Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Konkurences padome (KP) secinājusi, ka augstās cukura cenas veikalu plauktos ļāvusi uzturēt iedzīvotāju vēlme iegādāties Latvijā ražotu cukuru neatkarīgi no tā cenas.

Padome secinājusi, lai arī Latvijas veikalos ir nopērkams salīdzinoši lēts cukurs, tai skaitā tirgotāju pašzīmola un cukurs plastikāta iepakojumos, patērētāji ilgstoši bijuši gatavi maksāt vairāk par Latvijā ražoto cukuru. Tādējādi iepriekš plaši izskanējušais apgalvojums, ka Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām Eiropā, pamatā attiecoties uz to cukuru, kuru patērētāji apzināti izvēlējušies, lai arī veikalu plauktos ir bijis pieejams ievērojami lētāks citu izcelsmes valstu cukurs.

Izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, redzams, ka cenas ir bijušas atšķirīgas un noteiktas patstāvīgi. Vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma cukuram amplitūda ir bijusi no 7% līdz 35%, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās 4% līdz 56%, teikts paziņojumā.

Ņemot vērā situāciju cukura tirgū, nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu Eiropas Savienībā (ES).

Tā uzskata Zemkopības ministrija (ZM) un joprojām šādu pozīciju aizstāv Eiropas Komisijā (EK). Ministrija jau kopš 2010. gada novembra EK Lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas vadības komitejā ir paudusi viedokli, ka nepieciešams būtiski samazināt līdz pat 0 EUR/t baltā cukura ievedmuitu ES un tādējādi atvieglot baltā cukura importu.

«Pašreizējā situācijā, kad pasaules cukura cenas ir augstākas nekā cukura cenas Eiropas Savienībā, vienotā tirgus aizsardzība ar augstām ievedmuitām ir nepamatota, un tās ir būtiski jāsamazina. Bez tam Latvija ir to dalībvalstu vidū, kuras prasa būtiski mainīt regulējumu, lai šajā tirdzniecības gadā virs kvotas saražoto cukuru varētu izmantot iekšējā tirgū pārtikas industrijas vajadzībām,» norāda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Cukura nedienas Latvijā - tā varētu raksturot situāciju, ar ko jārēķinās mazajiem saldumu ražotājiem, kam šis produkts ir vitāli nepieciešama izejviela.

Vēl pirms salīdzinoši neilga laika DB rakstīja, ka cukura cenas Latvijā ir augušas tik astronomiskos apmēros, ka vietējie ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi Eiropas tirgū. Vienkārši pircējs Anglijā, Itālijā vai Vācijā nespēj saprast argumentus, kāpēc viņam būtu jāmaksā lielāka cena par to pašu produktu. Nu šī situācija ir attīstījusies vēl tālāk - cukura vairumtirdzniecība Latvijā nav vispār. Rezultātā ražotājs, kuram mēnesī ir nepieciešama apmēram tonna cukura, ir spiests pirkt šo produktu vienkilogramīgās paciņās, jo maisos tas nav pieejams.

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Turpmāk cenu samazinājums varētu skart cukuru un kafiju, pieļauj Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Paredzams, ka cukura ražošana pasaulē sasniegs rekordlīmeni un piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā rezultātā cenas varētu samazināties. Ja globālā līmenī cukura cenas ir par 20 % zemākas, nekā pērn šajā laika posmā, tad ES tirgū cukura cenas gada laikā pieaugušas par 23 %. Eiropā vidējā cukura cena ir 708 eiro/t, savukārt pasaulē 566 USD/t.

I. Gulbe norāda, ka šobrīd aktualizējies jautājums, ko darīt ar cukura kvotu sistēmu, ko plānots atcelt pēc diviem gadiem, taču ES cukura ražotājlielvalstis tam nevēlas piekrist. Latvija jau paudusi atbalsta cukura kvotu sistēmas atcelšanai. I. Gulbe arī pavēstīja, ka pie viņas vērsušies potenciālie investori no Krievijas, kas centušies izzināt iespējas attīstīt Latvijā cukura ražošanu. Eksperte arī akcentēja, ka Latvijas ražotājiem saglabājušās zināšanas šajā nozarē, ko varētu izmantot perspektīvā. «Ja ES ir tik liela cukura cena, tad jāmeklē kāds risinājums, ko darīt,» pauda eksperte.

Šogad nav nekāda pamata runāt par cukura cenas pieaugumu mazumtirdzniecībā Latvijā.

Tā uzskata Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Lielāko mazumtirdzniecības kompāniju pārstāvji gan informējuši, ka saņemti brīdinājumi no vairumtirgotājiem par cukura cenas gaidāmo paaugstināšanu, taču tirgotāji meklē veidus, kā izvairīties no cenas paaugstināšanas.

Raksturojot situāciju, I. Gulbe skaidro, ka cukura un jēlcukura cenas pasaules biržās pastāvīgi palielinās, taču Eiropas valstīs kopš 2003.gada cukura mazumtirdzniecības cenu virzība nav saistīta ar pasaules cenu tendencēm. Pēdējos gados ES vidējā aptuvenā cukura mazumtirdzniecības cena bijusi 0.89 eiro/kg, atsevišķās valstīs tā nedaudz samazinājušās (Lietuvā, Slovakijā Ungārijā, Somijā un Zviedrijā), bet Igaunijā, Holandē un Vācijā cenas nav mainījušās. Latvijā cenas palielinājušās par apmēram 25%, savukārt Polijā cenu pieaugums pārsniedz 50%.

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Konkurences padome (KP) aicinās Zemkopības ministriju ierosināt Eiropas Komisijai (EK) uz laiku atcelt ievedmuitu cukuram, kā arī lūgs pārbaudīt vai nepastāv aizliegta vienošanās Eiropas cukura tirgū.

Šobrīd KP strādā pie cukura mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības. Par vēršanos starptautiskajās institūcijās lemts, ievērojot tendences pasaules cukura tirgū - biržas cena līdz ar cukura deficītu pieaugusi gandrīz divas reizes .

Tas minēts ziņojumā, ko KP iesniegusi Zaļo un zemnieku savienībai pēc šīs partijas vadības pieprasījuma.

Kā zināms, cukura ražošanai Eiropas Savienībā tiek noteiktas kvotas. EK ir centusies veikt cukura nozares reformu, lai Eiropā ražoto cukuru padarītu lētāku un tādējādi konkurētspējīgāku, jo cukura cenas Eiropā ir augstākas. Šīs reformas rezultātā tika likvidētas arī abas Latvijas cukurfabrikas Liepājā un Jelgavā, jo formāli šo fabriku kapacitāte bija neliela, bet cukurbiešu audzēšana Latvijā – neproduktīva un dārga. DB jau tolaik ziņoja, ka dati, kas tika izmantoti reformas izstrādei, bija nevecojuši un neatbilda tā brīža realitātei.

Par to, kāpēc Latvijā vairs nav cukura rūpniecības un trūkst arī nopietnas pārliecības par to, vai pārskatāmā nākotnē šeit kaut ko tādu piedzīvosim, ir diskutēts daudz, nereti uzsverot Latvijas kā valsts vainu notikušajā. Laikam ejot, pamazām ir atšķetinājies, ka principā runa ir par diviem galvenajiem stūrakmeņiem, kas tad arī ļāva sagraut šo nozari musu valstī.

Pirmkārt, jārunā par Briseles gaiteņos izplānotu pasākumu kopumu, kas gaumīgi tika nodēvēts par Eiropas Savienības (ES) cukura reformu, bet realitātē bija vienkārša spēlētāju skaita samazināšana tirgū. Proti, iedodot vairāku valstu uzņēmējiem gana daudzus miljonus no ES kopējās kases (tātad – naudu, kas konkrēti nevienam nepieder), tika panākts, ka daļa cukurfabriku, tostarp Latvijā esošās, tiek slēgtas. Tolaik tika stāstīts, ka tādā veidā tikšot uzlabota situācija ES cukura tirgū un samazināta šā produkta cena. Kā zināms, šo gadu laikā, cukura cenas ne tikai nav sarukušas, bet ir pat palielinājušās, un tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – samazinot ražotāju skaitu, sarūk arī konkurence tirgū, un tajā palikušajiem rodas iespēja vieglāk uzelpot, tostarp tirgojot produkciju par sev tīkamāku cenu. Šo sakarību zina katrs, kurš vismaz reizi dzīvē ir kaut ko lasījis par ekonomiku, tāpēc domāt, ka par to neko nezināja tā dēvētās cukura reformas autori un virzītāji, būtu visnotaļ naivi. Drīzāk gan šeit jārunā par ļoti konkrētu lielo Eiropas cukura ražotāju lobiju, it īpaši ņemot vērā, ka netika arī atvērts tirgus ražotājiem, kuri strādā ārpus ES. Tiesa gan, vienu brīdi cukura cenas nedaudz samazinājās, bet tas notika globālas ekonomiskās krīzes, nevis kaut kādas tā dēvētās reformas ietekmē.

Cukura cena pasaules tirgos kopš gada sākuma ir dubultojusies, tuvojoties pēdējo 28 gadu augstākajam līmenim, raksta dv.ee.

Investoriem, kas meklē strauju cenas pieaugumu, cukurs ir kļuvis par «jauno naftu», norāda laikraksta The Guardian raksta autors Endrjū Klarks. Vēsturiski biržā New York Board of Trade cukurs maksāja 10-12 centus par mārciņu, taču pagājušajā mēnesī cenas pieauga līdz 24.85 centiem, kas ir maksimums kopš 1981. gada un patlaban svārstās ap 23 centu atzīmi.

Pieaugumu veicināja cenu kāpums preču tirgos, taču cukura cenas pieaugumam bija arī savi specifiski iemesli, norāda E. Klarks. Lielo lietavu dēļ Brazīlijā, kas ir lielākais cukura ražotājs, liela daļa cukura tika pārstrādāta etanolā. Turklāt Indija, kas ir lielākais cukura patērētājs, pārdzīvoja musonu periodu un no cukura eksportētāja kļuva par importētāju.

Jelgavas cukurs sācis cukura realizāciju un prasīs kvotu ražošanai.

SIA Jelgavas cukurs dibinātājs Vladimirs Bičkovskis, kurš pazīstams arī kā nišas produkta Samogon nr. 1 ražotājs, sācis cukura realizāciju tirdzniecībā. Uzņēmējs stāsta, ka šobrīd tas ir lētākais cukurs valstī - 0,59 Ls/kg un pieejams Jelgavas cukura kapitāldaļu īpašniekiem, pārējiem pircējiem tas ir salīdzinoši dārgāks. Cukurs tiek ievests no Polijas un realizēts atsevišķos veikalos, kā arī izklaides un atpūtas klubā Imho club fasēts nelielos iepakojumos. Jelgavas cukurs sācis ražot arī tā saucamās cukura galvas no sulām, ko pazina jau Hercoga Bīrona laikos, taču saražotie apjomi pagaidām ir nelieli. Tā esot ļoti ekskluzīva niša un produkts samērā dārgs. Tiesa, pieprasījums pēc šāda produkta esot milzīgs, īpaši Krievijā.

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Cukura cenas Londonas un Ņujorkas biržā pieaug jau otro dienu pēc kārtas, valdot spekulācijām, ka piedāvājuma kritums varētu likt pircējiem palielināt savas izejvielas rezerves, raksta Bloomberg.

Globālais cukura piedāvājums būs par 8,5 miljoniem tonnu mazāks nekā pieprasījums gadā, kas beidzas septembrī, liecina Starptautiskās cukura organizācijas informācija. Deficīts Indijā, kas ir pasaules lielākais cukura patērētājs, trešajā ceturksnī varētu palielināties līdz 5,8 miljoniem tonnu, salīdzinot ar 2,62 miljoniem tonnu iepriekšējā ceturksnī, lēš Fortis Bank un VM Group eksperti.

«Visdrīzāk importētāji papildinās savus noplicinātos krājumus,» savā komentārā raksta Commerzbank AG eksperts Jūdžins Veinbergs.

Baltā jeb rafinētā cukura cena augusta piegādēm Londonas biržā pieauga par 0,4% līdz 502 dolāriem par tonnu. Iepriekš tā pieauga par 1,6%. Jēlcukura cena jūlija piegādēm palielinājās par 0,13% līdz 15,38 centiem par mārciņu.

Baltā cukura cenas Londonas biržā pieaugušas, jo tirgū valda spekulācijas, ka ražošanas apjomi vēl samazināsies, tā veicinot palielināt uzkrājumus, raksta Bloomberg.

Piedāvājuma iztrūkuma risks izraisīja cukura cenas dubultošanos pērn. Lielais lietus Brazīlijā un musons Indijā ierobežoja divu lielāku cukura audzētāju ražošanas apjomus un piespieda tādus cukura pircējus kā Ēģipte, Indija, Indonēzija, Meksika un Pakistāna, meklēt citus piegādātājus.

«Ieejot otrajā ceturksnī, mēs ieejam Dienvidbrazīlijas starpražas periodā, kad eksporta apjomi ir minimāli,» sacījis hedžfonda Tropix Capital Management dibinātājs Šons Diflijs.

Baltā cukura cena maija piegādēm Londonas biržā pieauga par 1,4 % līdz 724 dolāriem par tonnu. Pagājušajā mēnesī cukura cena uzkāpa līdz 767 dolāriem par tonnu, kas ir augstākais līmenis pēdējo 20 gadu laikā. Jēlcukura cena marta piegādēm Ņujorkas biržā palielinājās par 2 %.

Līdz ar nepiemērotiem laika apstākļiem cukura ražošanai izšķirīgos reģionos, turpina pieaugt šīs pārtikas izejvielas cena.

Kopumā kopš pagājuša mēneša sākuma baltā cukura cena Londonas preču biržā ir palielinājusies jau par 14% līdz 637 ASV dolāriem par tonnu. Savukārt kopš gada sākuma cukura cena Londonas biržā ir pieaugusi vien par 4,4% (vīziju par lētāku cukuru pamatā sabojājis tikai pēdējais mēnesis).

Reuters ziņo, ka lietusgāžu dēļ jūtami aizkavējušās cukura piegādes no Brazīlijas (neesot iespējams novākt cukurniedres), kas ir lielākā tā ražotāja pasaulē. Brazīlijas cukura eksports jūnijā bijis vien 1,29 miljoni tonnu, kas ir par 30% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Arī negrauzdēto (zaļo) kafijas pupiņu eksports no Brazīlijas jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sarucis par 23% līdz 1,69 miljoniem maisu (tā svars 60 kg). Brazīlija ir arī pasaulē lielākā kafijas ražotāja.

Vairāki ražotāji laikrakstam Dienas bizness pauduši viedokli, ka vairs nav iespējams nopirkt cukuru maisos lielākos apjomos, kas nepieciešams pārtikas produktu ražošanai.

PKS Straupe valdes priekšsēdētājs Imants Balodis informēja, ka katru mēnesi uzņēmums iepērk vienu tonnu cukura piena produktu ražošanai, taču šobrīd vairumtirdzniecības uzņēmums piedāvā cukuru tikai 1 kg paciņās, kura cena ir augstāka nekā mazumtirdzniecības veikalos. Uzņēmuma vadība par cukura iegādi maisos interesējusies arī Lietuvā, taču arī tur un Igaunijā situācija esot līdzīga un pieejams tikai paciņās fasētais cukurs. «Cukura problēma pastāv. Arī cukura cena ir cēlusies - pēdējais cukurs, ko iepirkām, maksāja 0,75 Ls/kg plus PVN, bet vēl iepriekš cukurs maisos bija par 0,71 Ls/kg. Taču veikalos cukura cena ir 0,65 Ls/kg,» skaidro PKS Straupe vadītājs.

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Cukura cenas trešdien Ņujorkas un Londonas biržās samazinājās līdz septiņu mēnešu zemākajam līmenim, raksta Bloomberg.

Cenas kritumu veicināja pasaules lielākā cukura patērētāja – Indijas – ražotāju grupas izteikumi, ka cukura cenas kritīs pieaugošā piedāvājuma dēļ.

Baltā jeb rafinētā cukura cena maija piegādēm Londonas biržā samazinājās par 2,3% līdz 509,6 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena kopš 5. augusta.

Baltā cukura cenas līdz aprīlim var nokrist zem 500 dolāriem par tonnu, ko veicinās ražošanas pieaugums Indijā un Brazīlijā, uzlabojoties ražai, sacījis Maharashtra State Cooperative Sugar Factories Federation Ltd izpilddirektors Prakašs Naiknavare.

«Cukura cenas uz augšu dzina spekulatīvi līdzekļi, un tie no izejvielas ieguldījumiem iet ātri ārā,» P. Naiknavare atzinis.

Tirdzniecības gaitā Londonā cenas uz balto cukuru ir sasniegušas augstāko punktu kopš 1989.gada, jo pastāv bažas par nepietiekamu piegādi, ziņo lenta.ru.

Marta kontrakta vērtība sasniegusi 680.7 dolārus par tonnu.

Iemesls straujajam cenu kāpumam ir jaunumi no Indijas, kas ir otra lielākā cukura ražotne pasaulē pēc Brazīlijas. Pēdējo divu mēnešu laikā saražotā cukura daudzums ir nokrities no 1.88 līdz 1.7 miljoniem tonnu, par iemeslu tam ir sausums, kas ir iznīcinājis niedres.

Rūpnīcas šajā štatā piedāvā zemniekiem 205 rūpijas (4.36 dolārus) par 100 kilogramiem produkcijas, bet zemnieki ar to nav mierā. 100 kilogrami baltā cukura šobrīd Indijā maksā 3334 rūpijas.

Ir jāatzīmē, ka Indija otro gadu pēc kārtas ir cukura importētāja, lai gan agrāk šo produktā tā eksportēja. Pēc provizoriskām prognozēm nākamgad Indijā tiks saražots 16 miljoni tonnas cukura.