Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu, un tās šī brīža piepildījums, aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, neliecina par paaugstinātiem gāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā, aģentūrai LETA norādīja Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM).

Ministrijā skaidroja, ka, vērtējot Inčukalna PGK piepildījuma rādītājus, ir jāņem vērā, ka krātuves ietilpība būtiski pārsniedz Latvijas patēriņu apkures sezonā, un daļa no krātuves lietotājiem ir arī ārvalstu komersanti, kuri dabasgāzi krātuvē uzkrāj savu klientu apgādei vai arī tālākai pārdošanai ziemas sezonā, tāpēc krātuves piepildījuma rādītājs, kas šobrīd veido aptuveni 56% no krātuves tehniskās ietilpības, nav uzskatāms par rādītāju, kas norāda uz paaugstinātiem dabasgāzes apgādes riskiem apkures sezonas laikā.

Papildus KEM pārstāvji norādīja, ka 2025.gada iesūknēšanas sezonā dabasgāzes krātuves sistēmas operators ir noteicis arī lielāku krātuves maksimālo jaudu nekā vairākos iepriekšējos gados - piemēram, 2020.gadā krātuves tehniskā jauda bija 21,52 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kas ir par 3,3 TWh mazāk nekā noteiktais apjoms šobrīd. Ministrijā skaidroja, ka dabasgāzes krātuves maksimālās ietilpības apjomus galvenokārt ietekmē tās ekspluatācijas režīmi iepriekšējos gados, kā arī krātuvē un pārvades sistēmā veicamo remontdarbu un rekonstrukcijas darbu grafiks un norise.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Naftas un gāzes cenas pirmdien pieauga, akciju cenas pasaules biržās lielākoties kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga, Irānas karam satricinot finanšu tirgus pasaulē.

Eiropas dabasgāzes cenas pieauga par vairāk nekā 39% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu pēc Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Pasaules jēlnaftas cenas kāpa par vairāk nekā 6% bažās par piegāžu traucējumiem, jo naftas transportēšanā svarīgais Hormuza šaurums faktiski tika slēgts un notika uzbrukumi vairākiem kuģiem.

3.martā "Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par 4,3% līdz 81,06 ASV dolāriem par barelu, savukārt WTI markas naftas cena kāpusi par 3,7% līdz 73,83 dolāriem par barelu.

Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena otrdien pieauga par vairāk nekā 33% pēc tam, kad pirmdien tā bija palielinājusies par gandrīz 40% pēc Kataras valsts enerģētikas uzņēmuma "QatarEnergy" paziņojuma, ka tas apturējis sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) ražošanu saistībā ar Irānas dronu uzbrukumiem iekārtām divās tā rūpnīcās.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs 2025. gada 11 mēnešos samazinājies par 1,5% salīdzinājumā ar 2024. gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2025. gada 11 mēnešos Latvijā patērētas 7,792 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr 2024. gada attiecīgajā periodā tika patērētas 7,911 TWh dabasgāzes.

Tostarp novembrī Latvijā patērēta 1,051 TWh dabasgāzes, kas ir par 12,4% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī.

2025. gada janvārī Latvijā tika patērētas 1,183 TWh dabasgāzes, kas ir par 38,8% mazāk nekā 2024. gada attiecīgajā mēnesī, februārī Latvijā tika patērētas 1,654 TWh dabasgāzes, kas ir pieaugums par 24,2%, martā - 947 559 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir pieaugums par 4,4%, aprīlī - 554 795 MWh dabasgāzes, kas ir par 8,1% vairāk, maijā - 345 520 MWh dabasgāzes, kas ir par 56,1% vairāk, bet jūnijā - 198 287 MWh, kas ir par 13,8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā mēnesī.

AS "Latvijas gāze" apgrozījums pagājušajā gadā bija 91,068 miljoni eiro, kas ir par 43% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmums strādāja ar peļņu 13,234 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka pērn dabasgāzes tirgos samazinājās nenoteiktība par piegādēm un gāzes cenām, bet joprojām saglabājās faktori, kas liek tirgotājiem būt proaktīviem darbībā. Piemēram, lai gan pērn martā dabasgāzes cena bija zemākā kopš 2021.gada jūnija, pēc tam cenas būtiski pieauga.

Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmē dabasgāzes cenas, ir Eiropas Savienības (ES) regulējums, kas liek līdz konkrētā gada 1.novembrim aizpildīt gāzes krātuves līdz vismaz 90% no to jaudas. Attiecīgi dabasgāzes pieprasījums palielinās neatkarīgi no praktiskajām vajadzībām, jo tirgotājiem, tostarp "Latvijas gāzei" gāzi ir jāpērk neatkarīgi no tirgus cenas, teikts vadības ziņojumā.

Martā Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas samazinājās gandrīz visos tirdzniecības apgabalos. Cenas Baltijas valstīs saruka par 40%. Latvijā vairumtirdzniecības cena bija 91,99 EUR/MWh jeb par 39% zemāka nekā iepriekšējā mēnesī, informē AS "Latvenergo".

Lietuvā cena samazinājās par 40% līdz 91,98 EUR/MWh. Tajā pašā laikā Igaunijā elektroenerģijas cena kritās par 41% un bija 90,20 EUR/MWh. Ikstundu cenas šajā mēnesī sasniedza arī negatīvu atzīmi un svārstījās no -11,53 EUR/MWh līdz 773,00 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cenai Baltijas valstīs bija līdzīgas tendences - samazinājums par 43% līdz 34,11 EUR/MWh.

Aizvadītajā mēnesī cenu samazinājumu Baltijas valstīs galvenokārt noteica augstāka ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem. Vēja staciju izstrāde kāpa par 80%, ģenerācija hidroelektrostacijās pieauga par 25%, bet saules staciju ražošana pret februāri palielinājās vairāk nekā 2,5 reizes. Tajā pašā laikā vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs bija gandrīz 4 grādus virs normas, līdz ar to vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 13% un uzlabojās elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecība. Īslaicīgu cenu kāpumu mēneša nogalē izraisīja Zviedrijas (SE4) un Lietuvas tirdzniecības apgabalu starpsavienojuma NordBalt neplānots atslēgums, kas ilga no 29.marta līdz 2.aprīlim.

Baltijas valstīs elektroenerģijas cenas turpināja kristies. Latvijā elektroenerģijas cena kritās par 37% līdz 43,01 EUR/MWh, Lietuvā par 36% līdz 43,01 EUR/MWh, bet Igaunijā par 39% līdz 41,35 EUR/MWh, informē AS "Latvenergo".

Ikstundu cenas Baltijā svārstījās no -23,58 EUR/MWh līdz 299,90 EUR/MWh. Tikmēr Nord Pool sistēmas cena aizvadītajā mēnesī bija 19,28 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 32%.

Elektroenerģijas cenu Baltijas valstīs galvenokārt ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās, kas kāpa par 45%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, kā arī lielāka izstrāde hidroelektrostacijās. Kopējā ražošana hidroelektrostacijās jūnijā auga par 40% pret maiju. Mēneša griezumā par 15% samazinājās elektroenerģijas plūsmas uz Baltijas valstīm. Somijas-Igaunijas starpvalstu savienojums Estlink 2 atsāka darbu 20.jūnijā, kā rezultātā palielinājās plūsma no Somijas - par 15% vairāk pret iepriekšējo mēnesi. Tikmēr Ziemeļvalstu reģionā izstrāde vēja stacijās samazinājās par 13% pret iepriekšējo mēnesi, bet ražošana saules stacijās samazinājās par 4%. Atomelektrostaciju pieejamā ražošanas jauda ikgadējo apkopes darbu dēļ saglabājās 68% līmenī.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" sagatavojis dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu ar vidējo samazinājumu 4,4% apmērā, bet lietotājiem ar ļoti mazu patēriņu maksājums pieaugs, informēja "Gaso".

Kompānija iesniegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) dabasgāzes sadales sistēmas tarifu projektu, kas paredz no 2026. gada 1. janvāra vidējo tarifa samazinājumu par 4,4%. Lai gan vidējais tarifs samazināsies, izmaiņas konkrētām lietotāju grupām būs atšķirīgas - daļai fiksētā maksājuma īpatsvara dēļ maksājums pieaugs, bet lielākajai daļai tas samazināsies vai paliks nemainīgs.

Plānots, ka tiem lietotājiem, kas gāzi tērē ne tikai ēdiena gatavošanai, bet arī apkurei, siltā ūdens sildīšanai, sasniedzot noteiktu dabasgāzes apmēru mēnesī, tarifa mainīgās daļas samazināšana kompensēs fiksētās maksas ieviešanu, un kopējās izmaksas saruks. Lielākiem dabasgāzes lietotājiem provizoriski maksājuma samazinājums var būt vidēji 2% robežās.

ASV biržās akciju cenas pirmdien samazinājās, savukārt Eiropā nebija vienotas tendences.

Amerikāņu izklaides industrijas uzņēmumu akciju cenas saruka, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa svētdienas paziņojumu, ka viņš noteiks jaunus muitas tarifus visām ārpus ASV ražotajām filmām, apgalvojot, ka Holivudu "izpostījusi" tendence, ka ASV filmu veidotāji un studijas strādā ārvalstīs.

Studijas "Lionsgate" akcijas cena kritās par 5%, savukārt "Netflix" akcijas cena samazinājās par aptuveni 2%. Arī 'Disney", "Paramount", "Warner Bros." un "Discovery" akciju cenas kritās.

Investīciju kompānijas "Berkshire Hathaway" akcijas samazinājās par aptuveni 5% pēc tam, kad ietekmīgais investors Vorens Bafets sestdien darīja zināmu, ka gada beigās aizies no uzņēmuma vadītāja amata.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, bet naftas un gāzes cenas pieauga Irānas kara ietekmē.

Akciju cenu kritums Volstrītā palēninājās pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par soļiem tirdzniecības aizsardzībai Hormuza šaurumā. Šajā šaurumā, pa kuru tiek veikta apmēram piektā daļa pasaules jēlnaftas pārvadājumu, satiksme lielākoties ir apstājusies, kopš ASV un Izraēla sestdien sāka militārus uzbrukumus Irānai.

Jēlnaftas cenas otrdien turpināja pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu pirmoreiz kopš 2024. gada jūlija.

Naftas cenu kāpums nedaudz palēninājās pēc Trampa paziņojuma, ka ASV karaflote nepieciešamības gadījumā eskortēs naftas tankkuģus Hormuza šaurumā.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos trijos mēnešos palielinājies par 37,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2026. gada pirmajos trijos mēnešos Latvijā patērēta 5,191 teravatstunda (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 3,784 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad martā Latvijā patērētas 708 019 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir par 25,3% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Šogad janvārī Latvijā tika patērētas 2,344 TWh dabasgāzes, kas ir par 98,2% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī. Šogad janvārī Latvijā patērētās dabasgāzes daudzums bija lielākais kopš 2018. gada, kad statistikas pārvaldē ir pieejami attiecīgie dati. Savukārt februārī Latvijā tika patērētas 2,139 TWh dabasgāzes, kas ir par 29,3% vairāk nekā pērn februārī.

Publicēti Latvenergo koncerna nerevidētie starpperiodu saīsinātie konsolidētie finanšu pārskati par pirmajiem trim 2025. gada mēnešiem.

Latvenergo koncerna darbību 2025. gada pirmajos trīs mēnešos atšķirībā no iepriekšējiem diviem gadiem ietekmēja zemāka pietece Daugavā. Tādēļ gada pirmajos trīs mēnešos saražots par 29 % mazāk elektrības nekā attiecīgajā periodā pērn. 2023. gadā kopumā un 2024. gada trīs mēnešu periodā Daugavas hidroelektrostacijās (HES) tika pieredzēti rekordaugsti izstrādes apjomi, taču 2025. gada pirmajos trīs mēnešos tā ir atbilstoša vidējai ilggadējai izstrādei. Lai gan šajos mēnešos izstrāde samazinājusies, Latvenergo koncerns nodrošināja 30 % no kopējās Baltijā saražotās elektroenerģijas. Pirmos rezultātus uzrādīja arī jaunizbūvētās AER ražotnes. Īstenojot stratēģiju un izaugsmi reģionālajā atjaunīgo energoresursu jomā, 2,7 reizes ir augušas investīcijas, sasniedzot 137 milj. EUR. Pārskata perioda beigās Latvenergo koncernam Baltijā izbūvēti, kā arī projektēšanas vai celtniecības stadijā atrodas saules un vēja parki ar kopējo jaudu aptuveni 1 000 MW. Tās papildina jau esošās HES ar uzstādīto jaudu 1 560 MW un TEC – 1 039 MW.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" plāno tuvāko gadu laikā dabasgāzes mājsaimniecību segmentā Latvijā iegūstot 25% tirgus, aģentūrai LETA minēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

"Esošā izaugsme rāda, ka ejam pareizā virzienā - klientu skaits stabili pieaug. Tas savukārt mums ļauj turpināt attīstību Latvijā - dažādot enerģijas portfeli un paplašināt piedāvājumu atjaunojamās enerģijas jomā," pauda Skulte.

Viņš norādīja, ka šā gada sākumā "Elenger" veica pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, nodrošinot biometāna piegādi uzņēmumam, kura mērķis ir energoapgādē atteikties no fosilajiem resursiem, tos aizstājot ar atjaunojamajiem ergoresursiem.

Ņemot vērā gan tirgus situāciju, gan "Elenger" izaugsmi Latvijā, uzņēmums ir optimistiski noskaņots par jauno apkures sezonu. Tostarp Skulte norādīja, ka gāzes cena šobrīd ir būtiski zemāka nekā pirms gada, un to aktīvi izmanto klienti.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās bez vienotas tendences, tirgu dalībniekiem izvērtējot uzņēmumu peļņu un tehnoloģiju sektora perspektīvas pirms svarīgu ekonomikas datu publiskošanas.

ASV investori bija piesardzīgi, jo ASV mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī saglabājies novembra līmenī, liecināja Tirdzniecības ministrijas otrdien publiskotie dati. Analītiķi bija prognozējuši, ka mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī palielināsies par 0,4%.

Trešdien ir gaidāma ASV nodarbinātības datu publiskošana. To publiskošana pagājušajā piektdienā tika atlikta īslaicīgas ASV valdības darba apturēšanas dēļ. Investori arī gaida ASV inflācijas datu publiskošanu šonedēļ.

"Šī ir liela nedēļa ekonomikas datiem, ar jauniem rādītājiem patēriņa, darbavietu un inflācijas jomās. Līdzšinējais tonis tomēr radījis vilšanos," sacīja "eToro" ASV investīciju analītiķis Brets Kenvels.

Vienotā gāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" (“Conexus”) apgrozījums 2025. gadā sasniedzis 74,1 miljonu eiro, kas ir par 22 % mazāk nekā 2024. gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais finanšu pārskats par aizvadīto gadu.

Neskatoties uz apgrozījuma kritumu, uzņēmums pērn sasniedzis 23,51 miljonu eiro neto peļņu, kas ir otrs augstākais rādītājs pēdējo piecu gadu laikā. 2025. gadā “Conexus” nodrošināja nepārtrauktu dabasgāzes piegādi Latvijas lietotājiem, kā arī dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumus Lietuvas, Igaunijas un Somijas vajadzībām.

Dabasgāzes piegādes no Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) tika veiktas 11,3 TWh apjomā, kas ir par 4 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kopumā no Lietuvas saņemtais dabasgāzes apjoms gada laikā sasniedza 11,3 TWh, kas ir par 33 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet no Somijas tika saņemta dabasgāzes 2,7 TWh apjomā. Kopējais pārvadītās dabasgāzes apjoms Latvijā pārskata periodā sasniedza 25,5 TWh, kas ir par 1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Enerģētikas uzņēmums "Elenger" pavasarī piegādās piecas dabasgāzes kravas, informē uzņēmumā.

"Elenger" ir sācis gatavošanos nākamajai apkures sezonai. Šopavasar trīs sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģi ieradīsies Somijas Inko terminālī un divi - Klaipēdas LNG terminālī Lietuvā. Pirmais kuģis no ASV Inko ostā ieradīsies 3. aprīlī.

SIA "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norāda, ka ir sākti dabasgāzes iepirkumi nākamajai apkures sezonai, kā arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves piepildīšanai Latvijā. Lai gan konflikts Tuvajos Austrumos ir izraisījis gāzes un naftas cenu pieaugumu, gāzes pieejamība joprojām ir stabila un piegādes notiek kā ierasts un bez traucējumiem. "Elenger" gāzi galvenokārt piegādā no ASV un Norvēģijas, tāpēc "Elenger" nav tieši atkarīgs no Kataras sašķidrinātās dabasgāzes, kuru visvairāk ietekmē pašreizējais konflikts Tuvajos Austrumos. Turklāt gāzes fiziskā pieejamība Eiropā kopumā saglabājas stabila un ir sākta gāzes krātuvju uzpildīšana.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien pieauga, bet naftas cenas kritās, ko noteica jaunas cerības uz Irānas kara beigām.

ASV prezidents Donalds Tramps pauda uzskatu, ka vienošanās ar Irānu ir "ļoti iespējama", bet draudēja atsākt šīs valsts bombardēšanu, ja sarunas izjuktu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā noslīdēja zem 100 ASV dolāriem par barelu, bet kritums vēlāk samazinājās, un tirdzniecības sesijas gaitā tā saruka par 7,8% līdz 101,27 dolāriem par barelu. WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par 7,0% līdz 95,08 dolāriem par barelu.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi pieauga, un indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" otro dienu pēc kārtas noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem.

Eiropā Londonas, Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 2%.

Pieaugot cerībām uz ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības vienošanos, ASV un Eiropas biržās ceturtdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

ASV prezidents Donalds Tramps solījis 1.augustā noteikt augstākus muitas tarifus daudzām pasaules valstīm, ja vien šīs valstis pirms tam nepanāks tirdzniecības vienošanās ar ASV. Tas attiecas arī uz Eiropas Savienību. Investori cer, ka galu galā vienošanās izdosies panākt, un šis optimisms pēdējās nedēļās atspoguļojies arī akciju tirgos.

ASV biržu indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" ceturtdien sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

Interneta tehnoloģiju kompānijas "Google" mātesuzņēmums "Alphabet" pavēstīja, ka šī gada otrajā ceturksnī strādājis ar 28,2 miljardu dolāru peļņu, un "Alphabet" akcijas cena palielinājās par 0,9%. Savukārt ASV elektroautomobiļu ražošanas uzņēmums "Tesla" paziņoja, ka uzņēmuma peļņa šī gada otrajā ceturksnī sarukusi par 16%. "Tesla" akcijas cena kritās par 8,2%.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien kritās, bet kritumu Volstrītā palēnināja Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu izteikumi, ka karš ar Irānu varētu beigties ātrāk, nekā pašlaik gaidāms.

Netanjahu preses konferencē sacīja, ka paredz "šī kara beigšanos daudz ātrāk, nekā cilvēki domā", un ka Irānas mēģinājumi "šantažēt pasauli" ar Hormuza šauruma slēgšanu ir lemti neveiksmei.

Eiropas biržās akciju cenas kritās par vismaz 2% pēc līdzīgiem kritumiem Tokijā un citos Āzijas akciju tirgos.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 115 ASV dolārus par barelu, bet tirdzniecības sesijas gaitā palielinājās par 1,2% līdz 108,65 dolāriem par barelu. WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā nedaudz kritās.

Gāzes cenas Eiropā īslaicīgi pieauga par vairāk nekā trešdaļu bažās par Irānas kara ietekmi un energoresursu piegādēm, bet dienas gaitā palielinājās par 13,2% līdz 61,85 eiro par megavatstundu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā pieauga, bet naftas cenas kritās pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka viņš pēc "ļoti labām un produktīvām sarunām" ar Teherānu devis rīkojumu apturēt iespējamos triecienus Irānas enerģētikas infrastruktūrai.

Uzreiz pēc Trampa paziņojuma sociālo mediju platformā "Truth Social" jēlnaftas cenas kritās par vairāk nekā 14%, bet kritums vēlāk saruka, kad Irāna noliedza, ka notikušas sarunas ar ASV.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā dienas gaitā saruka par 10,9% līdz 99,94 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena Ņujorkas biržā kritās par 10,3% līdz 88,13 dolāriem par barelu.

Fakts, ka Tramps izteicās par visu triecienu Irānas spēkstacijām un enerģētikas infrastruktūrai atlikšanu uz piecām dienām, "'nozīmē, ka mēs varētu pieredzēt papildu kāpumu [akciju trgos] šonedēļ", sacīja "CFRA Research" analītiķis Sems Stovols.

Āzijas biržās, kur tirdzniecība beidzās pirms Trampa paziņojuma, nedēļas pirmajā dienā akciju cenas krasi saruka.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā kritās, bet naftas cenas pieauga, tirgiem reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa saasināto retoriku par Irānu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā tirdzniecības sesijas laikā sasniedza augstāko līmeni kopš jūlija.

"Naftas cenas turpina pieaugt, un "Brent" markas jēlnaftas cena atgriezusies virs 70 ASV dolāriem par barelu (..) jo bailes no militāras konfrontācijas starp ASV un Irānu satricināja enerģijas tirgus," sacīja "Hargreaves Lansdown" vecākais akciju analītiķis Mets Bricmens.

Bažas par Irānu izpaudās arī Volstrītā, kur galvenie indeksi visu dienu kritās.

