Reklāmraksti

Darbā papildu ieguvumiem jābūt tādiem, kas pielāgojami dažādām interesēm

Sadarbības materiāls, 10.12.2021

Jaunākais izdevums

Papildu labumi jeb bonusi, ko darba devējs sniedz darbiniekiem līdztekus algai jau kļuvuši par ierastu praksi. Taču nepietiek tikai ar to esamību – bonusiem vienlaikus jābūt saistošiem un ērti pielāgojamiem dažādām interešu grupām, citādi uzņēmumam nereti iznāk maksāt par to, ko darbinieki reāli neizmanto. Par savu pieredzi ieviešot ērtu un elastīgu bonusu darbiniekiem – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformu “Stebby”, stāsta farmācijas uzņēmuma “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Plašas sporta pakalpojumu iespējas

“Pirms nonācām līdz “Stebby”, kā galveno bonusu darbiniekiem bijām piešķīruši veselības apdrošināšanu, taču vēlējāmies darbiniekus nodrošināt ar plašāku sporta pakalpojumu klāstu, nekā tas bija iespējams caur apdrošināšanu. “Stebby” lietot sākām pērn, un pašlaik to katru mēnesi aktīvi izmanto aptuveni 80% no visiem kolēģiem. Būtisks ieguvums no platformas ir plašais piedāvājums – caur to darbinieki var iegādāties ne vien dažādu sporta nodarbību apmeklējumus gan klātienē, gan tiešsaistē, bet arī slēpošanas trašu biļetes, nomāt sporta inventāru, doties dažādās pastaigu takās, kā arī izmantot citas pieejamās iespējas. Šis ieguvums īpaši nozīmīgs bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad ar platformas palīdzību dažādus sporta pakalpojumus arvien varējām turpināt nodrošināt saviem darbiniekiem, un nebija jāmeklē jauns risinājums, jo “Stebby” pieejamais sporta iespēju klāsts ir plašs un ērti pielāgojams dažādiem apstākļiem un sezonām,” stāsta “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Labs darbinieks ir labi atpūties darbinieks

“Kā darba devējam man pats svarīgākais ir redzēt, ka darbinieki ir maksimāli motivēti, savukārt, lai to panāktu liela nozīme ir tam, kā darbinieki pavada arī savu no darba brīvo laiku. Uzskatu, ka labs darbinieks ir labi atpūties darbinieks, un tas sevī iekļauj arī fiziskās aktivitātes. “Stebby” ieviešana ir fantastisks veids, kā aicināt darbiniekus iziet no mājas un pievērsties sportiskām nodarbēm, piemēram, dodoties slēpot vai apmeklējot kādu pastaigu taku ar visu ģimeni. Turklāt darbinieka ieguvums ir iespēja norēķināties ar uzņēmuma piešķirto papildu labumu, izmantojot “Stebby” platformu. Mūsu vidū ir arī kolēģi, kuri sportiskas aktivitātes savā ikdienā ieviesa tieši pateicoties “Stebby”. Piemēram, viena kolēģe, kura pirms tam nesportoja, regulāri sāka vingrot, pieslēdzoties tiešsaistes nodarbībām,” stāsta E.Venslava.

Moderni labumu pārvaldības rīki samazina darbaspēka izdevumus

“Pieprasījums pēc zinošiem speciālistiem darba tirgū ir ļoti liels, tāpēc arī uzņēmumiem aktīvi jādomā par to, kā piesaistīt jaunus darba ņēmējus un noturēt jau esošo darbinieku motivāciju augstā līmenī. Kā iespējamie rīki nekalpo tikai alga, bet arī tas, ko darbinieks var saņemt papildus tai. Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir viens no būtiskākajiem ietekmes faktoriem, tāpēc svarīgi, lai tie būtu maksimāli pielāgojami dažādām interesēm un neaptvertu tikai šauru darbinieku loku. Turklāt jo mūsdienīgāki un ērtāk pārvaldāmi šie rīki būs, jo lielāki ieguvēji būs arī uzņēmumi, kas tos piedāvā darbiniekiem, it īpaši situācijās, kad nākas strauji pielāgoties jauniem apstākļiem, kā tas, piemēram, bija mājsēdes laikā,” stāsta Katrīna Zeimane, “Stebby” vadītāja Latvijā.

Kā piebilst K. Zeimane, tad vēl viens būtisks ieguvums darba devējiem, izmantojot mūsdienīgus labumu pārvaldības rīkus, ir darbaspēka izdevumu samazinājums. “Lietojot “Stebby” uzņēmums maksā tikai par tiem pakalpojumiem, ko darbinieks reāli izmanto, tāpat ir iespējams viegli mainīt labumu apmēru, ātri un ērti veikt citas nepieciešamās izmaiņas. Rezultātā ieguvējs ir gan darbinieks, kuram pieejamas plašas izvēles iespējas, gan uzņēmums, kas maksā tikai par darbinieka izmantoto pakalpojumu,”.

“Stebby” ir Igaunijā radīta veselības un sporta platforma, kas paredzēta uzņēmumu darbiniekiem kā alternatīvs risinājums tradicionālo bonusu vietā. “Stebby” visās trijās Baltijas valstīs kopumā izmanto 1185 uzņēmumi, tostarp “ABB”, “Lokalise”, “Perrigo”, “Bolt”, “Rimi”, “CityBee” un “Omniva”. Aplikācijai pašlaik ir vairāk nekā 136 tūkstoši lietotāju, un tajā iespējams izvēlēties no vairāk nekā 1800 veselības un sporta pakalpojumu sniedzējiem. Plašāka informācija par platformu pieejama mājaslapā stebby.eu/lv/

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties spēkā jaunajam Covid-19 pārvaldības regulējumam, kas daļā nozaru paredz vakcinēšanās pienākumu un darba devējiem dod iespējas noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19, darba devējiem un darbiniekiem veidosies vairākas domstarpību risinājuma iespējas.

Tostarp, atstādināšana un dīkstāve, skaidroja Labklājības ministrijas (LM) Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse.

Valdība šonedēļ pieņēma jaunu Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas paredz, ka no oktobra vidus faktiski jebkur iekštelpās vajadzēs Covid-19 drošības sertifikātus un vairākās profesijās ir paredzēts vakcinācijas pienākums. Savukārt darba devējam būs iespēja noteikt, kuriem amatiem nepieciešama vakcinācija pret Covid-19.

Valdība apstiprina jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu 

Valdība otrdien apstiprināja jauno Covid-19 pārvaldības regulējumu, kas aizstās līdzšinējos...

Valdības pieņemtais regulējums skaidri paredz darbadevēja pienākumu nepielaist darbiniekus pie darba izpildes, ja attiecīgais darbinieks nav uzrādījis vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, atzīmēja Vjakse.

LM ierēdne uzsvēra, ka jaunais normatīvais akts neregulē darba tiesiskās attiecības kā tādas, līdz ar to darba devēja un darbinieka savstarpējām attiecībām joprojām būs jāpiemēro vispārīgais Darba likumā ietvertais regulējums.

Darba devējs situācijā, kad ar valdības pieņemto regulējumu ir noteikts pienākums darbinieku nepielaist pie darba pienākumu izpildes, jo darbiniekam nav atbilstoša sertifikāta, varēs izmantot tos tiesiskos risinājumus, kas paredzēti Darba likumā.

Ja darba devējam nav objektīvi iespējams pārstrukturizēt savu darbību un piedāvāt attālināta darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, uzrādot sertifikātu, darba devējam un darbiniekiem būšot vairākas attiecību risināšanas iespējas.

Pēc ierēdnes vārdiem, piemēram, abas puses var vienoties par grozījumiem darba līgumā un turpināt darba tiesiskās attiecības ar citiem nodarbinātības noteikumiem. Tāpat darbinieks var tikt atstādināts no darba, kā arī darbiniekam var noteikt dīkstāvi. Tāpat abas puses var vienoties par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.

Tajā pašā laikā darbiniekam ir tiesības jebkurā brīdī uzteikt darba līgumu, savukārt darba devējam nav liegtas iespējas meklēt jaunus darbiniekus un nodibināt darba tiesiskās attiecības, tajā skaitā arī uz noteiktu laiku atbilstoši Darba likuma normām.

Darba likuma normas paredz, ka var slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanai, kā arī tāda darbinieka aizvietošanai, kura pastāvīgā darbavieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts jauns darbinieks.

Valdības pieņemtā regulējuma anotācijā īpaši uzsvērts jautājums par dīkstāvi. Gadījumā, ja darba devējam nav tiesības pieņemt darba izpildi bez Covid-19 sertifikāta uzrādīšanas, nenoliedzami veidojas dīkstāvei raksturīgas situācija, sacīja Vjakse. Tas nozīmē, ka darba devējs nevar nodarbināt darbinieku vai nevar veikt darbinieka saistību izpildei nepieciešamās darbības tā iemesla dēļ, ka darbinieks nevar uzrādīt sertifikātu, līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka šāda dīkstāve veidojas darbinieka rīcības dēļ.

Atbilstoši Darba likumā ietvertam regulējumam par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņš atlīdzību nesaņem. Likums nenosaka maksimālo dīkstāves ilgumu.

Vienlaikus valdības pieņemtā regulējuma anotācijā norādīts, ka darbadevējam šādā situācijā būtu pienākums pienācīgi informēt darbinieku par dīkstāves iestāšanos, tās iemesliem un tiesiskajām sekām. Tajā pat laikā, ņemot vērā konkrētās situācijas apstākļus, darba devējam var rasties tiesības atstādināt darbinieku no darba, ja darbinieku neatstādināšana var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, kā arī darba devēja un trešo personu pamatotām interesēm.

Darbinieka atstādināšanas maksimālais ilgums ir trīs mēneši.

Vjakse solīja, ka līdz valdības pieņemtā regulējuma spēkā stāšanās dienai valsts pārvaldes iestādes sagatavos detalizētāku materiālu darba devējiem par rīcības variantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Zinātnē un pētniecībā beidzot ienāk jauni motivēti cilvēki

Rolands Pētersons, Diena, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko jūs varētu pastāstīt par sevi?

NO-CV darbojas pēc “programmatūras kā pakalpojuma” (SaaS jeb Software as a service) modeļa, lai veiktu darbinieku piesaisti un atlasi. Mūsu darbība tika uzsākta pagājušajā novembrī Lietuvā, un mērķis ir revolucionēt un lauzt tradicionālā un ārkārtīgi senā nodarbinātības procesa standartus.

Kādi tad ir pašreizējās tradicionālās darbā pieņemšanas sistēmas trūkumi?

Tradicionālā sistēma ir gadsimtiem sena. Pirmo CV uzrakstīja Leonardo da Vinči, un kopš tā laika šis process palicis gandrīz tāds pats un ir ārkārtīgi laikietilpīgs. Darba devējs ievieto darba sludinājumu, kur tad kandidātam ir jāsagatavo savs CV un motivācijas vēstule. Tad darba devējs saņem tonnas ar CV (vidēji viena darba piedāvājuma ietvaros tiek saņemti līdz 200 CV), kur tas no tiem izvēlas 4 līdz 6 kandidātus. Tad tas tiekas ar kandidātiem un izvēlas darbinieku. CV sagatavošanas un lasīšanas process aizņem daudz laika, un uzmanība, kas tiek veltīta CV izvērtēšanai, sāk samazināties diezgan ātri. Līdz ar to palielinās risks izvēlēties ne to pašu labāko kandidātu. Vidēji šādas uz CV balstītas procesa izmaksas, lai aizpildītu vienu atvērtu amatu, ir 4000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krīzes situācijā kritiski svarīgajās nozarēs nodarbinātie karantīnu varēs aizstāt ar testu

LETA, 18.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka, strauji pieaugot dažādu nozaru darbinieku darba nespējai, var tikt kavēta sabiedrībai nozīmīgu funkciju izpilde, kā arī var būt traucējumi tautsaimniecībai un uzņēmumu darbībā, valdība otrdien lēmusi atļaut krīzes situācijā kritiski svarīgo nozaru darbiniekiem pēc kontakta ar Covid-19 inficēto mājas karantīnu aizstāt ar testa veikšanu.

Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz, ka kontaktpersonai ir vai nu jāveic RNS tests laboratorijā vai jebkurā ārstniecības iestādē, vai aptiekā profesionāļa veikts antigēna tests un jāsagaida negatīva testa rezultāts. Pēc negatīva testa rezultāta saņemšanas darbinieks var veikt savus darba pienākumus un pēc trim līdz piecām dienām veic atkārtotu kontroles RNS testu laboratorijā vai antigēna testu ārstniecības iestādē vai aptiekā.

Ņemot vērā to, ka persona šajā laika periodā jebkurā dienā var kļūt infekcioza, inkubācijas perioda laikā desmit dienas pēc pēdējā kontakta ar inficēto cilvēku personai ir jālieto FFP2 respirators, kā arī tai ir jāizvairās no sabiedrisku vietu apmeklēšanas un tā nedrīkst lietot sabiedrisko transportu, lai nepakļautu inficēšanās riskam citus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drīkst vai nedrīkst atlaist nevakcinētu darbinieku?

Māris Ķirsons, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets ar savu rīkojumu nostādījis darba devējus visai neērtā, nenoteiktā pozīcijā – tieši darba devējiem netieši uzlikts slogs veicināt vakcinācijas aptveri valstī un cīnīties ar no epidemioloģiskā viedokļa neapzinīgiem darbiniekiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes prodekāne, Valststiesību zinātņu katedras vadītāja, tiesību zinātņu doktore (Dr. iur.), zvērināta advokāte Annija Kārkliņa.

Viņa atzīst, ka jautājums par darba attiecību izbeigšanu ar t.s. nevakcinētajiem darbiniekiem šobrīd ir visai neskaidrs, šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija pēc tagad izsludinātās ārkārtas situācijas?

Situāciju darba vidē pēc šā gada oktobrī izsludinātās ārkārtas situācijas var raksturot kā samērā neskaidru un nenoteiktu. Ik pa laikam tiek pieņemti jauni tiesību aktu grozījumi, kas attiecas uz Covid-19 pandēmijas diktētajām epidemioloģiskajām prasībām nodarbinātības jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ievietot sludinājumu internetā, lai pārdotu vai izīrētu nekustamo īpašumu, šodien māk teju katrs. Jautājums: vai šādi iespējams gūt maksimālo ienākumus no pārdošanas un izīrēšanas? Vai populārākie sludinājumu portāli ļauj spriest par nekustamā īpašuma tirgus patieso piedāvājumu, cenām un apjomu? Atbilde uz abiem jautājumiem lielākoties ir – nē.

SIA “PILAT REAL ESTATE” izveidotājs un valdes priekšsēdētājs Miks Jaunzems norāda, ka publiskajos sludinājumu portālos redzamais ir tikai daļa no īstā piedāvājuma un pieprasījuma, un visbiežāk patiesās nekustamo īpašumu pērles un izdevīgākie pārdošanas darījumi jāmeklē datu bāzēs, kas publiski nav pieejamas un ko izmanto nekustamo īpašumu aģentūras līdztekus to publiski redzamajiem piedāvājumiem.

Uzņēmums jau astoņus gadus aktīvi darbojas nekustamo īpašumu tirgū, piedāvājot pilnu pakalpojumu klāstu darījumos ar nekustamiem īpašumiem gan Liepājā un Kurzemes reģionā, gan Rīgā un tās apkaimē. “Esam lielākā nekustamo īpašumu aģentūra Liepājā gan pēc aģentu, gan objektu skaita, pakalpojumu klāsta un tirdzniecības teritorijas lieluma.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

To nevar saukt par līderu komandu, kas ved mūs ārā no krīzes

Agnese Margēviča, Diena, 01.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi".

Tā intervijā laikrakstam Diena saka Krīzes vadības nodaļas vadītājs Kaspars Druvaskalns.

Fragments no intervijas

Jūs dažādu krīžu vadīšanā asistējat, iespējams, jau kādu desmito valdību. Vai šī valdība tiešām tik dramatiski atšķiras, vai vienkārši krīze ir nepieredzēta, ka mums tik slikti sokas ar tās vadību?

Nu te droši vien ir komplicēti jāatbild. Krīze neapšaubāmi ir nebijusi, tas ir jāatzīst. Bet atšķirības, protams, arī ir. Salīdzinot ar citām valdībām, šajā valdībā, ja es tā tīri subjektīvi varu vērtēt, nav vadības, process netiek vadīts. Šī nav krīzes vadība, un man ir zināma pieredze un zināšanas par šiem procesiem. Es to drīzāk sauktu par koordinēšanu, viedokļu izlīdzināšanu, ja vēlaties, moderēšanu – jebko, bet tā nav vadība. Jo krīzē jābūt kādai personai, organizācijai, kas vada procesus uz kaut kādu konkrētu mērķi. Šobrīd bieži vien ir grūti saprast un izdibināt, kāds ir mērķis, sasniedzamais rezultāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Neatbilstoši aprēķinātas algas dēļ daļai uzņēmēju kavēsies atbalsta izmaksa

LETA, 22.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējiem, kas veikuši Darba likumam neatbilstošas darbinieku darba samaksas izmaiņas, lēmuma pieņemšana par algu subsīdijas vai apgrozāmo līdzekļu granta atbalsta piešķiršanu ir pagarināta līdz tam laikam, kad tiks pieņemti nepieciešamie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Laika posmā no 22.novembra līdz 20.decembrim VID ir saņēmis 9172 pieteikumus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem, kā arī 21 849 pieteikumus algu subsīdiju izmaksai.

Vēl pirms tika saņemts Eiropas Komisijas saskaņojums abām šīm atbalsta programmām, VID speciālisti izvērtēja iesniegumus, lai būtu gatavi sākt izmaksu nekavējoties.

Izvērtējot saņemtos subsīdiju pieteikumus tika konstatēts, ka uzņēmumi oktobrī ir norādījuši būtiski mazākas algas, nekā vidēji trīs iepriekšējos mēnešos.

Līdz ar to var veidoties situācija, ka darbiniekam vidējā bruto darba samaksa jūlijā, augustā un septembrī ir, piemēram, 1200 eiro, atbalsts algu subsīdijai ir 600 eiro, bet darba devēja ziņojumā par oktobri aprēķinātā bruto darba samaksa ir 100 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vakcinētajiem tuvākajā laikā darba tirgū būs daudz lielākas iespējas nekā nevakcinētajiem

LETA, 15.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Covid-19 vakcinētajiem iedzīvotājiem tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem, intervijā atzīmēja personāla atlases uzņēmuma "CV-Online Latvia" mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa.

"Iespējams, Covid-19 saslimstības rādītājiem būtiski mazinoties, situācija varētu mainīties, bet šobrīd, prognozējot izmaiņas darba tirgū, jāsecina, ka, visticamāk, tiem darba ņēmējiem, kuri būs vakcinējušies, tuvākajā laikā būs daudz lielākas darba un karjeras iespējas nekā nevakcinētajiem," sacīja Roziņa.

Tāpat viņa minēja, ka jau šobrīd ne tikai publiskajā, bet arī privātajā sektorā atsevišķos darba sludinājums pie prasībām ir minēta Covid-19 sertifikāta nepieciešamība.

Vienlaikus Roziņa atzina, ka šobrīd darba tirgū ir vērojams darbaspēka trūkums, līdz ar to privātajā sektorā darba devēji, visticamāk, mēģinās rast kādu risinājumu, lai spētu saglabāt darba attiecības arī ar nevakcinētajiem darbiniekiem, nodarbinot viņus amata pozīcijās, kas nav saistītas ar klientu apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, ar kuriem noteiktas tiesības darba devējam pēc noteikta laika atlaist pret Covid-19 nevakcinētos darbiniekus, uz kuriem attiecas prasība par vakcinēšanos.

Darbinieku varēs atlaist, ja vakcinācija netiks veikta vismaz trīs mēnešu laikā pēc darbinieka atstādināšanas. Pret Covid-19 nevakcinētam darbiniekam atlaišanas gadījumā tiks izmaksāta kompensācija viena mēneša algas apmērā.

Iepriekš valdība lēmusi valstī no 11.oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju. Vienlaikus nosakot ierobežojumus ar mērķi palielināt Covid-19 vakcinācijas aptveri. Uzsvars likts uz darbu attālināti un valsts un pašvaldības iestādēs strādājošo pienākumu potēties pret Covid-19.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā noteikts, ka darba devējs būs tiesīgs nekavējoties atbrīvot darbinieku no amata pienākumu pildīšanas, ja viņam nebūs aktīva Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Algu subsīdijas uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms, nevakcinētām personām netiek plānots izmaksāt, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Jau iepriekšējā nedēļā EM valdības sēdē prezentēja plānu, ka konkrēto atbalstu varētu izmaksāt tikai par tiem darbiniekiem, kuri sākuši vakcinācijas kursu pret Covid-19, tomēr pirmdien EM publiskotajā grozījumu redakcijā šāda prasība vairs nebija atrodama.

EM vēlāk precizēja, ka kļūdas dēļ pirmdien bija publiskota nepareiza projekta anotācijas versija.

Paredzams, ka par algu subsīdiju piešķiršanu Ministru kabinets lems otrdien, 26.oktobrī.

EM norāda, ka algu subsīdijas atbalsta kompensēšanai kopumā nepieciešami 64 miljoni eiro jeb 32 miljoni eiro mēnesī.

Ministrijas sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Levits rosina pārtraukt valsts finansējumu partijām, ja izjukušas to Saeimas frakcijas

Db.lv, 21.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits rosina Saeimu veikt likuma grozījumus, lai nākotnē pārtrauktu valsts finansējuma piešķiršanu tām partijām, kurām izjukušas Saeimas frakcijas.

Levita rosinātās likuma izmaiņas paredz piešķirt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) pilnvaras pēc informācijas saņemšanas no Saeimas pieņemt lēmumu par valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtraukšanu partijai, ja tās Saeimas frakcijas darbība izbeidzas vai par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.

Šajā Saeimas sasaukumā šī likuma norma attiektos uz partiju "KPV LV", kas ieguva vienu no lielākajām deputātu pārstāvniecībām parlamentā, bet pašlaik ir pilnībā izjukusi. KNAB šogad ir pieņēmis lēmumu uz vienu gadu pārtraukt izmaksāt partijai, kuras nosaukums tagad ir "Par cilvēcīgu Latviju", valsts budžeta finansējumu 646 303 eiro apmērā, jo tā ir pretlikumīgi izlietojusi valsts budžeta finansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumi, kas nerisina ilgtspējas jautājumus, riskē zaudēt investoru interesi

Db.lv, 10.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru.

Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā darba tirgum Latvijā attīstoties un augot arvien straujāk, manāms aizvien lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, un nereti tas pārsniedz piedāvājumu. Šai tendencei kļūstot izteiktākai, pieaug arī uzņēmumu konkurence par darbinieku – gan piesaistīšanas procesā, gan motivēšanā palikt uzņēmumā ilgstoši. Savukārt tas mudina darba devējus meklēt iespējas, kā padarīt darba vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem, tostarp, piemēram, attīstot un pilnveidojot darbinieku labumu grozu.

Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir dažādi – sākot no bezmaksas tējas un kafijas un veselības apdrošināšanas, beidzot ar papildu atvaļinājuma dienām par uzņēmumā pavadīto laiku un citām ekstrām – taču arī šis segments aug un attīstās līdzi darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Kā stāsta mākonī balstītā digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas risinājumu uzņēmuma “Lokalise” personāla un talantu piesaistes speciāliste Justīne Skudra, tad ne mazāk svarīgi par bonusu esamību ir to veids un piemērotība uzņēmuma darbinieku vajadzībām. Svarīgi, lai darba devējs sniegtu darbiniekiem labumus, kas iekļautu sevī elastīgas izvēles, un tās viegli būtu pielāgojamas darbiniekiem dažādās vecuma un interešu grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstam Covid-19 krīzes laikā algu subsīdijām paredzēti 32 miljoni eiro mēnesī, otrdien nolēma valdība.

Atbalstu uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām vai patentmaksātājiem izmaksās par laika periodu no 1.oktobra līdz 31.novembrim. Atbalstam par iepriekšējo mēnesi varēs pieteikties līdz nākamā mēneša 25. datumam.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi vēsta, ka, lai saņemtu atbalstu algu subsīdijām, darba devējs apliecina, ka bez atbalsta darbinieki tiktu atlaisti un Covid-19 uzliesmojuma dēļ tiktu pārtraukta vai samazināta saimnieciskā darbība. Vienlaikus darba devējs apliecina, ka visā periodā, par kuru piešķirts atbalsts, ar šiem darbiniekiem netiek pārtrauktas darba attiecības un vismaz vienu mēnesi pēc atbalsta piešķiršanas. Pašnodarbinātās personas un patentmaksātāji apliecina, ka atbalsta periodā netiks pārtraukta saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?

Jānis Goldbergs, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Augstākās tiesas (AT) Senātā ir ierosināta kasācijas tiesvedība par Mežaparka estrādes pirmās kārtas tāmes publiskošanu, ko Administratīvā rajona tiesa bija apmierinājusi.

Stāsta pamatā ir pilnsabiedrības LNK, RERE kasācijas sūdzība, tomēr Dienas Biznesa interesi šajā tiesvedībā saista kopējās sekas, kas var iestāties, ja arī AT Senāts nospriež, ka tāmes jāpublisko, kas savukārt nozīmēs, ka, lai to nodrošinātu, ir jāmaina likumi.

Iepirkumos komercnoslēpums nav publisks

Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums (PIL), un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietnē jeb tā sauktajā Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS). Konkrēti jau runa ir par PIL 40. panta trešo daļu un 14. panta 2. daļu. Proti, PIL 40. pants runā par iepirkuma procedūras dokumentēšanu un iepirkuma procedūras dokumentu glabāšanu un 3. daļā pasaka: “Protokoli, kas atspoguļo iepirkuma norisi, ziņojums, iepirkuma procedūras dokumenti, izņemot piedāvājumus un pieteikumus, ir vispārpieejama informācija.” Savukārt PIL 14. pants vispārīgi pasaka, kāda informācija ir aizsargājama, 2. daļā norādot: “Paziņojot par iepirkuma līguma slēgšanu un informējot kandidātus un pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi kandidāti un pretendenti.”

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Atgādinājums politiķiem: pirms lemiet, apdomājiet sekas!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 21.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķiet pašsaprotami, ka normatīviem jābūt tādiem, ko uztver ar sapratni un tiecas ievērot, nevis tādiem, kurus iepazīstot gribas, atvainojiet, iesaukties: “Ar kuru galu tā autori domājuši?” – un meklēt ceļus, kā pielāgoties, lai, tā teikt, likumu apietu ar līkumu, jo pretējā gadījumā var būt smagi zaudējumi.

Spilgtākais piemērs tam, ka ne viss šajā ziņā ir ideāli, šķiet, ir norma, ka daļa tirdzniecības centru, kur pārsvarā tiek tirgota pārtika un citas ikdienā primāri nepieciešamās preces, nedrīkst apkalpot apmeklētājus, kuriem nav derīgi Covid-19 sertifikāti. Un arī tas, ka nepārtikas preču tirdzniecība lielajos tirdzniecības centros brīvdienās liegta. Jau iepriekšējā mēneša beigās izskanēja ziņa par to, ka tiesībsargs Juris Jansons saņēmis sūdzības no iedzīvotājiem, kuriem nav Covid-19 sertifikāta, par ierobežotu piekļuvi lielajos tirdzniecības centros izvietotajiem bankomātiem. Tāpat izskanējis, ka cilvēki netiek aptiekās, netiek pie bankomātiem, netiek pēc maizes.

Komentāri

Pievienot komentāru