Lauksaimniecība

Dānijas vēstnieks: jāsamazina tiešie maksājumi lauksaimniekiem, bet jāpalielina atbalsts lauku reģioniem

Nozare.lv, 28.12.2011

Jaunākais izdevums

Dānija uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens.

«Pievienošanās ES Dānijai vienmēr ir bijis svarīgs atbalsts lauksaimniecībai, un mūsu zemnieki bija ļoti priecīgi par iespēju saņemt šo finansējumu. Taču mēs uzskatām, ka ES ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, kas nozīmēs arī līdzekļu sarukumu Dānijas zemniekiem,» sacīja vēstnieks.

Viņš skaidroja, ka ietekmes dēļ uz vietējiem zemniekiem šādas politikas atbalstīšana Dānijas valdībai nebija viegla izšķiršanās.

«Atbalstām to, ka Latvijai pieaug atbalsts tiešo maksājumu jomā un ka tas samazinās Dānijai. Zinām, ka Latvijai ir bijis pārāk mazs atbalsts, taču nevaram gan piekrist visam, ko jūs prasāt. Galvenais Dānijas uzsvars būs uz ES tiešo maksājumu samazināšanu, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, tostarp Latvijā esošajiem lauku reģioniem. Ņemot vērā, ka jums ir daudz lauksaimniecības reģionu, es pieļauju, ka Latvijai tas būs izdevīgi,» uzsvēra Karlsens.

Viņš akcentēja, ka šajā brīdī nevar atbildēt, cik daudz naudas tiks atvēlēts Latvijai vai kādai citai dalībvalstij.

«Var teikt, ka Dānija vēlas ievērojami samazināt šos izdevumus salīdzinājumā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu un vairāk koncentrēties uz zaļās lauksaimniecības atbalstu. Jūs, protams, varat prasīt, ko nozīmē «ievērojami samazināt», bet pašlaik mēs nevaram to sīkāk komentēt. Galvenā doma ir samazināt tiešos maksājumus par hektāru skaitu, taču veikt palielinājumu lauku reģionu atbalstam,» piebilda vēstnieks.

Viņš norādīja, ka Dānija vēlas veikt arī kohēzijas fondu līdzekļu samazinājumu.

Kā ziņots, Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm - pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei, un infrastruktūras attīstībai, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā šā gada 29.jūnijā. Sarunas par priekšlikumu turpināsies visu nākamo gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Naudas pārskaitījumi kaut uz Vāciju nākamgad bankās maksās vien dažus eirocentus

Ieva Mārtiņa, 30.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 2014.gada 1. janvāra, kad Latvijā latu nomainīs eiro Latvijas iekšzemes maksājumi bankās faktiski izzudīs. Tā vietu aizņems maksājumi eiro un pārskaitījumi uz citu banku Latvijā vai kadā no eirozonas valstīm izmaksās vienādi – tie būs vien 0,3 – 0,4 eiro.

Maksājumi (internetbankā) vienas bankas ietvaros, tāpat kā līdz šim, vairumā banku būs bez maksas arī pēc eiro ieviešanas, liecina Db.lv aptaujāto banku teiktais. Tādējādi lielākais ietaupījums būs uz maksājumiem, kas šobrīd skaitās kā eiro valūtas maksājumi uz citu banku Latvijā vai uz eirozonas valstīm – cenas katrai bankai atšķiras arī atkarībā no tā, vai tas ir ekonomiskais, standarta vai steidzamais maksājums un var svārstīties no četriem (5,69 eiro) līdz pat 35 latiem (50 eiro).

«Pēc 1. janvāra iekšzemes maksājumu komisijas būs tādas pašas, kā līdz šim. Papildu ieguvums klientiem būs tāds, ka arī pārrobežu maksājumi EUR uz ES dalībvalstīm maksas tikpat. Piemēram, ja privātpersona nākamgad veiks maksājumu kādam no ģimenes locekļiem uz kontu citā Latvijas bankā, komisija par šo darījumu būs 0,36 eiro jeb, konvertējot pēc Latvijas Bankas (LB) noteiktā kursa, 0,25 Ls,» tā Swedbank pārstāve Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, šāda komisija - 0,36 eiro apjomā - būs maksājumiem no banka konta Latvijā uz kādas bankas kontu, piemēram, Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP: izgāzies Finanšu ministrijas plāns gūt peļņu no subsīdiju aplikšanas ar nodokli

Sandra Dieziņa, 22.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) plāns no mazajiem un vidējiem lauksaimniekiem, kas ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji valsts budžetā, ik gadus papildus iekasēt 7,5 milj. Ls ir izgāzies.

Saskaņā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) rīcībā esošo informāciju par 2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests (VID) no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 tūkst. Ls IIN, kas ir 7,5 % no plānotās summas. LOSP kategoriski bija pret šāda nodokļa ieviešanu un norādīja, ka tas nedos vēlamos rezultātus, kavēs saimniecību attīstību un radīs negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā ienākumā.

Zemkopības ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju attiecībā uz pārējo ES dalībvalstu fona, tajā skaitā Igauniju un Lietuvu. Nevienā no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Ne tikai apstāklis, ka mūsu kaimiņvalstīs ar IIN netiek aplikti atbalsta maksājumi, Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - vienlaicīgi Igaunijā tie ir 21% un Lietuvā tikai 15% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Eksperti: tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem neatsvērs samazinājumu kohēzijas projektiem

LETA, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu budžeta piedāvājumā paredzētais pakāpeniskais tiešmaksājumu palielinājums lauksaimniekiem pēc nozīmes valsts ekonomikai varētu arī neatsvērt paredzēto samazinājumu Kohēzijas projektu finansējumā, kas ir nozīmīgs infrastruktūras uzlabošanas projektos, sacīja aptaujātie ekonomikas eksperti.

Jau ziņots, ka ES septiņu gadu budžetā kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvijas mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja, ka, pēc pašreizējām aplēsēm, piedāvājums 2,59% apmērā no IKP būtu 4,23 miljardi eiro (2,97 miljardi latu) jeb par aptuveni 330 miljoniem latu mazāk nekā līdzšinējais kohēzijas finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ES atbalsts Latvijas lauksaimniecībai augs par 50%

Žanete Hāka, 27.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Eiropas Savienības budžets lauksaimniecībai un lauku attīstībai no 2014. līdz 2020. gadam tika samazināts par 17%, Latvija ir panākusi 50% pieaugumu atbalstam valsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, informē zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Tiešie maksājumi Latvijā nākamā perioda ietvaros tiks vairāk nekā divkāršoti, sasniedzot 196 eiro par hektāru 2019. gadā.

Ministre gan uzsvēra, ka tiešie maksājumi tiks paredzēti tikai aktīviem lauksaimniekiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un uztur lauksaimniecības zemi ganīšanai un kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, kā arī mazajiem lauksaimniekiem, kas nodrošina lauku dzīvotspēju.

Īpašs papildus atbalsts būs pieejams jaunajiem lauksaimniekiem. Savukārt mazajiem lauksaimniekiem būs noteikts atbrīvojums no zaļināšanas prasībām un samazināts kontroles slogs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

ZM izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.

Pēc Briselē panāktās vienošanās par atbalsta finansējuma pieaugumu Latvijas lauksaimniekiem par gandrīz 700 miljoniem eiro premjers Krišjānis Kariņš paziņoja, ka 2022. gadā Latvijas lauksaimnieki saņems vidēji 200 eiro par katru hektāru, bet 2027. gadā – jau 215 eiro.

Pret premjera izteikumiem iebilda biedrība "Zemnieku saeima", norādot, ka premjera aprēķini ir nepareizi un tiešmaksājumi, ko saņems lauksaimnieki, būs ievērojami zemāki – tikai 95 eiro par hektāru. Tomēr neprecīzas ir abu pušu nosauktās tiešmaksājumu atbalsta summas.

Zemnieku saeima: Tie ir klaji meli, ka lauksaimnieki saņems 200 eiro par hektāru 

Jaunie tiešmaksājumu nosacījumi liedz Latvijai tiekties uz Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni,...

Tiešmaksājumu summu, ko saņems lauksaimnieki, pašlaik precīzi nevar izkalkulēt, jo atbalsta sistēma ir ļoti komplicēta un lauksaimnieki ir ļoti dažādi.

Zemkopības ministrijas atbildība

Lauksaimniekiem un sabiedrībai būtiski izprast, ka tas, cik lielus tiešmaksājumus patiešām saņems lauksaimnieki un cik naudas sadale būs godīga, ir nevis Briseles, bet gan ZM rokās. Tieši ZM ir galvenais lēmējs naudas pārdalē, bet EK vien izvirza vispārīgos principus. Pašreizējais ZM piedāvājums liecina par to, ka tiešmaksājumu sadalījums nebūs godīgs un visvairāk tiks sekmēta graudkopības konkurētspēja.

Lai gan EK noteikusi, ka 40% no lauksaimniecības subsīdijām jānovirza vides un klimata krīzes novēršanai, izstrādātais tiešmaksājumu saņemšanas nosacījumu piedāvājums vairāk līdzinās "naudas apgūšanai" – bez reāliem piesārņojošās darbības ierobežojumiem. Spilgts piemērs ir atbalsts precīzo tehnoloģiju izmantošanai, kas patiesībā nepieprasa ķīmisko pesticīdu vai sintētisko minerālmēslu lietojuma samazināšanu.

Dažādi atbalsta veidi un nepilnības tajos

Lai izprastu tiešmaksājumu atbalsta sistēmu, jāzina, ka tiešmaksājumus veido dažādi atbalsta veidi: ienākumu pamata atbalsts, eksohēmas, mazo lauksaimnieku shēma, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un saistītais atbalsts. Turklāt tiešmaksājumi ir tikai viena daļa no pieejamā publiskā finansējuma lauksaimniekiem, otra daļa jeb pīlārs ir finansējums lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kas paredz vēl citas atbalsta iespējas lauksaimniekiem.

Ja aplūko tikai vienu pozīciju – ienākumu pamatatbalstu, tad ZM sākotnēji (bez papildus naudas piešķīruma) plānoja, ka tas varētu svārstīties no 96 eiro par hektāru 2022. gadā līdz 113 eiro 2027. gadā plus paredzēta piemaksa atkarībā no darbības reģiona.

Vērtējot ekoshēmu maksājumu (no 10 līdz pat vairāk nekā 1000 eiro par ha), tad šeit atbalsta pretendentiem vajadzētu būt tiem lauksaimniekiem, kas izmanto videi un klimatam labvēlīgas lauksaimniecības prakses. ZM paredzējusi, ka ekoshēmu atbalsts pienāksies par tādiem pasākumiem kā tiešā sēja, precīzās tehnoloģijas un līdzīgiem, taču tehnika maksā dārgi un līdz ar to pie šī atbalsta tiks pamatā tikai lielās saimniecības. Piemērs ir atbalsts par zaļajām joslām, kas paver dāsnas atbalsta saņemšanas iespējas tieši lielajām saimniecībām ar plašajiem monokultūru laukiem.

Sākotnējā piedāvājumā tiešmaksājumos bija paredzēti 60 miljoni eiro bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam, tādējādi tieši veicinot videi un klimatam draudzīgas lauksaimniecības stūrakmeni – bioloģisko metodi, taču šis atbalsts ir sarucis līdz sešiem miljoniem eiro un pieejams tikai tiem, kas saimnieko nitrātu jutīgās teritorijās.

Vēl viens atbalsta veids, ko ietver tiešmaksājumi, ir mazo lauksaimnieku shēma, kur ZM maksājumu plāno palielināt no 500 līdz 1000 eiro, novirzot šim mērķim pat 200 miljonu eiro. Tādējādi ZM gatavojas ar vieglu roku izpildīt EK prasību atbalstīt mazās un vidējās saimniecības, lai mainītu esošo situāciju, kad 11% Latvijas lauksaimnieku saņem 73% subsīdiju (ES vidēji proporcija ir nedaudz labāka – 20/80). LBLA ieskatā šis nav efektīvākais veids, kā risināt vienlīdzīgāku atbalsta sadalījumu. Turklāt ar šo pasākumu tiks atbalstītas arī tās mazās saimniecības un zemes īpašnieki, kuri nav saistīti ar ražošanu, bet netiks izmantotas visas iespējas, ko EK piedāvā, lai veicinātu konkurētspēju vidējo saimniecību sektorā. Piemēram, ZM neparedz iespēju ieviest tiešmaksājumu griestus un pārdalošo maksājumu. Līdz ar to nevienlīdzības problēma netiks risināta pēc būtības.

Politikas veidošanai jākļūst caurspīdīgākai

Aplūkojot tiešmaksājumus veidojošās komponentes, redzams, ka nav iespējams pateikt, cik lielu atbalstu lauksaimnieki saņems, jo tas atkarīgs no katra lauksaimnieka profila. Līdz ar to neviens no iepriekš publiskajā telpā izskanējušajiem skaitļiem nav korekts. Otrs secinājums – diemžēl tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs tieši mazās un vidējās saimniecības.

Pašlaik sabiedrībai grūti izsekot līdzi lauksaimniecības politikas stratēģijas tapšanai, tostarp maksājumu sadalei, tāpēc aicinu ZM padarīt šo procesu ievērojami caurspīdīgāku, diskusijās iesaistot ne tikai lauksaimnieku organizācijas, bet visu sabiedrību, kas ir ieinteresēta kvalitatīvas pārtikas pieejamībā un tīras lauku vides uzturēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LOSP prasa valdībai mazināt negodīgas konkurences apstākļus zemniekiem

Sandra Dieziņa, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz ne visai veiksmīgās Latvijas lauksaimnieku interešu aizstāvēšanas Briselē, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) izvirzījusi lauksaimnieku prasības valdībai, lai mazinātu negodīgas konkurences apstākļus Latvijas lauksaimniekiem Eiropas vienotajā tirgū.

Kā vēsta LOSP, turpmāk mazām un vidējām saimniecībām jābūt augstākām atbalsta likmēm Lauku attīstības programmas pasākumu realizācijai un lielākiem nodokļu atvieglojumiem, tai skaitā, jāpalielina ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamais minimums saimnieciskās darbības veicējiem līdz 4000 latu. Lai veicinātu mazo un vidējo saimniecību attīstību, jānodrošina lētu, ilgtermiņa kredītresursu pieejamība.

Zemnieki prasa paredzēt 50 miljonus latu no Eiropas reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai nākamam plānošanas periodam 2014.-2020.g. Vēl viena prasība - samazināt darbaspēka nodokļa likmes, tostarp straujāk jāsamazina IIN likme - jau 2014.gadā to nosakot 20%. Pašreiz lauksaimniekiem tieši darbaspēka nodokļu slogs ir vislielākais. LOSP uzskata, ka līdz 2020. gadam no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli ir atbrīvojamas saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat jāsaglabā spēkā esošā likumdošana attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, kas nosaka, ka nodokļa maksātāja peļņu samazina par summām, kas izmaksātas subsīdiju veidā kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemniekiem izsniegs kredītu, ņemot vērā platību maksājumus

Žanete Hāka, 14.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu – Atbalsta kredītu zemniekiem, informē bankas pārstāvji.

Tas pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD).

Atbalsta kredīts zemniekiem atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas.

Galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu, taču ar pagarināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

LAD direktore brīdina: Īpaši stingri tiks pārbaudīts, vai izvirzītais mērķis ir sasniegts

Rūta Kesnere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā plānošanas periodā lauksaimnieku projektos īpaši stingri pārbaudīs, vai ir sasniegts izvirzītais mērķis, intervijā DB stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna Vītola-Helviga

Fragments no intervijas:

Cik liels šajā plānošanas periodā ir lauksaimniekiem un lauku tūrismam pieejamais finansējums un kādās programmās?

Pieejamais finansējums Lauku attīstības programmas ietvaros ir ļoti liels – tie ir 1,5 miljardi eiro lauksaimniecībā, no tiem 30 miljoni ir nelauksaimnieciskām aktivitātēm, tajā skaitā tūrismam, un 180 miljoni eiro zivsaimniecībā. Galvenās programmas ir samērā nemainīgas, kopš mēs vispār strādājam ar Eiropas Savienības fondiem. Tā ir gan lauku saimniecību modernizācija, kas ir ļoti pieprasīta jau no 2004. gada, gan atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un mazajām lauku saimniecībām, kas ir īpaši pieprasīts šajā plānošanas periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Apspriež iespēju atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu

LETA, 10.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska (Hans Brask) un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa tikšanās laikā apspriesta iespēja atklāt jaunu kravu un pasažieru prāmju līniju starp Dāniju un Rīgu, pavēstīja Rīgas brīvostas pārstāve Vita Gerharde.

Viņa informēja, ka Dānijas vēstnieks trešdien, 9.augustā, bija ieradies vizītē Rīgas brīvostas pārvaldē. Vizītes galvenais mērķis bija iepazīšanās ar Rīgas brīvostas jauno pārvaldnieku.

Tikšanās laikā Dānijas vēstnieks tika iepazīstināts ar Rīga ostas attīstības rādītājiem, jaunajiem projektiem un investīciju iespējām. Tostarp Zeltiņš apliecināja, ka Dānija jau pašreiz ir nozīmīgs Rīgas ostas sadarbības partneris, bet situācijā, kad jauni kravu tirgi un jauni investīciju projekti Rīgas ostai ir vitāli nozīmīgi, Rīgas brīvostas pārvalde ir ieinteresēta vēl ciešākā sadarbībā ar Dānijas ostām, loģistikas nozares komersantiem un institūcijām.

Savukārt vēstnieks atzīmējis Rīgas ostas pakalpojumu kvalitāti. Tāpat arī vēstnieks informēja, ka drīzumā ir sagaidāma liela Dānijas uzņēmēju vizīte Latvijā, kuras viens no galvenajiem mērķiem ir stiprināt Dānijas-Latvijas sadarbību un atrast jaunas iespējas tieši transporta, loģistikas un kravu pārvadājumu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lauku ceļotājs sāk lauku tūrisma mārketinga projektu

Lelde Petrāne, 24.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī šogad zemniekiem būs pieejams papildus valsts atbalsts ap 40 miljoniem Ls par ražošanu.

Zemnieki ir gandarīti par šo valdības otrdienas lēmumu, sakot, ka tas būs labs atbalsts ražotājiem laikā, kad ES platībmaksājumi ir vieni no viszemākajiem ES dalībvalstu vidū. Šos maksājumus gan vairs nedēvēs par papildu valsts tiešajiem maksājumiem (PVTM), kā līdz šim, bet par pārejas posma valsts atbalstu. Papildus valsts tiešais atbalsts līdz šim tika maksāts par saražoto pienu, zīdītājgovīm, aitu mātēm, liellopiem. 2012. gadā pieejamā PVTM summa veidoja 43 miljonus Ls, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) informācija.

Līdz šim jaunajām ES dalībvalstīm bija atļauts piešķirt papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM) par ražošanu, jo tās pakāpeniski ieviesa ES tiešos maksājumus. Tā kā ar 2013.gadu jaunajās dalībvalstīs, kas ES pievienojās 2004.gadā, ES tiešie maksājumi tiks ieviesti 100% apmērā, tad PVTM vairs nav atļauti. Tomēr jaunajās dalībvalstīs, kas piemēro vienotā platības maksājuma shēmu, šim atbalstam bijusi būtiska nozīme, atbalstot lauksaimnieku ienākumus konkrētās nozarēs. Lai izvairītos no tā, ka šogad pēkšņi un ievērojami tiek samazināts atbalsts tām nozarēm, kurās līdz 2012. gadam tika maksāti PVTM, Eiropas Parlaments un Padome paredz iespēju 2013.gadā ar Eiropas Komisijas atļauju lauksaimniekiem piešķirt pārejas posma valsts atbalstu. Lai 2013.gadā nodrošinātu lauksaimniekiem sniegtā atbalsta līmeņa nepārtrauktību, pārejas posma valsts atbalsts būs pieejams tikai tajās nozarēs, kurās jau pagājušajā gadā tika piešķirti PVTM un šis pārejas posma atbalsts jāpiešķir ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi šiem maksājumiem tika piemēroti 2012.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

91% atbalsta, ka lauksaimnieku finansējums ir atkarīgs no videi draudzīgas saimniekošanas metodes

Žanete Hāka, 11.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

77% eiropiešu uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nāk par labu visiem ES iedzīvotājiem, liecina jaunākie Eirobarometra aptaujas rezultāti.

Turklāt 90% aptaujāto atbalsta jaunās KLP pamatvirzienus. 92% atbalsta, ka finansējums ir taisnīgāks un mērķtiecīgāks un 91% - ka lauksaimniekiem piešķirtā finansiālā atbalsta apjoms ir atkarīgs no tā, vai viņi izmanto videi draudzīgas saimniekošanas metodes.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Dačans Čološs saka, ka rezultāti liecina, ka eiropiešiem ir svarīgi, lai tiktu atbalstīta lauksaimniecība un lauku rajoni. Tie arī rāda, ka reformētās KLP ievirze ļoti lielā mērā atbilst tam, ko gaida pilsoniskā sabiedrība. Jaunā KLP nostiprinās šo būtisko saikni starp iedzīvotājiem un lauksaimniekiem, jo tā padarīs jūtamākas un vairos visas sociālās, ar vides aizsardzību saistītās un ekonomiskās priekšrocības, ko Eiropas lauksaimniecība dod gan sabiedrībai kopumā, gan ikvienam Eiropas nodokļu maksātājam viņa ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Biežāk uzdotie jautājumi

Latvijas Banka / eiro.lv, 03.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei. Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra, vēsta raidījums LNT TOP10.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: «Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dombrovskis: Latvijai bilances uzlabojums ES budžetā ir par 707 miljoniem eiro

LETA, 11.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runām, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunu rezultātā ir sliktākās pozīcijās par Lietuvu, nav pamata, jo Latvijai ir lielāks procentuālais finansējuma pieaugums faktiskajās cenās nekā Lietuvai.

Premjerministrs Valdis Dombrovskis (V) šodien ministrus informēja, ka palūdzis, lai Latvijai piešķirto finansējumu pārrēķina pēc tās pašas metodes, kā rēķinājusi Lietuva, un rezultātā izrādījies, ka Latvijai bilances uzlabojums ir par 15%, bet Lietuvai - par 10%.

«Pārrēķinot šos skaitļus, mūsu bilances uzlabojums ir par 707 miljoniem eiro (494 miljoniem latu) jeb par 15%. Pārrēķinot Lietuvas metodikā, mūsu rezultāts ir iespaidīgāks,» pauda premjers. Viņš piebilda, ka Latvija saņēmusi vislielāko pieaugumu tiešmaksājumos pret esošo līmeni.

Skaidrojot par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem, viņš informēja, ka sākotnēji no Eiropas Komisijas puses Latvijai piedāvāja, ka tiešmaksājumi lauksaimniekiem pieaugs līdz 141 eiro (98,7 latiem) par hektāru, taču gala rezultātā izdevies panākt, ka summa pieaugs līdz 196 eiro (138 latiem) par hektāru 2019.gadā, kas ir 75% no vidējā līmeņa Eiropas Savienībā. Tomēr, ņemot vērā, ka Latvija saņēma vēl papildu līdzekļus, Latvijai tiešmaksājumi pieaugs nevis no 109 eiro (76,3 latiem) līdz 196 eiro, bet gan no 127 eiro nākamgad līdz 196 eiro 2019.gadā, kas ir atbilstoši tai pieauguma līknei, kāda būs Igaunijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija rosina sakārtot jautājumu par Latvijas vadītāja apliecību atzīšanu Jaunzēlandē

Dienas Bizness, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. līdz 14. decembrim vēstnieks Andris Teikmanis uzturējās vizītē Austrālijā un Jaunzēlandē, lai piedalītos politiskajās konsultācijās Kanberā un Velingtonā, un tiktos ar latviešu diasporu. Līdztekus politiskajām konsultācijām notika arī Latvijas uzņēmēju delegācijas vizīte.

Politiskajās konsultācijās Kanberā A. Teikmanis tikās ar Austrālijas Ārlietu un tirdzniecības departamenta pārstāvjiem, lai pārrunātu aktuālos divpusējos, kā arī reģionālos un drošības politikas jautājumus. Sarunā vēstnieks uzsvēra Latvijas interesi padziļināt ekonomisko sadarbību, paplašināt līgumtiesisko bāzi, noslēdzot Konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un Darba brīvdienu shēmu līgumu. Vēstnieks arī interesējās par Austrālijas ekspertīzi sadarbībai ar Okeānijas salu valstīm.

Lai pārrunātu Austrālijas pieredzi aktuālajos migrācijas jautājumos, A. Teikmanis apmeklēja arī Austrālijas Imigrācijas departamentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Itāļi vēlas paplašināt sadarbību ar Liepāju

Vēsma Lēvalde, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties informācijas tehnoloģiju kompānijai Baltik IT, Itālija ir ieienteresēta paplašināt sadarbību ar Liepāju.

Liepājas Universitātes studentu apmaiņa ar kādu no Itālijas universitātēm, daudzveidīgi kultūras projekti, atbalsta programmas Liepājas reģionālajai slimnīcai modernu iekārtu iegādē - šādas sadarbības idejas atbalstītu Itālijas vēstniecība. Tā sarunā ar Liepājas domes priekšsēdētāju Uldi Sesku un priekšsēdētāja vietnieku Gunāru Ansiņu pauda Itālijas vēstnieks Latvijā Džovanni Polīzi.

Vēstnieks sarunā ar pilsētas vadību pauda viedokli, ka sadarbībai ar Liepāju ir izveidoti labi pamati, un tas noticis, pateicoties informācijas tehnoloģiju kompānijai Baltik IT, kuras īpašnieki ir itāļu uzņēmēji. Minētais uzņēmums dod darbu aptuveni 90 liepājniekiem, kuru uzdevums ir sagatavot un nosūtīt elektroniskos dokumentus plašam klientu lokam Itālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Starptautiskajā TabFab radošā kvartāla metu konkursā saņemti 16 piedāvājumi

Db.lv, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā metu konkursā «TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija» saņemti sešpadsmit piedāvājumi, informēja konkursa žūrijas priekšsēdētāja, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Konkursa darbu iesniegšanas termiņš noslēdzās 26. novembrī. Metus vispirms vērtēs tehniskā komisija – pieaicināti neatkarīgi eksperti, kuri sagatavos atzinumu par iesniegto metu atbilstību nolikumā un projektēšanas programmā noteiktajām tehniskajām prasībām.

Pēc tam darbu sāks konkursa žūrijas komisija, kas darbus vērtēs laikā no 3. līdz 5. decembrim, kad arī jānosaka godalgoto vietu ieguvēji.

«Saņemtais piedāvājumu skaits atbilst konkursa specifikai un nolikuma sarežģītībai. Galu galā TabFab kā teritorija ir daļa no UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautā objekta »Rīgas vēsturiskais centrs« un daļa no valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa »Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs« tiešā tuvuma, to aizsardzības jeb t.s. bufera zonas. Turklāt būtiski ir ne tikai radoši un mūsdienīgi atrisināt kvartāla attīstību – vēl ir jāņem vērā tā nākotnes lietotāju vajadzības,» uzsvēra K. Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vēstnieks: 2011.gadā kopumā Latvijas eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru

BNS, 27.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gadā kopumā Latvijas eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru (528 miljonus latu), prognozēja Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja.

«Galvenā nozare, kas ieņem pirmo vietu Latvijas eksportā uz Krieviju, ir pārtikas rūpniecība. Pārtikas produktu eksports 2011.gada pirmajā pusgadā ir pieaudzis par 27–30%. Ir arī pieaudzis eksporta apmērs otrai nozīmīgākajai pozīcijai – mašīnbūvei. 2011.gadā kopumā eksports uz Krieviju būs pārsniedzis vienu miljardu ASV dolāru. Manuprāt, tas ir līdz šim nepieredzēts cipars pēdējo divdesmit gadu laikā. Savukārt kopējais tirdzniecības apgrozījums būs pāri par diviem miljardiem ASV dolāru, jo arī Krievija uz Latviju eksportē preces aptuveni viena miljarda ASV dolāru vērtībā,» teica Skuja.

Viņš pieļāva, ka arī nākamgad eksports uz Krieviju saglabāsies līdzšinējā apmērā un pat pieaugs. «Es pieļauju, ka šāds temps varētu noteikti saglabāties, jo tā pamatā ir vairākas reālas iestrādes ražotājiem, tur ir arī politiķu un vēstniecības darbs, lai tie līgumi būtu stabili, kas veidojas ar tirdzniecības ķēdēm vai citiem sadarbības partneriem. Tā kā vismaz pašreizējie eksporta apmēri varētu saglabāties. Vai būs pieaugums – tas varētu būt tad, ja mēs būsim spējīgi ražot vairāk un vēl intensīvāk strādāt ar Krieviju eksporta ziņā. Taču es vēlētos teikt, ka arī šis radītājs ļoti daudz ko nozīmē,» sacīja vēstnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2013. gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5 %, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2016. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Izmantotā lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platība vidēji vienā lauku saimniecībā palielinājās par 20 % (no 23,0 ha 2013. gadā līdz 27,6 ha 2016. gadā). 2016. gadā vienā lauku saimniecībā bija nodarbināti vidēji 2,3 cilvēki, kas ir par 9,5 % vairāk nekā 2013. gadā. Lielākās lauku saimniecības bija Zemgalē un Kurzemē, kur vidēji viena saimniecība apsaimniekoja attiecīgi 35,7 ha un 33,6 ha izmantotās LIZ.

Graudaugu sējumu platības vidēji vienā saimniecībā palielinājās par 3,6 ha – no 24,7 ha 2013. gadā līdz 28,3 ha 2016. gadā. Palielinājušās arī kartupeļu stādījumu platības – no 0,6 ha 2013. gadā līdz 0,9 ha 2016. gadā un lopbarības-zaļbarības kultūru platības par 2,9 ha, 2016. gadā, sasniedzot 17,2 ha vidēji vienā lauku saimniecībā. Rapšu sējumu platības samazinājās par 9,3 ha līdz 50,4 ha vidēji vienā saimniecībā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijai nav «plāna B» eirozonas sabrukšanas gadījumā, taču ir cerības, ka šāds plāns būs valstīm, kurās tiek izmantots eiro, vai kādām citām zemēm, intervijā aģentūrai LETA norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens.

«Nē, mums nav «plāna B», jo neesam eirozonā, - ja kas tāds notiks, tad varbūt kādam citam ir «plāns B». Šāda krīze var būt ļoti bīstama, jo ievērojamu daļu preču eksportējam uz Vāciju, tāpēc nezinu, kas notiks pēc negatīvākā scenārija iestāšanās,» uz jautājumu, vai ir kāds «plāns B», ar ko novērst eirozonas sabrukšanas bīstamību, piemēram, attiecībā uz eksportētājiem, atbildēja vēstnieks.

Dānija kopā ar pārējām valstīm cīnās, lai eiro paliktu. Lai gan dāņi nav eirozonā, viņi lielā mērā atbalsta šo sistēmu. Dānijas krona ir piesaistīta eiro, un Dānija atbalsta eirozonas valstis. «Attiecībā uz iespēju, ka eirozona varētu sabrukt, es labāk negribētu domāt par to, ka šāda iespēja pastāv,» skaidroja P. Karlsens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

TabFab radošā kvartāla būvniecībai un attīstībai paredzēti 5,06 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 23.augustā izsludināja starptautisku metu konkursu TabFab radošā kvartāla pilnīgas izbūves arhitektoniskā vīzija.

Projekta kopējais budžets ir 5,058 miljoni eiro, no tiem 4,980 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums un Latvijas budžeta līdzekļi, bet 78 tūkstoši ir Dānijas Karalistes atbalsts.

Pretendentiem pieteikumi ir jāiesniedz līdz 2018. gada 26. novembrim, informē VNĪ valdes locekle un konkursa žūrijas priekšsēdētāja Kitija Gruškevica. Uzvarētāju plānots nosaukt decembra vidū.

«Vecā Tabakas fabrika vai TabFab ir kas vairāk, nekā tikai vēl viena vieta, kura jāatjauno. Mēs runājam par teritoriju, kuras kopējā platība ir 7229 m2 un kopējā apbūves platība – 13 362 m2. Jau tagad TabFab ir sevi pieteikusi kā nozīmīga radošo aktivitāšu norises vieta. Tādēļ mēs ceram ieraudzīt iedvesmojošus un inovatīvus risinājumus, kas atklātu šā rajona garu un vienlaikus spētu radīt jaunas izjūtas,» skaidroja Gruškevica.

Komentāri

Pievienot komentāru