"Šķiet, ka tirgi vairāk nervozē par potenciālu triecienu Irānai," sacīja "B. Riley Wealth Management" analītiķis Ārts Hogans.

Samazinājās arī galveno Eiropas biržu indeksi.

Parīzes biržā aviobūvnieka "Airbus" akcijas cena saruka par 7,2%, tā gada peļņai atpaliekot no analītiķu prognozēm, bet autobūves uzņēmuma "Renault" akcijas cena kritās par 3,1%.

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, investoriem gaidot ASV inflācijas datu publiskošanu, kas ļaut izteikt prognozes par procentlikmju samazināšanu, ko ilgi centies panākt ASV prezidents Donalds Tramps.

ASV mediji pimdienas pēcpusdienā ziņoja, ka Tramps ir parakstījis rīkojumu par augstāku muitas tarifu Ķīnas precēm atlikšanu uz vēl 90 dienām.

Investori gaidīja jaunus datus par ASV patēriņa cenu indeksu. Inflācijas samazināšanās gadījumā ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) būtu iespēja pazemināt procentlikmes.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās.

Eiropā Londonas biržas indekss pieauga, bet Parīzes un Frankfurtes biržu indeksi samazinājās.

Akciju cenas Honkongas un Šanhajas biržās pieauga, bet Tokijas birža bija slēgta valsts brīvdienas dēļ.

Zelta cena, kas piektdien bija sasniegusi rekordu, pirmdien samazinājās.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 0,5% līdz 43 975,09 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 0,3% līdz 6373,45 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,3% līdz 21 385,40 punktiem.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet zelta, sudraba un naftas cenas pieauga, neraugoties uz likumprojekta pieņemšanu, kas pielika punktu četras dienas ilgušajai ASV valdības darba apturēšanai.

Zelta cena otrdien kāpa par vairāk nekā 7%, bet vēlāk stabilizējās ap 4950 ASV dolāriem par unci. Pagājušajā nedēļā tā bija sasniegusi rekordaugstu līmeni tuvu 5600 dolāriem par unci, bet pēc tam kritās.

Zelta cena "virzās uz lielāko pieaugumu vienas dienas laikā kopš 2008. gada, cenām krasi palielinoties pēc divu dienu krituma, kas bija straujākais gadu desmitu laikā," sacīja tirdzniecības platformas IG analītiķis Aksels Rudolfs.

Sudraba cena otrdien pieauga par vairāk nekā 15% līdz 86 dolāriem par unci, vēl arvien ievērojami atpaliekot no pagājušajā nedēļā sasniegtā rekorda ap 120 dolāriem par unci.

Zelta un sudraba cenas pēdējos mēnešos bija kāpušas, jo šie dārgmetāli tiek uzskatīti par drošu investīciju objektu ģeopolitiska saspīlējuma laikā.

ASV un Eiropas biržās pirmdien akciju cenas pārsvarā pieauga.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" sasniedza jaunus rekordus, bet indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās.

"FHN Financial" analītiķis Kriss Lovs norādīja, ka biržās vērojams impulss, skaidrojot to ar ASV ekonomikas perspektīvas uzlabošanos pēc gada sākumā izskanējušjām bažām par iespējamo recesiju. Vienlaikus viņš brīdināja, ka svarīgi būs ASV lielo uzņēmumu jaunākie peļņas rezultāti, kas gaidāmi šonedēļ.

Tikmēr Eiropā akciju cenas pieauga Londonas un Frankfurtes biržās, bet Parīzē samazinājās.

"Sākoties jaunai nedēļai, uzmanības centrā atkal ir tarifi un peļņas ziņojumi," secināja tirdzniecības platformas XTB pētījumu direktore Ketlīna Bruksa.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, bet naftas cenas pieauga bažās par ilgstošu Irānas karu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pieauga par 9,2% līdz 100,46 dolāriem par barelu, noslēdzot tirdzniecības sesiju virs 100 dolāriem par barelu pirmoreiz kopš 2022. gada augusta. Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 9,7% līdz 95,73 ASV dolāriem par barelu.

Akciju cenas kritās, pastiprinoties bažām, ka bruņotais konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs. ASV un Izraēla turpina triecienus Irānai, bet Teherāna uzbrūk Persijas līča valstīm un ir praktiski apturējusi tirdzniecību caur Hormuza šaurumu.

Tirgus nepārliecināja ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums, ka Irānas atturēšana no kodolieroča ieguves viņam ir svarīgāka par naftas cenu kontrolēšanu.