SIA "UAVFactory" piederošais bezpilota gaisa kuģis, kurš sestdien eksperimentālā lidojuma laikā pazuda, tika testēts nolūkā pārbaudīt tā lidošanas ilguma spējas, kas varētu pārsniegt līdzšinējo pasaules rekordu, raidījumam "TV3 Ziņas" pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Konstantīns Popiks.

"Tas ir eksperimentāls prototips jaunam produktam. Tas ir ļoti "advancēts" lidaparāts, jaunas paaudzes, speciālam pielietojumam. Protams, ir elektronika un GPS. Kas notika nepareizi, nevaram komentēt, lai to 100% pateiktu, vajag veikt izmeklēšanu," sacīja Popiks.

Viņš pastāstīja, ka "noklīdušais" drons ir aprīkots ar drošības sistēmu, kas lidaparātu automātiski nosēdina pirms degvielas izbeigšanās.

"Konkrētais tests bija vērsts uz to, lai notestētu maksimālo iespējamo lidošanas spēju. Arī bija plānots pārsniegt pasaules rekordu. Tas bija tam domāts lidojums," "TV3 Ziņām" skaidroja "UAVFactory" vadītājs.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tieši "UAVFactory" būvēts drons - "Penguin B" - jau 2012.gadā uzstādīja pasaules rekordu, veicot vēsturē ilgāko lidojumu miniklases bezpilota lidaparātam - 54 stundas un 27 minūtes.

Latvijas uzņēmumam "UAV Factory" augot un attīstoties, arvien aktuāls ir darbaspēka jautājums. "Mums ir vajadzīgi erudīti darbinieki, īpaši inženieri, kas spēj domāt radoši," "Dienas Biznesam" saka "UAV Factory" Bezpilota gaisa kuģu nodaļas vadītājs Jevgenijs Šiļņikovs.

Uzņēmums aicina jauniešus interesēties par šo nozari, jo augsto tehnoloģiju bezpilota lidaparāti ir viens no nākotnes attīstības virzieniem industrijā.

"UAV Factory" ražo bezpilota lidaparātus, kuri tiek palaisti ar katapultu un nosēžas ar izpletni. 2012. gadā uzstādīts kompānijas un vienlaikus pasaules rekords bezpilota lidaparātam - 54 stundas gaisā.

Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 100 cilvēku un šogad novembrī svinēja savu desmitgadi.

"UAV Factory" produkciju eksportē uz vairāk nekā 55 valstīm, tostarp ASV, Kanādu, Austrāliju. Klientu saraksts ir, sākot no universitātēm un beidzot ar militāristiem un komercstruktūrām, kas parāda plašās produkta izmantošanas iespējas. Arī Latvijas armija nesen sākusi izmantot "UAV Factory" lidaparātus. Uzņēmums piegādā iekārtas arī tādai zināmai Francijas uzņēmuma "Airbus SE" ražošanas daļai, kas nodarbojas ar aizsardzības un kosmiskajām tehnoloģijām.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) sākusi testēt jaunas ierīces, kas uztver drona signālu un vietu, no kurienes bezpilota lidaparāts tiek vadīts. CAA ar šīm ierīcēm Rīgā dienā fiksē vidēji 50 bezpilota lidaparātus.

Viens no pirmajiem pasākumiem, kur par neatļautu drona pacelšanu aviācijas uzraugi piemēros arī normatīvajos aktos paredzētos sodus, bija Rīgas maratons, vēstīja LNT Ziņas.

Drona izmantošanai Rīgas maratona laikā CAA izsniegtas vien trīs atļaujas. Pērējiem, kas bezpilota lidaparātus būs izmantojuši nesankcionēti, var piemērot arī administratīvo sodu 150 līdz 3000 eiro apmērā, tā LNT Ziņām skaidroja CAA Bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošuma nodaļas inspektors Ilmārs Ozols.

Jaunās CAA izmantotās iekārtas spēj uztvert gan signālu no paceltā bezpilota lidaparāta, gan arī noteikt vietu, kur atrodas persona, kas dronu vada. Bezpilota lidaparātu uztvērēji uzstādīti vairākās vietās galvaspilsētā, viena no tām ir «Saules akmens». Bet kopumā dienā Rīgā tiek fiksēti 50 bezpilota lidaparātu lidojumi. Lielākā daļā gadījumu atļauju veikt dronu pacelšanu tā īpašnieks nav spējis uzrādīt.

Bizness un Eiropas valstu institūcijas spriež par bezpilota lidaparātu izaicinājumiem un nākotni, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tālvadības gaisa kuģu sistēmas piedāvā komerclietojumam vēl nebijušus pakalpojumus – atklājot Rīgā notiekošo augsta līmeņa konferenci, kas veltīta tālvadības gaisa kuģu sistēmām (RPAS), norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Spilves lidlaukā organizētie RPAS paraugdemonstrējumi parādīja, ka arī Latvijā var tikt izstrādāti pasaulē konkurētspējīgi bezpilota lidaparāti. Pazīstamākais, protams, ir SIA Helico Aerospace Industries izstrādātais lidaparāts AirDog. Tas autonomi seko, piemēram, sportistam, filmējot viņu ar GoPro sporta kameru, ļaujot izvēlēties atbilstošāko režīmu. RPAS starpā izcēlās Clear Flight Solutions (Nīderlande) izstrādātais lidaparāts. Atšķirībā no pārējiem tas bija nevis multirotoru sistēma, bet gan putnam līdzīgs lidaparāts, ko tā radītāji sauc par robotputnu. Drīzumā plānoti RPAS izmēģinājumi lidostā, jo plēsīgu putnu krāsās nokrāsots lidaparāts var, piemēram, veiksmīgi atbaidīt lidojumiem traucējošos putnus. Lidaparāts to nodemonstrēja arī Spilvē, aizbaidot vientuļi lidojošo putnu.

Bezpilota lidaparāts paredzēts 3D filmēšanai; top filma Portugālei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropā vai pat pasaulē, iespējams, šobrīd vienīgo multikopteru pabeidzis būvēt Latvijas uzņēmuma Flyvision īpašnieks, pilots Gvido Puķe. Bezpilota lidaparāts paredzēts 3D filmēšanai. Tas spēj pacelt divas profesionālās kinokameras. Pēc viņa teiktā, jaunā multikoptera priekšrocība ir tā, ka kameras var izvietot gan zem, gan virs lidaparāta, attiecīgi mainot arī bateriju atrašanās vietu, dodot iespēju būtiski palielināt iespējas māksliniekiem variēt ar kadru daudzveidību. Piemēram, kameru izvietojums augšpusē ir svarīgs filmēšanai zem tiltiem, iekštelpās un citās vietās, kur nepieciešams skats no lejas uz augšu. Multikopters veidots ar mērķi veikt specifisku filmēšanu, kuru citādi īstenot nevarētu.

Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes Satiksmes drošības pārvalde satiksmes uzraudzīšanai ir iegādājusies vienu bezpilota lidaparātu jeb dronu, kas sevi pierādījis jau tā darbības pirmajās dienās – vakar aptuveni stundas laikā ir fiksēti seši agresīvie braucēji.

Bezpilota lidaparāts ir iegādāts ar mērķi uzlabot kopējo autovadītāju braukšanas kultūru, jo ar to tiks veikta periodiska ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu kontrole. Uzsvars tiks likts uz agresīvas braukšanas, piemēram, automašīnu kolonnu apbraukšana, nepamatota joslu mainīšana, zīmju neievērošana u.c., pārkāpumu fiksēšanu.

"Šis ir viens no tehniskajiem līdzekļiem, kas paplašina policijas iespējas uzlabot un kontrolēt satiksmi – ar tā palīdzību var veikt arī satiksmes kontroli vietās, kur policijas ekipāžai var būt grūtāka pārredzamība. Šobrīd satiksmes uzraudzīšanai tiks izmantots viens drons, lai sākotnēji saprastu visas tā iespējas ceļu satiksmes dalībnieku braukšanas kultūras uzlabošanā," informē Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Tehnoloģijas DJI drons Mavic Pro ar iebūvētu 4K kameru ir vienlaikus kompakts un funkcijām bagāts

Par iespēju pavērot pasauli no putna lidojuma cilvēki sapņojuši jau kopš aizvēsturiskiem laikiem. Līdz ar komerciālo avioreisu ieviešanu mūsdienās teju ikviens zinātkārs cilvēks šo sapni ir piepildījis, taču iespēja paraudzīties uz sevi no augšas lielai daļai joprojām ir kaut kas jauns. Diezgan droši var prognozēt, ka arī šis baltais plankums tiks aizkrāsots, bezpilota lidaparātiem kļūstot aizvien pieejamākiem.

Tā dēvēto dronu klāsts pasaulē strauji pieaug, tirgū ienākot aizvien jauniem spēlētājiem. Tā rezultātā pat ļoti kvalitatīvi produkti vairs maksā aptuveni tikpat, cik labākie viedtelefoni. Pēdējo klāstā ir arī daudzsološais prominentā ražotāja DJI lidaparāts Mavic Pro.

Aviokompānijas British Airways lidmašīna svētdien, nolaižoties Londonas Hītrovas lidostā, sadūrusies ar objektu, kas, domājams, bijis bezpilota lidaparāts, paziņojusi policija.

Lidmašīna ar 132 pasažieriem un pieciem apkalpes locekļiem pēc tam nolaidusies veiksmīgi un neviens cilvēks nav cietis.

Sākta notikušā izmeklēšana.

Lidmašīna pēc nosēšanās pārbaudīta un atzīta par drošu turpmākajiem lidojumiem.

Mediji ziņo, ka šis, visticamāk, ir pirmais gadījums Lielbritānijā, kad lidmašīna sadūrusies ar bezpilota lidaparātu, bet ir bijuši daudzi gadījumi, kad bezpilota lidaparāti palidojuši bīstami tuvu garām lidmašīnām.

Lielbritānijas likumi aizliedz izmantot bezpilota lidaparātus tuvu lidmašīnām, helikopteriem un lidostām un lidaparāti nedrīkst lidot augstāk par 122 metriem virs zemes.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir saņēmuši Latvijas ražotāja "UAV Factory" izgatavotos dronus, taču piegādātā versija nav identiska tai, kura pagājušā nedēļā pazuda uzņēmuma veiktā testa laikā, informēja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāvis Kaspars Galkins.

AM pagājušā gada decembrī parakstījusi līgumu ar Latvijas ražotāju "UAV Factory" par turpmāku bezpilota lidaparātu sistēmu piegādi un uzturēšanu, lai stiprinātu NBS kaujas spējas.

Galkins pastāstīja, ka pirmās dronu piegādes jau ir notikušas, taču detaļas par to esot klasificētas, līdz ar to ministrija nav tiesīga izpaust piegādāto lidaparātu daudzumu un noslēgtā iepirkuma summu.

Viņš skaidroja, ka pagājušās nedēļas nogalē pazudušais lidaparāts ir civilais drons, nevis nav militārā versija, kāda piegādāta NBS.

Lai arī pazudušā drona meklēšanā piesaistīja NBS, Galkins skaidroja, ka tas darīts pēc Civilās aviācijas aģentūras lūguma.

Jau ziņots, ka NBS rīcībā esošās bezpilota lidaparātu sistēmas paredzēts izmantot, arī sniedzot atbalstu sabiedrībai - glābšanas, meklēšanas vai līdzīgās civilās operācijās.

Jaunais DJI drons Mavic Air kompakto izmēru un viegluma dēļ pilnībā attaisno gaisīgo nosaukumu

Nepilna pusotra gada laikā bezpilota lidaparāts Mavic Pro kļuva par labi zināmu un izdaudzinātu vārdu filmēšanas entuziastu kopienā. Varētu pat teikt, ka salīdzinoši draudzīgās cenas dēļ ierīce pavēra jaunus apvāršņus un skatu leņķus lielai daļai amatieru. Janvārī DJI vēl vairāk paplašināja potenciālo pircēju loku, izziņojot populārā lidaparāta «mazāko brāli» – Mavic Air, kas ir vēl kompaktāks, vieglāks un arī ievērojami lētāks. Drons solās būt pievilcīgs risinājums vasaras ceļotājiem, jo somā aizņem pavisam maz vietas.

Jau DB pērn izmēģinātais Mavic Pro bija savam laikam un iespēju klāstam netipiski mazs drons, bet Mavic Air sarucis vēl mazāks un kļuvis pavisam gaisīgs. Lidaparāts sver nieka 430 gramus jeb apmēram pusi no Mavic Pro 743 gramiem un ar pielocītām propelleru kājām ir tik mazs, ka «ielien» 20 cm garā un 11 cm platā auduma futrālī.

SIA Atlas Aerospace ražo bezpilota lidaparātus, kurus ir paredzēts izmantot profesionāliem mērķiem, piemēram, novērošanai; uzņēmums šī mērķa realizēšanai piesaistījis astoņus miljonus dolāru

Uzņēmuma dibinātājs Ivans Tolčinskijs ir dzimis Ukrainā, bet vairāk nekā 20 gadus dzīvojis Izraēlā. Tur viņš strādājis bezpilota lidaparātu ražošanas kompānijā, bet ar laiku nostiprinājās vēlme strādāt citādi, veidot personīgo biznesu, īstenojot atšķirīgu vīziju. Pie sava uzņēmuma izveides viņš sāka strādāt Izraēlā. Reiz publicēja vienkāršu video Facebook un pēc neilga laika saņēma piedāvājumu no investora. Ņemot vērā, ka Izraēlā ir daudz augstāks inženieru un speciālistu atalgojums un arī stingrāks dronu izmantošanas regulējums, viņam radās doma attīstīt biznesu Eiropā. «Izvēle krita par labu Latvijai,» saka I. Tolčinskijs. Šurp viņš pārcēlās pirms diviem gadiem. Pa šo laiku uzņēmums izstrādājis savus pirmos produktus, šobrīd tie ir ceļā pie pircējiem, un kompānija ir piesaistījusi astoņus miljonus dolāru.

«Tā ir 21. gadsimta tehnoloģija, kas ievērojami pārvērtīs mūsu līdzšinējos priekšstatus par meža apsaimniekošanu un kuras attīstībā saskatu revolūciju meža inventarizācijā un meža apsaimniekošanas plānošanā,» pārliecināts LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Šoruden fakultātes īpašumā nonācis ar sensoriem aprīkots bezpilota helikopters jeb drons, kas ļaus sasniegt jaunas virsotnes meža nozares pētniecībā, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Atšķirībā no tiem bezpilota lidaparātiem, kas Latvijā kļuvuši populāri pēdējos gados un tiek izmantoti pasākumu fotografēšanai un filmēšanai, šis aprīkots ar vairākiem sensoriem, stāsta Meža fakultātes prodekāns Jānis Krūmiņš. Viens no svarīgākajiem ir infrasarkanais sensors, kurš ļauj no gaisa mežā konstatēt siltuma objektus, – nākotnē bezpilota lidaparāts varētu tikt izmantots dzīvnieku migrācijas pētījumos. Savukārt multispektrālais sensors tiks izmantots pētījumos, kas saistīti ar augu veselības stāvokli. Atkarībā no koka vai zāles veselības stāvokļa tie iekrāsojas atšķirīgās krāsās – šādi no gaisa iespējams noteikt, piemēram, slimību izplatību egļu audzē.

Vācija, Francija un Itālija pirmdien parakstījušas vienošanos sākt tehnisko darbu pie Eiropas militārā bezpilota lidaparāta izveides, šādi cerot izbeigt savu atkarību no ASV un Izraēlā ražotajiem modeļiem.

Projekta kopējās izmaksas var sasniegt miljardu eiro, atklāja amatpersonas.

Runājot par projekta mērķiem, Vācijas aizsardzības ministre Urzula fon der Leiena sacīja, ka Eiropā ražoti bezpilota lidaparāti ļaus Eiropas valstīm pašām izlemt, kādam mērķiem tie tiek izmantoti un kur izvietoti.

«Tas padarīs mūs, eiropiešus, neatkarīgus,» viņa piebilda.

Projektu īstenos Francijas uzņēmums Dassualt Aviation, Itālijas uzņēmums Alenia Aermacchi un Eiropas lidaparātu ražotājs Airbus.

«Vidēja augstuma garo distanču Eiropas bezpilota lidaparāts tiks izstrādāts izlūkošanas misijām un spēs pārvadāt dažādas kravas,» teikts paziņojumā, kas tika izdots pēc vienošanās parakstīšanas.

Nodibina Tālvadības gaisa kuģu asociāciju; izstrādā noteikumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc martā Rīgā notikušās tālvadības gaisa kuģu sistēmām (angliskais saīsinājums RPAS) veltītās konferences nozares attīstība nav stāvējusi uz vietas. Nule kā nodibināta Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija. Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) organizēta darba grupa sadarbībā ar nozares spēlētājiem izstrādā grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, lai bezpilota lidaparātu lietotājiem RPAS izmantošanas spēles noteikumi kļūtu saprotami. Kopējais Eiropas Savienības (ES) regulējums šajā jomā gaidāms orientējoši 2017. gadā.

Izglītot sabiedrību

Galvenais iemesls tam, ka asociācija dibināta šobrīd, ir tas, ka RPAS kļūst populārāki un, tehnoloģijām attīstoties, aizvien vienkāršāk lietojami un plašāk izmantojami, sarunā ar Dienas Biznesu norāda Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols. Līdz ar to arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā bezpilota lidaparātu izmantošanu nevis ierobežot, bet panākt, lai to lietošana būtu droša, lai neciestu ne pats lidaparāts, ne trešo personu manta un vēl jo mazāk kāds cilvēks. Tā kā RPAS lietotāju kļūst arvien vairāk un pieaug dažādu jautājumu skaits, nozares spēlētāji nonākuši pie slēdziena, ka komunikācija ar Civilās aviācijas aģentūru (CAA gādā par civilās aviācijas drošību) būtu vienkāršāka, ja to nedarītu katrs interesents atsevišķi, bet gan vienota organizācija. Tas, ka asociācijas dibinātāju skaitā ir tikai piecas personas, bijis tīri tehnisks risinājums, lai šo biedrību varētu ātrāk un vienkāršāk reģistrēt.

Tehnoloģija ļauj plānot, kā arī izpildīt lidojuma misiju un automātiski apkopot un analizēt lidojuma datus, kas palīdz uzlabot produktivitāti, samazināt izmaksas un novērst nelaimes gadījumus darbā.

«Mēs strādājam ar to, ko ražotājs ir salicis savā programmatūrā, un iejaucamies, lai varētu noteikt, kur dronam jāpaceļas, kur jālido, kas jāapskata utt. Principā, mūsu produkts ir tīrs IT, taču nesen noslēdzām sadarbības līgumu arī ar vietējo ražotāju Atlas Dynamics, kura lidaparāts Atlas Pro ir saņēmis arī prestižo dizaina balvu Red Dot Award. Mums tagad ir dinamiska sadarbība ar Atlas Dynamics, varam ietekmēt dronu, kamēr tas vēl tiek izstrādāts, un papildināt to ar savām zināšanām, lai tas perfekti saderētu ar mūsu produktu. Tāpat joprojām sadarbojamies ar Ķīnas ražotāju DJI,» stāsta Katerina Daškēviča, SIA DronePlan līdzīpašniece.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Šogad pasaule piedzīvos vairākus tehnoloģiju izrāvienus, un daži no tiem radīs īstu apvērsumu, prognozē speciālisti.

Katrs gads ieraksta savu vārdu vēsturē ar vienu vai vairākām nozīmīgām tehnoloģiju inovācijām, un arī jaunais nebūs izņēmums. Tehnoloģiju nozares gaišākie prāti viens pēc otra publisko savas prognozes, un tajās dominē vairākas lietas, par kuru potenciālu ieskatu guvām 2018. gadā, bet tā pa īstam iepazīsim vien šogad. Saraksta augšgalā ir tādas biznesa pasauli pārvērst sološas inovācijas kā mākslīgais intelekts, 5G mobilo sakaru tīkls un lokāmie ekrāni.

Autonomas automašīnas, bez cilvēka klātbūtnes strādājošas iekārtas un citas mākslīgā intelekta izpausmes izpelnījās dāsnu mediju uzmanību jau aizgājušajos gados – sākot no bezpilota automašīnu panākumiem un nedienām un beidzot ar dažādu datorsistēmu spēju mācīties no personīgās pieredzes. Tiesa gan, šīs lietas klātienē varēja iepazīt ļoti šaurs lietotāju loks. 2019. gadā mākslīgais intelekts un ar to saistītās tehnoloģijas kļūšot masām sasniedzamākas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Pirmie bezpilota lidaparāti AirDog, kas aprīkoti ar GoPro kameru, sākuši ceļu pie saviem pasūtītājiem Vjetnamā, Āfrikā, Jaunzēlandē, Eiropā. Tikmēr idejas autori jau ir iezīmējuši vīziju, kādam jāizskatās AirDog 2, pastāstīja AirDog idejas autors Edgars Rozentāls.

Pirmos klientiem paredzētos lidaparātus AirDog ceturtdien prezentēja Lucavsalā. Drona spējas demonstrēja Latvijas čempions veikbordā Dmitrijs Zeiglišs.

AirDog attīstībā kopumā līdz šim ieguldīti 3,5 miljoni eiro. Investīcijas piesaistītas gan pūļa finansēšanas vietnē Kickstarter, gan strādājot ar riska kapitālu.

Eiropā šāda lidaparāta cena ir aptuveni 1700 eiro, pastāstīja E.Rozentāls. Pašlaik AirDog iespējams iegādāties, tikai pasūtot iepriekš, piegāde notiek aptuveni 90 dienu laikā. Bet jau nākamgad plānots, ka produkti būs pieejami veikalos, vispirms ASV. Interesei par AirDog izplatīšanu izrādījuši apmēram 400 izplatītāji 60 pasaules valstīs. Līdz gada beigām uzņēmums plāno piegādāt gan vairāk nekā 1100 produktus, kuri iegādāti iepriekšpārdošanā Kickstarter, gan tos, kuri pārdoti pēc šīs kampaņas.

Latvijas-Amerikas Inovāciju balvas konkursā par uzvarētāju atzīts uzņēmums Aerones, bet 2.vietā Solfeg.io, iegūstot attiecīgi 10 000 un 5 000 eiro lielas balvas, informē Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā.

Kopumā tika iesniegti 15 pieteikumi, kurus vērtēja, balstoties uz tādiem kritērijiem kā novatorisms, ietekme, pielietojamība, sadarbība, projekta briedums un pievienotā vērtība.

Konkursa uzvarētājs «Aerones» ir bezpilota lidaparāts jeb drons, kas paredzēts vēja ģeneratoru apkopei, tādējādi uzlabojot to efektivitāti. Drona celtspēja ir līdz 200 kg, un to var izmantot gan vēja ģeneratoru tīrīšanai, gan dzesēšanai un attīrīšanai no ledus.

Otrās vietas ieguvējs «Solfeg.io» ir mūzikas mācību lietotne, kas palīdz skolēniem vispārizglītojošās skolās apgūt mūziku. Lietotne padara mūzikas mācīšanos skolā tikpat aizraujošu kā tās klausīšanos mājās, atvieglo skolotāja darbu un sniedz skolām lielākas iespējas nodrošināt uz praktisku pieredzi balstītu mūzikas izglītību. «Solfeg.io» lieto jau aptuveni 400 skolās Latvijā un ASV.

DJI industriālais drons Mavic 2 Enterprise DUAL prot ne vien fotografēt, bet arī mērīt temperatūru, meklēt cilvēkus un skaļi skandēt paziņojumus

Dronu invāzija tirgū dāvājusi katram interesentam – iepriekš parastam cilvēkam teju nepieejamu iespēju nofotografēt sevi un īpašumu no putna lidojuma. Tomēr ierobežotā funkcionalitāte, būtībā ļaujot vien fotografēt un filmēt, kā arī aizvien stingrākie ierobežojumi lidināties virs apdzīvotām vietām padara bezpilota lidaparātus patērētājiem mazāk pievilcīgus. Viens no populārākajiem ražotājiem DJI uz izmaiņām noreaģēja, sarūpējot patērētājiem jauno Mavic 2 modeli Enterprise DUAL komplektācijā. Tas primāri paredzēts glābšanas dienestiem, taču radīs pielietojumu citās nozarēs un būs interesantāks arī uzņēmumiem, kuri neaizraujas ar vizuālo materiālu veidošanu.

Pasaulē strauji attīstās savstarpējo aizdevumu tirgus un kolektīvās finansēšanas platformas. Pasaules līmenī savstarpējo aizdevumu tirgus dubultojas ik deviņus mēnešus. Pagājušajā gadā savstarpējos aizdevumos pasaulē bija ieguldīti 25 miljardi ASV dolāru (22,4 miljardi eiro). Bāzes scenārijā tiek paredzēts, ka līdz 2020.gadam visā pasaulē savstarpējos aizdevumos būs ieguldīti 300 miljardi ASV dolāru (268,7 miljardi eiro), aģentūras LETA rīkotajā diskusijā stāstīja savstarpējo aizdevumu platformas Mintos līdzdibinātājs Mārtiņš Šulte.

Finanšu ministrijas (FM) Finanšu tirgus politikas departamenta direktore Anna Dravniece informēja, ka Eiropā strauji attīstās alternatīvais finansējums un kolektīvās finansēšanas platformas - pieaugums ir vidēji 140% gadā. Šī niša pēdējos gados strauji papildina banku finansēšanu. Arī kapitāla tirgus savienībā kolektīvās finansēšanas platformas atzīmētas kā viens no potenciālajiem finansējuma avotiem, kas varētu apmierināt pieprasījumu pēc finansējuma un aizpildīt to plaisu, kas pašlaik tirgū netiek apmierināta ar atbilstošu finansējumu.

Dravniece informēja, ka Latvijas tirgū bankas 2014.gadā no jauna kredītos izsniedza 1,2 miljardus eiro, bet nebanku kreditētāji izsniedza 387 miljonus eiro. Kopējā aizdevumu portfelī nebanku kreditētāju īpatsvars aug, šā gada otrajā ceturksnī tas sasniedza 13,3%. No jauna izsniegtajiem banku kredītiem apjoms ir svārstīgs, bet nebanku kreditētājiem līkne iet uz augšu.

Biznesa inkubatorus finansēs, ja tie līguma laikā spēs «izperēt» vismaz piecus veiksmes stāstus, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, iepirkumā, ko Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) organizēja 2015.gadam, izvirzīti striktāki nosacījumi finansējuma saņemšanai. Katram inkubatora operatoram tāpat kā iepriekš ir jānodrošina noteikts skaits komersantu un jārada noteikts skaits darba vietu, taču jaunie līgumi pieprasa, lai līdz to darbības beigām būtu vismaz pieci veiksmīgi inkubēti komersanti. Par veiksminieku tiks uzskatīts tas, kurš inkubācijas laikā ir spējis piesaistīt savai attīstībai vismaz 20 tūkstošus eiro privātā finansējuma no kredītiestādes, formāla riska kapitāla vai Altum programmas, informē LIAA. Savukārt Ekonomikas ministrija plāno vairākas izmaiņas iestrādāt nākamā finansēšanas perioda nosacījumos, uzsverot inkubatoru lomu īpaši reģionālās attīstības aspektā.

Latvijā izstrādātais bezpilota lidaparāts jeb drons Aerones izmēģinājumu laikā pacēlis 80 kilogramus smagu kravu, sacīja viens no lidaparāta izstrādātājiem Jānis Putrāms.

«Drons, kuru izmēģinājām, sver 60 kilogramus, un tā maksimālā kravnesība ir 100 kilogrami,» sacīja Putrāms. «Testa laikā pacēlām četras 18,9 litru ūdens pudeles, kas ir apmēram 80 kilogramus smagas.»

Viņš arī norādīja, ka testa laikā konstatētas nelielas tehniskas nepilnības. «Parasti ir redzēti četru līdz astoņu rotoru droni, bet 16 propelleru gadījumā atklājās neliela tehniska nianse, ko pāris nedēļu laikā novērsīsim, un tad gribam veikt vēl dažus testus, kas varētu būt saistīti ar sportu.»

Viņš arī atklāja, ka projektam izdevies piesaistīt investorus no Latvijas, kam Aerones projekts paticis un kuri ir gatavi investēt tajā savus līdzekļus.

Eiropas Parlamenta deputāti otrdien atbalstīja jaunus ES mēroga noteikumus, kas padarīs drošāku bezpilota lidaparātu jeb dronu lietošanu, kā arī modernizēs aviācijas drošības prasības. Mērķis ir panākt vienotu drošības līmeni un atvieglot jaunu produktu un pakalpojumu radīšanu, informē EP.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem droni būtu veidojami tā, lai neapdraudētu cilvēkus. Atkarībā no drona svara vai lietošanas vietas radītā riska tie būtu jāaprīko ar papildu drošības sistēmām - piemēram, automātiskas piezemēšanās mehānismu, zūdot sakariem ar lietotāju, vai sadursmju novēršanas sistēmu.

Dronu lietotājiem jāpārzina noteikumi un jālieto lidaparāts tā, lai tas neapdraudētu cilvēkus vai citus gaisa telpas lietotājus. Tas nozīmē, ka atsevišķu dronu lietotājiem būs nepieciešama apmācība.

Lai atvieglotu lietotāja noteikšanu incidenta gadījumā, dronu lietotāji būs jāiekļauj dalībvalstu reģistros, un droni attiecīgi marķējami. Šī prasība neattieksies uz mazākajiem droniem.

"Aerones Nordic" piedāvā fundamentāli jaunu tehnoloģiju vēja ģeneratoru apkopē, un viena no lielākajām atšķirībām ir tā, ka neviens cilvēks nestrādā augstumā.

Bīstamo darbu veic SIA "Aerones Nordic" mātesuzņēmuma SIA "Aerones" ražotā robotiskās rokas sistēma un bezpilota lidaparāts.

"Nevienam sevi nav jāapdraud, atrodoties augšā uz vēja turbīnas. Jautājums par drošību vēja industrijā ir ļoti svarīgs.

Tā kā šis ir principiāli jauns risinājums, klienti ir jāpārliecina par to, ka tas tiešām strādā.

Esam snieguši pakalpojumus Francijā, Zviedrijā, Vācijā. Mūsu mērķis ir izpeldēt lielajos ūdeņos," žurnālam "Dienas Bizness" stāsta Uldis Kiršteins, SIA "Aerones Nordic" komercdirektors.

Visu rakstu lasiet 4. februāra žurnālā "Dienas Bizness".