Darbiniekiem maksā par zaudētiem kilogramiem 

Brauciens uz Bahamu salām, papildus brīvas dienas, atlaides veikalos vai vienkārši neliela kabatas naudiņa – to visu uzņēmumi piedāvā saviem darbiniekiem, lai panāktu, ka tie zaudē svaru. 

Dienas Bizness, 05.4.2013

Foto: SXC

Nav noslēpums, ka Amerika kļūst arvien «resnāka», kas ne tikai uzliek miljardiem dolāru lielu papildu slogu veselības aprūpes sistēmai, bet arī atsaucas uz darbinieku produktivitāti. Uzņēmuma HealthyWage eksperti aplēsuši, ka tādējādi radītie zaudējumi veido vairāk nekā 153 miljardus ASV dolāru gadā, raksta FoxBusiness. Kādā citā pētījumā nosaukts daudz pieticīgāks, taču vēl aizvien gana iespaidīgs skaitlis – 45 miljardi, ko privātā sektora darba devēji zaudē veselības aprūpes izmaksu un kavētu darba dienu dēļ.

Mēģinot samazināt izdevumus, uzņēmumi ir uzsākuši pieteikt dalību vai paši izveidojuši fitnesa programmas, maksājot darbiniekiem par svara samazināšanu un tādējādi cerot samazināt viņu veselības problēmu apjomu un naudu, kas jātērē par veselības aprūpi. «Svara zaudēšana ir krietni jautrāks un veiksmīgāks pasākums, ja cilvēkiem par to tiek piedāvāta nauda,» stāsta HealthyWage pārstāvis Deivids Rodenberijs. Opciju, kā to darīt, izrādās, ASV tirgū ir gana daudz – iespējamas gan programmas indivīdiem, gan komandām – tāpat kā uzņēmumu, kas šādu praksi piekopj, un tendence kļūst aizvien aktuālāka, darba devējiem arvien biežāk nopietni uztverot rūpes par savu darbinieku veselību. Kā motivatorus svara zaudējumam piedāvā visu ko – naudu, ceļojumus, brīvdienas un dāvanu kartes. Nauda ir pat labāks motivators nekā tas, ka darba vietā ir pieejama vingrošanas zāle, atklāj Journal of Occupational & Environmental Medicine publicēts pētījums.  

Raksts turpinās pēc reklāmas

Iespējams, šādas programmas palīdz darbiniekiem pievērsties veselīgākam uzturam un vairāk vingrot, tomēr ir eksperti, kas apšauba, vai maksāt darbiniekiem par svara zaudēšanu patiešām ir tik efektīva prakse. Par šo tēmu ASV veikti apmēram 15 līdz 20 pētījumi, taču lielākoties ne visai reprezentatīvi. Par lielāko varētu uzskatīt Kornela universitātē veikto. Šīs universitātes profesors Džons Koulijs veicis pētījumu ar 2400 strādājošajiem, kuri iesaistījušies septiņās dažādās korporatīvajās programmās, kas maksāja par katru nomesto kilogramu, un izrādījies, ka tie, kam maksāts, zaudējuši pat mazāk nekā tie, kam nemaksā. 

Tomēr pozitīvs izrādījies Mičiganas universitātes pētījums ar mērķi noskaidrot, vai ar darbinieku veselības uzturēšanas un notievēšanas programmu palīdzību iespējams uzlabot finanšu rādītājus. Izpētes objekts bijis kāds komunālo pakalpojumu sniedzējs deviņu gadu laikā. Lai gan uzņēmums programmas nodrošināšanai iztērējis 7,3 miljonus dolāru, tas kopumā ietaupījis 12,1 miljonu veselības aprūpes, darbinieku slimības un kompensāciju izmaksās. 

Pēc Valsts darba inspekcijas apkopotajām ziņām, arī Latvijas uzņēmumos arvien vairāk izplatīta kļūst prakse pilnīgi vai daļēji apmaksāt darbinieku sporta nodarbības, finansēt sporta laukumus, izveidot velonovietnes un atbalstīt dalību sacensībās. DB jau rakstīja, ka atbildīgākajos uzņēmumos darbinieki ar sportu tiek aicināti nodarboties arī ikdienā, ne tikai reizi gadā piedaloties sporta spēlēs, piemēram, apmaksājot sporta klubu abonementu katram darbiniekam rudens, ziemas un pavasara mēnešos vai paredzot telpas darbinieku aktīvai atpūtai (sporta zāle, trenažieru zāle, sauna, baseins). Tomēr par praksi, ka darba devējs maksātu saviem darbiniekiem par notievēšanu, pagaidām Latvijā vēl nav dzirdēts.

 

Visu rakstu lasiet piektdienas, 5. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Latvijā nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo skaits ir dramatisks - ja ik...

Palielinoties ar gripu un citām vīrusu slimībām saslimušo skaitam, Valsts darba inspekcijā...

Šogad septīto gadu Valsts darba inspekcija veiks preventīvu kokapstrādes, mēbeļu ražošanas...

Darba devējus, kas nebūs reģistrējuši darbiniekus VID, varēs sodīt arī Valsts darba...

2012. gadā bez rakstveida līguma 841 uzņēmumā strādāja 2928 darbinieku, veicot pārbaudes,...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

"Alvins Toflers - «21. gadsimta analfabēti nebūs tie, kas neprot lasīt un...

Lai pievērstu pastiprinātu sabiedrības uzmanību darba drošības jautājumiem, Latvijas Brīvo...

Tiesa noraidījusi pērn atlaisto Statoil Ventspils degvielas uzpildes stacijas darbinieku prasību atzīt...

«Esmu aizsūtījusi savus CV uz daudzām vietām, bet atsaucības nav. Varbūt vajadzētu...

Arodā apmācīts cilvēks strādā ātrāk un labāk – arī uzkopšanas jomā ir...

Sociālo interneta vietņu Facebook un Twitter lietotāju skaits Latvijā pieaug. Šos sociālos...

Izdegšanas sindroms darba vietā daudzus piemeklē vēl pirms 30 gadu sliekšņa. Biznesa...

Par pārdevējiem. Kā top pārdevēji? Atskatoties uz savu pieredzi, varu teikt, ka...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētajā aktivitātē «Atbalsts darba...

Labklājības ministrija (LM) plāno virkni pasākumu, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem...