Masveida pirmstermiņa uzkrājumu izņemšana no pensiju otrā līmeņa būtu milzīga stratēģiska kļūda, kas lielu daļu nākotnes pensionāru pakļautu nabadzības riskam, norāda banku pārstāvji.

"Swedbank" Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītāja Anželika Dobrovoļska pauž, ka 2026. gada janvāra beigās uzkrātais pensiju otrā līmeņa kapitāls Latvijā pārsniedza 10 miljardus eiro. Tas ir viens no lielākajiem privātpersonu uzkrājumiem valstī - gan individuālā, gan valsts mērogā.

Ļaut iedzīvotājiem izņemt naudu no pensiju otrā līmeņa ir slikta ideja vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, šī nav brīva nauda - tā ir atlikta alga vecumdienām. Dobrovoļska skaidro, ka patlaban pilnīgi visa pasaule, ieskaitot centrālās bankas un Eiropas Komisiju (EK), runā par to, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt reālus uzkrājumus nākotnes pensijām, nevis balstīties tikai uz solidaritātes principa (kāds ir pensiju pirmais līmenis).

2025. gadā Lietuvas parlaments pieņēma būtiskas izmaiņas valsts otrā pensiju līmeņa sistēmā, kas stājās spēkā 2026. gadā. Reforma ievērojami palielina sistēmas elastību un faktiski padara dalību tajā brīvprātīgu. Tostarp ir noteikts divu gadu “logs”, kura laikā dalībnieki var izņemt naudu no otrā pensiju līmeņa. Šīs izmaiņas aktualizē jautājumu par potenciālo kapitāla pārdali un iespējamo ietekmi uz Baltijas akciju tirgiem.

Jaunie noteikumi paredz vairākus scenārijus, tostarp iespēju samazināt iemaksu apmēru. Vienlaikus dalībniekiem tiek dota iespēja pilnībā izstāties no 2. pensiju līmeņa, izņemot visu uzkrājumu (ieskaitot investīciju atdevi), vai arī veikt vienreizēju 25% izņemšanu. Būtiski, ka izmaksām netiek piemērots IIN, taču tiek ieturēts 3% nodoklis.

Saskaņā ar 2025. gada Lietuvas Centrālās bankas aplēsēm, otrā pensiju līmeņa kopējā aktīvu vērtība sasniedz aptuveni EUR 9 miljardi. No šīs summas aptuveni EUR 5.65 miljardi atbilst individuālajām iemaksām un uzkrātajai investīciju peļņai. Pēc 3% nodokļa korekcijas, apjoms, ko pensiju dalībnieki varētu izņemt ir EUR 5.5 miljardi. Tomēr dalībnieku uzvedība (izstāšanās apjoms un izņemto līdzekļu izmantošana) ir ļoti neskaidra, un jebkādas aplēses balstās uz pieņēmumiem.

Likvidējot otro pensiju līmeni, būs nepieciešams paaugstināt darbaspēka nodokļu likmes, lai kompensētu šī līmeņa kapitāla iztrūkumu un spētu izmaksāt valsts pensijas līdzšinējā apmērā, pavēstīja Latvijas Bankas eksperti.

Eksperti uzsvēra, ka papildu nodokļu slogs gulsies uz arvien mazāku strādājošo skaitu, graujot Latvijas ekonomikas konkurētspēju.

Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs skaidroja, ka Latvijas iedzīvotāju un nodokļu maksātāju skaits sarūk, kā arī vidējais mūža ilgums palielinās, kā rezultātā nodokļu maksātāji nespēs uzturēt pensionārus tikai no savām iemaksām. Tas radīs spiedienu uz valsts budžetu.

Tkačevs minēja, ka pasaules valstis valsts pensijas nepietiekamību kompensē ar fondētās pensijas uzkrājumiem, motivējot un automātiski iesaistot iedzīvotājus uzkrājuma veidošanā, papildinot, ka Latvijā šo lomu pilda pensiju otrais līmenis.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

CVK otrdien vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO šodien platformā ManaBalss.lv ir uzsākusi parakstu vākšanu iniciatīvai par brīvprātīgā pensiju 3. līmeņa uzkrājumu brīvu pieejamību pirms 55 gadu vecuma, nomaksājot Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā par parastu ienākumu.

