Jaunākais izdevums

Cūkgaļas iepirkuma cena pēc gadu ilgušas stagnācijas sākusi kāpt, turklāt pēdējās divās nedēļās vērojams īpašs pieaugums, ko veicina grilēšanas sezonas sākums, kā arī augošais pieprasījums eksporta tirgos, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta aplēses.

Vienlaikus, salīdzinot ar situāciju pirms gada, cūkgaļas iepirkuma cenas ir par 9,4% zemākas.

ZM datu analīzē teikts, ka šā gada martā, salīdzinot ar februāri, cūkas liemeņa tirgus cena Latvijā augusi par 1,5% un bija 139,35 eiro par 100 kilogramiem. Lietuvā cenas pieaugums bija par 0,5% (133,89 eiro), bet Igaunijā - par 3% (136,38 eiro). Polijā iepirkuma cena samazinājusies par 2,6% (127,53 eiro), Vācijā - par 0,1% (131,85 eiro), bet Dānijā bijis pieaugums par 3% (123,73 eiro).

Savukārt gada griezumā cūkgaļas iepirkuma cena samazinājusies visās minētajās valstīs. Latvijā - par 9,4%, Lietuvā - par 10,5%, Igaunijā - par 5,5%, Vācijā - par 11,4%, Dānijā - par 5,8%, bet Polijā - par 13%.

Vidējā cūkas liemeņa iepirkuma cena ES šā gada aprīlī bijusi 127,57 eiro par 100 kilogramiem salīdzinājumā ar 142 eiro tieši pirms gada.

ZM aplēses arī liecina, ka Latvijā šogad vērojams nokauto cūku skaita pieaugums par 17% - ja pērn aprīlī nokautas 32 495 cūkas, šogad šis rādītājs ir 38 020.

ES valstīs kopumā šogad salīdzinājumā ar pagājušo gadu nokauto cūku skaits pieaudzis par 1,1%.

Saistībā ar pasaules tirgus tendencēm ZM eksperti norāda, ka cūkgaļas ražošana ES saglabājas zem pēdējo gadu vidējā rādītāja, ko galvenokārt ietekmē lopbarības izmaksas. Pēdējo trīs nedēļu laikā pieaug atsevišķu graudaugu cenas, jo īpaši eļļas augiem, piemēram, sojai. Tam iemesls ir sausums Brazīlijā un plūdi Argentīnā, kas samazinās gaidāmo ražu.

Kopumā ES cūkgaļas tirgus cena patlaban turas nedaudz zem ASV cenas, ko var skaidrot ar ASV eksporta pieaugumu galvenokārt uz Ķīnu, kas ir ļoti perspektīvs tirgus un kur šogad vērojams 77% cūkgaļas importa pieaugums, īpaši no Kanādas un ASV.

Latvijā 2016.gada sākumā reģistrētas 327 700 cūkas, šā gada aprīlī šis rādītājs bija 306 083. Gadā vidēji tiek saražots 37 000 tonnu cūkgaļas, tajā skaitā 11 000 tonnu eksportam. Lauksaimniecības produkcijas struktūrā cūkgaļas sektors ieņem 6%.

Vidēji Latvijas iedzīvotājs gada laikā patērē aptuveni 20 kilogramus cūkgaļas. Latvija gadā spēj nodrošināt 65% no vietējam patēriņam nepieciešamā svaigās cūkgaļas apjoma, vēl 20% no saražotā tiek eksportēti, galvenokārt uz Igauniju, Poliju un Lietuvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalos masveidā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, radot vietējās cūkgaļas deficītu

LETA, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā lielās partijās Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Lai sildītu mūsu pašu ekonomiku, būtu svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus un pirkt vietējos produktus, taču lielveikalu gaļas vitrīnas lielākoties pilda citu Eiropas Savienības dalībvalstu cūkgaļa, savukārt sabiedriskās ēdināšanas sektoram gandrīz neviens nejautā, kādas izcelsmes cūkgaļa tiek pasniegta. Mēs regulāri redzam Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju,» norādīja Lejniece.

Viņa arī sacīja, ka Spānija saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ir viena no Eiropā lielākajām antibiotiku patērētājām cūkkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LOSP 2020.gadu vērtē kā gadu, kurš nozarēs ir ieviesis jucekli, izjaucot plānotu kopējo lauksaimniecības attīstību.

Sevišķi smagus izaicinājumus nākas pārdzīvot lopkopības nozarei, jo bez pandēmijas, tai nākas saskarties ar strauju izejvielu cenu pieaugumu, eksporta tirgus samazināšanos un arī dažādām dzīvnieku slimībām.

Šogad LOSP biedru pulks ir pieaudzis līdz 60 biedriem, kas dod vēl lielāku mandātu pārstāvēt lauksaimniekus, zivsaimniekus, mežsaimniekus un pārtikas pārstrādātājus. Īpašs prieks, ka šogad LOSP biedru pulkam pievienojās piekrastes zvejnieku biedrība "Mazjūras zvejnieki", kuru mērķis ir saglabāt Latvijas tradicionālo piekrastes zveju, kas ir unikāla un būtu saglabājams šis arods, pārnesot zināšanas no esošajiem piekrastes zvejniekiem uz jaunajiem zvejniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2022.gada maiju - palielinājās par 12,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 15,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 19,5%.

2023.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+1,2 procentpunkti), restorānu un viesnīcu pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,1%.

Cenas samazinājās svaigiem dārzeņiem (-3,6%) un svaigiem augļiem (-1,3%). Akciju ietekmē cenas samazinājās piena produktiem (-2,7%), šokolādei (-2,1%), mājputnu gaļai (-1,1%), gaļas izstrādājumiem (-1,8%), makaronu izstrādājumiem (-2,5%), svaigām vai atdzesētām zivīm (-3,1%). Savukārt dārgāka bija cūkgaļa (+4,2%) un olas (+2,5%). Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), pienam (+2,3%), augļu un dārzeņu sulām (+2,5%), kartupeļiem (+3%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,4%), kā arī augu eļļai (+2,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā samazinājās par 1,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju - palielinājās par 7,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 12,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 18,4%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2023.gada jūnijā, salīdzinot ar 2022.gada jūniju, bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+3,7 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+2,4 procentpunkti), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,6 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,6 procentpunkti), veselības aprūpei (+0,6 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,6 procentpunkti), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,9 procentpunkti).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

90% Latvijas iedzīvotāju iegādājas svaigu, termiski neapstrādātu cūkgaļu

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 0,4% Latvijas iedzīvotāju uzticas ārvalstīs ražotai cūkgaļai, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas un GfK Custom Research Baltic pētījums.

Pirmo reizi pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas iniciatīvas pētīti Latvijas iedzīvotāju cūkgaļas pirkšanas paradumi un attieksme pret Latvijā ražotu un importa cūkgaļu. 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, bet ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu.

Divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada jūliju - palielinājās par 6,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 7,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 17%.

2023.gada jūlijā, salīdzinot ar 2023.gada jūniju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,7 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti), mājokļa iekārtai (+0,1 procentpunkts), dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,3 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-11,4%). Akciju ietekmē lētāks bija siers un biezpiens (-4%), kafija (-3,2%), piens (-2,6%), milti un citi graudaugi (-3,5%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-0,6%), žāvēti augļi un rieksti (-5,6%), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-4%). Sezonālu faktoru ietekmē cenu kritums bija svaigiem augļiem (-2,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju Latvijā samazinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2022.gada augustu - palielinājās par 5,4%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 6,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 15,6%.

2023.gada augustā, salīdzinot ar 2023.gada jūliju, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,5 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,3 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 1,8%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (-17,1%) un kartupeļiem (-15,1%). Cenas pazeminājās svaigiem augļiem (-4,1%) un olām (-3,4%). Galvenokārt akciju ietekmē lētāks bija piens (-12,4%), piena produkti (-3,2%), mājputnu gaļa (-1,3%), sviests (-3,8%), cukurs (-4,3%), atspirdzinošie dzērieni (-4,4%), konditorejas izstrādājumi (-0,7%), kā arī siers un biezpiens (-0,5%). Savukārt dārgāka bija kafija (+4,1%), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+0,7%), augu eļļa (+4,6%), gaļas izstrādājumi (+1,7%), žāvēti augļi un rieksti (+5,1%), kā arī cūkgaļa (+0,7%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliem vairāk jānāk pretī Latvijā ražotiem produktiem, tādējādi daļēji risinot lauksaimnieku problēmas, šorīt raidījumā Rīta panorāma sacīja biedrības Zemnieku saeima pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šā gada martā lauksaimniecības nozares pārstāvji atzina, ka samilzušo problēmu dēļ nozarē Latvijas lauksaimnieki varētu rīkot protesta akcijas.

Taču tagad Dzelzkalēja-Burmistre atzīst, ka, piemēram, zemajām piena cenām nav risinājuma, līdz ar to nav pret ko protestēt. Tajā pašā laikā eksperte norādīja, ka lauksaimnieku problēmas tiktu daļēji risinātas, ja veikalos vairāk nonāktu vietējie produkti.

Latvijā veikali un pārstrādātāji solidāri neuzņēmās dalīt zaudējumus ar lauksaimniekiem, rezultātā pārstrādātāji un veikali no savas peļņas daļas neatteicās. Mēs gribētu veikalos redzēt vairāk Latvijas produktu. Pirms pāris gadiem Igaunijā ar protestu palīdzību tika panākts, ka lielveikalos, piemēram, ar veikalu tīkla Rimi logo ražots piens ir igauņu piens, kā arī cūkgaļa ir no Igaunijas. Turpretī Latvijā vēl nesen pamanīju, ka cūkgaļa ir no Vācijas, bet piens - ražots Eiropas Savienībā, stāstīja Zemnieku saeimas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 3,3%, bet gada laikā jeb salīdzinājumā ar 2021.gada martu - par 11,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 5,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām martā, salīdzinot ar 2021.gada martu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 14,7%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 22%) un kartupeļiem (par 58,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā audzēto cūku gaļas noietu vietējā tirgū, Latvijas cūku selekcijas organizācijas 28.oktobrī organizēs pasākumu Cūkgaļas kvalitātes diena, kur aicināti piedalīties gan cūku audzētāji un gaļas pārstrādes uzņēmumi, gan arī tirgotāji, informēja SIA Cūku ciltsdarba centrs direktore Dzintra Lejniece.

Kā norādīja Lejniece, akcijas mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp ražotāju, pārstrādātāju un patērētāju par Latvijas izcelsmes cūkgaļas kvalitatīvajām īpašībām un izmantošanas iespējām.

«Tādējādi vēlamies attīstīt sadarbības shēmu, kur visi ražošanas posmi ir izsekojami un vērš patērētāju uzmanību uz produkta kvalitāti, nekaitīgumu, uzturvērtību un veselīgumu. Cūkgaļas kvalitātes dienas laikā novērtēsim arī Latvijas šķirnes cūku audzētavu veikumu,» sacīja Lejniece.

Viņa arī atzina, ka cūkgaļas nozares pārstāvji aicina iedzīvotājiem kļūt aktīvākiem un sekot līdzi, kāda cūkgaļa tiek pirkta, painteresējoties, vai gaļai ir vietējā izcelsme. Lielākā daļa iedzīvotāju cūkgaļu iegādājas lielveikalos, taču joprojām ne visos lielveikalu tīklos var nopirkt Latvijā audzētu cūkgaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skats nākotnē ir cerīgs, un potenciāls ir – tā bioloģiskās cūkkopības izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu Latvijā vērtē Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) ekonomisti.

Bioloģiskajai cūkkopībai kā uz tirgu orientētai nozarei ir vieta Latvijas cūkkopībā. To var secināt pēc gadu ilgušajiem eksperimentiem cūkkopības uzņēmumos, nobarojot cūkas ar bioloģiski sertificētu barību gan konvencionālajā, gan bioloģiskajā sistēmā Eiropas Inovāciju partnerības projekta "Latvijas cūkkopības ilgtspējīga attīstība uz antibiotiku brīvas un bioloģiskas saimniekošanas pamatiem" ietvaros.

Patērētāju aptauja liecina, ka 26% iedzīvotāju vēlas iegādāties biocūkgaļu, bet 44% to nelieto uzturā tāpēc, ka bioloģiski sertificēta cūkgaļa tirgū nav plaši pieejama. Līdz ar to tirgus potenciāls bioloģiskajai cūkgaļai Latvijā ir, vērtē AREI ekonomisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma Grāvendāle maksātnespējas process

LETA, 20.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 14.novembra lēmumu izbeigts gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA «Grāvendāle» maksātnespējas process un uzņēmums ir likvidēts, liecina Maksātnespējas administrācijas mājaslapā pieejamā informācija.

Šāds lēmums pieņemts pamatojoties uz kompānijas maksātnespējas procesa administratora Raivja Tauriņa iesniegumu par maksātnespējas procesa izbeigšanu, kurā norādīts, ka «Grāvendāles» kreditoriem ir nosūtīti paziņojumi par prasījumu segšanas plāna izpildi un no viņiem nav saņemti iebildumi.

Lēmums par maksātnespējas procesa izbeigšanu nav pārsūdzams.

Jau vēstīts, ka pērnā gada februārī tika ierosināts «Grāvendāles» tiesiskās aizsardzības process, kurš tika izbeigts tā paša gada 5.septembrī, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām.

«Firmas.lv» informācija liecina, ka «Grāvendāle» 2014.gadā strādājusi ar viena miljona eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 21 594 eiro peļņu 2013.gadā, bet apgrozījums samazinājies no 3,27 miljoniem eiro 2013.gadā līdz 2,56 miljoniem 2014.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 0,7%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2022.gada martu - palielinājās par 17,3%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 20,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 19,8%.

2023.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), apģērbiem un apaviem (+0,3 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupā (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,3 procentpunkti) un ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,1 procentpunkts).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7 %

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežojumi gada garumā mainījuši daudzu produktu un pakalpojumu cenas, bet pagājušā gada nogalē ieviestie saimniecības preču tirdzniecības ierobežojumi var mainīt arī stāvokli tirgū.

2020. gada lielākās preču cenu svārstības saistāmas ar Covid-19 pandēmijas dēļ valdības noteiktajiem ierobežojumiem vai tirgus īpatnībām, kas radās, mainoties atsevišķiem pirkšanas paradumiem. Cenas pieauguma ziņā 2020. bijis griķu gads, bet noslēgumā – nepārdoto preču gads. Gada laikā Centrālā statistikas pārvalde konstatējusi cenu pieaugumu griķiem par 17,7%, kas tieši saistāms ar pastiprināto pieprasījumu Latvijā tieši pēc šī pārtikas produkta.

Cenu un pieprasījuma izmaiņas 2020. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5%, liecina jaunākie CSP dati. Precēm cenas samazinājās par 1,4%, bet pakalpojumiem palielinājās par 1,6%. Jāteic, ka tieši pērnā gada decembra cenu novērtējums veidots tikai no daļas inputāciju. Vienkāršoti skaidrojot, atsevišķās nozarēs nav iespējams vērtēt cenu izmaiņas, ja preces vai pakalpojumi netiek pārdoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,3%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2022.gada aprīli - palielinājās par 15,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 17,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 20%.

2023.gada aprīlī, salīdzinot ar 2023.gada martu, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,1 procentpunkts), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,4%.

Noslēdzoties akcijām, cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu pieauga kafijai (+3,1%), konditorejas izstrādājumiem (+1,9%), maizei (+0,9%), pienam (+1,4%), sālim un garšvielām (+6,4%). Dārgāka bija arī cūkgaļa (+1,3%), olīveļļa (+6,3%), makaronu izstrādājumi (+3,6%), gaļas izstrādājumi (+1,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Svaigi.lv apgrozījums pieaudzis par 40%

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virtuālā tirgus "Svaigi.lv" īpašnieces SIA "Svaigi" apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis par 40%, informē uzņēmumā.

"Aizvadītais gads ir ieviesis daudzas izmaiņas cilvēku paradumos, ko labi raksturo arī pārtikas iegāde. Redzam, ka e-komercija ieņem stabilāku vietu cilvēku pārtikas iegādes rutīnā," secina "Svaigi" īpašniece Elīna Novada.

Svaigi.lv pārceļas uz Imantas tirgu 

Virtuālajā zemnieku tirgū "svaigi.lv" kopš ārkārtējās situācijas iestāšanās ievērojami...

2020.gadā populārāko tirgus produktu sarakstā bija cūkgaļa, putnu gaļa, svaigas zivis, lauku olas, kā arī dārzeņi un zaļumi, tostarp tiešsaistē cilvēki iegādājušies 40 000 lauku vistu olu, piecas tonnas burkānu un tikpat kartupeļu, kā arī 4000 kilogramu ābolu un 1300 svaigas, Latvijā audzētas foreles.

Virtuālā tirgus svaigi.lv izveidotāja: Biznesā bija jāierauga cita perspektīva 

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

E.Novada informēja, ka patlaban "Svaigi.lv" ir iespējams iegādāties produktus no 130 saimniecībām visā Latvijā, turklāt interese par virtuālo tirgu no potenciālo sadarbības partneru puses gada laikā ir dubultojusies. Vienlaikus tirgus klientu skaits pērn pārsniedza 7000.

VIDEO: Covid-19 nes strauju izaugsmi 

Augot pieprasījumam pēc pārtikas piegādes uz mājām, virtuālā tirgus "Svaigi.lv" komanda izkāpa...

Uzņēmums 2019.gadā strādāja ar 353 584 eiro apgrozījumu, kas ir par 12,3% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī uzņēmums guva peļņu 39 169 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem 2018.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīna publicē ASV preču sarakstu 50 miljardu dolāru vērtībā, kam tiks piemēroti tarifi

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas valdība trešdien publicēja 106 ASV importa preču sarakstu 50 miljardu dolāru (40,6 miljardu eiro) vērtībā, kurām Ķīna piemēros muitas tarifus, turpinoties tirdzniecības karam starp divām pasaules lielvarām.

Šāds paziņojums izplatīts neilgi pēc tam, kad ASV amatpersonas otrdien noteica muitas tarifus aptuveni 1300 Ķīnas precēm 50 miljardu dolāru vērtībā.

Ķīnas Tirdzniecības ministrijas publiskotajām ASV precēm, starp kurām ir ķīmijas produkti, saldēta cūkgaļa, sojas pupiņas, automobiļi un mazizmēra lidaparāti, paredzēts piemērot 25% muitas nodevu. Ministrija gan neprecizēja, kad šie muitas tarifi stāsies spēkā.

Trešdaļa no ASV sojas pupiņu eksporta nonāk Ķīnā, pērn tam veidojot 14 miljardus dolāru, un šis produkts tiek iegūts no lauku štatiem, kas 2016.gada vēlēšanās balsoja par ASV prezidentu Donaldu Trampu.

Tāpat tarifi attieksies uz lidmašīnām, kuru svars nepārsniedz 45 000 kilogramu ir mazākas par «Boeing» ražotajiem lidaparātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru