Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

4. ceturksnī paātrinājās nodarbināto skaita kāpums gada griezumā. 4. ceturksnī strādāja par 11.8 tūkstošiem cilvēku vairāk nekā pirms gada, kamēr 3. ceturksnī – par 7.9 tūkstošiem vairāk. Vidēji 2017. gadā strādājošo skaits auga par 0.2%. Nākamgad pieaugums būs straujāks, jo 4. ceturksnī gada pieauguma temps sasniedza 1.3%. Tālākā nākotnē iespēja palielināt strādājošo skaitu arvien vairāk būs atkarīga no pārrobežu migrācijas.

Bezdarbu samazināt kļūs arvien grūtāk, jo vietās, kur galvenokārt koncentrējas uzņēmumu investīcijas, nestrādājošo, bet strādāt gribošo cilvēku īpatsvars jau ir ļoti zems. Taču līdz pērnā gada beigām bezdarba kritums vēl ir paātrinājies. 4.ceturksnī tas bija par 1.2 procentpunktiem mazāks nekā gadu iepriekš. 2016. gada sākumā bezdarba kritums bija apstājies. Domājams, ka jau 2018. gadā vidējais bezdarba krituma temps būs mazāks, tomēr joprojām ievērojams, samazinot gada vidējo bezdarba līmeni līdz 7.8% no 8.7% 2017. gadā. Par laimi, nav jābažījas, ka panākumi bezdarba samazināšanā varētu tikt zaudēti, kā tas notika 2008. – 2009. gadā. Pirms desmit gadiem darbinieku strukturālo pārpalikumu uz laiku izdzēsa nekustamo īpašumu burbulis, šobrīd mēs šai situācijai tuvojamies, ilgtspējīgu procesu virzīti.

Pagājušā gada beigas bija interesantas arī ar to, ka pēc sešu ceturkšņu pārtraukuma ir pieaudzis izmērītais ekonomiski aktīvo cilvēku skaits, par 700 cilvēkiem. Pat pie sarūkoša cilvēku skaita tas ir iespējams, ja lielāka daļa cilvēku jūtas ieinteresēta piedalīties darba tirgū vai atgūst cerības atrast darbu. Taču skaidrs, ka šīs līknes nevar doties pretējos virzienos bezgalīgi. Viens no risinājumiem šai pretrunai būtu iedzīvotāju skaita pieaugums, pateicoties pozitīvai migrācijas bilancei, kuru izdevies panākt mūsu ziemeļu kaimiņiem. Grūti spriest, cik to reāli ir panākt Latvijā tuvākajā laikā, taču mēģināt noteikti vajag.

Ja vēl nesen pārrobežu migrācija ļoti jūtīgs jautājums bija galvenokārt drošības risku uztveres dēļ, tad šobrīd arvien lielākas emocijas uzkurina saimnieciskais aspekts. Nav šaubu, ka imigrācija ir un būs liels ieguvums ekonomikai, taču tās noteikumi ir jāmaina pakāpeniski. Turklāt uzņēmējiem nevajadzētu saistīt ar šo procesu pārspīlētas cerības. Ir arī reālistiski jāvērtē iespējas ar migrācijas palīdzību panākt uzņēmumiem vēlamāku stāvokli darba tirgū.

Latvijā vienmēr būs vajadzīgi gudri un prasmīgi cilvēki no citām valstīm. Viesstrādnieku piesaiste ir notikusi pat ekonomikas visdziļākās krīzes laikos deviņdesmitajos gados. Mūsu darba tirgum kļūstot pievilcīgākam, imigrācija palielinās un turpinās palielināties. Tā sniegs arvien lielāku pienesumu pievienotās vērtības radīšanā.

Taču imigrācija nevar atrisināt visas problēmas. Dažkārt aicinājumi atvieglot darbaspēka ievešanu ir veids, kā uzturēt ilūziju, ka ir iespējams saglabāt situāciju, kas darba tirgū valdīja gandrīz visā pēcpadomju ērā, izņemot 2006.-2008. gadu. Latvija bija vieta, kur augstas kvalifikācijas darbiniekus varēja noalgot par Eiropas kontekstā ārkārtīgi zemām algām. Taču šī situācija nebija ilgtspējīga, jo daļa no šiem cilvēkiem devās prom. Tā kā cilvēku lēmumiem par dzīvesvietas izvēli ir liela inerce, vismaz uz iepriekšējiem nosacījumiem viņus atpakaļ dabūt nevarēs. Varbūt šo situāciju var īslaicīgi atjaunot, ievedot cilvēkus no valstīm, kur apstākļi darba tirgū ir sliktāki. Taču ir piesardzīgi jāizturas pret iespēju šādi atjaunot iepriekšējo darbaspēka izmaksu un kvalifikācijas attiecību. Cilvēkiem, kuriem ar mūsu valsti nav vēsturiskas saites, ir gan vieglāk meklēt labākus nosacījumus kaut kur citur, vai arī jau no paša sākuma izvēlēties citu darbavietu. Turklāt, bremzējot algu līmeņa tuvināšanos ES vidējam, tiks veicināta negatīvas Latvijas iedzīvotāju migrācijas bilances saglabāšana. Tāpēc masveida imigrācija šobrīd ilglaicīgi nesasniegs pat tīri ekonomiskos mērķus.

Pavisam cits stāsts ir tālāka nākotne. Lai novērstu tālāku iedzīvotāju skaita samazināšanos vecuma struktūras efektu dēļ, liela mēroga imigrācija būs nepieciešama. Par to varēsim domāt, kad tiks panākta pozitīva Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju migrācijas bilance. Imigrācija būs vajadzīga arī dzīves kvalitātei, lai sabiedrība būtu jaunāka, dinamiskāka un atvērtāka pārmaiņām. Imigrācijas popularitāte noteikti augs arī tad, ja vēlētājiem izskaidros strādājošo skaita izmaiņu saistību ar viņu personiskajiem ieguvumiem no pensiju sistēmas 1.līmeņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Deviņas bieži sastopamas vadības kļūdas, kas izraisa darbinieku mainību

Antra Asare, personālvadības jaunuzņēmuma ENME līdzdibinātāja, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā desmitgadē gan Eiropas, gan ASV darba tirgū darba devējiem visgrūtāk ir bijis aizpildīt programmēšanas inženieru darba vakances. Turklāt iespējamība, ka programmēšanas inženieri mainīs darba vietas, ir lielāka nekā citu profesiju pārstāvjiem, jo viņi var atļauties to darīt.

IT nozarē darbaspēka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, kas savukārt rada sarežģītu situāciju uzņēmējiem, kuri cenšas izpildīt katra grūti iegūstamā un grūti noturamā programmētāja vēlmes. Šodien nav iespējams atrast programmatūru izstrādes uzņēmumu, kurš darbiniekiem nepiedāvātu virkni visdažādāko priekšrocību, piemēram, bezmaksas avokado maizītes, pingponga galdus, telpas meditācijai, izklaides ierīces un spēles, dušu un treniņu aprīkojumu. Darba devēju vidū ir milzīga konkurence, un uzņēmumiem kļūst arvien grūtāk izdomāt, ar ko vēl noturēt savus augstākā līmeņa speciālistus.

Kvalitatīvas programmatūras izstrādei nepietiek ar to vien, ka pieņemat darbā pašus labākos programmēšanas inženierus. Jārūpējas arī, lai jaunpieņemtie darbinieki būtu ieinteresēti darboties uzņēmumā ilgtermiņā un būtu motivēti radoši un efektīvi risināt darba uzdevumus. Pavisam vienkārši – ja nespējam uzturēt savu labāko darbinieku iesaisti, tad nespējam darbiniekus noturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts

LETA, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plaši izplatītais uzskats par Latviju kā vienu no zaļākajām valstīm pasaulē ir mīts, secināts Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sagatavotajā ziņojumā par dzīvotņu un sugu aizsardzības stāvokli par laika periodu no 2013.gada līdz 2018.gadam.

Kā atzina DAP ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Gunta Gabrāne, ziņojums, kas iesniegts Eiropas komisijai (EK), apliecina, ka ir neliels progress un uzlabojumi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, tomēr joprojām ir daudz darāmā.

Viņa uzsvēra, ka iepriekšējais apliecinājums tam bija nesen publiskotais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojums, kurā bija uzsvērts, ka pastāvīgi nepietiekamais finansējuma un darbaspēka trūkums liedz īstenot kvalitatīvu dabas saglabāšanas politiku valstī.

2019.gadā 38% ES nozīmes biotopu kopējais aizsardzības stāvoklis novērtēts kā slikts, tomēr tas ir salīdzinoši labāks vērtējums nekā iepriekš, kad 50% biotopu aizsardzības stāvoklis tika novērtēts kā slikts. Salīdzinot ziņojuma datus ar citām ziemeļu reģiona valstīm, secināms, ka Latvijā, līdzīgi kā Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā, vairāku meža dzīvotņu aizsardzība ir novērtēta kā slikta un nepietiekama, kā arī zālāju aizsardzības stāvoklis būtiski nav uzlabojies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globāli traucējumi un nestabilitāte ir "jaunais normālais", turklāt ir gaidāmi jauni ģeoekonomiski satricinājumi, piektdien brīdināja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"2024. būs izšķirošs gads, kad gaidāmi jauni ģeoekonomiski saspīlējumi - no Sarkanās jūras līdz Taivānas šaurumam -, kas arī nozīmē biežākus traucējumus piegāžu ķēdēs un lielāku nestabilitāti enerģijas tirgos," Leiena sacīja klimata konferencē Hamburgā.

"Starptautiskā konkurence kļūst sīvāka. Tas ir jaunais normālais, ar ko mums jārēķinās," viņa teica.

Citus satricinājumus papildina arī biežāki ekstremāli laikapstākļi, kas nozīmē, ka Eiropai jāturas kopā tā, "kā nekad agrāk", lai varētu atrisināt grūtības, mudināja EK prezidente.

27 valstu bloks, kā uzsvēra Leiena, pēc 2022.gada februāra, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā, ātri spēja reaģēt, lai iegrožotu savu atkarību no Krievijas dabasgāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #15

DB, 13.04.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunais normālais mūsu industrijai būs saistīts ar Covid – tik ilgi, kamēr tas joprojām būs objekts, un domāju, ka tas tā pasaulē būs vēl daudzus gadus – lai iekāptu lidmašīnā, būs jābūt kādam sertifikātam. Sertifikāts ir vai nu negatīvs Covid-19 tests, vai vakcinēšanās apliecība pret šo vīrusu. Tas būs jaunais normālais.

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas lidsabiedrības airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Runājot par nākotni, viņš gan sola, ka uzņēmums ir labi pozicionēts izejai no krīzes un pēc četriem gadiem sasniegs apaļa miljarda eiro apgrozījumu.

Vēl 13.aprīļa žurnālā "Dienas Bizness" lasi:

  • Tēma - Pandēmija atstāj bez ārvalstu tūristiem un viņu simtiem miljonu eiro
  • Pandēmijas zelta ādere – namiņš laukos
  • Spēles noteikumi - Neizmantotās publiskās privātās partnerības iespējas
  • Portrets - Enno Ence, SIA Milzu! īpašnieks un zīmola radītājs
  • Tiesiskums - Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem
  • Biznesa ideja - Ar atpūtas krēsliem eksporta virzienā
  • DB konferences - Iekšdedzes dzinēji varētu izzust
  • Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties
  • Brīvdienu ceļvedis - Jans Jeļinskis, SIA 1NCE Latvia valdes loceklis, vadītājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai būsim starp valstīm, kuras gatavas uzņemt vakcinētus ceļotājus?

Ēriks Lingebērziņš, Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, 23.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne valstu jau ir uzsākta vakcinēšana pret Covid-19 un nākamā gada sākumā to plāns darīt arī Latvijā. Vakcinācija būs brīvprātīga, tomēr ļoti daudzām nozarēm tieši šis solis paver iespēju turpināt darboties, tostarp tūrisma nozarei.

Ir naivi gaidīt brīdi, kad visi atkal varēsim ceļot, tāpēc risinājums ir mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību būs iespējams apliecināt vakcināciju un brīvi pārvietoties. Viņš norāda, ka tuvāko divu vai trīs gadu laikā brīva ieceļošana bez pašizolācijas visticamāk būs pieejama tikai tiem, kuri ir vakcinēti.

Naivi gaidīt brīdi atgriešanos pirms pandēmijas stāvoklī

Ir paredzams, ka jau 2021. gadā virkne valstu atvērs savas robežas vakcinētajiem ceļotājiem, tāpēc ir nepieciešami mehānismi, kas ļauj ērti un ātri pārbaudīt, vai persona ir vakcinēta. Ņemot vērā vīrusa izplatību, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) ir secinājis, ka infekcijas risks, ko var radīt tūristi, sastāda tikai 1%. Situācijas dažādās ES valstīs kopumā ir līdzīgas, tāpēc ir naivi gaidīt brīdi, kad atgriezīsimies pirms pandēmijas situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes granulu cena pašreiz ir neilgtspējīgi augsta un turpmākajos gados tā nebūs "jaunais normālais", pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka koksnes kurināmais joprojām ir un būs lētākais kurināmais šajā apkures sezonā, turklāt granulu pieejamības deficīts nedraud.

Klauss uzsvēra, ka mājsaimniecību granulas ir nopērkamas, bet par vēsturiski visaugstāko cenu. "Diemžēl nepiepildījās manas cerīgās prognozes, ka vasarā "premium" granulu cenas stabilizēsies, tādēļ nebūtu atbildīgi man izteikt jaunas prognozes," norādīja Klauss, piebilstot, ka šī cena ir neilgtspējīgi augsta un tā turpmākajos gados nebūs "jaunais normālais".

Viņš atzīmēja, ka cenu augšanai ir objektīvi iemesli, jo augušas ir gan koksnes izejvielas, gan elektrības cenas. Kā piemēru Klauss minēja, ka nesenajās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" izsolēs alkšņa apaļkoks, kas domāts skaldītas malkas ražošanai, sasniedza 130 eiro par kubikmetru, bet šāds pats bērza apaļkoks pat 150 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā pieaugušas naudas summas, ko Maksātnespējas kontroles dienests izmaksājis maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē Maksātnespējas kontroles dienests.

2020.gadā Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 980 915 eiro apmērā 73 maksātnespējīgo uzņēmumu 1376 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2020.gadā bija 1440 eiro.

Salīdzinājumā ar 2019.gadu ir pieaugusi gan kopējā izmaksātā summa, kas 2019.gadā veidoja 1 711 943 eiro, gan darbinieku prasījumu skaits, apmierinot 1269 darbinieku prasījumus, gan arī vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa, kas 2019.gadā bija 1342 eiro.

2020.gadā sarucis vien maksātnespējīgo uzņēmumu skaits, kas 2019.gadā bija 112. Secināms, ka uz ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtisku ietekmi atstājuši Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, proti, līdz 1.septembrim kreditoriem bija aizliegts iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus. Moratorijs tika noteikts atkārtoti no 2020.gada 23.decembra līdz šā gada 1.martam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Banku analītiķi: Stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu

LETA, 30.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ko par to saka banku analītiķi?

Mārtiņš Āboliņš, Citadeles ekonomists:

COVID-19 pandēmijas izraisītā ekonomikas lejupslīde un bezdarba pieaugums pagaidām nav būtiski ietekmējis darba samaksas pieaugumu Latvijā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī vidējā darba samaksa Latvijā pieauga par 10,2 % salīdzinājumā ar 2020. gada 2. ceturksni un sasniedza 1237 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tas ir kārtējais signāls, ka situācija Latvijas darba tirgū uzlabojas un iedzīvotāju ienākumu kāpumu redzam arī Citadeles privātpersonu klientu kontu datos.

Tomēr kopējā situācija Latvijas darba tirgū joprojām ir neskaidra, jo darba tirgus rādītājus ietekmē ar Covid-19 saistītie ierobežojumi un valsts atbalsta pasākumi. Piemēram, dīkstāves pabalstu saņēmēji netiek uzskaitīti kā nodarbināti un no dīkstāves pabalstu vidējā apjoma ir redzams, ka dīkstāves pabalstus pārsvarā ir saņēmuši strādājošie ar relatīvi zemiem ienākumiem, jo vidējā pabalsta apmērs bija tuvs minimālā pabalsta lielumam. Tādēļ daļa no vidējās algas kāpuma, visticamāk, ir statistikas ilūzija un zīmīgi, ka vidējā darba samaksa Latvijā ir augusi straujāk nekā Igaunijā, lai arī ekonomikas pieaugums Igaunijā šogad ir bijis straujāks nekā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākās summas, kas šogad izmaksātas no darbinieku prasījumu garantiju fonda

Db.lv, 27.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests 2021.gada 1.pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis 389 729 eiro 41 maksātnespējīgā uzņēmuma 296 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2021. gada 1.pusgadā bija 1 317 eiro.Kopā

2021. gada 1. pusgadā pieņemti 319 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2021. gada 1. pusgadā izmaksātas:

  • MSIA Čilija Pizza 34 darbinieku prasījumu apmierināšanai 58 432 eiro apmērā;
  • MSIA Sigtur 29 darbinieku prasījumu apmierināšanai 48 479 eiro apmērā;
  • MSIA Steel Technology 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 34 141 eiro apmērā;
  • MSIA Nice Kitchen 16 darbinieku prasījumu apmierināšanai 26 258 eiro apmērā;
  • MSIA International SV 32 darbinieku prasījumu apmierināšanai 24 163 eiro apmērā;
  • MSIA Nippon Auto 20 darbinieku prasījumu apmierināšanai 23 412 eiro apmērā;
  • MSIA Arcan 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 20 369 eiro apmērā;
  • MSIA Armada Rent 5 darbinieku prasījumu apmierināšanai 13 883 eiro apmērā;
  • MSIA Jelgavas Augļi 14 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 988 eiro apmērā;
  • MSIA Krasts E 6 darbinieku prasījumu apmierināšanai 11 346 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 126 Rīgas tiltiem, pārvadiem, estakādēm un tuneļiem sliktā stāvoklī patlaban ir viens, 99 apmierinošā, 25 labā, bet tikai viens teicamā stāvoklī, aģentūrai LETA skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Balstoties uz šo objektu stāvokļa novērtējumu galvenajās inspekcijās, kas notiek reizi piecos gados, sliktā stāvoklīpatlaban ir tikai satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Brasas stacijas. Departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir izsludināts iepirkums par pārvada pārbūves būvdarbiem.

Savukārt kā apmierinošs novērtēts 99 Rīgas tiltu un pārvadu stāvoklis. Kā skaidroja departamentā, «apmierinošs» nozīmē to, ka tilta stāvoklis no nestspējas viedokļa ir drošs, bet tā ilgmūžības saglabāšanai jānovērš konstatētie defekti. Tāpēc atsevišķiem objektiem, kuru stāvoklis ir apmierinošs, patlaban tiek izstrādāti atjaunošanas būvprojekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku mainība – viens no lielākajiem izaicinājumiem

Jekaterina Leidmane, Circle K biznesa atbalsta direktore, 12.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušajā gadā brīvi bija teju 26 000 darba vietu, tai skaitā gandrīz 16 000 – privātajā sektorā. Jau ilgu laiku Latvijas darba devēji jūt darbinieku trūkumu, un tas būtiski ietekmē uzņēmumu darbību.

Cilvēki bieži maina darbu, īpaši apkalpojošajā jomā. Tas saistīts ar pretrunu: ir daudz vakanču, bet maz cilvēku, kas vēlas strādāt šajā jomā. Darbinieku trūkums un mainība būs ilgstoša tendence, tāpēc jāmeklē risinājumi, kā nozarei piesaistīt vairāk cilvēku un kā ietekmēt viņu izvēli par labu vienai vai otrai darba vietai.

Darbinieku trūkumam jāmeklē ilgtermiņa risinājums

Kā rāda statistika – darbinieku trūkums nav īslaicīga problēma. Latvijas iedzīvotāju, it īpaši jauno cilvēku skaitam samazinoties, tā kļūs tikai akūtāka. Viens no risinājumiem ir darbinieku piesaiste ārpus Latvijas. Mēs Circle K šogad esam izveidojuši vairākus jaunus amatus, kur nav obligāti nepieciešamas latviešu valodas zināšanas, – pārdevēja asistents, kas neapkalpo klientus, inventarizācijas komanda, kas skaita preces noliktavā, āra teritorijas uzkopēji. Lai paplašinātu iespējas ieņemt dažādus amatus un lai cilvēki no ārzemēm varētu strādāt darbu, kur valodas zināšanas ir svarīgas, nākotnē varētu domāt par papildu valodas apmācībām. Mēs redzam, cik labi funkcionē starptautiska darba vide Circle K birojā – tur daudzi ikdienas darbi un komunikācija ir saistīta ar kolēģiem ārvalstīs. Būtu labi rast iespējas šādu starptautisku vidi radīt arī degvielas uzpildes stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai briest krīze un kad tā būs? Versija nr. X

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, 23.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Maksātnespējas kontroles dienests šogad sedzis uzņēmumu darbinieku prasījumus 1,04 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas kontroles dienests no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 1 040 974 eiro apmērā 62 maksātnespējīgo uzņēmumu 1046 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gada deviņos mēnešos bija 995 eiro.

Salīdzinājumam, 2017. gada deviņos mēnešos Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1 016 809 eiro apmērā 69 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 131 darbinieka prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2017. gada deviņos mēnešos bija 897 eiro.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2018. gada deviņos mēnešos izmaksātas:

  • MSIA «IMS» 158 darbinieku prasījumu apmierināšanai 240 666 eiro apmērā;

  • MSIA «Ardžuna» 65 darbinieku prasījumu apmierināšanai 73 678 eiro apmērā;

  • MSIA «Arnis» 60 darbinieku prasījuma apmierināšanai 69 067 eiro apmērā;

  • SIA «GWG Wastecare Solutions» 52 darbinieku prasījumu apmierināšanai 65 543 eiro apmērā;

  • MSIA «Termināls Vecmīlgrāvis» 61 darbinieka prasījuma apmierināšanai 50 195 eiro apmērā;

  • AS «Druva Food» 43 darbinieku prasījuma apmierināšanai 40 996 eiro apmērā;

  • MSIA «Eco Green Line» 16 darbinieku prasījuma apmierināšanai 31 611 eiro apmērā;

  • SIA «Makdonell Latvia» 19 darbinieku prasījuma apmierināšanai 23 295 eiro apmērā;

  • SIA «Clusterpoint» 11 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 562 eiro apmērā;

  • MSIA «Grods» 9 darbinieku prasījuma apmierināšanai 21 094 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksāti 1,7 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) no darbinieku prasījumu garantiju fonda pērn izmaksājis naudas līdzekļus 1,7 miljonu eiro apmērā 112 maksātnespējīgo uzņēmumu 1269 darbinieku prasījumu apmierināšanai, informē MKD.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2019. gadā bija 1342 eiro.

Salīdzinājumam, 2018. gadā Maksātnespējas administrācija no darbinieku prasījumu garantiju fonda izmaksāja naudas līdzekļus 1,3 miljonu eiro apmērā 83 maksātnespējīgo uzņēmumu 1 252 darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2018. gadā bija 1017 eiro.

Kopā 2019. gadā pieņemti 1346 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieku prasījumu apmierināšanai.

Lielākās summas no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem 2019. gadā izmaksātas:

- MAS "Tosmāres Kuģubūvētava" 138 darbinieku prasījumu apmierināšanai 359 797 eiro apmērā;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja arī jūsu uzņēmuma ikdienā noliktavas darba nepārtrauktība ir svarīgs faktors, tad labi zināms, ka kvalitatīvs noliktavas darbs ir vistiešākajā veidā atkarīgs no darbiniekiem, kuri noliktavā strādā. Tādēļ Covid-19 pandēmijas laikā, kad spēkā ir dažādi ierobežojumi un riski veselībai, ir jo īpaši svarīgi parūpēties par darbinieku labsajūtu un drošu darba vidi noliktavā.

Šajā rakstā apskatīsim veidus, kā uzņēmēji var parūpēties par savu noliktavas darbinieku veselību, drošību un labsajūtu Covid-19 ierobežojumu laikā.

Nodrošiniet katram darbiniekam personīgo lietu skapi

Individuāli skapji personīgo mantu uzglabāšanai ir efektīvs veids, kā parūpēties par drošāku darba vidi ģērbtuvēs un mantu glabātuvēs. Ģērbtuves skapji ļauj droši uzglabāt apģērbu, privātās lietas, kā arī katra darbinieka darba pienākumu pildīšanai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, cimdus, maskas, priekšautus, skenerus, instrumentus u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru