Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos piecos mēnešos samazinājies par 14,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2023.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijā patērētas 3,992 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 4,653 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad maijā Latvijā patērētas 228 946 megavatstundas (MWh) dabasgāzes, kas ir par 31,3% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, kad Latvijā tika patērētas 333 096 MWh dabasgāzes.

Šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,119 TWh dabasgāzes, kas ir par 27,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī, februārī - 1,199 TWh, kas ir pieaugums par 9,3%, martā - 1,03 TWh dabasgāzes, kas ir pieaugums par 1,5%, bet aprīlī - 415 398 MWh, kas ir par 38,2% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītājiem, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV).

Vienlaikus ministrs skaidroja, ka šis terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Čudars uzsvēra, ka Klimata un enerģētikas ministrija ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos divos mēnešos pieaudzis par 40,8% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2024.gada pirmajos divos mēnešos Latvijā patērētas 3,263 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 2,318 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad februārī Latvijā patērēta 1,331 TWh dabasgāzes, kas ir par 11% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī.

Savukārt šogad janvārī Latvijā tika patērētas 1,932 TWh dabasgāzes, kas ir par 72,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā mēnesī.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs pagājušajā gadā samazinājās par 5,4% un veidoja kopumā 8,406 TWh.

Pagājušajā gadā visvairāk dabasgāzes tika patērēts decembrī - 1,25 TWh, kas salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo mēnesi ir samazinājums par 21,8%.

Kopš valdības lēmuma par Skultes termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas nav atsaukušās AS "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai, pauda viena no "Skulte LNG Terminal" akcionāra AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš skaidroja, ka valsts iesaiste LNG termināļu infrastruktūras izveidei ir tipiska visur Eiropā. Somijas un Lietuvas termināļu gadījumā valsts iesaiste un atbalsts ir mērāms daudzu desmitu miljonu eiro apmērā katru gadu.

Latvijas gadījumā šāda iesaiste pat nebūtu nepieciešama, ja AS "Latvenergo" nebūtu noslēdzis 10 gadu līgumu ar Lietuvas Klaipēdas termināli.

Aicinām neizgāzt LNG termināļa būvniecību 

Ar ļoti nepatīkamu pārsteigumu vakar uzzinājām, ka Ministru Kabinetā tika noraidīts iesniegtais...

"Zīmīgi un reizē arī ļoti savdabīgi ir tas, ka šāds līgums tika noslēgts burtiski dažas dienas pēc tam, kad Latvija lēma par sava termināļa nepieciešamību un Skultes terminālim tika piešķirts Nacionālā Interešu objekta statuss," pauda Vība, skaidrojot, ka Klaipēdas terminālis un lietuvieši tādējādi "ļoti eleganti izmantoja situāciju, lai bremzētu sava konkurenta Skultes termināla attīstību Latvijā". Vība arī uzsvēra, ka šis 10 gadu līgums var tikt definēts kā mūsu valsts garantija, kas bez nekādām diskusijām, bez īpašas publicitātes ir iedota Klaipēdas terminālim.

Kā skaidroja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs, zinot, ka AS "Latvenergo" kā lielākais Latvijas dabasgāzes patērētājs ir "ieslēgts" uz 10 gadiem Klaipēdas līgumā, kā arī to, ka Skultes projekts prasa vērienīgas investīcijas no stratēģiskā investora puses, "Skulte LNG Terminal" lūdza no valsts iesaisti finanšu plūsmas nodrošināšanā pirmajos darbības gados provizoriskā apmērā līdz pieciem miljoniem eiro gadā, atkarībā no termināļa faktiskās noslodzes.

Valdība noraida Skultes LNG termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus 

Ministru kabinets otrdien noraidīja Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja...

"Šī valsts iesaiste tiktu atlīdzināta, vēlākajā periodā samazinot termināļa lietošanas maksu. Tāpat tika lūgti daži administratīvas dabas atvieglojumi," skaidroja Vība, piebilstot, ka, viņaprāt, tā nav liela cena par Latvijas energoneatkarību, ja salīdzina ar līdzīgu situāciju citās valstīs, kā arī, ja salīdzina ar Latvijas valsts iespējamo plānu termināli būvēt pašiem, kas valsts budžetam būtu ievērojamas izmaksas, turklāt būvniecības process notiktu arī daudz ilgāk birokrātiskā sloga iepirkumu veikšanā un citu jautājumu dēļ.

Vība skaidroja, ka uzņēmums no valsts puses sagaida konstruktīvu dialogu un pauda nožēlu, ka tas šobrīd nenotiek.

"Kopš valdības lēmuma par termināļa attīstītāju priekšlikuma noraidīšanu valsts institūcijas vismaz pagaidām tā arī nav atsaukušās "Skulte LNG Terminal" vadības komandas un investora aicinājumam pārrunāt iespējamos scenārijus Skultes termināļa būvniecībai un projekta tālākai virzībai. Uzskatām, ka abām pusēm būtu jāpāriet uz daudz intensīvāku sarunu ritmu, lai diskutētu tālākos scenārijus projekta veiksmīgai realizācijai," pauda Vība, piebilstot, ka fiziskas tikšanās būtu daudz produktīvāks sarunu veids nekā "simboliska vēstuļu sūtīšana reizi pāris mēnešos", uz dažām no kurām joprojām nav saņemtas atbildes.

Vība pauda pārliecību, ka šādas komunikācijas rezultātā varētu nonākt pie savstarpēji izdevīga rezultāta visu Latvijas iedzīvotāju, valsts ekonomikas un drošības interesēs.

Viņš arī norādīja, ka būtu nepieciešams veltīt visas pūles, lai nenonāktu situācijā, kad "Latvija kārtējo reizi izšķiež vējā unikālu iespēju veicināt savai ekonomikai pozitīvu efektu radošu projektu līdzīgi, kā tas jau ir noticis iepriekš ar citiem vērienīgiem investīciju projektiem", kas, neredzot valsts ieinteresētību un politisko uzņēmību, to realizēšanā ir aizmigrējuši uz kaimiņvalstīm, kur rada jaunas investīcijas un darba vietas.

"Tā rezultātā ekonomikas attīstības ziņā pēdējā desmitgadē Latvijā turpinām atpalikt no kaimiņvalstīm par spīti mūsu valsts priekšrocībām ar kvalitatīva darba spēka pieejamību un izdevīgu ģeogrāfisko atrašanas vietu," pauda Vība.

Viņš skaidroja, ka Latvijai vismaz nākamos 10-15 gadus būs nepieciešama dabasgāze, jo ar tās palīdzību tiek ražota elektroenerģija un siltums TEC. Tāpat dabasgāze tiek izmantota daudzos ražojošos uzņēmumos kā ērts un ilgtermiņā cenas ziņā salīdzinoši konkurētspējīgs enerģijas avots.

"Tuvāko gadu laikā Baltijas valstis atslēgsies no BRELL elektroapgādes loka. Lai noturētu elektrības frekvenci Baltijā vajadzīgajā līmenī, būs nepieciešamība ražot papildu elektrību. Tādā gadījumā dabasgāzes patēriņš provizoriski var pieaugt par trīs teravatstundām (TWh), no aptuvenā pēdējo gadu vidējā līmeņa, kas ir 10 TWh, līdz potenciāli 13 TWh gadā," skaidroja Vība, uzsverot, ka tāpēc viedoklim par to, kā pēc pāris gadiem Latvijā vairs netiks lietota dabasgāze, nav absolūti nekāda racionāla pamatojuma.

Viņš arī uzsver, ka tajā pašā laikā ir svarīgi audzēt atjaunojamo energoresursu (AER) jaudas Latvijā, taču tas ir investīciju ziņā apjomīgs un laika ziņā ilgstošs process, tāpēc dabasgāzes kā enerģijas avota nozīmība Baltijas reģionā vidējā termiņā paliks ļoti būtiska.

Vība arī skaidroja, ka mūsu reģiona dabasgāzes tirgus ir jāskata Somijas, Baltijas un Polijas mērogā. Pašlaik šī reģiona ikgadējais patēriņš ir aptuveni 80 TWh, kamēr reģionā pašlaik esošo termināļu jauda, kuri atrodas Somijā un Lietuvā ir 60 TWh.

"Bieži ir dzirdēts arguments, ka šo termināļu jauda ir pietiekama, lai apgādātu Baltiju un Somiju, tomēr jāatgādina, ka jau pašlaik liela daļa no Klaipēdas termināļa jaudām tiek virzītas uz mēroga ziņā būtisko Polijas tirgu, tāpēc, manuprāt, tirgū ir vieta vēl vienam terminālim, kas atrastos Latvijā, tādējādi nodrošinot Latviju ne tikai ar energo neatkarību, bet arī ar jaunām investīcijām, darba vietām un augstu potenciālu izkonkurēt kaimiņvalstīs esošos termināļus," norādīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs.

Vība arī skaidroja, ka Latvijai ir unikāla dabas dota priekšrocība - Inčukalna dabasgāzes krātuve. Praktiski nekur citur Eiropā nav vērojama tāda ģeogrāfiska situācija, kur dabasgāzes krātuve atrodas tik tuvu jūrai un ir savienojama ar gāzes vadu, nešķērsojot pilsētas un citas blīvi apdzīvotas vietas. Tas nozīmē, ka Skultes gadījumā nav jāveic vērienīgas investīcijas LNG krātuvē, kā tas, piemēram, ir Klaipēdā un Somijā, kur šīs krātuves funkcijas pilda dārgs kuģis, bet ir iespēja virzīt piegādāto dabasgāzi tieši no termināla uzreiz uz Inčukalna krātuvi.

"Šāds risinājums prasa aptuveni četras reizes zemākas investīcijas. Tāpat dabasgāzei nav jāmēro daudzu simtu kilometru ceļš uz un no Inčukalna, kā tas ir konkurējošos termināļos, kas prasa būtisku enerģijas patēriņu un pārvades tarifu maksāšanu," pauda Vība, skaidrojot, ka attiecīgi Skultes risinājums spētu piedāvāt krietni zemāku termināļa tarifu nekā citi reģionālie termināļi, kas dotu iespēju pārņemt lielos dabasgāzes patērētājus no Klaipēdas un Somijas, kā arī rezultētos zemākās dabasgāzes un elektrības cenās Latvijas iedzīvotājiem.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets februāra otrajā pusē noraidīja "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus, jo tai nebija pieņemams prasīto garantiju apjoms.

Kā informēja Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Ministru kabinets 24.janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30.janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju.

Pēc papildu informācijas saņemšanas, kas sniegusi detalizētāku informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām, KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš (JV) intervijā LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka valdība pašlaik nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļu būtu vajadzīgs savs sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kariņš skaidroja, ka piedāvājums noraidīts, jo tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

Pēc Kariņa vārdiem, investora piedāvājumā bijušas tādas prasības, ka sabiedrība nesaprastu šādu valdības pretimnākšanu. Lūgtie atbalsta modeļi bijuši dažādi, piemēram, ka Latvijas patērētāji pat subsidētu gāzes pārvades cenu arī tām kravām, kas iet ārpus Latvijas, "kas nav nopietni".

"Izskatās, ka te kāds saskatīja iespēju bez riska gūt drošu peļņu, bet tā nav - uzņēmējdarbība ir riska darbība," par investoru vēlmēm izteicās politiķis.

Pēc valdības lēmuma pastāvot iespēja, ka parādās kāds cits termināļa projekts, kas neprasītu šādas garantijas, kā arī valdība izskatīs iespēju, ka valsts pati varētu būvēt LNG termināli, klāstīja Kariņš, gan atsakoties vērtēt, cik liela ir iespējamība, ka nonāks līdz valsts būvētam terminālim.

Kariņš tomēr uzsvēra, ka drošības apsvērumi argumentē par labu, lai valstij šāds termināls būtu, taču ir jālīdzsvaro drošības vajadzības pret izmaksām.

Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad pirmajos divos mēnešos samazinājies par 11,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.

2023.gada pirmajos divos mēnešos Latvijā patērētas 2,318 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, kamēr pagājušā gada attiecīgajā periodā tika patērētas 2,632 TWh dabasgāzes.

Tostarp šogad februārī Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs ir pieaudzis gan salīdzinājumā ar 2022.gada februāri, gan arī salīdzinājumā ar šā gada janvāri.

Šogad februārī Latvijā patērētas 1,199 TWh dabasgāzes, kas ir par 9,3% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, kā arī par 7,1% vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Jau vēstīts, ka Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs pagājušajā gadā samazinājās par 30,3% un veidoja kopumā 8,887 TWh.

Pagājušajā gadā visvairāk dabasgāzes tika patērēts decembrī - 1,6 TWh, kas salīdzinājumā ar 2021.gada attiecīgo mēnesi ir samazinājums par 16,3%.

AS "Latvijas gāze" (LG) neto apgrozījums šogad pirmajos deviņos mēnešos bija 120,544 miljoni eiro, kas ir par 78% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, bet zaudējumi sasniedza 24,924 miljonus eiro, pretstatā peļņai pērn, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Kompānijas vadības ziņojumā norādīts, ka spriedze un nenoteiktība dabasgāzes tirgos 2023.gada deviņos mēnešos ir būtiski mazinājusies, salīdzinot ar 2022.gadu. Eiropas dabasgāzes krātuvēs, tostarp Latvijā, ir augsts krājumu līmenis, kā arī dabasgāzes cenas ir ievērojami zemākas.

Neskatoties uz to, dabasgāzes patēriņš joprojām ir zems - saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publiskotajiem datiem Latvijā patērētās dabasgāzes apmērs šogad deviņos mēnešos samazinājies par 6,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Patēriņa kritums novērots arī citviet Eiropā, ko galvenokārt ietekmējot zemā aktivitāte rūpniecības sektorā.

Papildus tam, ceturtais ceturksnis dabasgāzes tirgos iesākās ar būtiskiem izaicinājumiem - militārais konflikts starp Izraēlu un Palestīnu, kā arī "Balticconnector" cauruļvada bojājumi ir radījuši nepastāvību dabasgāzes tirgos pasaulē, kas ietekmē gan dabasgāzes piegādes, gan cenas, skaidro LG.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Latvija, atšķirībā no citām Baltijas un Eiropas valstīm, neizmanto atkritumu reģenerācijas iespējas, tādējādi ik gadu neiegūst apmēram 2 TWh enerģijas ekvivalenta, līdztekus tam turpina piepildīt atkritumu poligonus, tieši tāpēc situācija jāmaina.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ziemeļeiropas zaļās enerģijas uzņēmuma Gren biznesa vadītājs Latvijā, Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas (LASUA) biedrs, reģenerācijas virziena pārstāvis Andris Vanags. Viņš norāda, ka daudzus gadu desmitus Latvijā atkritumu reģenerācija ir bijusi savdabīga aizliegtā teritorija, taču ir jāsaprot, ka šī nozare ir būtiska tautsaimniecības attīstībai, tajā tiek izmantotas labākās tehnoloģijas un bez tās nav iespējams sasniegt vairākus Eiropas Savienības uzstādītos mērķus.

Kāda ir situācija ar atkritumu izmantošanu enerģētikā?

Eiropas atkritumu reģenerācijas uzņēmumu asociācijas (CEWEP) veidotās statistikas dati rāda, ka Latvijā tikai aptuveni 3% atkritumu tiek izmantoti enerģētikā, Lietuvā — 26% bet Igaunijā - pat 43%. Vienlaikus atkritumu pārstrādē Latvija ar 40% ir ļoti tuvu Somijai (42%), Dānijai (45%). Protams, Latvijai ir iespējas palielināt atkritumu pārstrādi, tādējādi tos pārvēršot par izejvielām jaunu produktu ražošanai, tomēr būtiskākais jautājums Latvijā bija un būs par to, kā samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumu, kas pašlaik ir vairāk nekā 50% no savāktajiem sadzīves atkritumiem, jo līdz 2035. gadam šis apjoms ir būtiski jāsamazina līdz 10%. Līdz šādam poligonos apglabājamo atkritumu apjomam nevar nonākt ar atkritumu neradīšanu un samazināšanu vien.

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas deputātu iesniegto likumprojektu par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla likuma atcelšanu.

Pērn septembrī Saeima pieņēma likumu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim. Šogad valdība noraidīja LNG termināļa attīstītāja AS "Skulte LNG Terminal" un stratēģiskā investora piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus.

Likumprojektu par minētā likuma atcelšanu iesnieguši deputāti Andris Šuvajevs (P), Mairita Lūse (P), Jana Simanovska (P), Atis Labucis (JV), Jānis Patmalnieks (JV), Raimonds Čudars (JV), Harijs Rokpelnis (ZZS), Augusts Brigmanis (ZZS) un Didzis Zemmers (ZZS).

Likumprojekta anotācijā minēts, ka 2022.gada 19.septembrī Saeima pieņēma likumu "Par Skultes LNG termināli" ar mērķi stiprināt Latvijas energoapgādes piegāžu ceļu noturību, kā arī radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu sekmīgu Skultes LNG termināļa izveidi. Taču šobrīd situācija esot mainījusies, pauž likumprojekta autori.

Turpinot Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) modernizāciju Eiropas kopējās nozīmes investīciju projekta ietvaros, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" (Conexus) šogad krātuves infrastruktūras uzlabošanā investēs 33, 5 miljonus eiro.

Šī gada investīcijas ietver gāzes savākšanas punkta Nr.3 būvniecības I. kārtu, 6 urbumu atjaunošanu, kā arī jauna gāzes pārsūknēšanas agregāta uzstādīšanas darbus kompresoru stacijā Nr.1. “Jau vairākus gadus Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no mūsu galvenajiem uzdevumiem, un šis gads nav izņēmums. Lai gan projekts noslēgsies 2025. gada beigās, tā ietvaros jau šobrīd esam modernizējuši lielu daļu krātuves iekārtu, sniedzot būtisku ieguldījumu dabasgāzes apgādes nepārtrauktībai un drošībai,” stāsta Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

U. Bariss papildina, ka, pateicoties krātuves darbības uzlabošanas projektam, būtiski palielināta krātuves elastība, nodrošinot gan iesūknēšanas, gan izņemšanas iespēju no krātuves visa gada garumā. Taču modernizācijas projektam ir vēl virkne citu ieguvumu, tai skaitā samazināts degvielas gāzes patēriņš uz vienu iesūknēto dabasgāzes vienību, kā arī samazināta ietekme uz apkārtējo vidi.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Aprīlī noslēdzās Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB) uzticētā valsts atbalsta administrēšana centralizētās siltumapgādes, dabasgāzes un elektroapgādes pakalpojumiem, kā arī atbalsta administrēšana energoietilpīgajiem komersantiem, kurās kopumā valsts atbalsta veidā izmaksāti 465 miljoni eiro, informēja BVKB pārstāvji.

Valsts atbalsts par patērēto dabasgāzi tika piemērots mājsaimniecībām, kuru dabasgāzes vidējais patēriņš pārsniedza 221 kilovatstundu (kWh) mēnesī, kompensējot tarifa pieaugumu, kas pārsniedza 0,07875 eiro par kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN), neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvos noteiktos maksājumus.

Atbalsts tika sniegts ar septiņu dabasgāzes tirgotāju starpniecību 11 mēnešus, kopumā izmaksājot 54,1 miljonu eiro.

Valsts atbalsts centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tika piemērots mājsaimniecībām, kuras saņēma pakalpojumu par tarifu, kas pārsniedza 68 eiro par megavatstundu (MWh), kompensējot 50% no tarifa pieauguma, ja tas nepārsniedza 150 eiro par MWh. Ja tarifs pārsniedza 150 eiro par MWh, papildus tika kompensēti 90% no tarifa pieauguma, kas pārsniedza 150 eiro par MWh.

Ogļu patēriņš pasaulē pērn sasniedza rekordaugstu līmeni un šogad saglabāsies tuvu šim apjomam, prognozē Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA).

IEA jaunākie dati liecina, ka ogļu patēriņš pasaulē pērn pieauga par 3,3% un veidoja 8,3 miljardus tonnu.

Ogļu patēriņš "šogad saglabāsies tuvu šim līmenim, jo spēcīgs pieprasījuma kāpums Āzijā gan elektroenerģijas ražošanai, gan rūpnieciskajiem nolūkiem apsteigs kritumu ASV un Eiropā," skaidro aģentūra.

Ķīna, Indija un Dienvidaustrumāzija šogad veidos aptuveni trīs ceturtdaļas no kopējā ogļu patēriņa pasaulē.

IEA lēš, ka pieprasījums pēc oglēm Eiropā kopš gada sākuma sarucis par 16% un par 24% ASV, pateicoties dabasgāzes cenu kritumam. Taču Ķīnā un Indijā, kur ir lielākais ogļu patēriņš pasaulē, pieprasījums pieaudzis par vairāk nekā 5%.

Gāzes patēriņa samazināšanos pērn galvenokārt noteica augstā cena, siltais klimats un bailes par tās deficītu, taču nav pārliecības, ka arī turpmāk patēriņš samazināsies, jo vismaz šobrīd gāzei alternatīvu nav, teica AS "Latvijas gāzes" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš pauda viedokli, ja gāzes cena atgrieztos 20 eiro par megavatstundu (MWh) līmenī, arī patēriņš atkal pieaugtu.

"Tas ir skaidrs, jo pie šāda cenas līmeņa neviens cits alternatīvs kurināmais ar gāzi īsti konkurēt nevar ne tikai ērtības ziņā, ne tikai siltuma atdeves ziņā, bet arī tīri ekonomiski," teica Kalvītis, piebilstot, ja gāzes cena nākamajā ziemā atkal būs ap 100 eiro, daudzi citi alternatīvie kurināmie iegūs priekšrocības.

Viņš skaidroja, ka otrs faktors, kas ietekmē gāzes patēriņu, ir klimatiskie apstākļi.

"Mūs šogad ziema ir lutinājusi. Tikai decembris bija nedaudz aukstāks, bet nav bijis perioda, kad 10 dienas pēc kārtas gaisa temperatūra būtu bijusi mīnus 15 grādi un zemāk," teica Kalvītis, skaidrojot, ka tad, kad ir zemas temperatūras, gāzi nav ar ko aizvietot.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprinājusi elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" un pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) jaunos elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu tarifus, kas stāsies spēkā 1.jūlijā.

SPRK aģentūrai LETA norāda, ka "Sadales tīkla" jauno tarifu ietekme uz mājsaimniecībām būs atšķirīga. Tas būs atkarīgs no pieslēguma parametriem un patēriņa, tostarp samaksu noteiks, vai ir ir vienas fāzes (1F) vai trīs fāžu (3F) pieslēgums, vai slodze ir 16A, 20A, 25A, 32A, 40A vai vairāk, kā arī no patērētajām kilovatstundām (kWh).

Dzīvokļu īpašniekiem, kuriem ir 1F pieslēgums un patēriņš ir 100 kWh mēnesī, rēķins mēnesī vidēji pieaugs par pieciem līdz septiņiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tikpat liels pieaugums ir gaidāms arī privātmāju īpašniekiem ar 1F pieslēgumu un 125 kWh patēriņu mēnesī.

Savukārt elektroenerģijas rēķina pieaugums privātmāju īpašniekiem ar 3F pieslēgumu būs atšķirīgs, ko ietekmēs izvēlētā slodze. Tostarp 3F pieslēgumam (16A vai 20A) gaidāmais rēķina pieaugs ir par apmēram 12-15 eiro bez PVN, bet 3F pieslēgumam ar 25A un vairāk - apmēram 18 eiro un vairāk bez PVN.

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē līdz 2025.gadam plānots investēt 99,5 miljonus eiro četru projektu īstenošanai, piektdien žurnālistiem sacīja Inčukalna pazemes gāzes krātuves vadītājs Rinalds Dimiņš.

Viņš norādīja, ka četru projektu īstenošanu aptuveni 50% apmērā finansē Eiropas Savienība.

Līdz 2025.gadam plānota 36 urbumu modernizācija - pašreiz modernizēta lielākā daļa urbumu un ir palikuši septiņi, kuriem vēl jāveic modernizācija. Tāpat plānota trešā jeb lielākā gāzes savākšanas punkta rekonstrukcija. Dimiņš sacīja, ka modernizācijas process jau ir sācies un tas sadalīts divos posmos, lai neietekmētu krātuves darbību. Pirmā posma darbus plānots pabeigt 2024.gada jūlijā, bet otrā posma - 2025.gada augustā.

Tāpat 2025.gada augustā plānots pabeigt jaunu gāzes pārsūknēšanas agregātu uzstādīšanu, ar mērķi nodrošināt lielāku iesūknēšanas jaudu rezervi. Savukārt ceturtā plānotā aktivitāte ir esošo gāzes kompresoru agregātu modernizācija. Dimiņš norādīja, ka galvenais izaicinājums ir bijis tas, ka šie agregāti strādā salīdzinoši ilgu laiku un tie bija jāpielāgo vides prasībām. Pašreiz ir samazināta ietekme uz vidi un pagarināts kompresoru darba mūžs.

Aprites ekonomikas elementi — bezatlikumu ražošana, efektīva visu resursu izmantošana -, kas ir būtiski instrumenti konkurētspējai, jau ir iedzīvināti dažādu segmentu uzņēmumos, vienlaikus zaļāku produktu izmaksas un cenas ir augstākas nekā tiem, kuri tādi nav, bet Baltijas patērētāji ir ļoti jutīgi pret cenu, to spilgti pierādījis straujais inflācijas kāpums, ko izraisīja Krievijas invāzija Ukrainā

Tādi secinājumi skanēja izdevniecības Dienas Bizness kopā ar nozares līderiem AS Clean R Grupa, SIA Eco Baltia vide, SIA ZAAO, SIA Lautus un The Coca-Cola Company rīkotajā ikgadējā konferencē Aprites ekonomika.

Uzņēmēji negaida

„Esam starp tiem 1,5% ražotāju pasaulē, kuru ražotās tējas nav maisiņos, kuros ir plastmasa, jo izmatojam augu šķiedras maisiņus, kuri radīti no kukurūzas un citu augu cietes maisījuma, un tie ir kompostējami 30 līdz 60 dienās,” norāda zīmola Plūkt vadītāja un līdzdibinātāja Māra Lieplapa.

VIDEO: Konference Aprites ekonomika 

Sabiedrības attieksmē, attiecībā uz dabas resursu un to apsaimniekošanas jautājumiem, pēdējo...

„Ar aprites ekonomikas filozofiju — bezatlikumu ražošanu - strādājam jau daudzus gadus, un attiecīgie principi ir ieviesti teju visur, kur vien iespējams,” stāsta AS Balticovo valdes loceklis Toms Auškāps. Viņš norāda, ka pie sasniegtā negrasās apstāties. „Ražojot olas, dējējvistas parūpējas par kūtsmēsliem, kas ir nākotnes enerģija, jo jau vairākus gadus no tiem ražojam biogāzi, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas ražošanai, bet jau novembrī ceram atklāt, iespējams, Latvijā pirmo biometāna attīrīšanas staciju, kas ļaus biogāzi sadalīt sašķidrinātā CO2 un biometānā, kas ir dabasgāzes analogs un tiks iepludināts dabasgāzes tīklā,” uzsver T. Auškāps. Viņš norāda, ka no vistu mēsliem radītā biometāna daudzums pārsniegs visa Bauskas novada patērētās dabasgāzes apjomu. „Drīzumā atklāsim saules parku, kas visvairāk būs nepieciešams tieši vasarā, kad ir visvairāk saules un visvairāk vajag enerģijas vistu novietņu dzesēšanai,” uzsver T. Auškāps. Viņš pieļauj, ka saules paneļu parks varētu atpelnīties tuvāko trīs — četru gadu laikā.

Ēdamas kafijas krūzītes

AS Virši ilgtspējas projektu vadītājs Anrijs Tukulis norādīja, ka ilgtspējas kontekstā tiek veiktas vairākas aktivitātes — atjaunojamās enerģijas izmantošanā, kā arī kafijas segmentā. „Sekojam līdzi ne tikai kafijas pupiņām audzētavās, to transportēšanai (lai nebūtu liekas pārkraušanas), grauzdēšanai, bet arī iepakojumam. Ilgstoši uz degvielas uzpildes stacijām vedām kafiju mazajos iepakojumos, jo tādējādi tiek saglabāts kafijas īpašais aromāts, bet, tā kā šī produkta patēriņš bija stabils, tad secinājām, ka šim nolūkam varam izmantot 7 kg daudzkārt izmantojamos traukus,” skaidro A. Tukulis. Viņš norāda, ka tieši daudzkārt izmantojamo trauku lietošana samazina iepakojuma patēriņu. „Degvielas uzpildes stacijās kafiju var liet savās krīzītēs un par to saņemt atlaidi, var arī izmantot vienreiz lietojamas kartona kafijas krūzītes, un bija arī iespēja kafiju ieliet ēdamajās krūzītēs, kas garšo kā cepums,” skaidroja A. Tukulis. Viņš norādīja, ka ir testēta cepuma garšas kafijas krūzītes noturība. „Atkritumi ir jāuztver kā izejviela kādam citam produktam,” tā A. Tukulis.

Mazāk plastmasas

„Mums gan pašlaik iepakojums nav ēdamas, bet ilgtspējas jautājumu kontekstā strādājam jau kopš 2014. gada,” uzsvēra gaļas izstrādājumu ražošanas AS Maag Latvija pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Viņš norāda, ka tieši ilgtspējas kontekstā jau ir veikti daudzi pasākumi, savukārt 2025. gadā tiks pabeigta ražotne, kura no kūtsmēsliem ražos apmēram 8 miljonus m3 biometāna. „Samazinām plastmasas daudzumu, bet ēdams tas nav, jo ir jānodrošina pārtikas drošības un uzglabāšanas termiņa nosacījumi, šobrīd lepojamies ar šā gada investīcijām maltas gaļas iepakojumā, kur ir par 75% mazāk plastmasas, un tas ir pārstrādājams, tādējādi šogad tiks ietaupītas apmēram 20 tonnas plastmasas,” uzsver H. Lapiņš. Viņš arī vērš uzmanību uz tā dēvēto šķēlīšu produkciju, kur tiek samazināts gan pārtikas atkritumu apjoms, jo cilvēks var patērēt tik, cik vēlas, gan arī izmantots apmēram par 7 tonnām mazāk plastmasas.

Ietaupījums jāpierāda

„Ilgtspējas kontekstā var īstenot vairākus pasākumus, piemēram, samazināt CO2 pēdu lauku apstrādē, tāpat lauksaimnieki uzstāda saules paneļus un izmanto atjaunojamo elektroenerģiju, bez tam vienu un to pašu autotransportu (vilcējus), ko lieto graudu pārvadāšanai vēlā vasarā un rudenī, ziemā var izmantot šķeldas pārvadāšanai, tādējādi panākot augstāku darba efektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi,” situāciju raksturo Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis. Viņaprāt, zemniekus būt zaļākiem motivētu CO2 emisiju kvotu tirdzniecība, kuras ieviešanai ir vajadzīgi gan aprēķini, gan aprobācijas laiks, jo, sākot meklēt datus, ir jāzina to avoti, iespējams, piemērošanas koeficienti, un savs ietaupījums ir jāpierāda ar sertificētu ekspertu atzinumu. „Par katru saražoto biometāna tonnu būs iespēja saņemt attiecīgus sertifikātus, taču būtiskākais ir tas, kāda būs Latvijas valsts politika — vai šo izmantos Latvijas klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai, vai arī būs brīvais tirgus un varēs to realizēt uz jebkuru pasaules valsti,” norādīja T. Auškāps. Viņaprāt, pašlaik ir ļoti daudz neskaidrību.

„Zaļā domāšana nāks visiem par labu, jo īpaši, ja Latvijā pieredzam lielgraudu krusu, ziņās redzam plūdus Slovēnijā, un tai pievērš arvien lielāku uzmanību visur, taču ilgtspējā ir arī pelēkā puse, piemēram, saistībā ar CO2 uzskaiti, jo ir vairākas metodoloģijas, kā to darīt, jo tikai pateikt, cik daudz izmešu ir samazinājis konkrēts uzņēmums, nebūs gana produkcijas pircējam ārvalstīs, un kā apliecinājumu tas prasīs sertifikātu, kas atkal nozīmēs konsultantus, kuri atkal prasīs uzskaites mehānismus, un kopumā tas prasa uzņēmumam gana jaudīgas investīcijas, papildu uzskaiti, kas ilgtermiņā var būt liels drauds Latvijas uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt,” tā H. Lapiņš. Viņš uzsver, ka jābūt kompleksam skatījumam — kā varam būt ilgtspējīgi un vienlaikus nezaudējam konkurētspēju eksporta tirgos, pretējā gadījumā ekonomiskā attīstība Latvijā būs apdraudēta.

Anketas atšķiras no izvēles

T. Auškāps vērš uzmanību, ka patērētāju attieksme pret ilgtspējīgiem produktiem sakņojas ne tikai viņu noskaņojumā, bet arī pirktspējā. Viņš pieļauj, ka ir liela nobīde starp cilvēku atbildēm anketās salīdzinājumā ar viņu rīcību, stāvot pie produktu plaukta veikalā, jo īpaši, ieraugot oranžās vai dzeltenās cenu zīmītes. „To varēja redzēt, vērojot kara Ukrainā izraisītās inflācijas sekas Latvijā, kad būtiski saruka pieprasījums pēc brīvībā turēto vistu olām (kuras maksā dārgāk) veikalos,” norāda T. Auškāps. Savukārt gaļas produktiem to izvēles brīdī spiediens uz ilgtspējību pieauga līdz ar Covid -19 pandēmiju un karu Ukrainā, kas šo tendenci samazināja, jo Baltijā ir ļoti izteikts jutīgums pret cenu līmeni. Nākotnē viss var mainīties, it īpaši, ja Eiropas Centrālās bankas noteiktās procentlikmes samazināsies un pirktspēja atgūsies.

Jāmaina pieeja

SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis norādīja, ka pārtikas atkritumu segmentā būtiskākais jautājums ir par publisko finansējumu, kas nozīmē lielu darbu ar ministrijām, dažādiem noteikumiem, lai to prasības un nosacījumi būtu maksimāli tuvāki vajadzībām. „Igaunijā no pirmās līdz divpadsmitajai klasei ir subsidēta ēdināšana, tā ir pēctecība jau 20 gadu garumā, un ēdinātāji zina, ka tieši tā arī būs nākamos 30 gadus, kas ļauj ne tikai pilnveidoties un attīstīties ēdinātājiem, bet arī iegūt labus rezultātus tieši attiecībā uz ēdiena atkritumiem,” uzsver G. Bredovskis.

Viņš norāda, ka ziemeļu kaimiņvalstu skolās ir pašapkalpošanās bufetes, kur skolēns uz sava šķīvja paņem to, ko vēlas, un tik daudz, cik grib, bet Latvijā nav pēctecības, ir dažādi apkalpošanas un finansēšanas modeļi (daudzus gadus samaksu neindeksē, tad vienā brīdi kādai daļai to atņem pavisam), un rezultātā neviens īsti nezina, kas un kā Latvija būs nākotnē. „Pašlaik Igaunijā ir 2,5 reizes mazāk pārtikas atkritumu no skolēnu šķīvjiem nekā Latvijā, kas atkal ietekmē gala cenu, to padara augstāku, jo neesam tik efektīvi,” tā G. Bredovskis. „Jau pirms kādiem gadiem pieciem ir ieviesta kafijas pirmdiena, kur ierodoties ar savu krūzīti, pircēji iegūst 10% atlaidi. Liels izaicinājums ir pārtikas atkritumu samazināšana, ko neredz viesi, bet tas ietekmē ēdienu pašizmaksu. Stingri sekojam līdzi kalkulācijām, termiņiem, pasūtām tik, cik vajag, tik, cik prognozēts, ka izlietos, nevis par daudz, lai beigās nenākas kaut ko mest ārā,” skaidro ēdināšanas zīmola Ezītis miglā līdzīpašnieks Ernando Gammara. Viņš atzīst, ka savā ziņā videi draudzīgs un ietaupīts iet roku rokā.

Vienlīdzīgi konkurences nosacījumi

„Ilgtspējas kontekstā lielākais izaicinājums ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi, jo konkurējam globālā tirgū — 40 % no savas produkcijas piegādājam uz Eiropu, kur vienlaikus ir atvērts tirgus trešo valstu olu ražotājiem, kuriem nav jāievēro tās prasības, kādas ir ražotājiem Eiropā, kā dēļ esam neapskaužamā situācijā,” skaidro SIA Alūksnes putnu ferma valdes priekšsēdētājs Hermanis Dovgijs. Viņš norāda uz vēl kādu būtisku faktoru, proti, valsts atbalsta saņemšanas laiks, ko pēc Covid-19 pandēmijas Polijas un Lietuvas ražotāji saņēma pēc mēneša, bet Alūksnes putnu ferma - pēc pusotra gada. Protams, atbalstu pēc kara sākšanās Ukrainā kaimiņi saņēma pēc mēneša, Latvija - pēc pusgada. „Tas ir progress, taču tik un tā ilgi, jo būtiskākais ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi,” uzsvēra H. Dovgijs.

Lietuvas minerālmēslojuma rūpnīca "Achema" atsākusi ražošanu otrajā amonjaka cehā, kas tika apturēta pirms vairāk nekā gada, apstiprināja uzņēmumā.

"Achema" komunikācijas vadītāja Jolita Macelīte ziņu aģentūrai BNS teica, ka ražošana otrajā amonjaka centrā atsākta pagājušajā nedēļā. Ražošanu cehā apturēja 2022.gada augustā.

Kā viņa stāstīja, uzņēmums ar pilnu jaudu darbu atsāka, ņemot vērā izmaiņas mēslojuma tirgū. "”Achema” pastāvīgi uzrauga un izvērtē tendences mēslošanas līdzekļu tirgū un, reaģējot uz izmaiņām tirgū, attiecīgi koriģē ražošanas apjomus," piebilda uzņēmuma pārstāve.

Lietuvas valsts sociālās apdrošināšanas fonda "Sodra" dati liecina, ka kompānijā ir 1200 darbinieku. Pēc otrā amonjaka ceha darbības atsākšanas darbinieki, kuri atradās dīkstāvē, ir atjaunoti darbā.

Lietuvas Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka "Achema" otrā ceha darbības atjaunošanas dēļ dabasgāzes patēriņš valstī pagājušajā nedēļā pieaudzis par 30,4%. "Achema" ir lielākais atsevišķais dabasgāzes patērētājs Lietuvā.

No 2017.gada līdz 2022.gadam atjaunīgās enerģijas īpatsvars centrālajā siltumapgādes (CSA) sistēmā palielinājies no 44,3% līdz aptuveni 63%; šāda pieaugoša tendence, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars siltumapgādē jau ilgāku laiku pārsniedz 50%, norāda Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM), uzsverot, ka atjaunīgās enerģijas nozīme centralizētajā siltumapgādes sistēmā turpmākajos gados tikai pieaugs. Ministrijā atzīmē, ka 2022. gadā, reaģējot uz energoresursu un enerģijas cenu krīzi, CSA mazinājās dabasgāzes patēriņš, tajā pašā laikā arī kopumā mazinoties saražotajam un patērētajam siltumenerģijas apjomam. Vienlaikus KEM atgādina, ka siltumenerģija ir lielākais enerģijas patērētājs Latvijā, tāpēc CSA ir liela loma Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanā.

Piemēru netrūkst

CSA nākotnē sagaida daudz izaicinājumu, kas neaprobežosies tikai ar zaļāku resursu izmantošanu vien, domā Edgars Vīgants, enerģētikas eksperts. “Jau šobrīd CSA uzņēmumi arvien lielāku uzmanību pievērš energoefektivitātes uzlabošanas iespējām un procesu digitalizācijai, piemēram, tīklu temperatūras samazināšanai, industriālo tehnoloģiju siltumenerģijas atlikumu izmantošanai, visu procesu digitalizācijai un automatizētai vadības optimizēšanai. Tāpat CSA uzņēmumiem joprojām ir jārēķinās arī ar ilgstošo nenoteiktību nozares regulējumā, piemēram, saistībā ar obligāto pienākumu investēt siltumenerģijas patērētāju energoefektivitātes uzlabošanā vai obligātu pienākumu veikt tiešos norēķinus ar katru gala patērētāju. Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, es gan nezinu nevienu citu nozari Latvijā, kura būtu veikusi tik vērienīgu pāreju no importētu fosilo kurināmo izmantošanas tehnoloģijām uz enerģijas ražošanu no vietējiem energoresursiem, galvenokārt enerģētiskās koksnes šķeldas,” norāda E.Vīgants, piebilstot: kā viens no veiksmes stāstiem noteikti jāpiemin Latvijā īstenotais Baltijā lielākais saules kolektoru projekts, kas integrēts Salaspils centralizētās siltumapgādes sistēmā.

Pašreiz ir kritiski svarīgi daudz lielāku uzmanību pievērst enerģijas apgādes drošībai, intervijā sacīja dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Runājot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu, Bariss sacīja, ka "Conexus" aktīvi piedalās publiskajā apspriešanā, ko Klimata un enerģētikas ministrija ir uzsākusi ar visām ieinteresētajām pusēm.

"Protams, mēs kā komersants esam ļoti ieinteresēti savu pakalpojumu tālākā attīstībā. Taču, no otras puses, mēs esam arī sistēmas operators, un tas nozīmē, ka mums ir jārūpējas, lai enerģijas apgāde nākotnē būtu droša," norādīja Bariss, uzsverot, ka tad, kad daudz vairāk tiks izmantoti atjaunojamie energoresursi, enerģijas ražošanā būs vērojamas daudz lielākas svārstības nekā pašlaik.

Bariss norādīja, ka līdz šim problēmu ar enerģijas apgādes drošību nav bijis - elektrostacijas varēja iedarbināt tad, kad vajadzēja, tādēļ "mūsu uzmanība varbūt nedaudz mākslīgi ir iemidzināta". Savukārt ar vēja un saules enerģiju nav šāda situācija un to ir nepieciešams apzināties.

Jaunie AS “Sadales tīkls” tarifi sākotnēji var šķist sociāli netaisnīgi, maz skaidroti, ar nevajadzīgi lielām atlaidēm elektrības ražotājiem, piemēram, Latvenergo, taču kopumā tie ir ekonomiski konkurētspējīgi, kas ir būtiski, lai uzņēmumi spētu iegūt izmaksu priekšrocības pār reģiona konkurentiem preču un pakalpojumu tirgū, kopumā labvēlīgi ietekmējot Latvijas ekonomiku.

Līdzšinējie tarifi nav bijuši balstīti uz precīzu faktisko izmaksu struktūru, kas radījis ražojošo uzņēmumu vidū nesamērīgus konkurences apstākļus. Rūpniecības uzņēmumi sedza daļu no iedzīvotāju izmaksām, īpaši maz noslogotiem pieslēgumiem un tas bija nepareizi, tuvredzīgi un neilgtspējīgi, jo bremzēja investīcijas jaunās ražošanas līnijās un ar tām saistītajās darbavietās, kā arī neveicināja rūpniecības pāreju no dabasgāzes uz elektroenerģiju, tai pašā laikā notika neefektīvi izmantotas elektroinfrastruktūras paplašināšanās ar pieaugošām uzturēšanas izmaksām.

Vismaz pēdējo 10 gadu laikā apstrādes rūpniecības uzņēmumu izmaksas par sadales sistēmas pakalpojumiem pārsniedza Lietuvā vai Igaunijā līdzīgu uzņēmumu rēķinus un vien izteikti energointensīvu uzņēmumu izmaksas pietuvojās kaimiņu valstu tīklu operatoru izmaksām. Ir pamats pieļaut, ka Latvijas ekonomika arī šī iemesla dēļ zaudēja noteiktu apjomu investīcijas rūpniecībā un līdz ar to netika radītas labi apmaksātas darbavietas un pievienotā vērtība. Būtībā esošie rūpnieciskie patērētāji maksāja politiskā populisma nodevu, jo ne regulators, ne AS “Sadales tīkls” un tā īpašnieks – Ministru kabinets nevēlējās to mainīt, lai neriskētu ar traci sabiedrībā.

Liela daļa mājsaimniecību, kuras elektroenerģijas līgumus slēgušas laikā, kad cenas bija augstas, ir nofiksējušas šo cenu līmeni ilgākam periodam un cenu samazinājuma ietekmi biržā uz maksājumiem nekādā veidā neizjūt, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Saskaņā ar SPRK otrā ceturkšņa datiem juridisko lietotāju vidū cenu fiksēt izvēlējušies 49% lietotāju, bet mājsaimniecību vidū tie ir 86% - fiksētas cenas līgumi un universālais pakalpojums.

Saskaņā ar SPRK datiem šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo ceturksni, fiksētas cenas līgumu īpatsvars mājsaimniecību segmentā nedaudz pieaudzis par diviem procentpunktiem, sasniedzot 69%, bet juridisko lietotāju segmentā - samazinājies par trīs procentpunktiem, sasniedzot 49%.

Tikmēr mainīgas jeb biržas cenas līgumu īpatsvars pieaudzis par diviem procentpunktiem līdz 14% mājsaimniecību segmentā un par trīs procentpunktiem līdz 51% juridisko lietotāju segmentā. Savukārt universālā pakalpojuma īpatsvars mājsaimniecību vidū samazinājās par četriem procentpunktiem līdz 17%.