Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 2017. gada 4. ceturksnī veidoja 113 milj. eiro (1.6% no iekšzemes kopprodukta (IKP)) pārpalikumu, bet 2017. gadā kopā 204 milj. eiro (0.8% no IKP) deficītu, informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Lai gan pasaules ekonomikas stiprināšanās un starptautiskās tirdzniecības aktivizēšanās bija labvēlīga Latvijas eksportētājiem, tekošā konta deficītu 2017. gadā noteica globālo cenu kāpums un iekšzemes ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās.

2017. gada 4. ceturksnī turpinājās preču eksporta straujš pieaugums, kas noteica tekošā konta pārpalikuma veidošanos. Eksporta pieaugumu jau visā pērnā gada garumā labvēlīgi ietekmēja ārējā pieprasījuma nostiprināšanās, kas savukārt veicināja arī globālo cenu pieaugumu. Tas sekmēja ne tikai Latvijas preču eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importēto preču sadārdzināšanos.

Līdztekus arī būtisks iekšzemes ekonomiskās aktivitātes kāpums izraisīja importa apjomu pieaugumu. 4. ceturksnī preču importa pieaugums bija lēnāks nekā vidēji iepriekšējos ceturkšņos, tomēr gadā kopumā tas pieauga straujāk par eksportu. Lai arī investīciju atjaunošanās iekšzemē bija viens no preču tirdzniecības deficīta pieauguma iemesliem (7.1% no IKP 4. ceturksnī un 9.7% no IKP 2017. gadā), tomēr nākotnē tas rada iespēju palielināt eksporta konkurētspēju.

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

#Diemžēl saskatu arī reputācijas riskus I. Rimšēviča uzticamības personai P. Putniņam.

Lasot ārvalstu mediju reakciju uz ziņām par Latvijas Bankas (LB) vadītāja Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, akcentēts gandrīz vienmēr tiek fakts, ka I. Rimšēvičs ir Latvijas pārstāvis Eiropas ietekmīgākajā finanšu institūcijā – Eiropas Centrālajā Bankā (ECB). ECB Padome, kurā I. Rimšēvičs ir viens no 25 pārstāvjiem, ir atbildīga par eiro valūtas pārvaldību, monetāro politiku, Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas īstenošanu (t.s., «naudas drukāšanas programma») un lielāko Eirozonas banku uzraudzību. ECB Padomes lēmumi ir miljardu eiro vērti, tāpēc nav jābrīnās par ārvalstu žurnālistu un amatpersonu satraukumu.

Ir skaidrs, ka turpmāka I. Rimšēviča dalība ECB Padomē (nākamā sanāksme 21. februārī) mestu ēnu uz Latvijas uzticamību Eirosistēmas lēmumos, tāpēc ir ļoti svarīgi veikt profesionālu aizstājēja izvēli. Gan ECB Frankfurtē, gan Eiropas institūcijas Briselē, kā arī finanšu aprindas uzmanīgi vērtēs nākamā LB vadītāja kandidātus. Nemākulīga izvēle var Latvijai maksāt turpmāku reputācijas kritienu un zaudētas iespējas ieņemt atbildīgus amatus Eiropas institūcijās. 2019. gadā tiks mainīts gan Eiropas Komisijas, gan Eiropas Parlamenta sastāvs, arī ECB kļūs vakanti vairāki augsta līmeņa amati. Interesanti, ka vasarā bija plānota ECB Padomes izbraukuma sēde Rīgā, kuras dēļ tika iegādāti vairāki lepni auto, – nav zināms, kas notiks ar šo Latvijas finanšu nozarei vēsturisko notikumu.

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir iestājies spēcīgas attīstības periods, ko veicina gan iekšzemes, gan ārējie faktori, uzskata Nordea bankas eksperti.

Ārējie faktori ietver Rietumvalstu ekonomiku stabilo izaugsmi un Krievijas ekonomikas atveseļošanos pēc krīzes. Iekšzemes mērogā stabils atalgojuma pieaugums un pārliecinoša patērētāju uzticība turpināja veicināt iekšzemes patēriņu par spīti inflācijas ietekmei, savukārt jaunu ES fondu līdzekļu ieplūšana stimulēja valsts investīcijas.

Tomēr Baltijas valstis nedrīkstētu ieslīgt pašapmierinātībā, jo darbaspēka trūkums un zemais produktivitātes līmenis var kavēt turpmāko ekonomisko attīstību, ja vien netiks palielinātas investīcijas produktivitātes paaugstināšanai un veiktas nepieciešamās strukturālās reformas.Vēl viens ilgtermiņa risks izriet no pārlieku labvēlīgām monetārajām un fiskālajām politikām, kā rezultātā var palielināties iekšzemes inflācijas negatīvā ietekme un radīt vēl vienu nekustamā īpašuma burbuli. Lai arī ir sagaidāms, ka ECB jau šogad sāks noteikt stingrāku monetāro politiku, tā tikai ļoti pakāpeniski samazinās savus monetāros stimulus.

Vairāki Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji patlaban satraucas par to, ka investoru vidū izplatās gaidas, ka kvantitatīvās mīkstināšanas programma varētu nākamgad paplašināta, raksta Bloomberg.

«Pastāv bažas, ka informācija par aktīvu pirkšanas programmu, par kuru tika teikts, ka nākotnē to var paplašināt nepieciešamības gadījumā, rada gaidas par tālāku pagarināšanu, neskatoties uz to, ka tuvojas tās beigu termiņš,» liecina ECB oktobra sanāksmes protokols.

ECB pagājušajā mēnesī nolēma turpināt programmu, līdz vismaz 2018.gada septembrim, samazinot tās apmērus, solot darīt vairāk, ja neuzlabosies inflācijas rādītāji. Kaut arī lielākā daļa pārstāvju atbalstīja šo soli, daļa izteica vēlmi pēc ilgāka termiņa noteikšanas.

Latvijas maksājumu bilances tekošais konts 3. ceturksnī turpināja atspoguļot preču importa atjaunošanos. Tas būtiski veicināja deficīta veidošanos, kas ir 300,8 milj. eiro jeb 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), informē Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

Spēcīgs pieprasījums globālajā ekonomikā kopumā un Latvijas nozīmīgākajās tirdzniecības partnervalstīs sekmēja arī eksporta pieaugumu.

Latvijas ārējās tirdzniecības bilance kopš pērnā gada nogales turpina atspoguļot starptautiskās ekonomikas atjaunošanos. Piemēram, eirozonas ekonomiskās pārliecības indekss (ESI) šā gada novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 2000. gada oktobra, savukārt Eiropas Savienībā (ES) tas uzrāda augstāko līmeni kopš 2007. gada jūnija. Šāda ekonomiskā vide ārvalstīs ir labvēlīga Latvijas eksportam. Pieprasījuma nostiprināšanās ārvalstīs veicina arī globālo cenu pieaugumu. Tas ietekmē ne tikai Latvijas eksporta ienākumu kāpumu, bet arī importa pieaugumu, līdz ar izejvielu, ko Latvijā izmanto preču ražošanā, sadārdzināšanos.