Jaunākais izdevums

Latvijas darba tirgū pieprasītākās specialitātes un prasmes, piemēram, būvniecībā un viesmīlības sektorā, ir tieši tās, kurās ir nodarbināti ļoti daudzi no aizbraukušajiem un ārzemēs strādājošajiem latviešiem.

«Atvainojiet par pesimismu, bet variants ir tikai viens – vai nu mēs panākam darba tirgus atjaunināšanu Latvijā ar remigrāciju, vai arī šīs vakances šeit aizpildīs iebraucēji,» tā Ārlietu ministrija notikušajā diskusijā par Latvijas darba tirgus informācijas pieejamību diasporai sacīja vēstnieks diasporas jautājumos Atis Sjanīts. Viņa vērtējumā tieši darbaspēka pieejamība ir arī Latvijas tautsaimniecības lielākais izaicinājums jau tuvākajā laikā, kas šo jautājumu padara politiski jo aktuālāku.

Attiecīgās diskusijas ass bija Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra (DMPC) veiktā pētījuma «Latvijas darba tirgus informācijas nodrošinājums diasporai» publiskošana. Autoru grupas veiktais pētījums (https://www.diaspora.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/diaspora/petijumi/LU_DMPC_zinojums_darbiekartosanas.pdf) uzrāda ļoti augstu darba tirgus aspekta nozīmi latviešu remigrācijas plānos. 73% emigrantu atgriezties attur tas, ka Latvijā nav iespējams atrast viņiem pieņemamu darbu, bet 63% ‒ priekšstats, ka Latvijā viņiem nav profesionālās izaugsmes vai uzņēmējdarbības iespējas.

Pētījuma autori secina, ka ļoti liela nozīme gan ir piemērotas un arī pareizi fokusētas informācijas pieejamībai, jo 33% remigrantu sūdzas par nodarbinātības informācijas trūkumu, un 64% remigrantu atgriezties būtu palīdzējušas nodarbinātības iespējas ar atbilstīgu atalgojumu. Sevišķi pēdējā gadījumā – runājot par atbilstīgu atalgojumu – diskusijas dalībnieki norādīja uz nepieciešamību pēc uzskatāma un labi komunicēta salīdzinājuma par atalgojuma un sadzīves izmaksu attiecībām Latvijā un populārākajās diasporas zemēs.

Lai arī Latvijā tieši uz diasporu vai to iekļaujoši darbojas vairāki gan sabiedriskie informācijas un konsultāciju kanāli (piemēram, https://cvvp.nva.gov.lv/#/pub/, https://www.latvija.lv/DzivesSituacijas/atgriesanas-latvija un http://www.mfa.gov.lv/tautiesiem-arzemes/atgriesanas-latvija), gan privātie tiešsaistes darba sludinājumu portāli. DMPC pētījumā ir konstatēts, ka to starpā praktiski nav komunikācijas, bet informācijas dublēšanās dēļ dažādos portālos darba meklētājam tajos ir arī grūti orientēties.

Publiskos pakalpojumus, piemēram, Nodarbinātības Valsts aģentūras mājas lapu, zina samērā nedaudzi – vien apmēram puse remigrantu, un reti kurš ar to starpniecību Latvijā ir atradis darbu. Savukārt privātie «sludinājumu dēļi», lai arī ir zināmi vairumam remigrantu, ne vienmēr ir ar atbilstīgu piedāvājumu, un tie jāpārskata katrs atsevišķi, kam ne vienmēr gribas ziedot laiku.

Attiecīgi noteicošie informācijas avoti arī par nodarbinātību Latvijā diasporā ir un paliek sociālie mediji, to specializētās vietnes un pašu diasporas pārstāvju veidotas interešu grupas. Izrietoši arī viens no DMPC ietvarā intervēto ekspertu viedokļiem ir, ka sekmīgai diasporas iesaistei Latvijas darba tirgū ir nepieciešams tieši uz diasporu vērsts un tās locekļiem uzticams darba kontaktu portāls.

Par šāda privāta portāla paredzamu ieviešanu dzīvē diskusijā klātesošos informēja biedrības Ar pasaules pieredzi Latvijā (AppLV) vadītājs Jānis Kreilis. AppLV ir galvenokārt Latvijā pārbraukušos diasporas profesionāļus vienojoša biedrība. Tā ir daļa no plašākas kustības ar tādu pašu nosaukumu, kas pēdējā gada laikā ir sabiedriski ļoti aktīva, arī populāra un tiek ņemta vērā arī politikas veidotāju vidē.

Saziņā ar latviešu diasporas organizācijām un sadarbībā ar plašu Latvijas uzņēmumu tīklu paralēli savai darbībai AppLV J. Kreilis jaunā gada sākumā plāno atklāt citās valstīs jau aprobētiem modeļiem līdzīgu tieši uz diasporas profesionāļiem fokusētu darba kontaktu vietni, kas tos savienos ar darba devējiem Latvijā. Precīzas detaļas pagaidām netiek publiskotas, bet db.lv ir zināms, ka jauninājuma būtība ir kvalitatīvi un caurskatāmi pārbaudītu un uzticamu darba devēju piedāvājumi, kas tiek komunicēti un savienoti ar reāliem darba meklētājiem diasporas kopienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Stereotipi bremzē diasporas potenciālu

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liels vairums no plašsaziņā redzamās atgriezeniskās saiknes pēc Eiropas Latviešu kongresa (ELK) četrām dienām (ja skaitām arī diskusiju dienu Saeimā) Rīgā, Stokholmā un uz prāmja starp abām pilsētām ir sabiedrības stereotipu atainojums. Cilvēkiem patīk lasīt kaut ko atpazīstamu, sevišķi, ja tas ir uz «sliktie viņi» nots. Attiecīgās publikācijas atstāj iespaidu, ka ir noticis kaut kāds tūdaliņu saiets, kamēr diasporas latvieši no dzimtenes apzināti atsvešinās, bet valsts tik apgūst Eiropas naudu bez sajēgas par tās reālo labumu saviem ļaudīm.

Kaut ne bez iemesla radušies, tie tomēr ir stereotipi – tā ir realitātes daļa, tomēr ne visa patiesība. Man ir gadiem ilgas saiknes ar diasporu, bet līdz nesenam laikam tie bija vien individuāli kontakti. ELK ir pirmais organizētais diasporas pasākums, kurā jebkad esmu piedalījies, un gluži etnogrāfiskam sarīkojumam es tik daudz laika veltījis nebūtu. Ar šo gribu norādīt uz saviem pēdējā laika (apmēram divu gadu) novērojumiem, ka Latvijas diasporā notiek būtiska pārbīde par labu lietišķai un profesionālās attiecībās pamatotai komunikācijai ar dzimteni dažādos privātā un publiskā sektora līmeņos.

Kultūra, sevišķi latviešu valoda, aizvien paliks goda vietā attiecībās ar diasporu, kur tai pamatoti ir arī jābūt. Tomēr nepārprotama ir īpaši jaunās diasporas jeb atgūtās neatkarības laikā aizbraukušo profesionāļu griba un arī aizvien fokusētākā prasība pēc viņu biznesa, ekonomikas un pārvaldības globālo kompetenču ņemšanas vērā. Un ELK lielā ziņa manā uztverē bija tieši šī prasība un arī Latvijas publiskā sektora principiālā atvērtība tai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Saeima konceptuāli atbalsta nākamā gada valsts budžeta projektu

Rūta Lapiņa, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 26. oktobrī, konceptuāli atbalstīja 2018. gada valsts budžeta projektu, vidēja termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī ar budžetu saistītus grozījumus 26 likumos un divu jaunu likumu projektus, informē Saeimas Preses dienests.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 8,95 miljardi eiro. Salīdzinājumā ar 2017. gada budžetu nākamgad plānotie budžeta ieņēmumi palielināsies par 725 miljoniem eiro, bet izdevumi pieaugs par 624 miljoniem eiro. Budžeta deficīts nākamgad plānots 0,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Preses dienestā norāda, ka 2018. gada valsts budžeta projekts ir izstrādāts atbilstoši šī gada jūlijā Saeimā apstiprinātajam nodokļu politikas ietvaram, kas cita starpā paredz būtisku darbaspēka nodokļu samazinājumu un sociālās atbildības pasākumus, jaunu nodokļa maksāšanas režīmu uzņēmumiem un izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem. Nākamā gada valsts budžeta projekts jaunas būtiskas izmaiņas nodokļos neparedz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ varētu tikt izvēlēts jaunās Latvijas Zinātnes padomes (LZP) vadītājs, bet nozares pārstāvji norāda, ka, tā kā Izglītības un zinātnmes ministrijas (IZM) rīkotais konkurss uz šo amatu izslēdz veselīgu konkurenci un labākā kandidāta izvēli, ir jārīko jauns konkurss, pārskatot tā noteikumus un piedāvāto atalgojumu. Iespējams, tieši neadekvātā atalgojuma dēļ, konkursā ir pieteicies tikai viens pretendents.

"Šobrīd piedāvātais LZP direktora atalgojums ir aptuveni 2,2 tūkstoši eiro (bruto), kas ir aptuveni tikpat, cik saņem pēcdoktorantūras pētnieki, tātad, jaunie zinātnieki ar svaigi iegūtu doktora grādu. LZP pārvaldība ir ļoti atbildīgs administratīvs darbs, ko nevarēs apvienot ar pētniecību, turklāt konkursa nolikums izslēdz kandidātus pensijas vecumā," skaidro Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, norādot, ka par Latvijas zinātnes vides sakārtošanu un jaunās institūcijas veiksmīgu iedzīvošanu lielā mērā atbildīgs būs tieši jaunās LZP direktors.

Arī Valsts zinātnisko institūciju asociācijas valdes priekšsedētājs Osvalds Pugovičs uzskata, ka konkursa pretendentu vērtēšanas komisijai vajadzētu anulēt konkursa rezultātu un nopietni izanalizēt cēloņus, kas varētu būt izraisījuši tik mazu interesi par prestižo LZP direktora amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība atbalsta līguma noslēgšanu sociālās drošības jomā ar Gērnsiju

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu šobrīd, kā arī iepriekš Gērnsijā dzīvojošo un strādājošo Latvijas valstspiederīgo sociālās tiesības, valdība 18. augusta sēdē lēma par Latvijas Republikas valdības un Gērnsijas valdības līguma sociālās drošības jomā parakstīšanu un iesniegšanu apstiprināšanai Saeimā, informē Labklājības ministrija.

Minētais līgumprojekts Latvijas valstspiederīgajiem paredz tiesības uz vecuma pensiju un ar to saistītajiem pabalstiem. Piemēram, tie, kas jau ir atgriezušies Latvijā, bet iepriekš ilgāk par gadu veikuši sociālās apdrošināšanas iemaksas Gērnsijā, varēs Latvijā saņemt vecuma pensiju no Gērnsijas, jo Līgums ļaus summēt apdrošināšanas periodus tiesību noteikšanai uz vecuma pensiju. Tas nozīmē, ja katrā no iesaistītajām pusēm atsevišķi cilvēkam, sasniedzot pensijas vecumu, vēl nerodas tiesības uz vecuma pensiju, tad būs iespēja abās valstīs uzkrātos periodus summēt kopā. Gērnsija un Latvija katra savu vecuma pensiju maksātu proporcionāli veiktajām iemaksām. Līguma noslēgšana ir Labklājības ministrijas un Ārlietu ministrijas iniciatīva, ievērojot diasporas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vaiola Luelina (Viola Llewellyn) ir Kamerūnā izveidojusi aizdevumu platformu Ovamba Solutions, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniedz islāma šariata likumiem atbilstīgu finansējumu. Tie atšķiras no Rietumu kreditēšanas principiem, jo nepieļauj procentlikmes par aizdevumiem. Rīgā starptautisku atzinību guvusī uzņēmēja viesojās tehnoloģiju konferencē TechChill 2018.

Jūsu aizdevumu platformas viena no idejām ir Āfrikas diasporas iesaiste kontinenta ekonomiskajā attīstībā un demokratizācijā ar finanšu tehnoloģiju palīdzību. Kā tas sekmējas?

Doktore Harnete Bokreziona (Dr. Harnet Bokrezion) Maincas universitātē ir pētījusi Āfrikas diasporas potenciālu un kāpēc gan viņi paši neuzņemas atbildību par kontinentam nepieciešamo izaugsmi un investīcijām, lai Āfrikai pašai dotu spēju (empower) augt un attīstīties, nevis pastāvīgi būt atkarīgai. Mēs Ovamba sākumā arī domājām, ka nu tik varēsim izmantot visu tā kapitāla potenciālu, kas saskaņā ar Pasaules Banku no diasporas nonāk Āfrikā. Tie ir triljoni dolāru – vairāk nekā Āfrika saņem dažāda veida palīdzībā. Bet mēs drīz vien sapratām, ka tas nav tik vienkārši. Izrādījās, ka reti kurš par savu uz dzimteni sūtīto naudu domā kā par investīciju, un šie cilvēki diasporā arī dzīvo ļoti izkaisīti. Tas vienkārši nebija ticams biznesa modelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam

Didzis Meļķis, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV nodibināta konsultāciju kompānija Latvijas biznesa atbalstam; Lielbritānijā uzsvars uz e-pakalpojumiem

Pēc Latvijas līdz šim lielākā biznesa foruma ASV Spotlight Latvia, kas norisinājās pērnruden (DB 31.10.2017.), viens no Latvijas–ASV Tirdzniecības kameras (LatCham) līdzdibinātājiem Pēteris Freimanis ir nodibinājis uzņēmumu The PGF Group ar mērķi atbalstīt Latvijas kompāniju ieiešanu ASV tirgū un otrādi – konsultēt Amerikas uzņēmējus, kas interesējas par Latviju un ES.

«Esmu jau kādu laiku strādājis šādā veidā, bet nolēmu to darīt arī oficiāli, jo saredzu, ka ir šāda veida uzņēmuma trūkums ASV,» lēmumu par uzņēmuma dibināšanu DB komentē P. Freimanis. Līdz ar šo Latvijas uzņēmumiem The PGF Group sniedz trīs veida pakalpojumus – reprezentāciju, konsultācijas un biznesa apkalpošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī latvieši var būt ārvalstu investori

Didzis Meļķis, 04.10.2017

Londonā notikušā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu foruma dalībnieki

Tālāk skatāma foruma foto galerija!

Foto: Ineta Līdace

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunveidotā platforma Team Latvia būs «viens telefons, uz kuru var piezvanīt diasporai un tad piekļūt jau tās dažādajām kompetencēm», par Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā panākto konceptuālo vienošanos saka Eiropas Latviešu apvienības (ELA) valdes locekle Elīna Pinto.

No Latvijas izceļojušie un ārvalstīs par savu jomu profesionāļiem kļuvušie uzņēmēji, augstskolu mācībspēki, pētnieki un Eiropas un globālo institūciju ierēdņi ir bagāts, bet pienācīgi neapgūts, intelektuālais, kā arī investīciju un biznesa iespēju resurss. Londonā notikušajā Eiropas Latviešu uzņēmēju un profesionāļu forumā ir panākta konceptuāla vienošanās starp nozīmīgām Eiropas diasporas un saistītām organizācijām Latvijā un Latvijas publisko sektoru, ka turpmāk šo attiecību un iespēju efektivizēšanai tiek izveidota jumta organizācija – Team Latvia.

To veido ELA, Lielbritānijas-Latvijas Uzņēmēju klubs (UKLBN), Norvēģijas latviešu organizācija Team Latvia, no kuras jaunā sadarbības platforma ir arī guvusi savu nosaukumu, biedrība Ar pasaules pieredzi Latvijā, Digital Freedom Festival jaunā iniciatīva Digital Diaspora un Latvijas eksporta atbalsta kustība Red Jackets. Praktiski šī sadarbība nozīmē, ka «mēs savas aktivitātes Latvijas saistībai ar diasporu turpmāk zīmolosim kā Team Latvia, un turpmāk veidosim jau strukturētu platformu sadarbībai ar Latvijas partneriem tieši ekonomikā,» skaidro E. Pinto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Diasporas locekļi var brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai

Lelde Petrāne, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diasporas locekļiem ir iespēja brīvprātīgi pievienoties pensiju apdrošināšanai, lai saņemtu vecuma pensiju, informē Labklājības ministrija.

To paredz 13. augustā Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi noteikumos «Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai».

Tagad ikvienam no Latvijas diasporas ir šāda iespēja, iesniedzot elektroniski vai klātienē iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā par brīvprātīgu pievienošanos valsts pensiju apdrošināšanas sistēmai. Šie noteikumi stājas spēkā vispārējā kārtībā pēc to pieņemšanas Ministru kabinetā.

Saskaņā ar Diasporas likumu diaspora ir ārpus Latvijas pastāvīgi dzīvojošie Latvijas pilsoņi, latvieši un citi, kam ir saikne ar Latviju, kā arī viņu ģimenes locekļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Atpakaļ. Pie darba

Raivis Bahšteins - DB galvenās redaktores vietnieks, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Esmu pārliecināts, ka dzīves iespējas Latvijā ir izcilas. Kopiena, kas veidojas no reemigrantiem, kas atgriezušies šeit, lai strādātu, atšķir jaunu lapu padrūmajā migrācijas stāstā.

Reemigrācija zināmā mērā notiek, un šie procesi noris ārpus reemigrācijas plāna vai citiem dokumentiem, kas veidoti nosacīti vēlējuma izteiksmē.

Darbaspēka problemātikai samilstot, par ko DB jau daudzkārt rakstījis, proporcionāli pieaug emigrējušo tautiešu potenciāls, domājot par viņu atgriešanos. Lai gan uzņēmumi Latvijā parasti nav apmierināti ar algu kāpumu, ko lielā mērā uzspiež situācija, iespējams, vadītāju un kvalificētu darbinieku starptautiskam līmenim pietuvināts atalgojums Latvijas darba tirgū var būt tas atsvariņš svaru kausos, kas liek apsvērt iespēju dzīvei dzimtenē dot vēl vienu iespēju.

Jauns darba portāls aizpildīs nišu

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) prognozēm, iedzīvotāju skaits Latvijā turpināšot «kust», un līdz 2035. gadam tas saruks vēl par 132 000 (tātad būs mazāk preču un pakalpojumu pircēju), pie kam darbaspējas vecumā esošu iedzīvotāju skaits sarukšot pat straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc ekonomikas ministra Arvila Ašeradena sacītā, viens no darbaspēka resursu avotiem ir reemigrācija. Lai tā no atsevišķiem gadījumiem kļūtu par ikdienas parādību, būtībā Latvijā ir jāpieaug darba samaksai, līdz tā tuvotos samaksai Latvijas iedzīvotāju galvenajās emigrācijas mērķa valstīs – Īrijā, Lielbritānijā, Vācijā.

Pēc ministra domām, vidējās darba samaksas ikgadējais pieaugums par 5 līdz 7% varot radīt situāciju, ka pēc pieciem – sešiem gadiem vidējā darba alga Latvijā var sasniegt emigrācijas valstu minimālo algu. Pašlaik Latvijā bruto darba samaksa ir uz 1000 eiro robežas, bet minimālā alga Īrijā ir 1462 eiro, Lielbritānijā (kura gatavojas pamest ES) – 1379 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Medusmaizes solījumi aizbraucējiem. Vai visiem?

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā parādījies vidējās algas slieksnis – 1400 eiro mēnesī, pie kura varētu sākties reemigrācija. Nav pamata ekspertu teikto apšaubīt, īpaši tādēļ, ka daudzas izmaksas Latvijā ir zemākas nekā Rietumeiropas valstīs.

Piemēram, Rīgas centrā iespējams noīrēt labu vairākistabu dzīvokli par 350 eiro mēnesī. Nav daudz tādu metropoļu, kur tas būtu iespējams. Tāpat lētākas ir arī transporta izmaksas. Nemaz nerunājot par to, ka Rīgā ir lētāks gan frizieris, gan manikīrs, salīdzinot ar Parīzi, Madridi vai Berlīni. Respektīvi, Rietumeiropā par konkrēto darbu cilvēks, iespējams arī nopelnīs vairāk par 1400 eiro mēnesī, taču daudz lielāki salīdzinājumā ar Latviju būs arī obligātie izdevumi.

Turklāt Latvijā bonusā klāt nāk arī māju un dzimtenes sajūta, draugi un radi. Lielisks piemērs ir zinātnieks Andris Ambainis, kuram bijuši lieliski darba piedāvājumi ārzemēs ar daudzkārt augstāku samaksu nekā Latvijā, tomēr viņš izvēlējies darbu pašmājās, jo arī šeit saņemtā alga, lai gan mazāka nekā svešumā, ir pietiekama, lai justos komfortabli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru