uzņēmuma “Olainfarm” akcionāru sapulce 22. septembrī apstiprinājusi dinamiskāku stratēģijas īstenošanu ar koncentrētāku vadības komandu, lai ar pētniecības un inovāciju palīdzību nostiprinātos Rietumu tirgos.

Par AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētāju iecelts Juris Bundulis. Valde turpmāk darbosies trīs cilvēku sastāvā līdzšinējo četru vietā, un darbu valdē veiks arī Andris Jegorovs un Jānis Leimanis.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš pārraudzīja sekmīgu uzņēmuma transformāciju no biržas par privāto uzņēmumu un uzsāka optimizācijas procesus, turpmāk vadīs uzņēmuma padomi piecu cilvēku sastāvā. Šāda uzņēmuma līderības kompetenču koncentrēšana valdē un padomē ļaus mērķtiecīgāk īstenot pērnā gada nogalē publiskoto stratēģisko attīstību Rietumu tirgos un pilnvērtīgi investēt jaunu produktu izstrādē un pētniecībā.

“Esmu pagodināts jaunajā līderības modelī strādāt kopā ar farmācijas, finanšu, vadības un korporatīvās pārvaldības jomas līderiem, kas kopā ar savām komandām radīs jaunu produktu portfeli, paplašinās tirgus daļu Latvijā un visā Baltijas reģionā, kā arī virzīsies Rietumeiropas tirgos. Mūsu mērķis ir būt starp 10 lielākajiem ražošanas uzņēmumiem Centrālajā un Austrumeiropā. Līdzšinējā vadības struktūrā esam sagatavojuši labus priekšnoteikumus mūsu mērķu sasniegšanai, tagad varēsim tos īstenot vēl straujāk!” norāda “Olainfarm” jaunais valdes priekšsēdētājs J.Bundulis.

Amber Beverage Group ir strauji augošs uzņēmums, kas nolēmis būvēt pilnībā automatizētu noliktavu Latvijā, par finansējuma piesaistes mehānismu izvēloties obligāciju emisiju ar Signet Bank atbalstu.

Par grupu, tās izaugsmi, projektu un finansējuma piesaistes mehānisma izvēli Dienas Bizness izjautāja grupas valdes priekšsēdētāju Jekaterinu Stuģi.

Pastāstiet, lūdzu, īsumā par Amber Beverage Group pamatbiznesu, vēsturisko izaugsmi.

Amber Beverage Group tika izveidota 2014. gadā kā daļa no SPI Group. Šobrīd bez mums SPI grupā ietilpst arī stipro alkoholisko dzērienu koncerns Stoli Group, vīna koncerns Tenute del Mondo un nekustamo īpašumu kompānija Towers Construction Management, kuru zināmākais objekts ir Zunda Torņi Rīgā, Raņķa dambī.2014. gadā izveidojot Amber Beverage Group, koncernā tika apvienoti četri Baltijas uzņēmumi – trīs no tiem pārstāvēja alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības segmentu, savukārt Latvijas balzams - ražošanu. Veidojot vienotu uzņēmumu grupu, visas atbalsta funkcijas centralizējām vienkopus un koncentrējām uzņēmumu darbību uz pamatbiznesu.

No Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja amata atkāpies Inesis Feiferis, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā. Banku turpmāk vadīs līdzšinējais valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko.

I. Feiferis lūdzis viņu atbrīvot no valdes priekšsēdētāja amata.

Savukārt banku turpmāk vadīs līdzšinējais valdes priekšsēdētāja vietnieks Rolands Paņko, bet par Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja vietnieku iecelts Jēkabs Krieviņš, līdzšinējais bankas valdes loceklis.

Hipotēku bankas kapitāla daļu turētāja pārstāvis Mārtiņš Bičevskis turpinās sarunas ar Inesi Feiferi par iespēju strādāt bankā, lai izmantotu viņa pieredzi.

«Finanšu ministrija augstu vērtē I. Feifera līdzšinējo darbu, vadot Hipotēku banku. I. Feifera vadībā banka ir realizējusi daudzus projektus, kas snieguši būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Ministrija īpaši atzinīgi vērtē bankas darbību uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumu jomā. Finanšu ministrija respektē I.Feifera lēmumu atstāt Hipotēku bankas valdes priekšsēdētāja amatu un pauž pārliecību, ka Rolands Paņko, kas šodien ar padomes lēmumu iecelts par bankas valdes priekšsēdētāju, turpinās bankas attīstības stratēģijas īstenošanu tikpat rezultatīvi,» norāda FM valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) Ģenerālajā asamblejā 27.martā nobalsoja pret izmaiņām statūtos un reorganizāciju, kas ļautu apvienoties ar Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP).

Tā kā LOK nobalsoja pret apvienošanās procesu, vēlāk paredzētajā LSFP kopsapulcē par to nemaz netiks lemts.

Lai LOK varētu pārņemt visas LSFP saistības, tās statūtos būtu nepieciešams apstiprināt izmaiņas ne tikai biedru sarakstā un statusos, bet arī to tiesībās. No 99 delegātiem par izmaiņām statūtos nobalsoja 39, bet pret bija 60.

Mazāk kašķējoties, panāksim daudz vairāk 

Lielu pārmaiņu priekšā atrodas valsts sporta nozare, jo jau 27. martā biedri...

Savukārt par reorganizāciju tika atdotas 35 balsis, pret - 60, bet viens biļetens bija nederīgs.

Lai juridiski iesāktu apvienošanās procesu, atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam starp LOK un LSFP ir jānoslēdz rakstveida reorganizācijas līgums, kas pirms tam ar divām trešdaļām klātesošo biedru balsu jāapstiprina abu minēto organizāciju biedru sapulcēs.

Šobrīd izstrādātais plāns paredz, ka apvienošanās process ar pieteikumu Biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizācijas līguma stāšanos spēkā noslēdzas 12.jūlijā. Reorganizācijas procesa rezultātā LSFP visas savas saistības un mantu nodod LOK un beidz pastāvēt.

Tiek uzsvērts, ka reorganizācija paredz atvērtākas, spēcīgākas un vienotākas organizācijas izveidi, kas sastāvētu no 101 biedra, tajā skaitā 26 asociētajiem biedriem. Vienotas organizācijas izveide palīdzētu risināt efektivitātes jautājumus, samazinot administratīvās izmaksas un veicinot laika resursu ekonomiju starp amatpersonām un biedriem, kā arī sadarbībā ar valsts institūcijām, kurām turpmāk komunikācija noritētu ar vienu sarunu partneri.

Ir paredzēts, ka turpmāk LOK prezidents būs LOK Izpildkomitejas priekšsēdētājs un vadīs tās darbu, savukārt ikdienas LOK darbību vadīs ģenerālsekretārs un divi valdes locekļi, kas visi kopā veidos LOK Valdi. LOK Izpildkomitejā turpmāk būs 20 locekļi - LOK prezidents, desmit olimpisko sporta veidu federāciju pārstāvji, četri LOK biedru pārstāvji, Asociēto sporta veidu federāciju pārstāvis, Atlētu komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Paralimpiskās komitejas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un Starptautiskās Olimpiskās komitejas loceklis.

Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvi biznesmeņi gatavojas iegādāties lielāko Kremļa vēl nekontrolēto laikrakstu Vedomosti, ziņu aģentūrai Bloomberg pastāstījuši trīs informēti avoti.

Trešdien Putins parakstīja abu parlamenta palātu nesen pieņemto likumu, kas nosaka, ka ārvalstu kapitāla īpatsvars Krievijas medijos nedrīkst pārsniegt 20%. Līdz šim ārvalstniekiem bija noteikts lielāks limits - 50%, kas turklāt attiecās tikai uz radio un televīziju.

Jauno ierobežojumu dēļ Vedomosti dibinātājiem, Financial Times un Wall Street Journal īpašniekiem, kam šajā izdevumā piederēja katram pa 33,3% akciju, nāksies līdz 2016.gadam samazināt vai pilnībā pārdot savas akciju paketes. Atlikušās trešdaļas īpašniece - Somijas plašsaziņas līdzekļu grupa Sanoma Oyj - jau sākusi sarunas par sava Krievijas īpašuma pārdošanu.

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa šodien pēc Hārdijam Parādniekam (VL-TB/LNNK) piederošā uzņēmuma SIA A Salons pieprasījuma ierosinājusi vairāku žurnālu izdevēja SIA Izdevniecība Lilita maksātnespējas lietu.

Izdevniecība Lilita maksātnespēju tiesā pieprasījusi maksātnespējīgā SIA A Salons, kura vienīgais īpašnieks, kā liecina Firmas.lv informācija, ir Parādnieks. Līdz 2009.gada decembrim uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija viņa tēvs, Saeimas deputāts (VL-TB/LNNK) Imants Parādnieks.

Par Izdevniecības Lilita administratori izvēlēta Liene Stūraine, taču viņa līdz rītdienas darba dienas vidum no šiem pienākumiem vēl var atteikties.

Pēc Firmas.lv pieejamās informācijas, Izdevniecība Lilita dibināta 1999.gada 13.jūlijā un tās juridiskā adrese ir Rīgā, Mūkusalas ielā 41b.

Uzņēmuma īpašnieki ir Alla Petropavlovska, kurai pieder 24,88% uzņēmuma kapitāla, Aivars Rudzinskis, kuram pieder 20,38%, Inna Kaņevska un Alla Oboļevica, kurām katrai pieder 12,50% uzņēmuma, Vitalijs Suseklis un Ilze Ozola, kuriem pieder pa 12,38% uzņēmuma kapitāla, kā arī komandītsabiedrība ZGI fonds, kam pieder 5%.

Kremļa centieni slāpēt vārda brīvību, savējo būšana un makroekonomikas ķibeles sit pa mediju biznesu, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gada sākumā Krievijā spēkā stājās reklāmas aizliegums televīziju maksas kanālos, bet februārī tas pēkšņi tika mīkstināts. Aizvien spēkā ir likums par ārvalstu īpašnieku pieļaujamo 20% daļu Krievijas medijos, kas stāsies spēkā no 2016. gada.

Krievijā ir skaitliski daudzi raidošie un drukātie mediji ar ārvalstu kapitālu, sevišķi kopš jaunā aukstā kara sākšanās starp Rietumiem un Kremli pēc Krievijas agresijas sākšanās Ukrainā tiem iet plāni. Valdības un nacionālistiski noskaņotās publikas nepatika pret Rietumu kapitāla un arī žurnālistikas standartu klātbūtni vairākos Krievijas medijos nav nekas jauns, bet pašreizējās valdības iniciatīvas jau nopietni ietekmē pašu biznesu.