Izņemot ieguldījumu pēc 55 gadu vecuma, saglabātos esošie nodokļu nosacījumi. INDEXO ieskatā šādas izmaiņas veicinās Latvijas iedzīvotāju brīvprātīgos ieguldījumus pensiju 3. līmenī, jo piekļuves ierobežojums ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas attur ieguldīt vairāk, proti, cilvēki nereti nevēlas iesaldēt savus uzkrājumus uz daudziem gadiem.

INDEXO iniciatīvas iesniegumā norāda, ka apziņa, ka, nomaksājot nodokļus, uzkrātā summa ir pieejama dažādām neparedzētām dzīves situācijām, būtu būtisks iedrošinājums aktīvāk veidot pensiju 3. līmeņa uzkrājumu. Pensiju 3. līmenis ir izdevīgs veids, kā veidot pensijas uzkrājumu, taču šobrīd to aktīvi izmanto tikai aptuveni 20 – 25 % no visiem Latvijas iedzīvotājiem, un vidējais uzkrājumu apjoms vienam iedzīvotājam ir neliels – vien aptuveni 2370 eiro, balstoties uz manapensija.lv pieejamiem datiem.

Indexo finanšu pakalpojumu grupa 2025. gadu noslēdza kā izaugsmes gadu visos būtiskākajos darbības virzienos. IPAS Indexo, kas ir mātes uzņēmums Indexo finanšu pakalpojumu grupai, pensiju pārvaldības virzienā uzrādīja 2,18 miljonu eiro peļņu, turpinot palielināt klientu skaitu un pārvaldītos aktīvus.

Savukārt Indexo Banka būtiski palielināja darbības apjomus, investējot IT infrastruktūrā, produktu izstrādē un klientu piesaistē. Indexo koncerna konsolidētais rezultāts pārskata gadā bija 7,74 miljoni eiro zaudējumi, atspoguļojot mērķtiecīgas investīcijas bankas izaugsmes paātrināšanai.

“Pagājušais gads bija būtisku pārmaiņu un dinamiskas attīstības gads, kura laikā mēs gan stiprinājām pensiju pārvaldes attīstību, gan vairāk kā dubultojām 2024. gadā izveidotās Indexo Bankas darbības apjomus. Papildus organiskai izaugsmei, pērn Indexo iegādājās arī citu pensiju fondu pārvaldītāju IPAS VAIRO, bet gada izskaņā mēs realizējām Latvijas kapitāla tirgū vēl nebijušu darījumu, izsakot brīvprātīgo akciju atpirkuma piedāvājumu un iegūstot izšķirošu ietekmi par AS DelfinGroup. Līdztekus mēs turpinājām investēt apjomīgus līdzekļus bankas tehnoloģijās un klientu piesaistē. Visu šo notikumu un daudzu virzienu vienlaicīgas attīstības rezultātā mēs esam ielikuši vajadzīgos pamatus, lai tuvāko gadu laikā Indexo kļūtu par vienu no vadošajām vietējā kapitāla finanšu pakalpojumu grupām Latvijā,” saka Henrik Karmo, IPAS Indexo Valdes priekšsēdētājs un viens no Indexo dibinātājiem.

2026. gada 1. ceturksnis finanšu tirgos iezīmējās ar krasām svārstībām. Gads sākās ar pozitīvu noskaņojumu, taču ģeopolitiskie notikumi, īpaši karš Tuvajos Austrumos, būtiski ietekmēja tirgus dinamiku. Martā strauji pieauga naftas cenas, kas nozīmē ne tikai dārgāku degvielu mūsu ikdienā, bet arī jaunu inflācijas vilni. Vienlaikus tas samazināja cerības uz to, ka ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas Centrālā banka tuvākajā laikā varētu samazināt procentu likmes.

Šo faktoru kombinācija ietekmēja akciju tirgus un līdz ar to arī pensiju plānu vērtību. 2026. gada 1. ceturksnī pensiju plāni atkarībā no ieguldījumu stratēģijas samazinājās par aptuveni 2–6 %. Šādos brīžos dabiski rodas jautājums – vai tas nozīmē, ka pensiju uzkrājumi “kūst”?

Īsā atbilde ir – nē. Ieguldījumi finanšu tirgos vienmēr nozīmē svārstības. Tās ir normāla un neizbēgama daļa no ieguldīšanas procesa visā tā laikā. Svarīgākais ir skatīties uz ilgtermiņu. Pasaules valstu ekonomikas laika gaitā spēj atgūties un turpināt augt, un tieši uz to balstās arī pensiju uzkrājumu veidošana.

To labi ilustrē vienkāršs piemērs. Iedomāsimies, ka tev pensiju uzkrājumā ir 10 000 eiro. Tirgus krituma rezultātā tas vienā ceturksnī samazinās par 5 %, un atlikums samazinās līdz 9500 eiro. Šis kritums ir redzams un emocionāli jūtams. Taču, ja paskatāmies plašāk, aina izskatās citādi. Pirms tam gada laikā uzkrājums, piemēram, bija pieaudzis par 8 % – no aptuveni 9300 eiro līdz 10 000 eiro. Un, tirgiem atkopjoties, izaugsme turpinās arī nākamajos gados. Ja ilgtermiņa vidējais ienesīgums ir 5–7 % gadā, tad pēc 10 gadiem tie paši 10 000 eiro var kļūt par 16 000–20 000 eiro, bet pēc 20 gadiem – jau par 26 000–40 000 eiro. Tieši šī ir būtība – īstermiņa kritumi ir pamanāmi, bet ilgtermiņa izaugsme ir daudz spēcīgāka.

Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 13,6% jeb 1,197 miljardiem eiro, gada beigās veidojot 9,974 miljardus eiro, informē Latvijas Bankā.

Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2025. gadā pieaudzis par 556,257 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 2,152 miljardus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas pagājušajā gadā veidoja 1,511 miljardus eiro.

Valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls uz vienu ieguldījumu plāna daļu pagājušā gada beigās bija 2,15 eiro, kamēr 2024. gada beigās - 2,11 eiro.

Visu veidu valsts fondēto pensiju ieguldījumu plānu vidējais ienesīgums kopš gada sākuma bija pozitīvs, liecina Latvijas Bankas dati.

Aktīvo ieguldījumu plānu ienesīgums kopš gada sākuma bija vidēji 6,15%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 4,84%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 3,74%.

Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā iemaksāti 164,327 miljoni eiro, kas ir par 21,1% jeb 28,678 miljoniem eiro vairāk nekā 2024. gada attiecīgajā periodā, informē Latvijas Bankā.

Tostarp privāto pensiju fondu pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2025. gadā pieauga par 23,3% salīdzinājumā ar 2024. gadu un veidoja 135,684 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas augušas par 12,1% - līdz 28,439 miljoniem eiro.

Savukārt no pensiju plānu kapitāla pagājušajā gadā izmaksāti 52,383 miljoni eiro, kas ir par 8,2% mazāk nekā 2024. gadā, tostarp 93,9% jeb 49,166 miljoni eiro ir izmaksāti saistībā ar plānu dalībnieku pensijas vecuma iestāšanos.

2025. gada beigās privāto pensiju fondu pensiju plānos uzkrātais kapitāls veidoja 1,148 miljardus eiro, kas salīdzinājumā ar 2024. gada beigām ir pieaugums par 16,9% jeb 165,653 miljoniem eiro.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.

Īstenojoties uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijai, finanšu pakalpojumu grupa INDEXO, kas ietver pensiju pārvaldes virzienu, INDEXO Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu DelfinGroup, šī gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi neto peļņu 143 tūkstošu eiro apmērā.

Saskaņā ar grupas pirmā ceturkšņa konsolidēto neauditēto pārskatu, INDEXO pensiju pārvaldes virziens uzrādīja 489 tūkstošu neto peļņu, kas ir par 26.6% vairāk salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem trim mēnešiem. Tikmēr INDEXO Bankas zaudējumi šī gada pirmajā ceturksnī bija 2,25 miljoni eiro, bet INDEXO meitas uzņēmuma DelfinGroup peļņa bija 2,81 miljons eiro no kuras 71,52% ir attiecināmi uz INDEXO Grupu atbilstoši tās līdzdalības lielumam.

Šī gada pirmo trīs mēnešu rādītāji ir pirmā reize, kad INDEXO Grupa savā pārskatā konsolidē DelfinGroup rezultātus.

“Šī gada pirmais ceturksnis ir pirmais, kuru INDEXO Grupa noslēdza ar konsolidēto neto peļņu. Tas ir pagrieziena punkts INDEXO Grupas izaugsmes ceļā un redzam, ka agrāk veiktās investīcijas attīstībā sāk atmaksāties. Šie rezultāti atspoguļo stratēģiju, ko izvirzījām, uzsākot bankas darbību, proti, mēs veidojam līdzsvarotu dažādu finanšu pakalpojumu grupu, kurā ienesīgākie darbības virzieni finansē bankas izaugsmi līdz brīdim, kad banka pati sasniedz rentabilitāti. Savukārt bankas attīstība ir balstīta uz vērienīgu kreditēšanas apjomu palielināšanu. Šī gada pirmo trīs mēnešu konsolidētais rezultāts parāda, ka mūsu vairāku savstarpēji papildinošo pīlāru modelis sāk darboties atbilstoši iecerētajam,” saka Henrik Karmo, IPAS INDEXO Valdes priekšsēdētājs un viens no grupas dibinātājiem.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, pirmdien Latvijas Restorānu biedrības (LRB) kopsapulcē norādīja VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa atzīmēja, ka VID administrēto maksājumu parādi 2026. gada 1. janvārī ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 34,81 miljona eiro apmērā, tostarp 36,8% veidoja B līmeņa uzņēmumi, 36,2% veidoja pārējie uzņēmumi un 17,7% veidoja C līmeņa uzņēmumi. Savukārt LRB biedru parādi bija 2,14 miljonu eiro apmērā - 55,4% bija B līmeņa uzņēmumiem, 44,1% bija A līmeņa uzņēmumiem, bet 0,5% bija pārējiem uzņēmumiem.

Savukārt 2026. gada 1. janvārī nodokļu maksātāju skaits ēdināšanas pakalpojumu nozarē bija 5012, no tiem 34,2% bija A līmeņa uzņēmumi, kuriem nav būtisku nodokļu pārkāpumu risku, 19,5% bija N līmeņa uzņēmumi jeb neaktīvi nodokļu maksātāji, 13,3% bija B līmeņa uzņēmumi, kuriem ir jāuzlabo saistību izpilde, un 12,5% bija C līmeņa uzņēmumi jeb uzņēmumi, kuriem ir pārkāpumi saistību izpildē.

Ļaujot izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, liela daļa šīs naudas nonāktu īstermiņa patēriņā un sāpīgāk ciestu mazāk turīgie iedzīvotāji, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Igaunijā iedzīvotājiem iepriekš ļāva izņemt pensiju otrā līmeņa uzkrājumus, un Lietuvā tas atļauts šogad.

"Mēs redzam, ka pieredze Igaunijā bija ļoti skaudra. Tā ir lieta, par ko igauņi vienmēr saka: nu šito gan nedariet! Nu tagad Lietuva ir pamēģinājusi, redzēs, kas no tā iznāks. Visticamāk, rezultātu mēs zinām," teica Kazāks, piebilstot, ka tādas populisma lietas viņam rada bažas.

Latvijas Bankas prezidents uzsvēra, ka Latvijā pensiju otro līmeni "nedrīkst "izpļekarēt" un nodzīvot", jo tā sāpīgākās sekas būs tieši mazāk turīgajiem iedzīvotājiem.

Kazāks skaidroja, ka atbalstam iedzīvotājiem vienmēr ir jābūt mērķētam un sniegtam tiem, kam tas ir nepieciešams. Patlaban ekonomika aug, bezdarbs ir zems un "helikoptera nauda" nav nepieciešama. Patlaban vajadzētu palīdzēt iedzīvotājiem uzlabot prasmes, lai viņi var atrast labāk apmaksātu darbu, nevis šādi tērēt valsts naudu.

Kopš janvārī Lietuvā stājās spēkā otrā līmeņa pensiju reforma, no sistēmas ir izstājušies aptuveni 525 000 cilvēku, bet pensiju fondu aktīvi kopumā ir samazinājušies par aptuveni 4,2 miljardiem eiro, liecina jaunākie dati, ko publicējusi Lietuvas Investīciju un pensiju fondu asociācija (LIPFA).

Pirmajā ceturksnī vidēji vienam cilvēkam tika izmaksāti aptuveni 5600 eiro, no kuriem 2700 eiro bija viņa paša iemaksas, bet 2900 - fondu gūtie ienākumi.

Papildu pensijas uzkrājumus turpina 875 000 dalībnieku, bet iepriekš otrajā līmenī līdzekļus uzkrāja aptuveni 1,4 miljoni cilvēku.

Asociācijas dati liecina, ka vislielākais pieteikumu skaits par uzkrājumu pārtraukšanu un līdzekļu izņemšanu tika iesniegts janvārī, kad pieteikumu iesniedza vairāk nekā 300 000 cilvēku, vēlāk pieteikumu skaits samazinājās.

Februārī un martā pieteikumus iesniedza vairāk nekā 200 000 cilvēku, kuriem bija uzkrājumi, kas ir par trešdaļu mazāk nekā reformas pirmajā mēnesī.

VAS “Latvijas Pasts” turpmāk klātienes klientu apkalpošanas vietās konsultēs par 2. pensiju līmeņa plāniem un to pārvaldīšanas iespējām. Uzņēmums iedzīvotājiem nodrošinās detalizētu informāciju sadarbībā ar bankas Citadele meitasuzņēmumu “CBL Asset Management”.

Visos “Latvijas Pasta” klientu centros un klientu apkalpošanas punktos būs pieejama informācija par 2. pensiju līmeņa darbības principiem, uzkrājuma veidošanu un pārvaldīšanas iespējām. Iedzīvotāji varēs arī saņemt praktisku palīdzību, ja vēlēsies mainīt savu pensiju plāna pārvaldītāju.

Šādas iniciatīvas mērķis ir stiprināt sabiedrības izpratni par pensiju uzkrājumu nozīmi un rosināt iedzīvotājus regulāri sekot līdzi saviem uzkrājumiem.

Sadarbība būtiski paplašinās piekļuvi informācijai par pensiju 2. līmeni visā Latvijā – “Latvijas Pasta” klātienes klientu apkalpošanas vietās, nodrošinot iespēju saņemt konsultācijas arī tiem iedzīvotājiem, kuru dzīvesvietas tuvumā nav bankas filiāļu un kuri ikdienā retāk izmanto digitālos risinājumus.

AS INDEXO Banka – IPAS INDEXO pilnībā piederošas meitas sabiedrības – otrā līmeņa (Tier 2) subordinēto obligāciju publiskajā piedāvājumā, kas noslēdzās 2026. gada 24. aprīlī, ir piesaistījusi 5 miljonus eiro. Piedāvājumā piedalījās vairāk nekā 800 investori, kopumā parakstoties uz subordinētajām obligācijām 10,8 miljonu eiro vērtībā. Investoru pieprasījums 3,6 reizes pārsniedza sākotnēji plānoto piedāvājuma apjomu.

Augstā pieprasījuma dēļ INDEXO Banka palielināja emisijas apjomu no sākotnēji plānotajiem 3 miljoniem eiro līdz 5 miljoniem eiro.

Investoru interese par piedāvājumu bija plaša visās Baltijas valstīs. Vidēji viens investors parakstījās uz subordinētajām obligācijām 13 034 eiro apmērā. Latvijas investori parakstījās uz obligācijām 3 miljonu eiro apmērā, kas veido 28,7 % no kopējā pieprasījuma apjoma. Investoru pieprasījums no Igaunijas sasniedza 7 miljonus eiro (64,6 %), savukārt investori no Lietuvas parakstījās uz obligācijām 0,6 miljonu eiro apmērā (5,1 %).

“Augstais investoru pieprasījums INDEXO Bankas subordinēto obligāciju emisijā apliecina spēcīgu tirgus uzticību INDEXO Grupas attīstības stratēģijai un pārliecību par mūsu bankas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu. Tas skaidri parāda investoru gatavību atbalstīt INDEXO ambīciju attīstīt mūsdienīgu, konkurētspējīgu un ilgtspējīgu banku Baltijas finanšu tirgū, piedāvājot alternatīvu tradicionālajiem risinājumiem un veicinot konkurenci nozarē,” norāda INDEXO finanšu direktore Ivita Asare.

Finanšu pakalpojumu grupa INDEXO, kas ietver pensiju pārvaldes uzņēmumus, INDEXO Banku un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu DelfinGroup, kopā pirmā ceturkšņa laikā izsniegusi 58,1 miljonus eiro jaunos kredītos.

Kopējais grupas klientu skaits pārsniedz 300 tūkstošus, bet pensiju aktīvi pārvaldībā gada pirmā ceturkšņa beigās pārsniedza 1,5 miljardus eiro.

“Pēc DelfinGroup darījuma noslēgšanas šis ir pirmais ceturksnis, kurā strādājam kā konsolidēta finanšu pakalpojumu grupa. Ceturkšņa rezultāti uzrāda stabilu izaugsmi visos galvenajos darbības virzienos. Mēs turpinām attīstīt INDEXO par vadošo vietējo finanšu pakalpojumu grupu, kas veicina pozitīvas pārmaiņas Latvijas finanšu vidē un rada arvien vairāk vērtības mūsu klientiem, akcionāriem un sabiedrībai kopumā,” saka Henrik Karmo, IPAS INDEXO Valdes priekšsēdētājs un viens no INDEXO dibinātājiem.

Šī gada pirmā ceturkšņa beigās AS INDEXO Bankas klientu skaits pieauga līdz 57,1 tūkstotim, kas ir par 15% vairāk nekā gada sākumā, apliecinot stabilu klientu bāzes paplašināšanos. Bankas kredītportfelis ceturkšņa laikā pieauga par 21,2 miljoniem eiro un pirmā ceturkšņa beigās sasniedza 76,7 miljonus eiro, savukārt, klientu noguldījumu apjoms palielinājās līdz 90,5 miljoniem eiro, kas ir par 23% vairāk nekā gada sākumā. Ceturkšņa laikā INDEXO Banka saviem klientiem procentu maksājumos izmaksāja 463 tūkstošus eiro.

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi (ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā) 2026. gada pirmajā ceturksnī sasniedza 3,5 miljardus eiro, kas ir par 210,4 miljoniem eiro jeb 6,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopā ar iemaksām 2.pensiju līmenī un neņemot vērā atlikumu vienotajā kontā, nodokļu ieņēmumi 2026. gada pirmajā ceturksnī pieauguši par 145 miljoniem eiro jeb 4,1%.

Vienlaikus, nodokļu ieņēmumu triju mēnešu plāns tika izpildīts 98,7% apmērā jeb par 49,6 miljoniem eiro mazāk nekā plānots. Jāņem vērā, ka aktuālie dati vēl pilnībā neatspoguļo jaunāko ģeopolitisko notikumu ietekmi.

Darbaspēka nodokļu ieņēmumus turpina ietekmēt 2025. gadā veiktā nodokļu reforma – gan 1 procentpunkta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu (VSAOI) pārdale no pensiju 2. līmeņa uz 1. līmeni, gan tālākā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu palielināšana. Kamēr valsts sociālās apdrošināsanas iemaksas kopbudžetā (neiekļaujot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) bija 1,2 miljardi eiro un pieauga par 79,4 miljoniem eiro jeb 6,9%, tikmēr IIN ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī 623,7 miljoni eiro apmērā bija pērnā gada līmenī.

Aprēķini apliecina atšķirību starp strādājošas un nestrādājošas sievietes sociālajām iemaksām.

3+ bērnu ģimene ir tāda ģimene, kas nodrošina stabilu tautas ataudzi. Var strīdēties, vai pabalsti šobrīd ir pietiekami lieli, bet, runājot par māmiņu pensijas kapitāla nodrošinājumu, ir redzami vairāki trūkumi. Pirmā ķeza – bērna kopšanas laika ieskaitīšana darba stāžā – teorētiski ir paveikta, bet pensijas kapitāla veidošana daļā gadījumu ir kā pasīvs sods par bērna radīšanu.

Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp! Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ekspertēm lūdza salīdzināt triju tipu māmiņu iemaksas pensiju fondā. Pirmais gadījums – strādājoša sieviete, kurai vai nu nevar būt bērnu, vai arī ir izvēlējusies būt bez bērniem. Otrais gadījums – strādājoša sieviete dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā trim bērniem. Trešais gadījums – nestrādājoša sieviete, piemēram, studente, dodas bērna kopšanas atvaļinājumā trim bērniem. Visos gadījumos runa ir par 4,5 gadiem jeb 54 mēnešiem no sievietes dzīves. Tomēr šī salīdzinājuma secinājumi nav vienīgā problēma.

Ministru kabinets krīzes vadības sēdē otrdien nolēma vēlēšanu sistēmu izstrādi nodot valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas mobilais telefons" (LMT), "Tet" un "Latvijas valsts meži" (LVM).

