Jaunākais izdevums

Jāspēj ne tikai audzēt finanšu rādītājus, bet arī domāt par labu darba apstākļu nodrošināšanu darbiniekiem un nebūt vienaldzīgiem pret nejēdzībām valstī, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

It kā vienkārša, bet tajā pašā laikā tik sarežģīta recepte, lai iegūtu labākā darba devēju balvu. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva tika pasniegta labākajiem darba devējiem sešās kategorijās. «Tie ir uzņēmumi, darba devēji, kas ar savu piemēru parāda, ka ilgtermiņa izaugsme un finansiālā veiksme lielākoties ir saistīta ar spēju nodrošināt labus darba apstākļus un iespējas saviem darbiniekiem, ieguldīt savas pilsētas, novada un valsts attīstībā un dalīties zināšanās ar kolēģiem visdažādākajās nozarēs,» balvas pasniegšanu skaidro LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Plašāk lasiet rakstā Darba devējiem pasniegti «oskari» trešdienas, 19. novembra, laikrakstā Dienas Bizness (8. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016.gadā Latviju sagaida līdz šim vērienīgākā nodokļu sistēmas pārskatīšana, uzsver Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK).

Pārskatā par darīto 2015.gadā LDDK iezīmē arī 2016.gada prioritātes uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, konkurētspējas celšanā un sociāli ekonomiskās vides sakārtošanā.

LDDK 2016.gada prioritātes ir atjaunot un uzturēt aktīvu sociālo dialogu ar valdību, vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam, panākt uzņēmējdarbību veicinošo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu pieejamību, kā arī sabalansēt darba devēju un darba ņēmēju intereses darba tiesiskajās attiecībās.

LDDK ieskatā 2016.gadā Latviju sagaida līdz šim vērienīgākā nodokļu sistēmas pārskatīšana, ko plānots paveikt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes darba ietvaros. LDDK iestājas par prognozējamu nodokļu sistēmu un darba nodokļu mazināšanu. Tāpat LDDK ieskatā nepieciešams īpašs nodokļu režīms uzņēmējdarbības sācējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija šodien jau ceturto gadu godinās labākos darba devējus reģionos un valstī, kā arī nosauks Gada tautsaimnieku.

Tā ir kvalitātes novērtējuma balva īpaši veiksmīgiem un sociāli atbildīgiem uzņēmumiem. 2016.gadā LDDK Gada balvas finālā tika izvirzīti 22 spēcīgākie kandidāti. Šogad nominācijām tika izvirzīti 32 darba devēji.LDDK Gada balvai izvirzītie uzņēmumi izvēlēti sadarbībā ar Lursoft, izvērtējot uzņēmumu apgrozījuma, peļņas un darbinieku skaita pieaugumu vairāku gadu dinamikā, kā arī ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts darba inspekcijas (VDI) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pieredzi sadarbībā ar konkrētajiem uzņēmumiem.

Tāpat tika ņemta vērā uzņēmumu pašu sniegtā informācija par savu izaugsmi, attīstības plāniem, darba vides organizāciju un sociāli atbildīgajām aktivitātēm savā reģionā. Savukārt pašvaldību institūciju kategorijās balvas nominantus izvirzīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).Gada tautsaimnieka balvu šovakar pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis. LDDK uzsver, ka šīs balvas saņēmēji ir izcils paraugs, kā iespējams izveidot plaukstošu uzņēmumu, kas rada darba vietas un dod pienesumu tautsaimniecībā. Jāatgādina, ka Gada tautsaimnieka balvu 2016. gadā saņēma divas spēcīgas personības – SIA Mikrotīkls priekšsēdētājs Džons Martins Talijs un valdes loceklis Arnis Riekstiņš, 2015. gadā industriālā koncerna UPB holdings padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns, savukārt 2014. gadā tradīciju iesāka ilggadējais AS Latvijas Finieris vadītājs Juris Biķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: Esošā VSAOI/IIN proporcija nav taisnīga pret autoratlīdzību saņēmējiem

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbinieku slimošana uzņēmumiem rada 170 miljonu eiro zaudējumus gadā

Elīna Pankovska, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Darba devēji atbalstītu rosinājumu nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām

LETA, 31.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji atbalstītu ierosinājumu darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir šobrīd, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK).

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norādīja, ka LDDK ieskatā ir jārisina un jāsakārto daudzi jautājumi sociālās apdrošināšanas un veselības aprūpes sistēmā. LDDK aicina nopietni izvērtēt Igaunijas modeli, kas paredz, ka risku par pirmajām trīs dienām no slimības perioda sākuma uzņemas darba ņēmējs, bet par periodu no ceturtās līdz astotajai dienai - darba devējs, un tālāk jau līdzekļi tiek atvēlēti no sociālās apdrošināšanas budžeta.

«Latvijā spēkā esošais regulējums nosaka, ka tikai pirmā slimības diena netiek apmaksāta, sākot no 2. līdz 10. dienai izmaksas sedz darba devējs. Atbilstoši statistikai 2016. gadā darba devēji apmaksāja aptuveni 262 000 slimības dienas,» norādīja Meņģelsone, piebilstot, ka Igaunijā šī proporcija ir ievērojami samērīgāka, jo darba devējs sedz tikai piecas slimības dienas, kas atstāj ievērojami mazāku ietekmi uz tautsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LDDK vērtē aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa

Žanete Hāka, 30.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīto gadu no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa raksturo virkne notikumu, kuru ietekmi uz tautsaimniecību un uzņēmējiem varēs novērtēt tikai ilgākā laika periodā. 2016.gada pozitīvās tendences vērtē Latvijas Darba devēju konfederācija.

Šī gada sākumā darbu sāka Māra Kučinska vadītais Ministru Kabinets, un jau pirms apstiprināšanas amatā M. Kučinskis un sociālie partneri vienojās par kopīgām prioritātēm. LDDK aicināja valdību strādāt, lai jau nākamajā gadā sasniegtu izaugsmi apliecinošus rādītājus, kas veicinātu IKP pieauguma straujāku palielināšanos, lai sasniegtu uz vienu iedzīvotāju 70% apmērā no Eiropas Savienības vidējā rādītāja. Šajā ziņā gan nav veicies tik labi kā cerēts un, jāatzīst, ka Lietuva un Igaunija šo rādītāju uzlabo daudz straujāk.

Viens no gada svarīgākajiem notikumiem ir kļūšana par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsti, kas noslēdza vairākus gadus ilgo pievienošanās procesu. Pievienošanās process OECD ir devis konkrētus ieguvumus un uzlabojumus – tas ir bijis dzinējspēks valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reformai un kalpojis kā papildu stimuls, lai celtu valsts iestāžu kapacitāti cīņā ar kukuļošanu starptautiskajos biznesa darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Saeimas pie premjeres un atpakaļ – šādu virzību jau vairākas reizes piedzīvojusi darba devēju rosinātā iecere uz pusi samazināt piemaksas par virsstundām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pret šo ideju iebilst arodbiedrības. Sākotnēji Darba likuma grozījumiem iesniegtais priekšlikums paredzēja samazināt piemaksas par virsstundu darbu no 100% līdz 50%, bet vēlāk Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) piemaksu apmēru rosināja diferencēt atkarībā no virsstundu skaita. Taču, tā kā par piemaksu samazināšanu darba devēji un arodbiedrības nespēja vienoties ne 2. lasījumā, ne 3. lasījumā, Saeimas komisija nolēmusi strīdīgās normas izslēgt no likuma grozījumiem un virzīt likumprojektu tālāk. Tas nozīmē, ka par šo jautājumu būs jādomā jaunajai Saeimai vai arī ieceres pazudīs līdz nākamajiem likuma grozījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbinieku slimības lapu apmaksai pērn visvairāk naudas tērējuši apstrādes rūpniecības uzņēmumi; rosina vērtēt Igaunijas pieredzi, kur slimības lapas no pirmās dienas apmaksā valsts

Darba devēju interešu pārstāvis – Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) – uzskata, ka pašreiz valsts ir nepamatoti uzdevusi darba devējiem pirmo 10 darbinieka slimības dienu apmaksu, arī gadījumos, kad nodarbinātais nav arodslimnieks vai nav guvis traumu darba vietā. LDDK atbalsta Igaunijas modeli, kurā no pirmās darbinieka slimības dienas to apmaksu veic valsts, nevis darba devējs, uzsver LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

Kopumā darba devējiem šādas izmaksas ir lielas un augošas. Pērn vislielākie darba devēju tēriņi – 9,67 milj. eiro apmērā – par darbnespējas lapu apmaksu bija apstrādes rūpniecībā, kur ir otrs lielākais nodarbināto skaits – 116,3 tūkst. Savukārt vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur ir par 12,6 tūkst. nodarbināto vairāk jeb 128,9 tūkst. cilvēku, darba devēju tēriņi par darbnespējas lapu apmaksu bija par 2,75 milj. eiro mazāki jeb 6,92 milj. eiro, liecina aplēses pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saskaņošanai nodotas Nodokļu politikas stratēģijas 2015.-2018.gadam

Rita Jansone, 23.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikai jābūt prognozējamai; Latvijā ir vajadzīgs lielāks valsts atbalsts eksportējošiem uzņēmumiem

Tā tika secināts Saeimas un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē par nodokļu politiku Latvijā.

2014. gadā noslēdzas iepriekšējās nodokļu politikas darbības termiņš, kas tapa krīzes perioda nogalē, kad būtiskākais bija nodrošināt tautsaimniecības atveseļošanai nepieciešamo stabilitāti. Patlaban sociālekonomiskā situācija ir mainījusies, tomēr uzņēmējiem joprojām viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem ir nodokļu sistēmas prognozējamība. Tādēļ Latvijas Darba devēju konfederācija ir uzņēmusies darbu izstrādāt jaunas nodokļu politikas stratēģijas piedāvājumu.

Konferencē Kādai būt nodokļu politikai Latvijā? tika pārrunāti nodokļu administrēšanas un iekasēšanas jautājumi mēģinot atbildēt uz jautājumu - kas jādara lai 2020. gadā nosegtu iztrūkstošos 6%-7% valsts budžetā, kas radīsies ES struktūrfondu finansējuma samazinājuma rezultātā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LLDK: Grozot Mikrouzņēmuma nodokļa likumu, daļa uzņēmumu likvidēsies vai pieaugs ēnu ekonomikas risks

Žanete Hāka, 18.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) iebilst pret sasteigtiem un nepārdomātiem grozījumiem Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, informē LDDK.

Šonedēļ Saeimā tiks skatīti grozījumi, kuros paredzēts noteikt nozares, kurās mikrouzņēmuma nodoklis nevarētu tikt piemērots. Turklāt tiek paredzēts, ka grozījumi faktiski stātos spēkā ar atpakaļejošu datumu.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: «2014.gada rudenī LDDK ar Finanšu ministriju parakstīja Nodokļu politikas stratēģiju 2015.-2017.gadam, kurā noteikts, ka jānodrošina nodokļu sistēmas stabilitāte un paredzamība, kā arī nodokļu sistēma, cik vien iespējams, jāvienkāršo un jāuzlabo tās administrēšana. Izmaiņas, kas patlaban tiek rosinātas Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, ir skaidrā pretrunā ar visiem šiem nosacījumiem. Gribu atgādināt, ka pats būtiskākais ir – nodokļu sistēmai jābūt paredzamai un stabilai, lai uzņēmumi zina, ar ko rēķināties. Mikrouzņēmuma nodokļa likums nesen jau ir ticis grozīts, un nav pieļaujams tik īsā laikā to mainīt atkal, sistēmu vēl vairāk sarežģījot.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK un Reizniece-Ozola vienojas par nodokļu politikas reformu

Dienas Bizness, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sociālais partneris - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un nākamā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola šodien vienojas par uzdevumiem tautsaimniecības attīstības veicināšanai nodokļu politikas kontekstā, Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes stiprināšanu un Eiropas strukturālo un investīciju fondu programmu pieejamības nodrošināšanu un efektīvu ieviešanu, informē LDDK.

«Valdības sociālajam partnerim – LDDK un Finanšu ministrijai, strādājot pie nākamā gada budžeta, svarīgi koncentrēties uz vidēja termiņa nodokļu politikas izstrādi, reformējot nodokļu sistēmu ar uzdevumu sasniegt tādus tautsaimniecības attīstībai būtiskus mērķus, kā palielināt augsti apmaksātas darbavietas, mazināt ēnu ekonomiku, piesaistīt investorus, veicināt produktivitāti un eksportu, mazināt administratīvo slogu īpaši mazajam biznesam, stiprināt uzņēmumu ilgtspēju un radīt motivāciju pašvaldībām veicināt uzņēmējdarbības attīstību savās teritorijās,» saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji: Latvijas vieta ekonomiskās brīvības indeksā liecina par atvērtību globālajai tirdzniecībai

LETA, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vieta ekonomiskās brīvās indeksā liecina par uzņēmējdarbības vides regulējuma kvalitātes uzlabošanos, relatīvi augstu ekonomiskās brīvības līmeni, kā arī ekonomikas atvērtību globālajai tirdzniecībai un investīcijām, taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā, atzina aptaujātajās uzņēmēju organizācijās.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes locekle Katrīna Zariņa sacīja, ka ekonomiskās brīvības indeksā iegūto punktu skaita pieaugums liecina, ka Latvijā uzlabojusies gan uzņēmējdarbības vides regulējuma kvalitāte, gan arī publiskās pārvaldes efektivitāte un tirgus atvērtība. Taču Latvija nedrīkst apstāties pie sasniegtā un valstij ir jāturpina mērķtiecīgi sāktās reformas gan publiskajā pārvaldē, gan jāveic nepārtraukts darbs pie administratīvo šķēršļu samazināšanas komersantiem.

«Nepieciešams mazināt valsts dalību ekonomikā, novēršot negodprātīgu konkurenci starp privāto un publisko sektoru, kas nereti tiek veicināta radot labvēlīgāku regulējumu uzņēmumiem, kas pieder pašvaldībām un valstij,» sacīja LTRK valdes locekle, piebilstot, ja šāda tendence turpināsies, Latvija labo sniegumu šajā indeksā var zaudēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus

Dienas Bizness, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts svētku noskaņās piektdien, 10.novembrī, Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) godinās ietekmīgākos, veiksmīgākos un sociāli atbildīgākos Latvijas darba devējus. Svinīgā ceremonijā «Gada tautsaimnieka» balvu pasniegs Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

LDDK Gada balvas ceremonija pulcē vienkopus biznesa, sabiedrisko organizāciju, kā arī nozaru politiku un valsts līderus. Tas ir kļuvis par nozīmīgu Latvijas atbildīgāko uzņēmēju godināšanas pasākumu ar mērķi izcelt darba devēju nozīmi un ieguldījumu reģionu izaugsmē, attīstot uzņēmēju un publiskās pārvaldes sociālo dialogu un sadarbību nozaru, reģionālā un nacionālā līmenī.

«Vēlamies īpaši godināt un pateikties tiem darba devējiem, kas ar augstu pienākuma apziņu pret savu darbu un patriotismu pret savu valsti veicina ne tikai uzņēmumu izaugsmi, bet arī Latvijas tautsaimniecības attīstību. Jo vairāk ir izcilu un atbildīgu uzņēmēju, kas ar saviem veiksmes stāstiem iedvesmo citus uzņēmējus sekot viņu piemēram, jo straujāka izaugsme un augstāks labklājības līmenis būs mūsu valstī,» uzsver LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: MUN likmes celšana daļēji risinātu negodīgo konkurenci, bet veids, kā to dara, ir nepieņemams

Zane Atlāce - Bistere, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) koalīcijas piedāvātās izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa regulējumā vērtē kā atbalstāmu pagaidu risinājumu, taču stingri norāda, ka lēmumu pieņemšanas process par nodokļu režīmu tik īsu brīdi pirms tā stāšanās spēkā nav pieņemams, informē LDDK pārstāve Maija Pētermane.

Piedāvājums atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām mikrouzņēmuma nodokļa maksājumiem un tā vietā ieviest 15% nodokļa likmi, no kuras iekasēšanas liela daļa tiktu virzīta sociālajam budžetam, faktiski ir atgriešanās pie Latvijas Darba devēju konfederācijas pirms vairākiem gadiem ierosinātā modeļa.

«LDDK kā sociāli atbildīgs valdības partneris pauž bažas par pārāk lielo plaisu starp mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un parasto nodokļu maksāšanas režīmu, kā arī problēmām, kas saistītas ar MUN maksātāju darbinieku sociālo nodrošinājumu. Piedāvājums celt MUN likmi daļēji risinātu dažādo nodokļu režīmu radīto negodīgo konkurenci, savukārt papildu nodokļa novirzīšana sociālajā budžetā atbilstu LDDK uzstādījumam par darbinieku sociālo drošību,» pauž LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

70% darba devēju bieži trūkst kvalificēta darbaspēka

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darba devēji saskaras ar ievērojamām grūtībām darbaspēka pieejamībā: 70% no viņiem pastāvīgi, bieži vai diezgan bieži trūkst kvalificēta darbaspēka, 85% saskaras ar grūtībām atrast tādus darbiniekus, kurus uzņēmums vērtētu kā labus, liecina Latvijas Darba Devēju konfederācijas dati.

Meklējot darbiniekus, 47% uzņēmumu dod priekšroku speciālistiem ar profesionālo kvalifikāciju (gan vidējo, gan augstāko izglītību).

Šādi rezultāti tika iegūti darba devēju aptaujā par kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, kuras ietvaros tika noskaidrots 98 uzņēmumu no visām tautsaimniecības nozarēm viedoklis. 60 procentu no respondentiem veidoja lielie vai vidējie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 50.

96% respondentu norādīja, ka darbinieku kvalifikācijas celšana un tālākizglītība ir ļoti svarīga vai drīzāk svarīga. Uzņēmumi saviem darbiniekiem piedāvā lielākoties piecus dažādus veidus, kā darbinieki var papildus izglītoties un celt savu kvalifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Latvijā ir augstākie nodarbinātības nodokļi Baltijas valstīs

Latvijas Darba devēju konfederācijas Prezidents Vitālijs Gavrilovs, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā, atsaucoties uz jaunāko Pasaules Bankas grupas un PricewaterhouseCoopers (PwC) sagatavoto ziņojumu par nodokļu situāciju pasaulē, plašsaziņas līdzekļos parādījās viedoklis, ka nav reāla pamata uzņēmēju pārmetumiem par nodokļu slogu Latvijā. Šajā paziņojumā ietverts apgalvojums, ka Latvijā ir zemākā darbaspēka nodokļu likme (26.6%) starp Baltijas valstīm (Lietuvā – 35.2%, Igaunijā – 39%). Ziņojums balstīts uz Pasaules Bankas izstrādātu metodoloģiju, kuras nosacījumi tiek vienādi piemēroti nodokļu sistēmas salīdzināšanai 189 pasaules valstīs, bet neņem vērā dažas specifiskas atšķirības, kas attiecas uz Baltijas valstīm. Tāpēc būtu nepieciešams iedziļināties konkrētā ziņojuma metodoloģijā.

Pirmkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo rezultātos nav ietverti uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi, kuri Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi. Latvijā uz darba ņēmēju attiecināmie nodokļi (VSOAI darba ņēmēja daļa un IIN) ir augstāki, salīdzinot ar kaimiņvalstīm. Otrkārt, darbaspēka nodokļu likmes parasti tiek izmantotas nodokļu aprēķināšanai no noteiktas algas. Savukārt pētījuma rezultātos uzrādītais jēdziens ‘darbaspēka likmes‘ ir ar pavisam citu nozīmi. Pētījuma rezultātos uzrādītās likmes ir novērtētas procentos pret nosacīto peļņu, kas, savukārt, aprēķināta uz noteikta biznesa modeļa pieņēmumiem. Treškārt, atbilstoši Pasaules bankas noteiktajiem pētījuma standartiem, aprēķini tiek veikti nosacītam («virtuālam») uzņēmumam, kas nodarbojas ar keramisko puķu podu ražošanu un pārdošanu. Turklāt daļa no uzņēmuma peļņas ir gūta, pārdodot zemes gabalu 2.gadā pēc uzņēmuma darbības sākšanas. Tādējādi šis «virtuālais» uzņēmums nav pietiekami reprezentatīvs, jo pētījumā ietvertās uzņēmuma pazīmes nav samērojamas ar reāliem piemēriem Latvijā. Ceturtkārt, pētījuma rezultāti nav tieši salīdzināmi, jo darbaspēka nodokļos ir ietvertas atšķirīgas pozīcijas (Igaunijā un Lietuvā ir iekļautas veselības apdrošināšana, kamēr Latvijā – nav). Piektkārt, pētījumā ir izmantoti dažādi atalgojuma lielumi. Piemēram, pētījuma metodoloģija paredz to, ka Igaunijā par to pašu darbu būtu jāmaksā aptuveni pusotru reizi lielāka alga, nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Deputāti pagaidām nelems par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu, un līdz vēlēšanām šo likumprojektu varētu neskatīt.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) vērsa uzmanību, ka no atsevišķiem iedzīvotājiem ir saņemts rosinājums, ka Latvijas karavīru piemiņai svarīgi ir atzīmēt arī 22.jūniju un 11.augustu. Tāpēc kopā ar 11.novembri visas trīs dienas likumā varētu tikt noteiktas kā atzīmējamās dienas.

Dambe vērsa uzmanību, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ka tauta labprāt svinētu svētkus, taču svarīgi arī ņemt vērā darba devēju argumentus par zaudējumiem ekonomikai.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne vērsa uzmanību, ka sabiedrības vairākumam neesot atbalsta 11.novembrim kā brīvdienai, ņemot vērā 11.novembra tradīcijas. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji novērtē, kad skolotāji strādā ar bērniem, lai skolās atzīmētu 11.novembri. Tāpēc arī šajā jautājumā ir svarīgi saņemt Saeimas Analītiskā dienesta vērtējumu un nesteigties ar tā izskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Māri Kučinski valdības deklarācijas veidošanas procesā vienojās par kopīgām turpmākā darba prioritātēm: sociālā dialoga stiprināšanu, Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas veicināšanu un investīciju piesaisti, informē LDDK.

Kopīgu prioritāšu īstenošanai partneri sarunā diskutē par sekojošiem uzdevumiem: atjaunot aktīvu sociālo dialogu. Svarīgi ir sekot mērķiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020), un, kas paredz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu, to sekmīgai realizācijai būtiski veidot dialogu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās apakšpadomju ietvaros.

Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi, valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir nepieciešams vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam Latvijā, radot Baltijas jūras reģionā konkurētspējīgu, prognozējamu un stabilu nodokļu sistēmu. Latvijas nodokļu politikai ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un vēlme investēt, kā arī jānodrošina nodokļu iekasējamības palielinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK: Būtu bijis vēlams, lai Ašeradens saglabā ekonomikas ministra amatu, turpinot iesākto

LETA, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau otro reizi pasniegta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balva labākajiem darba devējiem un viņus atbalstošajām institūcijām visā Latvijā, informē LDDK.

Īpašo Gada tautsaimnieka balvu par nozīmīgu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides attīstībā ieguva uzņēmējs, UPB koncerna Padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Uzrunājot LDDK Gada tautsaimnieka balvas ieguvēju un citus laureātus, Valsts prezidents Raimonds Vējonis teica: «Darbs ir tā saikne, kas vieno darba devējus, darba ņēmējus un valsti. Liela māka ir darbu darīt, bet vēl lielāka – darbu radīt. Te vajadzīgas zināšanas, uzņēmība, liela drosme un uzdrīkstēšanās. Mēs Latvijā varam lepoties ar jums – ar uzņēmīgiem, talantīgiem, spējīgiem cilvēkiem, kuru zināšanas, pieredze un centība, izveidojot spēcīgus uzņēmumus, palīdz arī radīt darbavietas. Tas dod neatsveramu ieguldījumu mūsu tautsaimniecībā un arī valsts atpazīstamībā pasaulē. Tāpēc aicinu jūs iesaistīties Latvijas simtgades svētku veidošanā un ceru, ka tas palīdzēs ne tikai kopīgā darbā sapost un cienīgi parādīt mūsu valsti pasaulei, bet arī likt pamatus attīstībai nākamajā simtgadē.»

Komentāri

Pievienot komentāru