Jaunākais izdevums

Tieslietu ministrija sadarbībā ar Maksātnespējas kontroles dienestu ir izstrādājuši ziņojumu, kurā secināts, ka Covid-19 infekcijas izplatība līdz šim nav negatīvi ietekmējusi maksātnespējas jomu un maksātnespējas jomā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, nav konstatējami būtiski riski, informē Tieslietu ministrijā.

Ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Ekonomikas ministriju, kā arī nepieciešamības gadījumā pieaicinot Latvijas Banku, turpinās rūpīgi vērtēt esošo situāciju, tajā skaitā kontekstā ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu, gada pārskatu datiem un citām aktualitātēm maksātnespējas jomā.

Kopumā analizējot situāciju maksātnespējas jomā un Covid-19 infekcijas izplatības un to seku mazināšanas ēnā, tajā skaitā, vērtējot maksātnespējas jomas rādītājus kopš 2020.gada marta, tātad arī iepriekšējo ārkārtējo situāciju laika maksātnespējas jomas datus, norādāms, ka pieejamie valsts atbalsta mehānismi nešaubīgi veicina maksātspējas stāvokļa saglabāšanu vai atjaunošanu, tādējādi samazinot maksātnespējīgo komersantu skaitu.

Piemēram, pandēmijas laikā ir ieviests pabalsts darbinieku dīkstāvei, tika ieviests arī cits pabalsts - algu subsīdijas, tāpat uzņēmējiem ir pieejamas dotācijas apgrozāmā kapitāla plūsmai utt.

TM norāda, ka atbalsta mehānismu ietekmē ir samazinājies tiesiskās aizsardzības procesa lietu skaits un juridiskās personas maksātnespējas procesa lietu skaits. Tomēr diskusijas ar uzņēmēju un kreditoru pārstāvošajām organizācijām apliecina, ka situācija praksē saistībā ar maksātnespējas aspektiem kopumā, sākoties trešajai ārkārtējai situācijai, ir salīdzinoši stabila, un tamdēļ šobrīd ir pāragri runāt par iepriekšējo vai esošo pagaidu regulējumu atjaunošanu vai pagarināšanu.

Līdzīgi kā juridisko personu maksātnespējas procesa lietās, arī fiziskās personas maksātnespējas procesa lietu skaita samazinājums salīdzinājumā ar datiem pirms Covid-19 infekcijas izplatības ir ievērojams.3 Tas varētu būt saistīts ar dažādiem atbalsta mehānismiem, galvenokārt tiem, kuri saistīti ar atsevišķu darbību apturēšanu, kā arī neiespējamību iesniegt fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu klātienē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru