Unisend piegādes pakalpojumu tīkls, ko piedāvā Lietuvas Pasts, ziņo par izaugsmi 2024. gadā, kad uzņēmums Igaunijā un Latvijā kopumā piegādāja vairāk nekā 600 000 sūtījumu.

Šis gads ir bijis nozīmīgs uzņēmuma attīstībai, īpašu uzmanību veltot ātrai piegādei un klientu apmierinātībai.

2024. gadā Unisend piegādāja gandrīz 360 000 sūtījumu Latvijā un aptuveni 250 000 Igaunijā, kopā sasniedzot vairāk nekā 600 000 piegāžu. Šie skaitļi liecina par ievērojamu pieaugumu un veiksmīgu uzņēmuma darbību Baltijas valstīs.

"Pirmais gads Latvijā ir bijis aizraujošs un pilns izaicinājumu, taču arī ļoti veiksmīgs. Ziemassvētku sezona un augošais e-komercijas tirgus ir būtiski veicinājuši sūtījumu apjoma pieaugumu. Mēs esam lepni, ka spējam nodrošināt ātru, drošu un ērtu piegādi mūsu klientiem. Paldies visiem, kas izvēlējušies Unisend un uzticas mums ar savu sūtījumu piegādi. Mēs turpināsim attīstīt mūsu pakalpojumus un nodrošināt vēl labāku pieredzi nākamajos gados," saka Ruslanas Prokofjevas, Unisend Latvija vadītājs.

VAS "Latvijas pasts" slēgs 12 pasta nodaļas, Latvijā saglabājot kopumā 155 pasta nodaļas, informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Vienlaikus kompānija plāno celt tarifus, tostarp vienkāršās iekšzemes vēstules līdz 20 gramiem nosūtīšanas cenu palielinot par 36,4% - no 1,65 eiro līdz 2,25 eiro, kā arī preses izdevējiem tiks palielināts preses piegādes tarifs.

Kompānijā norāda, ka kopējo pasta nodaļu skaitu samazinās par 12 pasta nodaļām, kas atrodas Cēsīs, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rīgā un Valmierā, kur pasta nodaļu ir vairāk, nekā nosaka universālā pasta pakalpojuma (UPP) prasības.

Attiecīgo pasta nodaļu slēgšana notiks pakāpeniski līdz šā gada beigām, informējot iedzīvotājus par turpmākajām iespējām saņemt pasta un finanšu pakalpojumus, kā arī par tuvāko pasta nodaļu.

VAS "Latvijas pasts" šis būs īpaši straujas izaugsmes gads pakomātu biznesā, intervijā prognozēja kompānijas jaunais valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš atzīmēja, ka pirms gada "Latvijas pastam" bija 220 pakomātu, bet patlaban - vairāk nekā 420 pakomātu. "Mēs esam uzstādījuši pakomātus gandrīz visās Latvijas pilsētās - vienā vēl nav, bet arī tur drīz būs. Ir vēl dažas stratēģiskas vietas, kurās vēlamies šogad palielināt pakomātu skaitu," teica Rudzītis.

Viņš norādīja, ka sūtījumu skaits ir audzis būtiski, tomēr ne tik lielā mērā, kā "Latvijas pasta" stratēģijā bija plānots. Taču, neskatoties uz to, mājasdarbs par pakomātu tīklu pietiekamā apmērā bija jāizpilda, lai sūtījumu skaits varētu pieaugt.

"Taisnība, ka joprojām "Latvijas pasts" nav redzams ļoti daudzos internetveikalos, arī vietējos Latvijas internetveikalos, un tas šobrīd ir tas, pie kā kompānija aktīvi strādā," sacīja "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētājs.

“Līdz šim neviens cits uzņēmums reālu interesi par dalību universālā pasta pakalpojuma (UPP) konkursā nav izrādījis. Rodas jautājums, kāpēc pēkšņi Igaunijas, Francijas un Somijas pastiem tā ir radusies,” pauž VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Uzņēmuma vadītājs ir pārliecināts, ka patlaban citu valstu pasta komersanti iebilst par šo likumprojektu, lai apzināti bremzētu “Latvijas Pasta” kā sava konkurenta stratēģisko mērķu realizāciju un izaugsmes ambīcijas.

“Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, uzlabojot efektivitāti, būsim panākuši, ka 2026. gadā uzņēmumam nebūs nepieciešama kompensācija par UPP sniegšanu. 2024. un 2025. gadā izveidojām plašāko pakomātu tīklu Latvijā, kā arī panācām, ka vadoša e-komercijas platforma izmanto “Latvijas Pastu” kā loģistikas mezglu, kas atmuito internetā iegādātos sūtījumus un sagatavo tos gala piegādēm Centrāleiropai un Ziemeļeiropai,” akcentē Ģ. Rudzītis.

VAS “Latvijas Pasts”, piesaistot regulārus trešo valstu e-komercijas sūtījumu kravu lidojumus uz RIX Rīgas lidostu, atklāj jaunu eksporta pakalpojumu.

Uzņēmums turpmāk atmuitos tiešsaistē iegādātās preces, lai sagatavotu tās gala piegādēm Centrāleiropā un Ziemeļeiropā, tai skaitā Baltijā.

Jaunais pakalpojums nodrošinās ātrākas e-komercijas piegādes Centrāleiropas un Ziemeļeiropas, tajā skaitā Baltijas, valstu iedzīvotājiem. Tiešais kravas lidojumu savienojums ir loģistikas kanāls, ko turpmāk izmantot arī biznesiem, lai eksportētu preces no Latvijas uz Āziju.

“E-komercijā patērētāju uzvedība strauji mainās, piegādes ķēdes kļūst arvien globālākas un ātrums vairs nav tikai konkurences priekšrocība, bet gan nepieciešamība. Kopā ar partneriem piedāvājam risinājumu, kas spēj paātrināt muitas formalitāšu kārtošanu un loģistiku. Šajā mirklī Rīga kļūst par būtisku šī reģiona operacionālo mezglu, stiprinot uzņēmuma eksportspēju,” skaidro VAS “Latvijas Pasts” valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvju un Latvijas Preses izdevēju asociācijas šīs nedēļas tikšanās laikā pārrunāta iespēja no 2027.gada pāriet uz abonētās preses piegādēm trīs reizes nedēļā, tādējādi mazinot slogu uz valsts budžetu, aģentūru LETA informēja SM.

Satiksmes ministrs Atis Švinka (P) norādīja, ka, tiekoties ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, puses vienojās, ka 2026.gadā abonētās preses piegādes izmaksas izdevējiem nepalielināsies. SM pārskatīs abonētās preses piegādes izdevumu sadalījumu, lai preses izdevēju maksājumu daļa nākamgad nemainītos un paliktu šā gada līmenī.

VAS "Latvijas pasts" pārstāve Inita Fedko aģentūrai LETA skaidroja, ka "Latvijas pasts" no politikas veidotājiem vēl gaida detalizētāku informāciju, tomēr sāktais dialogs, kas vieno "Latvijas pastu", SM, Kultūras ministriju un preses izdevēju organizācijas, liecina, ka notiek virzība pretī konstruktīvam risinājumam.

Pēc "Latvijas pasta" pārstāves minētā, ir saprotams, ka tiks virzīti Ministru kabineta noteikumu grozījumi, lai tarifs, ko par preses piegādi sedz izdevēji, nemainītos.

VAS "Latvijas pasts" Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) ir iesniedzis universālā pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu, kas tostarp no 2025.gada 1.janvāra paredz palielināt iekšzemes pasta paku sūtījumu tarifus, kā arī mainīt pārrobežu pasta pakalpojumu tarifus, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Tarifu izmaiņas saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apmēra samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu, norādīts paziņojumā.

Iekšzemes vienkāršās pakas sūtījuma (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) cena palielināsies par 7,3% - no 4,76 eiro līdz 5,11 eiro, iekšzemes ierakstītas pakas sūtījums (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) maksās 7,05 eiro līdzšinējā 6,21 eiro vietā, kas ir par 13,5% vairāk, bet iekšzemes apdrošinātās pakas (no 1,001 līdz diviem kilogramiem) sūtījuma cena samazināsies par 8,4% - no 6,93 eiro līdz 6,35 eiro. Vienlaikus jāņem vērā, ka pie apdrošinātajiem pasta paku sūtījumiem papildus ir jāmaksā arī 2% no apdrošināšanas summas.

VAS "Latvijas pasts" padome izsludinājusi konkursu uz "Latvijas pasta" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu, liecina informācija "Latvijas pasta" mājaslapā.

Mēneša atalgojums valdes priekšsēdētājam paredzēts 10 225 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet valdes loceklim 9202 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Pretendenti aicināti pieteikties konkursam līdz 2024.gada 5.jūlijam ieskaitot.

Atlases konkursā tiek meklēts valdes priekšsēdētājs (CEO), kura pārraudzībā būs uzņēmuma un komandas vadība, kā arī iesaistīto pušu, informācijas tehnoloģiju (IT) un operacionālā vadība, un valdes loceklis ar atbildību biznesa attīstības jomā (CCO), kura pārraudzībā būs kapitālsabiedrības ieņēmumi, produktu un pakalpojumu pārdošanas rādītāji.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka pasta un loģistikas nozare gan Latvijā, gan pasaulē pēdējo gadu laikā piedzīvo straujas pārmaiņas, ko veicina gan sīvā konkurence, gan ģeopolitiskie faktori. "Latvijas pasts" ir sācis vairākus projektus digitalizācijas un tehnoloģiskās attīstības jomā, kas būs jāturpina, koncentrējoties uz klientu pieredzi, ilgtermiņa perspektīvu un ilgtspēju.

VAS "Latvijas pasts" valdes priekšsēdētāja Beāte Krauze-Čebotare atstās amatu, jo ir pieņēmusi darba piedāvājumu citā uzņēmumā ārpus publiskā sektora, aģentūru LETA informēja "Latvijas pasta" pārstāvji.

Krauzes-Čebotares pēdējā pilnvaru diena uzņēmumā būs trešdiena, 31.jūlijs.

Turpmāk valdes priekšsēdētāja pienākumus uz laiku uzņemsies pildīt "Latvijas pasta" valdes loceklis Andris Puriņš, un viņa pilnvaras būs spēkā līdz brīdim, kad "Latvijas pasta" padome apstiprinās valdes priekšsēdētāju, pamatojoties uz rezultātiem atklātajā konkursā, kas šobrīd ir norises procesā.

"Latvijas pasta" valdē turpina darbu arī valdes locekļi Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš.

"Latvijas pasta" padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka Krauzes-Čebotares vadībā "Latvijas pastā" ir veikta virkne uzlabojumu darbības procesos, klientu apkalpošanā un pakalpojumu vadībā.

Š.g. 13. janvārī VAS Latvijas Pasts padome valdes priekšsēdētāja (CEO) amatā apstiprinājusi Ģirtu Rudzīti, savukārt valdes locekles amatā (CCO) – Ditu Mirbahu.

Ģirta Rudzīša atbildība ir uzņēmuma stratēģiskā un operacionālā, kā arī iesaistīto pušu vadība. Savukārt Ditas Mirbahas pārziņā ir kapitālsabiedrības biznesa attīstība, inovāciju ieviešana un pārdošanas rādītāji. Darbu valdē turpina valdes loceklis (CFO) Andris Puriņš, kura galvenā atbildība ir uzņēmuma finanšu vadība.

“Esam gandarīti, ka Latvijas Pasta vadības komandai pievienojas augstas raudzes profesionāļi, kuri ar savu līdzšinējo pieredzi, zināšanām un izcilām līderības prasmēm palīdzēs virzīt Latvijas Pastu uz jauniem izaugsmes apvāršņiem, stiprinot mūsu pozīcijas kā vadošajam spēlētājam Baltijas pasta un loģistikas pakalpojumu tirgū. Konkurence nozarē ir ārkārtīgi intensīva, tāpēc mūsu prioritātes ir skaidri definētas – panākt augstu klientu apmierinātību, ieviest jaunus un inovatīvus risinājumus, kas atbilst mūsdienu prasībām, kā arī nepārtraukti modernizēt uzņēmuma procesus, vienlaikus sniedzot kvalitatīvus un pieejamus tradicionālos pasta pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir efektīvi nodrošināt universālā pasta pakalpojumu, gūt ievērojamu pakomātu tīkla atdevi, palielināt ieņēmumus un paplašināt Latvijas Pasta darbību arī starptautiskajos tirgos, veidojot stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi,” uzsver VAS Latvijas Pasts padomes priekšsēdētājs Kaspars Rokens.

VAS "Latvijas pasts" bez Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) konkursa organizēšanas plānots pagarināt universālā pasta pakalpojuma (UPP) saistības par diviem gadiem - līdz 2028.gada 31.decembrim, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai virzītais likumprojekts.

SM skaidro, ka Pasta likumā ir noteikts regulējums par UPP nodrošināšanu, kas tostarp paredz UPP sniedzēju izvēlēties konkursa kārtībā. Tādējādi 2026.gadā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) būtu jāorganizē konkurss UPP sniedzēja izvēlei un UPP saistību noteikšanai uz pieciem gadiem - no 2027.gada 1.janvāra līdz 2031.gada 31.decembrim.

Tomēr Eiropas Savienības (ES) līmenī turpinās diskusijas par nepieciešamību grozīt pasta regulējumu, ņemot vērā pārmaiņas pasta tirgū. SM norāda, ja tiks sākts grozījumu izstrādes process, iespējams, ka jauns regulējums varētu atšķirties no pašreiz Pasta likumā noteiktā, tādējādi Pasta likumā būtu jānosaka pārejas regulējums UPP saistību pagarināšanai, nerīkojot konkursu, un nosakot UPP saistības tikai uz diviem gadiem.

VAS "Latvijas pasts" no sestdienas, 23.augusta, apturēs sīkpaku un paku sūtījumu piegādi uz ASV, informēja uzņēmumā.

Lēmums saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa izdoto izpildrīkojumu par bezmuitas "de minimis" režīma apturēšanu visām valstīm, kas stāsies spēkā šogad 29.augustā.

Vienlaikus "Latvijas pasts" turpinās veikt vēstuļu korespondences, kas ietver dokumentus, piegādes uz ASV.

Omniva uz laiku aptur sūtījumu piegādi uz ASV

Saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām Amerikas Savienotajās...

Kompānijā norāda, ka "Latvijas pasts" sadarbībā ar iesaistītajām pusēm apzina risinājumus, lai iespējami operatīvāk atjaunotu sūtījumu piegādes uz ASV.

Patlaban "Latvijas pasts" kopā ar Eiropas Pastu apvienību ("PostEurop"), Starptautisko pastu korporāciju (IPC) un Pasaules Pasta savienību (UPU) meklē tehniskus risinājumus, lai nodrošinātu ASV prasību izpildi attiecībā uz komerciālo sūtījumu ievešanu un korektu muitas datu apmaiņu, kas apliecinātu, ka par sūtījumiem ir ieturētas muitas nodevas.

Jau ziņots, ka arī Igaunijas pasta kompānijas "Eesti Post" uzņēmums "Omniva" uz laiku ir apturējis sūtījumu piegādi uz ASV saistībā ar nesen noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem un neskaidrajām procedūrām ASV.

Digitalizācija ir viens no ātrākajiem un efektīvākajiem instrumentiem konkurētspējas veicināšanā, kas vienlaikus palīdz arī samazināt loģistikas izmaksas un riskus, atzīmē Arminas Samsonas, LOGIFLY vadītājs.

Redzam, ka pēdējos gados Latvijas uzņēmēji arvien vairāk domā par digitalizāciju, tāpēc LOGIFLY ienākšana Latvijas tirgū mūsu gadījumā bija ļoti loģisks solis, spriež A.Samsonas. Lietuvā jau gadiem strādājām ar vairākiem uzņēmumiem, kuriem bija filiāles arī Latvijā, tāpēc mūsu paplašināšanās noritēja organiski, teic LOGIFLY vadītājs, piebilstot, ka Latvijas un Lietuvas tirgi ir ļoti līdzīgi. Strādāt Latvijā ir ērti, jo biznesa darbības principi un uzņēmēju domāšanas veids nav pārāk atšķīrīgs no lietuviešiem - mēs izprotam tirgus vajadzības un spējam piedāvāt labākos risinājumus.

Plašs piedāvājums

LOGIFLY informācijas sistēma aptver visu loģistikas ķēdes procesu, tostarp transporta pasūtījumu pārvaldību, stāsta A.Samsonas. “Piemēram, pārvadātāja izvēli vai iepirkumu konkursa organizēšanu, automātisko pārvadājumu izmaksu aprēķināšanu, attāluma noteikšanu un CO2 atskaišu veidošanu. Tāpat sistēmā iespējams veikt arī rampu rezervācijas, kas palīdz reģistrēt iekraušanas un izkraušanas laikus noliktavā, norādot transportlīdzekļa un vadītāja datus. Papildus tam sistēma klientiem piedāvā arī pagalma pārvaldīšanas pakalpojumus - numuru atpazīšanu, automātisku vārtu atvēršanu, informācijas nodrošināšanu vadītājiem uz elektroniskā tablo, kravas nosvēršanu un citas lietas, ko iespējams nodrošināt, integrējot vai uzstādot attiecīgās iekārtas,” norāda A.Samsonas.

Lai nodrošinātu nepārtrauktu universālā pasta pakalpojuma (UPP) pieejamību visā Latvijas teritorijā un efektīvu UPP sūtījumu apmaiņu ar ārvalstīm, no 2025.gada 1.janvāra mainās UPP tarifi, ko apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Vienlaikus, lai vienkāršotu nosūtīšanas procesu, vēstuļu korespondencei ar dokumentiem jeb vēstulēm tiek noteiktas tikai trīs tarifu grupas - Latvija, Eiropas Ekonomiskā zona (EEZ) un pārējā pasaule.

Tarifu izmaiņas ir saistītas ar klientu paradumu maiņu, tradicionālo pasta sūtījumu apjoma samazinājumu, transporta un loģistikas izmaksu kāpumu, energoresursu cenu palielināšanos un darbinieku atalgojuma pieaugumu. UPP tarifi ietver arī 155 pasta nodaļu tīkla uzturēšanas izmaksas. Tāpat mainījušās izmaksas un nosacījumi starptautisko pasta sūtījumu nodrošināšanai. Līdzšinējie tarifi bija spēkā kopš 2023.gada sākuma un netika mainīti divus gadus.

Lai gan kopš 2023.gada ir bijis vērojams būtisks resursu sadārdzinājums, Latvijas Pasts ir īstenojis virkni izmaksu optimizācijas pasākumu. Starp šiem pasākumiem ir automatizētu šķirošanas risinājumu ieviešana, pasta pakalpojumu pieprasījumu regulārs monitorings, piegādes maršrutu pārskatīšana, Latvijā lielākā pakomātu tīkla izveidošana un arvien lielāka pakalpojumu digitalizācija.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 27. novembrī ir apstiprinājusi VAS "Latvijas Pasts" augustā iesniegto universālo pasta pakalpojumu (UPP) tarifu projektu. Jaunie tarifi stāsies spēkā 1. janvārī.

Neraugoties uz visā pasaulē un Latvijā novērojamo tendenci – pieprasījuma kritumu pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem – uzņēmums mērķis ir nodrošināt, ka UPP tarifu izmaiņas ir pēc iespējas lēzenākas.

Pieaugot pakalpojumu digitalizācijas un tehnoloģiju nozīmei, aizvien samazinās pieprasījums pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem. Vidēji Latvijā tas ik gadu sarūk par 10 %, ietekmējot vienas sūtījumu vienības vidējās piegādes izmaksas, tāpat pieaug darbaspēka un ārvalstu pasta administrāciju izmaksas uz ārzemēm piegādātajiem sūtījumiem.

“Latvijas Pasts”, pārskatot aktuālās sūtījumu izmaksas, ir radis iespēju noturēt maksimāli zemu pieaugumu iedzīvotāju pieprasītākajam UPP klāstā ietilpstošajam pakalpojumam – vienkāršas iekšzemes vēstules līdz 20 g nosūtīšanai. Šī pakalpojuma cena tiek pārskatīta tikai par 5 centiem jeb 2 % un 2026. gadā būs 2,35 eiro.

Investīcijas 4 milj. eiro apmērā. 11 mēnešu intensīvs nepārtraukts darbs. Un vairāk nekā 60 dažādu jomu speciālistu, kas tic idejai. Tas skaitliskā izteiksmē izskatās ambiciozākais pēdējo gadu Lietuvas pasta projekts – pakomātu tīkla paplašināšana uz Latviju un Igauniju. Kopš aprīļa mēs „Unisend” vārdā veiksmīgi darbojamies mūsu ziemeļu kaimiņvalstīs ar 300 pakomātiem, taču, kas bija iemesls lēmumam neaprobežoties tikai ar darbību vietējā tirgū?

Iespējams, visprecīzākais, bet reizē arī abstraktākais iemesls ir gluži vienkāršs – klientu mainīgās vajadzības. Vēloties saglabāt konkurētspēju, mums jāspēj tām pielāgoties, piedāvājot arvien jaunus, vēl ērtākus un aktuālākus risinājumus un pakalpojumus. Nav noslēpums, ka, gadu no gada, samazinoties nepieciešamībai pēc tradicionālajiem pasta pakalpojumiem, sūtījumu piegāde caur pakomātiem gan Lietuvā, gan Baltijas valstīs stabili pieaug.

Galvenais virzītājspēks tam mūsu reģionā ir pastāvīgi augošā un arvien vairāk iesakņojusies elektroniskā komercija. Tiek prognozēts, ka līdz 2027. gadam tās apjomi Baltijas reģionā katru gadu pieaugs vismaz par 12 %. Viens no nedaudzajiem lielākajiem katalizatoriem šai izaugsmei ir e-platformu popularitāte, kas ļauj iedzīvotājiem droši tirgot lietotas preces.

Lietuvas valsts pasta uzņēmums "Lietuvos paštas" pērn strādāja ar gandrīz 3,1 miljona eiro peļņu, kas ir par diviem miljoniem eiro mazāk nekā 2023.gadā, informēja uzņēmumā.

Peļņas kritumu uzņēmumā skaidroja ar pakomātu tīkla paplašināšanu Baltijas valstīs un automobiļu parka ekspluatācijas izmaksu pieaugumu.

Tomēr pakomātu attīstībai ir bijusi pozitīva ietekme, jo ar to starpniecību pērn tika piegādāti 12 miljoni paku jeb par piektdaļu vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Pagājušajā gadā "Lietuvos paštas" nodaļās Latvijā un Igaunijā tika piegādāti vairāk nekā 600 000 paku.

Kompānijas ieņēmumi pagājušajā gadā sasniedza 111,4 miljonus eiro. No tiem 34,1 miljonu eiro veidoja ieņēmumi no komerciālo paku piegādes, izmantojot pasta tīklu. Pakomātu un kurjerpasta pakalpojumu ieņēmumi bija 23,7 miljoni eiro, bet vēl 13,6 miljoni eiro gūti no paku un vēstuļu sūtījumiem, kas klasificēti kā universālais pasta pakalpojums.

Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība, sabiedrības digitālās pratības attīstības nozīme arī kā drošības jautājums, bija vieni no svarīgākajiem Rīgā notikušajā Pašvaldību forumā “Pašvaldība – digitālās sabiedrības veidotāja”.

Tajā piedalījās speciālisti no 27 Latvijas pašvaldībām, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un vairāku uzņēmumi pārstāvji, kas ikdienā saistīti ar dažādiem digitalizācijas procesiem.

“Pašvaldību pakalpojumu pieejamība, komunikācija un sadarbība – šie ir trīs ļoti būtiski elementi, kas nodrošina efektīvu un iekļaujošu pārvaldību, kas kalpo iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam un uzņēmējam neatkarīgi no dzīvesvietas jābūt iespējai saņemt kvalitatīvus pakalpojumus – neatkarīgi no tā, vai tie tiek nodrošināti digitāli vai klātienē. Ne katrs pakalpojums ir tikai digitāls, un ne katram iedzīvotājam ir piekļuve digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs ne tikai turpinām veicināt digitālos risinājumus, bet arī neaizmirstam cilvēkus, kuriem nepieciešams atbalsts šo risinājumu lietošanā. Šis līdzsvars starp digitālo un cilvēku – starp tehnoloģijām un cilvēcību – ir mūsu panākumu atslēga. Ir svarīgi turpināt iesākto darbu pašvaldību digitalizācijas jomā. Pašvaldības ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās ātrāk redz vajadzības un var ātrāk reaģēt. Tādēļ jo īpaši svarīgi rast efektīvākus un ātrākus risinājumus digitālo pakalpojumu jomā,” foruma atklāšanā pauda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Dambīte-Damberga.

Ar vietējo tirgu vien labklājību neuzcelsim, – eksports ir obligāts ekonomiskās izaugsmes priekšnoteikums. Taču pašlaik Latvija nebūt “nenosmeļ visu krējumu”. Lai konkurētu enerģiskāk, mums jānoņem rokas bremze lielajiem Latvijas uzņēmumiem un stratēģiski jāfokusējas uz eksportu, kura preču un pakalpojumu kopējais apjoms ir pielīdzināms aptuveni divām trešdaļām no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) vērtības.

Latvijas valstij un pašvaldībām piederošās kapitālsabiedrības ar daudzu miljardu apgrozījumu veido būtisku daļu ekonomikas. Tomēr eksportā to īpatsvars ir niecīgs (izņēmums ir AS “Latvenergo”, kas apgroza pat 73 % nozares eksporta). Tātad tikai daļa ekonomikas nes jaunu naudu Latvijai, otri sēž mājās. Ne bez iemesla: valsts kapitālsabiedrības ir viena no visvairāk diskriminētajām uzņēmumu grupām Latvijā. Likumdošanā iebūvēts, ka šīm kapitālsabiedrībām jāturas tikai pie tiem uzdevumiem, kurus savulaik izvirzīja PSRS Valsts plāna komiteja, vieniem jācērt koki, otriem jāpiegādā pasts. Jebkādas atkāpes un brīvdomīgi centieni darboties brīvajā tirgū pēc normāliem biznesa principiem, visticamāk, tiktu uztvertas kā tirgus kropļošana. Tikmēr jūs šodien apmeklējāt “Omniva” pakomātu un saņēmāt sūtījumu, izmantojot Igaunijas valstij 100 % piederoša pasta uzņēmuma pakalpojumus. Kāpēc Igaunijas valsts uzņēmumam Latvijas tirgū ir vairāk tiesību nekā “Latvijas Pastam”, kuram katra “kustība” jāsaskaņo ar Ministru kabinetu?

AS "Pasažieru vilciens" (PV) akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes locekļiem no š.g. 25.janvāra uz pieciem gadiem ievēlēti Mikus Ozols, Mārcis Vilcāns un Māris Macijevskis. Atbilstoši Komerclikuma 297.panta pirmajai daļai PV padome no sava vidus ievēlēs padomes priekšsēdētāju.

"Esmu gandarīta, ka ir izdevies nokomplektēt profesionālu komandu ar pieredzi transporta nozarē. Jaunievēlētajai PV padomei nebūs daudz laika iepazīties ar uzņēmumu, jo operatīvi ir jāiesaistās stratēģisku lēmumu virzīšanā, t.sk., PV ir jāizstrādā darbības stratēģija nākamajam periodam, tāpat ir jāvada un jāuzrauga iespējamie riski, kas saistīti ar pasažieru pārvadājumu nepārtrauktības nodrošināšanu", skaidro Inguna Strautmane, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece.

Mika Ozola kompetence PV padomē ietver sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas jomu, uzņēmumu un komandas vadību un iesaistīto pušu vadību. Ozolam ir ilggadīga pieredze vadošos amatos finanšu jomā, kā arī pieredze transporta nozarē. No 2024.gada viņš ieņem SIA "LDz Cargo" un AS "Pasažieru vilciens" padomes locekļa amatus. Pirms tam, no 2006.gada līdz - 2022.gadam viņš ieņēma izpilddirektora un valdes priekšsēdētāja amats SIA "Telia Latvija". Tāpat Ozolam ir ilggadīga pieredze strādājot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Asociācijas, Latvijas Telekomunikāciju Asociācijas un Latvijas Interneta Asociācijas valdēs. Viņam ir MBA Major: Global Finance and Banking" grāds, kas iegūts SBS "Swiss Business School", profesionālā maģistra grāds finansēs, kas iegūts Banku Augstskolā un sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā.

VAS "Latvijas pasts" pakalpojumu tarifi nākamajā gadā, visticamāk, atkal mainīsies, intervijā aģentūrai LETA sacīja kompānijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Rudzītis.

Viņš norādīja, ka neviens nevar paredzēt, kas notiks pasaulē, kādas būs izmaksas un inflācija, tomēr galvenais iemesls tarifu celšanai ir tradicionālo pasta pakalpojumu pieprasījuma kritums, kas veicina vienas vienības izmaksu kāpumu.

"Pēdējo trīs gadu laikā inflācija apsteidza produktivitāti, īpaši loģistikas nozarē, kur bija milzīgs sadārdzinājums visiem resursiem. To mums daļēji izdevās kompensēt, bet, protams, ne visu. Mūsu pienākums, nodrošinot universālo pasta pakalpojumu (UPP), ir piemērot izmaksas, kādas uzņēmumam ir, tāpēc arī pērn bija nepieciešama tarifu pārskatīšana, turklāt iepriekš tarifi netika mainīti divus gadus," skaidroja Rudzītis.

VAS “Latvijas Pasts”, turpinot atjaunot sūtījumu plūsmas uz ASV, pirmdien, 27. oktobrī, atsāks pieņemt pakas un sīkpakas no korporatīvajiem klientiem platformā “manspasts.lv”, lai nodrošinātu piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām.

Uzņēmums atjauno paku un sīkpaku plūsmu biznesa klientiem ar noslēgtiem sadarbības līgumiem, veicot piegādes uz ASV un tai piederošajām teritorijām: Amerikāņu Samoa salām, Guamu, Mazās Aizjūras un Māršala salām, Mikronēziju, Palau, Puertoriko, Virdžīnu un Ziemeļu Marianas salām.

Šī ir piegādes atjaunošanas procesa otrā fāze, lai sekmētu sūtījumu plūsmu klientu segmentam, kas stimulē Latvijas eksportu un pienesumu ekonomikai. Tāpēc “Latvijas Pasts” aicina uzņēmumus, kam nepieciešamas operatīvas piegādes uz ASV, noslēgt līgumu un izmantot e-vidi “manspasts.lv”. Tikmēr uzņēmumiem, kam ir iepriekš izstrādāti specializēti risinājumi, šobrīd tiek īstenota digitālās infrastruktūras integrācija.

VAS “Latvijas Pasts” atjaunojis klientu sūtījumu pieņemšanu piegādēm uz Omānu un Saūda Arābiju, informē uzņēmumā.

Visu veidu sūtījumus ir iespējams noformēt no 10. marta. Stabilizējoties ģeopolitiskajai situācijai Tuvo Austrumu reģionā un atjaunojoties avio satiksmei un loģistikas plūsmai, “Latvijas Pasts” atsācis pieņemt klientu sūtījumus piegādēm uz Omānu un Saūda Arābiju.

Šobrīd ir atjaunota savstarpēja sūtījumu apmaiņa ar attiecīgajām valstīm, taču uzņēmums turpina sekot līdzi aktuālajai situācijai.Sūtījumi, kas, apturot piegādes, atradās pie “Latvijas Pasta” vai sadarbības partneriem, tagad tiek apstrādāti pēc FIFO (first in, first out) principa, prioritāri piegādājot senākos sūtījumus.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.