Latvijas dalība eirozonā izmaksās 28 miljonus latu gadā, intervijā laikraksta Dienas Bizness pielikumam Saldo norāda eiroprojekta vadītāja Dace Kalsone.
«Ir izveidots finansēšanas mehānisms, kā palīdzēt tām valstīm, kuras krīze ir skārusi visvairāk. Pēc dažādiem aprēķiniem Latvijas finansiālais ieguvums no iestājas eirozonā vidējā termiņā varētu būs mērāms līdz pat vairāku simtu miljonu latu. Savukārt mūsu maksājums eirozonai būs apmēram 28 miljoni latu gadā, šo summu maksājot piecus gadus,» atbildot uz jautājumu, ar kādiem izdevumiem Latvijai, tās budžetam jārēķinās, tūlīt pēc iestājas eirozonā, piemēram, krīzē nonākušo Dienvideiropas eirozonas valstu glābšanai, skaidroja D. Kalsone.
Jautāta, kādi ir galvenie pasākumi, ko ir paredzēts īstenot līdz 2014. gadam – laikam, kad, atbilstoši pašreizējām prognozēm, Latvijā jāievieš eiro, viņa stāstīja:
«Šim mērķim ir izveidotas piecas darba grupas ar konkrētiem uzdevumiem katrai no tām. Pirmā no tām ir valsts administrācijas darba grupa – tā ir atbildīga par normatīvo ietvaru, par to, lai normatīvie akti tiktu konverģēti, atbilstoši tām prasībām, ko ir nepieciešams ievērot, esot eirozonā. Svarīgi, lai mūsu galvenie likumi atbilstu noteiktām prasībām uz eiro ieviešanas brīdi. Šī pati darba grupa strādā arī pie eiro ieviešanas likumprojekta. Tas ir svarīgs darbs, ņemot vērā, ka Latviju, lai uzņemtu eirozonā, vērtēs, ne tikai atbilstoši Māstrihtas kritērijiem, bet arī tam, kā būs sakārtota tiesiskā bāze. Nākamajā gadā attiecīgajiem normatīvajiem aktiem noteikti jātiek virzītiem uz Saeimu. Šī darba grupa arī strādā pie valsts informatīvo sistēmu pielāgošanas no 2014.gada 1.janvāra eiro valūtai.
Otra – naudas un maksājumu sistēmas darba grupa. Tās svarīgākais uzdevums ir saistīts ar skaidrās un bezskaidrās naudas raitu apmaiņu. Šis darbs norisinās sadarbībā ar Latvijas Banku (LB), komercbankām un Latvijas Pastu (LP), kā arī atsevišķām ministrijām. Šobrīd tiek vērtēts, kāds ir katra attiecīgā finanšu pakalpojumu sniedzēja pārklājums Latvijā. Perspektīvā būs pieejams arī saraksts ar tām LP nodaļām, kurās būs iespēj veikt naudas apmaiņu.»
«Trešā ir finanšu sistēmas darba grupa, kas vērtē finanšu un kapitāla tirgus migrāciju. Tā raugās, lai kapitāla un vērtspapīru sistēma būtu sakārtota. Tas ir būtiski, lai būtu skaidrs, kā migrēs akciju, vērtspapīru nomināli.
Ceturtā – nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt nefinanšu sektora jeb patērētāju tiesības. Tās pamatuzdevums būs nodrošināt kampaņu – Godīgs eiro ieviesējs jeb Godīgs tirgotājs. Te runa ir par iespējama memoranda noslēgšanu starp uzņēmumiem, ka viņi apņemas ievērot cenu nomaiņu, pārejot no latiem uz eiro, neapaļojot cenas uz augšu.
Tā būtu kā solidaritāte ar patērētāju – paredzēts, ka uzņēmumiem, kuri pievienosies šim memorandam, tiks piešķirtas speciālās pazīšanās zīmes, lai patērētājs, tādu ieraugot, varētu būt drošs, ka attiecīgajā kompānijā cenu nomaiņas process notiek godīgi. Šajā procesā būs iesaistīts arī gan PTAC, gan Sabiedrisko pakalpojamu regulēšanas komisija.
Piektās darba grupas darbs ir saistīts ar plašu sabiedrības informēšanu par gaidāmajiem procesiem eiro ieviešanas jomā,» skaidroja D. Kalsone.
Visu interviju lasiet šodien laikraksta Dienas bizness pielikumā Saldo.