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosināja nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi LMT, "Tet" un LVM.

Kā iepriekš informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo "to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti".

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izbeigusi līgumu ar vēlēšanu platformas izstrādātāju "RIX Technologies" un tā vietā rosina nodot vēlēšanu sistēmu izstrādi valstij daļēji vai pilnībā piederošajiem uzņēmumiem "Latvijas mobilais telefons", "Tet" un "Latvijas valsts meži".

Kā informēja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra padomniece Sabīne Spurķe, šādas izmaiņas tiek piedāvātas, "lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu norises neapšaubāmu leģitimitāti un izvairītos no iespējamiem reputācijas riskiem".'

Tieši konkrētos uzņēmumus kā darbu veicējus VARAM piedāvājot, jo "to pārvaldībā ir iesaistīta valsts, tās ir īstenojušas nozīmīgus valsts informācijas tehnoloģiju infrastruktūras projektus un tajās darbojas augsti kvalificēti speciālisti".

VARAM iecerētais risinājums paredz, ka Ministru kabineta uzdevumā programmatūras izstrādes līgumi tiktu slēgti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto normu par iepirkuma izņēmumu.

Aprīlī pēc otrā pensiju līmeņa izmaksām Lietuvā būtiski pieaugusi iedzīvotāju patēriņa aktivitāte. Kā liecina loģistikas un tehnoloģiju uzņēmuma Omniva dati, aktīvākajā nedēļā sūtījumu apjoms Lietuvā pieauga pat par 74 % salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

“Otrā pensiju līmeņa izmaksu periods Lietuvā sakrita ar sezonālo pirkumu laiku, tādēļ līdzās lielākas vērtības precēm, piemēram, sadzīves tehnikai un mēbelēm, iedzīvotāji aktīvi iegādājās arī atpūtas un dārza preces – velosipēdus, batutus, piepūšamos baseinus un citas sezonālas preces,” norāda Omniva pārstāvis Latvijā Jānis Andžāns.

Pirmajā izmaksu nedēļā Omniva Lietuvā piegādāja vairāk nekā 390 tūkstošus sūtījumu, kas ir par aptuveni 30 % vairāk nekā iepriekšējā nedēļā un par 40 % vairāk nekā tajā pašā periodā pērn. Arī nākamajā nedēļā sūtījumu apjoms turpināja pieaugt, sasniedzot 425 tūkstošus sūtījumu, kas ir par 74 % vairāk nekā tajā pašā periodā 2025. gadā.

Ja mērķis ir palielināt kopējos ilgtermiņa uzkrājumus ekonomikā, politikas uzsvaram, būtu jābūt gan uz nodokļu atvieglojumu apmēru, gan uz mehānismiem, kas veicina uzkrāšanas sākšanu un padara dalību pensiju trešajā līmenī pieejamāku plašākai sabiedrības daļai, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Tkačevs un Ludmila Fadejeva.

Dalība privātajos pensiju fondos jeb pensiju sistēmas trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā pēdējo 15 gadu laikā Latvijā ir strauji pieaugusi, informē ekonomisti. 2023. gadā iemaksas šajos instrumentos veica aptuveni 200 000 iedzīvotāju, kas ir gandrīz četras reizes vairāk nekā 2010. gadā.

Ekonomisti izpētījuši, ka lielākais dalībnieku skaita kāpums pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājumu bija vērojams no 2013. līdz 2018. gadam, tas ir, pirms 2018. gadā īstenotās iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas, ar kuru tika ieviestas vairākas būtiskas izmaiņas, kas ierobežoja iespējas saņemt IIN atmaksu par veiktajām iemaksām ilgtermiņa uzkrājumos un tādējādi mazināja šo instrumentu pievilcību,

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 15,173 miljardi eiro, kas ir par 194 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, informē Finanšu ministrijā.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025. gadā bija par 768,8 miljoniem eiro jeb 5,3% lielāki nekā 2024. gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi 2025. gadā veidoja 14,369 miljardus eiro, kas ir par 183,3 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 11,948 miljardus eiro, kas ir par 202,8 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,421 miljarda eiro apmērā, kas ir par 19,5 miljoniem eiro jeb 0,8% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 803,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 10,7 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots.