Jaunākais izdevums

Šodien vairs nevar publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteiksies – darba devējiem pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki

Tā intervijā DB atklāj Sanita Kuzmina, GMG koncerna (SIA Furors, SIA Furors Cafe, SIA GMG Catering, SIA GMG, SIA GMG Demetra, SIA Furors BF) personāla vadītāja. Plašākai publikai no koncerna pārstāvētajām jomām labāk zināmas atpūtas un izklaides vietas Klondaika un restorāni Tex-Mex. «Personālvadība ir nozare, kas nemitīgi mainās, jo tendences darba tirgū nestāv uz vietas. Darbinieku piesaiste šodien un pirms pieciem gadiem vai pat pirms gada ir atšķirīga,» viņa teic. Šodien komunikācijā ar potenciālajiem darbiniekiem galveno lomu spēlē sociālie tīkli. Reģionā ap Rīgu populārākie sociālie tīkli ir Facebook, Instagram un Twitter, bet atsevišķos reģionos kompānija izmanto arī draugiem.lv, piemēram, Valmierā un Alūksnē tas ir populārs. Jaunu darbinieku piesaistē kompānija aktīvi izmanto jau esošo darbinieku ieteikumus, par kuriem viņi saņem bonusu, ja ieteiktais cilvēks uzsāk darbu uzņēmumā. «Svarīgi ir arī atraktīvi sludinājumi. Vairs nepietiek uzskaitīt, ko mēs sagaidām un kādi būs darbiniekam pienākumi, bet atraktīvā veidā uzsveram svarīgāko, ar ko darbā būs jāsaskaras. Šobrīd pašiem aktīvi jāuzrunā potenciālie darbinieki – vairs nepietiek publicēt sludinājumu un gaidīt, kad atbilstošie kandidāti paši pieteikties,» saka S. Kuzmina. Vēl viena šodienas iezīme – atlase notiek ātri un nesarežģīti, nevar atļauties ilgi nepaziņot rezultātus, jo tajā laikā potenciālo darbinieku var paspēt «pārķert» cits darba devējs.

Alga nav noteicošais

S. Kuzmina stāsta, ka darbinieku, jo īpaši viesmīļu un pavāru, trūkumu izjūt sezonāli – kad atveras vasaras kafejnīcas, darbinieku motivācija sašķobās, un viņi nereti izvēlas pamēģināt citas iespējas. «Vēl šobrīd diezgan aktīvi mūsu pavārus pārvilina darbam uz Skandināviju, ir pat uzņēmums, kas tikai ar to nodarbojas. No mūsu tīkla vien jau ir pārvilināti pieci pavāri, jo tās algas, ko piedāvā Skandināvijā, mēs nevaram un visdrīzāk nekad arī nevarēsim maksāt,» viņa teic. Runājot par to, kā noturēt darbiniekus, S. Kuzmina uzsver, ka alga ne vienmēr ir noteicošais faktors. «Lai gan nereti cilvēki domā, ka lielāka alga noturēs, tā nav – ja darbinieks nejutīs iesaisti, ka viņā ieklausās, ja nebūs patīkama gaisotne un kolektīvs, ar naudu var noturēt tikai īstermiņā,» viņa saka.

Nereti redzams, ka konkurenti cenšas pārvilināt darbiniekus, piedāvājot augstāku samaksu nekā vidēji tirgū, bet S. Kuzmina nav pārliecināta, ka viņi to atpelna.

Visu rakstu Darba sludinājumi maina robežas lasiet 25. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināts - Sadārdzinājusies īpašumu sludinājumu izvietošanas maksa portālā ss.lv

Lelde Petrāne, 14.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populāras sludinājumu vietnes stratēģijas maiņa, daudzkārt sadārdzinot īpašumu sludinājumu izvietošanas maksu, apgrūtinās potenciālo pircēju vai nomnieku meklējumus, jo turpmāk īpašumu sludinājumus interneta vidē būs jāmeklē vairākās e-vietnēs, bet vienlaikus tas palīdzēs atsijāt tirgū esošos piedāvājumus, kuri nu būs atrodami par patiesām cenām reālā laikā, t.i., e-vidē būs daudz kvalitatīvāks piedāvājums, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Augstāka sludinājuma izvietošanas maksa ir no pagājušās nedēļas nogales, skaidro asociācijā: «Sludinājuma izmaksas ir atkarīgas no objekta pārdošanas cenas. Piemēram, dzīvoklis Purvciemā. Ja tas maksā 35000 EUR, sludinājuma cena ir 3,50 EUR, ja 50 000 EUR, tad cena ir 5 EUR, ja 100 000 EUR, tad 7 EUR, ja 250 000 EUR, tad 10 EUR.»

LANĪDA biedra - nekustamo īpašumu uzņēmuma Ober Haus - valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa skaidro: «Līdz šim bija ierasts, ka vienā populārā interneta vietnē bija atrodams plašs dažādu īpašumu piedāvājuma klāsts, kurā ieskatījās gan tie, kas meklēja īpašumus pirkšanai vai īrēšanai, kā arī privātpersonas, kas gatavojās pārdot vai izīrēt savus īpašumus, gan arī nekustamo īpašumu aģenti izvietoja savus piedāvājumus. Nule kā mainījusies šīs interneta vietnes stratēģija, daudzkārt paaugstinot maksu par šādu sludinājumu izvietošanu, kas novedīs pie tā, ka gan privātpersonas, gan atsevišķi individuālie aģenti pārdomās, vai par tik augstu maksu izvietot savus sludinājumus šai vietnē, un meklēs citas iespējas, kā parādīt objektus e-vidē. Līdz ar to potenciālajiem pircējiem un īrniekiem sava īpašuma atrašanas process kļūs ļoti apgrūtinošs, jo sludinājumi būs jāmeklē daudzās interneta vietnēs: gan city24.lv, gan arī nekustamo īpašumu kompāniju mājas lapās.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēloties īrēt dzīvokli vai iegādāties mašīnu, nereti nākas dienām ilgi pārskatīt sludinājumus, lai atrastu īsto, turklāt bieži gadās, ka kāds cits kāroto «noceļ» no paša degungala, tāpēc scn.lv piedāvā sludinājumu monitoringu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Mēs ietaupām laiku cilvēkiem, kuri meklē māju vai mašīnu. Ja cilvēks vēlas nopirkt, piemēram, 2004. gada Audi A4 un tobrīd sludinājumos nav piedāvājuma, katru dienu jāpārbauda, vai nav pievienots kāds jauns, jāpārlūko visi sludinājumi. Mēs reizi minūtē skenējam visus ss.lv un latauto.lv sludinājumus un izsūtām e-pastu, ja kāds no tiem atbilst meklētājam. Ja ir labs darījums, tas ļauj meklētājam pirmajam par to uzzināt. Ja nu vēl kāds meklē tieši to pašu, sludinājumi tiek izsūtīti reizē un vinnētājs ir tas, kurš pirmais piezvana sludinājuma ievietotājam,» raksturo Kristaps Kovaļevskis, sludinājumu monitoringa rīka scn.lv attīstītājs. Vaicāts, vai ss.lv nav pretenziju, ka scn.lv monitorē tajā ievietotos sludinājumus, Kristaps teic, ka viņu rīks nepārpublicē paziņojumus, bet tieši aizved cilvēkus uz ss.lv. Viņš gan piekrīt iespējai, ka tas varētu ss.lv samazināt apmeklētāju skaitu un «klikšķus», tomēr uzskata, ka rīks ss.lv pamatbiznesu netraucē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans savā pētījumā par līdzšinējās reemigrācijas tendencēm un reemigrantu vietu darba tirgū apkopojis faktorus, kas latviešiem palīdzētu atgriezties dzimtenē un atrast darbu šeit.

Kā nozīmīgākais iemesls, lai atgrieztos uz dzīvi Latvijā, tiek minēts - nodarbināšanas iespējas Latvijā ar atbilstošu atalgojumu, bet kā otrs svarīgākais ir dažāda veida informācijas pieejamība reemigrantiem un potenciālajiem reemigrantiem. Katrs trešais no pētnieka aptaujātajiem reemigrantiem atzinis, ka tas ir viens no mehānismiem, kas varētu palīdzēt.

Tāpat par svarīgu tiek uzskatīts pašvaldības atbalsts dzīvojamās telpas meklēšanā un nodrošināšanā, pieejamas izglītības iestādes bērniem un citi atbalsta mehānismi, piemēram, palīdzība latviešu valodas uzlabošanai.

Reemigranti vēlas, lai tiktu piedāvāts pašvaldības izstrādāts pakalpojumu grozs katram reemigrantam, kas parādītu individuālu pieeju. Svarīgi sniegt sociālo atbalstu dzīvesbiedriem, kuri nav Latvijas valsts piederīgie. Pētnieks uzsver, ka šajā jomā 12 gadu laikā nekas nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu mazumtirdzniecības uzņēmums IKEA izsludinājis vairākus konkursus uz vakancēm Rīgas pierobežā, Stopiņu novadā, blakus Juglas ielas un Biķernieku ielas rotācijas aplim, topošajā veikalā, liecina publicētie darba sludinājumi.

Uzņēmums uzsver unikālo IKEA kultūru un vērtības atzīmējot, ka visus IKEA darbiniekus vieno aizrautība un neatlaidība: «IKEA vērtības izriet no uzņēmuma vēstures. To pamatā ir neatlaidīgs darbs, spēja nepadoties, saskaroties ar grūtībām, kā arī veselais saprāts, zviedru izcelsme un prasme izmantot ierobežotos resursus. Lai veiksmīgi īstenotu IKEA koncepciju, darbiniekiem uzņēmuma vērtības ir jāizprot līdz sirds dziļumiem. IKEA vērtības iedzīvina IKEA kultūru,».

Kopumā publicēti astoņi darba sludinājumi un četros no tiem - noliktavas maiņas vadītājs, nodaļas vadītājs, noliktavas darbinieks un galdnieks - atzīmēts, ka uz konkrēto amatu ir vairākas vakances.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas-Krievijas robežas izbūvēti aptuveni trīs kilometri žoga, kas būs viens no līdzekļiem, lai apturētu nelegālos robežšķērsotājus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes preses pārstāve Jevgēnija Pozņaka.

Pirmais žoga posms uz Latvijas-Krievjas robežas izbūvēts Ludzas pārvaldes teritorijā.

Uz Latvijas-Krievijas robežas paredzētā žoga minimālais augstums virs zemes būs 2,70 metri, ieskaitot dzeloņstieples, un šis žogs nebūs viegli pārkniebjams, nesen žurnālistiem pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

Šogad robežsardze noslēdza līgumu par 1,8 miljoniem eiro, ar kuriem paredzēts žogu uzbūvēt 24 kilometru garumā. Kopumā tuvākajos gados žoga izbūve atsevišķos posmos paredzēta 92 kilometru garumā. Būvnieki gan atzīst, ka žogu ir iespējams uzstādīt kopumā 193 kilometros uz 276 kilometrus garās Latvijas-Krievijas robežas. Pārējos robežas posmos žogs nav nepieciešams, jo tur atrodas dabiskie šķēršļi, piemēram, purvi, kas kavē nelikumīgos robežas šķērsotājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Veiks grozījumus Darba likumā

Žanete Hāka, 23.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017.gadā Latvijas austrumu robežas muitas infrastruktūra būs sakārtota, prognozē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Kā VID šogad veicies ar nodokļu iekasēšanu?

2015. gada 11 mēnešos esam nodokļu plānu izpildījuši. Ja salīdzina 2015. gada un 2014. gada atbilstošo periodu, nodokļos iekasēts par 356 miljoniem eiro vairāk, un tas nozīmē, ka pieaugums ir 5,8%. Ņemot vērā situāciju tautsaimniecībā, 5,8% pieaugums nodokļos ir labs, jo ir straujāks nekā ekonomikas attīstības tempi, un vērtējams kā signāls, ka ēnu ekonomika mazinās.

Kādus pasākumus cīņā ar ēnu ekonomiku VID plāno nākamajā gadā?

Finanšu ministrs uzdevis VID izstrādāt pasākumus cīņā ar nereģistrēto jeb melno biznesu. Nereģistrētā saimnieciskā darbība koncentrējas galvenokārt reģionos, nelielās apdzīvotajās vietās. Tur attīstās tāds melnais bizness, kāds konkrētajā vidē nepieciešams, piemēram, būvniecības darbi, remontdarbi, gateri, galdniecības uzņēmumi, autoservisi, mājokļos iekārtotas frizētavas, skaistumkopšanas un masāžās saloni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnus trīs mēnešus pēc jaunās prasības darba sludinājumos obligāti norādīt algu vai atalgojuma diapazonu, Valsts ieņēmumu dienests šo publiski pieejamo informāciju analizē kontekstā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, - vēstīja raidījums LNT TOP10.

Uzņēmumiem, kas dažādu iemeslu dēļ iekļuvuši Valsts ieņēmumu dienesta risku kategorijā, tiek meklēti šobrīd vai iepriekš publicētie darba sludinājumi. Aizdomas rodas, ja ir starpība starp sludinājumos norādīto summu un ko uzņēmums vēlāk iesniedz atskaitēs kā it kā reāli izmaksāto.

«Ja sludinājumā alga ir 500 eiro, tad mums rodas jautājums, kāpēc mūsu datubāzēs un uzņēmuma iesniegtajās atskaitēs atrodama 300 eiro alga. Saprotams, ka ir aizdomas par aplokšņu algu starpības apmērā, ja vien uzņēmums nespēj pierādīt starpības pamatojumu» saka VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

VID sākotnēji nevērš sankcijas, bet lūdz uzņēmumus iesniegt paskaidrojumus vai aicina pārskatīt deklarācijās norādītās informācijas korektumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" izziņo atkārtotu izsoli Igates pils Vidrižu pagastā, Limbažu novadā nomai, samazinot tirgus vērtētāja noteikto nomas maksu atbilstoši normatīvo aktu prasībām par 20%.

Pieteikšanās - līdz 27. februārim, norāda VNĪ NĪ Iznomāšanas un Pārdošanas pārvaldes direktore Anita Feldmane.

Ņemot vērā to, ka nomas tiesību izsolē līdz 30. janvārim neviens pretendents nebija pieteicies, VNĪ pārskatīja nosacījumus un izsludina atkārtotu izsoli.

Galvenie nomas nosacījumi ir sekojoši: nomas maksa 1760,00 eiro mēnesī + PVN. Papildus jāmaksā nekustamā īpašuma apsaimniekošanas maksājumi, zemes noma, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi un ēkām un nekustamā īpašuma apdrošināšana.

Nomniekam būs pienākums trīs gadu gaitā no īpašuma pārņemšanas veikt nepieciešamos kapitālieguldījumus - dzīvojamās mājas ar jumta izbūvi, pagrabu un kūts ar siena šķūni konservācijas darbu uzlabojumus vai minēto būvju atjaunošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Lielākie VAS Valsts nekustamie īpašumi pagājušajā gadā pārdotie objekti

Lelde Petrāne, 10.01.2020

Īpašums Indriķa ielā 8B, Rīgā. Pārdošanas cena: 679 000 EUR.

Foto avots: VAS "Valsts nekustamie īpašumi"

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) 2019. gadā atsavinājusi 109 valsts funkcijām nederīgus nekustamos īpašumus gan Rīgā, gan reģionos par kopējo summu 4,086 milj. eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir nekustamo īpašumu portfeļa sakārtošana, nodalot kvalitatīvus objektus valstij nepieciešamo funkciju veikšanai no īpašumiem, kas ir nepiemēroti un rada zaudējumus.

"2019. gadā pārdots liels valstij nederīgo nekustamo īpašumu skaits – 109 objekti, tas ir par 26 objektiem vairāk nekā pirms gada, ienākumos gūstot par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2018. gadā, kas ļaus iegūtos līdzekļus novirzīt valstij nepieciešamo īpašumu sakārtošanā. Vienlaikus veiksmīgi attīstām arī komercīpašumu nomu. Salīdzinājumā ar 2018. gada nogali Rīgā esam samazinājuši brīvo nomas platību apjomu par 9%," norāda A. Vārna.

Lielākie VNĪ pārdotie objekti Rīgā ir Indriķa ielā 8B (679 000 EUR) un Čiekurkalna 7. šķērslīnijā 7, 7A (643 000 EUR), kā arī Jūrmalā – Rojas ielā 8/10 un Poruka prospektā 12 (949 250 EUR).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Piešķir nacionālo interešu objekta statusu Latvijas valsts robežas joslai

Dienas Bizness, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien, 19.janvārī, piešķīra nacionālo interešu objekta statusu Latvijas Republikas valsts robežas joslai gar ārējo Latvijas Republikas sauszemes robežu, informē iekšlietu ministrijā.

Lai novērstu draudus Latvijas robežas drošībai un nodrošinātu mērķtiecīgu un līdzsvarotu ekonomikas attīstību, ir nepieciešams iespējami īsā termiņā nodrošināt Latvijas valsts robežas joslas iekārtošanu un izbūvi.

Ņemot vērā Latvijas - Krievijas valsts robežas joslas izbūves valstisko nozīmīgumu un sabiedrības rezonansi, pastāv risks, ka var tik ierosināta tiesvedība no trešo personu puses ar mērķi apturēt būvniecību. Šāda tiesvedība valsts robežas izbūvi var apturēt uz vairākiem gadiem, kas nav pieļaujams. Nacionālā interešu objekta statusa noteikšana Latvijas Republikas valsts robežas joslai ļautu turpināt uzsākto Latvijas un Krievijas valsts robežas joslas izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai un daļēja žoga uzstādīšanai plāno tērēt 17 miljonus eiro

LETA, 02.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas-Krievijas robežas joslas iekārtošanai, tostarp vietām paredzētā žoga uzstādīšanai, plānots tērēt 17 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts robežsardzes (VRS) Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas galvenā inspektore Jevgēnija Pozņaka.

Lai ierīkotu robežu, ticis izsludināts konkurss par valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas un Krievijas robežu izbūvi, un 5.augustā noslēgta vispārīgā vienošanās par robežas ierīkošanu par 17 494 554 eiro. «Atkarībā no valsts budžeta pieejamības tiks slēgti būvdarbu līgumi, nosakot attiecīgās darbu daļas apjomu, izpildes termiņus, summu un apmaksas nosacījumus. Robežas joslas iekārtošanas darbus plānots pabeigt līdz 2019.gadam,» uzsvēra Pozņaka.

Būvprojekta īstenošana nodrošinās ES ārējās robežas neaizskaramību, kā arī kontrabandas un nelegālās migrācijas ierobežošanu, kas savukārt kopumā veido arī Latvijas ekonomisko stabilitāti, atzīmē robežsardze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Ieviešot Luminor zīmolu, diezgan bieži dzirdējām, ka neizskatāmies pēc bankas

Dienas Bizness, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecienīta zīmola vārda maiņa ne vienmēr tiek uztverta ar sajūsmu, tādēļ uzņēmuma vadības un darbinieku uzdevums ir likt patērētājiem iemīlēt jaunpienācēju

Šī gada «skaļākais» zīmola maiņas piemērs Latvijā ir Statoil pārtapšana par Circle K. Tuvākajos mēnešos sagaidāma divu banku DNB un Nordea apvienošanās, kļūstot par Luminor.

Nordea komunikācijas departamenta vadītāja Baltijas valstīs Signe Lonerte norāda: darbs pie banku apvienošanas turpinās, tostarp sagatavošanās zīmola maiņai, bet šobrīd līdz regulatoru atļauju saņemšanai plašāki komentāri netiek sniegti.

«Zīmola maiņu uzņēmumi apsver gadījumos, ja esošais zīmols vai tā elementi ir novecojuši, vairs neatbilst auditorijas prasībām vai arī uzņēmuma vērtības ir mainījušās, kā rezultātā ir loģiski mainīt arī pašu vizuālo identitāti,» skaidro stratēģijas aģentūras White Label partnere Tatjana Baranovska. Izmaiņas zīmolā var būt divējādas – gan tādas, kad tiek aizstāts vecais vārds ar jaunu, gan tādas, kad jau ierastais produkta vai uzņēmuma nosaukums iegūst jaunus vaibstus jeb uzlabojumus vizuālajā identitātē. Nereti līdz ar jauna zīmola nosaukuma izveidi tiek mainīts arī uzņēmuma juridiskais nosaukums. «Zīmola maiņa paredz lielas pārmaiņas organizācijā, un bieži tas ir saistīts ar kardinālu iekšējo procesu maiņu, jaunu vērtību vai pozicionējuma ieviešanu, orientāciju uz citām vai papildu biznesa nišām. Kopumā zīmola maiņas funkcija ir spēcīgi signalizēt ārējai un iekšējai publikai par pārmaiņām organizācijā. Logotipa maiņa vai pilnveidošana var būt viena no pēdējām, bet patērētājiem redzamākajām pārmaiņām,» skaidro Dr.sc.comm., komunikācijas aģentūras A.W.Olsen & Partners partnere, Latvijas Universitātes lektore Olga Kazaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās biroja darbinieka tehniskais aprīkojums mainās – svarīgākas kļūst mobilās ierīces, bet ar printeri dalās vairāki kolēģi

«Tipisks biroja komplekts ir daži portatīvie datori bez lokāliem serveriem, dati glabājas mākonī, ātrs interneta pieslēgums, viena drukas iekārta uz visiem. Vēlams, lai tai ir krāsainas drukas iespēja, bezvadu internets, iespēja drukāt divpusēji, skenēt, kopēt, bet faksu vairs nevajag,» saka Kaspars Vītols, SIA Biroja tehnika vadītājs. SIA Rolling izpilddirektores Gintas Bisenieces novērojumi liecina, ka visbiežāk uzņēmumi izvēlas vienu melnbaltu daudzfunkciju printeri, vienu krāsaino printeri un vienu papīra smalcinātāju. «Agrāk katram darbiniekiem bija printeris uz sava galda, bet tagad uzņēmumi izvēlas nopirkt vienu lielāku un jaudīgāku iekārtu, ko izmanto vairāki darbinieki,» viņa teic. Vairāk pērkot tādus printerus, kuriem ir lētāki kārtridži, un gandrīz nemaz nepērk drukas ierīces, ko var pieslēgt tikai pie viena datora. Tāpat palielinājusies interese par papīra smalcinātājiem – šī tendence varētu būt saistīta ar Vispārējo datu aizsardzības regulu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski pieaudzis jauniešiem piedāvāto darba vietu skaits vasaras brīvlaikā – skolēni varēs ne tikai nopelnīt, bet arī veidot izpratni par darba attiecībām

2019. gadā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) līdzfinansēs 6388 darba vietu izveidi skolēnu vasaras darbam, kas ir par 1308 vairāk nekā pērn. 2018. gadā no valsts budžeta šim mērķim atvēlēti 1,24 miljoni eiro, bet šogad uzņēmēji saņems 1,64 miljonus eiro. Šogad pieteikumus nodarbināt skolēnus bija iesnieguši 726 darba devēji, kopumā piedāvājot 8573 darba vietas. Tās ir dažādas – pieprasīti ir palīgstrādnieki, pārdevēji un bibliotekāri, lidostas pasažieru apkalpošanas aģenti, datorsistēmu tehniķi un dažāda veida asistenti.

Ne tikai iespēja nopelnīt

Šogad NVA organizētajā pasākumā viena skolēna dalības ilgums būs mēnesis. Darba devēji saņems dotāciju skolēna mēneša darba algai 50% apjomā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Savukārt, nodarbinot skolēnu ar invaliditāti, dotēta tiek minimālā mēneša darba alga pilnā apjomā. Darba devēji saņems arī dotāciju skolēna darba vadītāja darba algai – vienu desmito daļu no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Par skolēna ar invaliditāti darba vadīšanu darba vadītājs saņems 60% no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Visi skolēni būs apdrošināti pret nelaimes gadījumiem darba vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Uzņēmējiem dažādi viedokļi par attālinātā darba izmaksu kompensēšanu

Monta Šķupele, 05.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināta darba apstākļos darba devējam ir jānodrošina digitālie rīki, kā arī dators un monitors, un nepieciešamības gadījumā jāsniedz kompensācija, lai iegādātos darba galdu, biroja krēslu, galda lampu utt., ja tas ir nepieciešams darba pienākumu izpildei. Vienlaikus uzņēmumam nebūtu jākompensē interneta pieslēgums vai citi komunālie izdevumi.

Tā norāda informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma "Accenture" sabiedrisko attiecību vadītāja Sanita Kalve, lūgta komentēt aizvadītajā nedēļā valdībā atbalstīto priekšlikumu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksas 30 eiro apmērā.

"Accenture" jau pašlaik sniedz iespēju uzņēmuma darbiniekiem iegādāties nepieciešamo aprīkojumu un mēbeles 350 eiro apmērā. Tāpēc uzņēmuma ieskatā, izstrādājot un virzot grozījumus, būtu jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu ir panākuši vienošanos par attālināta darba noteikumiem, un darbinieki ir saņēmuši kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Darba devējiem piedāvā iespēju ar ES finansiālu atbalstu nodarbināt jauniešus

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Jāpēta direktīvas un jārēķinās ar resursiem

Kristīne Stepiņa, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, ir svarīgi, lai sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiktu veiktas Latvijā; uzņēmēji gaida vienkāršāku, caurspīdīgāku un prognozējamāku procesu

Parasti darba ņēmējs ir sociāli apdrošināts tajā valstī, kurā strādā, taču, nosūtot darbinieku darbā uz ārvalstīm, viņš var palikt sociāli apdrošināts valstī, kurā dzīvo. Lai nodrošinātu to, ka robežu šķērsojošie darba ņēmēji turpinātu saglabāt uzkrātās sociālās apdrošināšanas tiesības un vienlaikus būtu sociāli apdrošināti vienā valstī, Latvija kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) īsteno sociālās drošības shēmu koordināciju starp ES/EEZ dalībvalstīm un Šveici. Īstenošanas instrumenti ir regulas, kurās ietvertie nosacījumi balstās uz četriem pamatprincipiem - vienlaikus persona var tikt apdrošināta vienā dalībvalstī; vienlīdzīga attieksme; apdrošināšanas periodu summēšana; pensiju un pabalstu eksports. Sociālās drošības jomā patlaban ir spēkā arī vairāki starpvalstu līgumi. Tādi ir noslēgti ar Ukrainu, Kanādu, Baltkrieviju, Krieviju un Austrāliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc teju 20 gadiem AS «Sadales tīkls» pieņēmusi lēmumu mainīt darbinieku darba apģērbu un līdz šim tik ierastais bordo krāsas darba apģērbs tiks nomainīts uz spilgti dzeltenu, augstas redzamības darba apģērbu, kas kalpos darbiniekiem visos laika apstākļos un nodrošinās arī aizsardzību pret elektriskā loka iedarbību, informē uzņēmumā.

Šogad AS «Sadales tīkls» elektromontieriem plāno iegādāties 750 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku. Vidējās darba apģērba komplekta izmaksas ir 503 eiro vienam darbiniekam, kas ir par 10% mazāk kā līdz šim, kad vienam darbiniekam bija nepieciešams darba apģērba komplekts ar 15 dažādām apģērba vienībām. Kopumā elektromontieru vajadzībām paredzēts iegādāties aptuveni 1 315 darba apģērbu komplektus ar aizsardzību pret elektrisko loku, ko AS «Sadales tīkls» iegādāsies līdz 2020. gada beigām, Db.lv informēja uzņēmuma preses sekretāre Tatjana Smirnova.

Jaunie darba apģērbi tiks ieviesti pakāpeniski līdz 2022. gadam un līdz tam laikam tiks izmantoti abi – gan jaunie spilgti dzeltenie, gan arī līdz šim izmantotie bordo krāsas darba apģērbi. AS «Sadales tīkls» darbiniekus jaunajā darba apģērbā var identificēt pēc uzņēmuma logo, kas melnā krāsā izvietots krūšu zonā un uz muguras, darbinieka apliecības, kas šaubu gadījumā jālūdz uzrādīt, un uzņēmuma transportlīdzekļa, uz kura jābūt AS «Sadales tīkls» logo.

Komentāri

Pievienot komentāru