Transports un loģistika

Darboties, izmantojot valdību naudu, turpina kompānijas, kurām bija jābankrotē

Jānis Šķupelis, 07.07.2021

Jaunākais izdevums

Īrijas aviokompānija Ryanair jau pirms laika ziņoja par plāniem investēt 200 miljonus ASV dolāru lidmašīnu bāzes izveidē starptautiskajā lidostā Rīga. Šo bāzi plānots atklāt oktobrī. Kompānija nupat arī norādījusi, ka Rīgu cer attīstīt kā galamērķi, nevis vien pārsēšanās punktu.

Ryanair izpilddirektors Edijs Vilsons liek noprast, ka šis brīdis paplašināšanās plāniem esot pareizais, jo pandēmijas ietekmē konkurenti esot novājināti. Viņš DB arī pauž sašutumu par, viņaprāt, negodīgu atsevišķu biznesu balstīšanu no valdību puses. Tāpat viņš runā par nozares izmaiņām Eiropas Zaļā kursa ietvaros.

Kā jūs raksturotu pašreizējo stāvokli aviācijas industrijā?

Ir cerības, ka tā uzlabosies. Kāda krīze notiks katrus piecus līdz septiņus gadus. Tas bija, piemēram, 11. septembris un arī – Islandes vulkāna izvirdums. Vienmēr būs notikumi, kas ietekmē šo industriju, piemēram, jauni drošības noteikumi. Pandēmija vienmēr bija kaut kas tāds, par ko mēs bažījāmies. Piemēram, mēs jau 2003. gadā pieredzējām SARS epidēmiju. Tomēr neviens nebija gatavs kam šādam. Nedomāju, ka negatīvā ietekme šim visam uz nozari jau ir sasniegusi savu zemāko punktu. Daudzām aviokompānijām ir bezcerīgi lieli parādi. Turklāt ir kauns, ka Eiropas Komisija nav darījusi vairāk, lai visiem nozarē nodrošinātu vienādus spēles nosacījumus, ja ir runa par atbalstu uzņēmumiem. Vienotais tirgus ir par visiem un par konkurenci pie vienādiem noteikumiem, nevis par to, no kuras valsts tu nāc. Mēs visi sacenšamies par starptautiskajiem pasažieriem. Godīgāks ceļš, aviācijas nozarei atkopjoties, būtu stimulēt tās aviokompānijas, kas piegādā pasažierus, nevis dot naudu kompānijām, kur tā pazūd, kas patiesībā tā arī notika. Turklāt tas notiek katru reizi, kad aviokompānijām, kuras pieder valstij, piešķir naudu. Piemēram, Alitalia 10 gados saņēmusi aptuveni 13 ar pusi miljardus eiro, un kompānija ir kļuvusi arvien mazāka un mazāka. Tas pats notiks ar TAP Portugālē. Tas tādēļ, ka šādi uzņēmumi nekad nebūs konkurētspējīgi un pat kļūs mazāk konkurētspējīgi. Tā ir nodokļu maksātāju naudas izniekošana. Daudz labāk būtu, ja teiktu, ka jebkura kompānija, kas spēj dabūt atpakaļ pasažierus, kaut ko arī saņem atpakaļ, piemēram, mazākus nodokļus. Tas būtu vienlīdzīgi un nediskriminējoši. Tādēļ arī turpināsim šādu politiku apšaubīt.

Jā, tas patiesībā bija viens no jautājumiem – ko jūs sakāt par situāciju, kad viena kompānija saņem lielāku atbalstu nekā citas?

Tas ir klaji negodīgi. Ja valdība ir uztraukusies par kādu konkrētu savienojamību pa gaisu, tad tā var stimulēt šos maršrutus un teikt – jebkurš, kas spēs tos atgriezt 2019. gada līmenī, varēs kaut ko par to saņemt. Un paši efektīvākie pārvadātāji to arī izdarīs. Un tā tam arī vajadzētu strādāt. Ir pandēmija, un nav šaubu, ka ir vajadzīga kāda palīdzība. Tas ir kā ar darba ieņēmumu saglabāšanas pabalstiem. Ja tos kādā valstī saņem, tad tos saņem visi, nevis, piemēram, tikai Lufthansa vai Air France. Proti, ja kaut kas tiek darīts, tad tas ir jādara visiem, kas ir jau šajā tirgū. Pretējā gadījumā mēs tirgu deliberalizējam.

Vai jūsu argumenti tiek sadzirdēti?

Jā, mēs esam vērsušies Eiropas Tiesā. Mēs arī vairākos gadījumos esam uzvarējuši. Piemēram, svaigākais ir par atbalstu Condor. Jā, paskatieties kaut vai to, kas notiek Vācijā! Viņi ir finansiāli izglābuši Lufthansa un Condor. Kādēļ lai viņi glābtu Condor, kas ved cilvēkus brīvdienās uz Dominikānas Republiku? Vācijas nodokļu maksātāju nauda plūst uz divām aviokompānijām, kas sacenšas vienā tirgū. Tam nav nekādas jēgas. Daudz labāk būtu domāt par satiksmes atjaunošanu, piemēram, uz Minheni un reģionālajām lidostām, un jebkura kompānija, kas var to nodrošināt, pretī saņem stimulu, piemēram, samazinātas maksas.

Visu interviju lasiet 6.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā

Db.lv, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitālā, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

"Tas ir konceptuāls valdības lēmums, - līdzekļus "airBaltic" varēs saņemt pēc tam, kad Eiropas Komisija būs veikusi valsts atbalsta izvērtējuma procedūru un sniegusi pozitīvu atbildi," norādīja Linkaits.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

Kā liecina informācija "Firmas.lv", lidsabiedrības pamatkapitāls patlaban ir 506,473 miljoni eiro, tādējādi pēc otrreizējas tā palielināšanas Covid-19 pandēmijas laikā pamatkapitāls sasniegs līdz 596,473 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība neplāno piešķirt papildu līdzekļus finansiālās grūtībās nonākušajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un pieder Igaunijas valstij, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka izdevīgāk būtu lidsabiedrību daļēji vai pilnībā privatizēt vai arī pilnībā slēgt, ko iesaka Valsts kontrole.

Komentējot informāciju, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos "Nordica" zaudējumi sasnieguši 11,9 miljonus eiro, Mihals teica, ka kompānijas centieni paplašināties ir noveduši pie zaudējumiem un, neskatoties uz uzņēmuma padomes mēģinājumiem kontrolēt zaudējumus, situācija uzņēmumā ir ļoti sarežģīta.

Kā stāstīja ministrs, Klimata ministrija ir sākusi īpašas kontroles darbības "Nordica" un pieņēmusi pārvaldības lēmumus, kuru pirmajiem rezultātiem vajadzētu būt novembrī.

"Krīzes brīdī no uzņēmuma aizgājušo vadītāju priekšlikums situācijas risināšanai bija ieguldīt uzņēmumā nodokļu maksātāju naudu, ko es un valdība neatbalstām, jo uzņēmuma, kas neveic lidojumus no Igaunijas, uzturēšana nav stratēģiska," norādīja Mihals.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot 2023. gada nozīmīgākos statistikas datus un notikumus, Latvijas lidsabiedrība airBaltic ziņo, ka 2023. gadā turpinājusies mērķtiecīga uzņēmuma izaugsme un attīstība, kā arī pārspēti vairāki rezultāti, kas sasniegti pirms pandēmijas.

Apskatīti ir dažādi dati, piemēram, pārvadāto pasažieru skaits, veikto lidojumu skaits, galamērķi, flote, kravu pārvadājumi, darbinieki, tehniskie un darbības rezultāti un citi, kas atspoguļo airBaltic veiksmīgo darbību 2023. gadā.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss): “2023. gads bija bagātīgs gads. Aizvadītajos 12 mēnešos esam guvuši vairākus panākumus – mēs ievērojami paplašinājām savu maršrutu tīklu, piedāvājot tiešos lidojumus vairāk nekā 100 maršrutos, kas ir visu laiku augstākais skaits, no mūsu bāzēm Rīgā, Viļņā, Tallinā, Tamperē un tagad sezonāli arī no Grankanārijas. Pārvadāto pasažieru skaits stabili pieauga, pietuvojoties 4,5 miljonu robežai. Turklāt jūlijā pirmo reizi kopš 2019. gada mēs vienā mēnesī apkalpojām vairāk nekā 500 000 pasažieru.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrības airBaltic darbinieku skaits pārsniedzis 2 000, tādējādi sasniedzot augstāko līmeni kopš lidsabiedrības dibināšanas 1995. gadā.

Jaunākais airBaltic komandas loceklis būs daļa no klientu attiecību komandas lidsabiedrības galvenajā birojā Rīgā.

“2 000 darbinieku robežas sasniegšana lidsabiedrībā airBaltic ir vēl viens nozīmīgs atskaites punkts, ko mēs šogad kopā esam sasnieguši. Profesionāla un augsti motivēta komanda ir mūsu galvenais virzītājspēks pretī ilgtspējīgai izaugsmei,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

“Mēs pastāvīgi sekojam līdzi jaunākajām tendencēm darba tirgū un darbinieku atsauksmēm. Mūsu komanda jau strādā hibrīda modelī, un no nākamā gada airBaltic plāno turpināt uzlabot un izmēģināt elastīga darba iespējas biroja darbiniekiem, piedāvājot trīs darba moduļus – fiksētu, hibrīda un attālinātu. Mēs uzskatām, ka tas uzlabos mūsu komandas labsajūtu, motivāciju un produktivitāti, tādējādi vēl vairāk atbalstot mūsu virzību, veidojot inovatīvu un ilgtspējīgu organizāciju,” piebilst M.Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība piekritusi Klimata ministrijas ierosinājumam, un tādējādi tiks sākts valstij piederošās nacionālās lidsabiedrības "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" privatizācijas process.

Lēmuma pavaddokumenti sniedz pilnvaru ministram nodot tālāk 400 000 pašlaik valstij piederošo "Nordic Aviation Group" akciju ar nosacītu vērtību 10 eiro. Akciju nodošana veicama ar ministra lēmuma procedūru, kas neparedz akciju novērtējuma ziņojuma sagatavošanas.

Igaunijas valdība norādīja, ka akciju novērtējuma ziņojums nav nepieciešams, jo akciju parastā vērtība tiks noteikta konkurējošu piedāvājumu kārtībā, savukārt dokumentācijā ir paskaidrots, ka Igaunijas valstij vairs nav nepieciešamības būt līdzdalībniekam "Nordica".

Kā pausts ar lēmumu saistītajā dokumentā, "Nordic Aviation Group" uzņēmējdarbības stratēģija paredz, ka pārsvarā tiek piedāvāti ārpakalpojumi. Uzņēmums nesniedz pasažieriem lidojumus no Tallinas savā vārdā, kā arī tam nav reālu pieņēmumu par lidojumu pakalpojumu sniegšanu no Tallinas; tas nepalielina savienojamību ar Igauniju, savukārt Igaunijas valstij nav nepieciešamības būt uzņēmuma īpašniecei. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, klimata ministrs ierosina uzņēmumu pārdot".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Igaunijas nacionālajai aviokompānijai Nordica atrasti septiņi potenciālie pircēji

LETA/ERR, 28.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Klimata ministrija ir uzrunājusi septiņus iespējamos pircējus valstij piederošajai nacionālajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly".

Ministrija sagaida, ka ar vismaz vienu no potenciālajiem pircējiem sākotnējā vienošanās tiks panākta jau janvārī, Igaunijas sabiedrisko raidorganizāciju ERR informēja Klimata ministrijas vicekanclers mobilitātes jautājumos Sanders Salmu.

Viņš stāstīja, ka novembrī un decembrī bija tikšanās ar potenciālajiem pircējiem, un līdz šim finanšu konsultāciju uzņēmums "Superia", kas ir konsultants "Nordica" pārdošanas jautājumos, jau ir nosūtījis sākotnējo informāciju septiņiem potenciālajiem pircējiem.

Šiem uzņēmumiem izrādot interesi par pirkumu, Igaunijas Klimata ministrija tiem sniegs papildu informāciju, ja tiks parakstīts konfidencialitātes līgums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas valstu aviokompānijas SAS pilotu streiks lidsabiedrībai izmaksā aptuveni deviņus līdz 12 miljonus ASV dolāru dienā (8,9-11,9 miljardi eiro) un apdraud jau tā finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma dzīvotspēju, ceturtdien paziņoja SAS.

SAS pilotu streiks jau ilgst desmito dienu, un tas uzņēmumam izmaksājis aptuveni 1-1,3 miljardus Zviedrijas kronu (94-122,6 miljoni eiro).

Sarunas starp arodbiedrībām un aviokompānijas vadību līdz šim bijušas nesekmīgas.

SAS vēstī, ka aviosabiedrībai jau nācies kopumā atcelt vairāk nekā 2500 lidojumus, ietekmējot 270 000 pasažieru.

SAS jūlijā sākumā ASV tiesā iesniedza pieteikumu aizsardzībai no kreditoriem saistībā ar lidsabiedrības vērienīgo restrukturizācijas plānu. Uzņēmums skaidro, ka pilotu streiks apdraud veiksmīgu šī procesa norisi un lidsabiedrības dzīvotspēju.

Piloti iebilst pret atalgojuma samazināšanu, ko pieprasījusi vadība saistībā ar vērienīgu izmaksu apcirpšanas plānu, kas paredz izmaksas samazināt par 7,5 miljardiem kronu.(apmēram 700 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pirmie airBaltic NFT izdoti vietnē OpenSea, savukārt cena par vienu NFT ir 0,05 Ether. Kopumā šobrīd ir iespējams iegādāties 100 unikālas pirmā izdevuma kolekcionējamas kopijas, informē airBaltic.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 14. aprīlī kļuva par pasaulē pirmo aviokompāniju, kas izdevusi neaizstājamos blokķēžu žetonus jeb NFT (non-fungible token). Lidsabiedrība izdevusi ierobežota daudzuma NFT, kuros attēlota Airbus A220-300 lidmašīna ar tās reģistrācijas numuru, kā arī mākslas darbs ar vienu no Latvijas iemīļotākajām pilsētām Kuldīgu.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

Godinot Latvijas simtgadi, airBaltic 2018. gadā aicināja ikvienu balsot par savām iemīļotākajām Latvijas pilsētām, kuru vārdos tika nodēvētas 14 lidsabiedrības Airbus A220-300 lidmašīnas. Sākot ar Kuldīgu, viena pēc otras šīs pilsētas tagad tiks attēlotas digitālos mākslas darbos, ko izdos airBaltic.

2014. gadā airBaltic kļuva par pirmo lidsabiedrību pasaulē, kas maksājumiem par biļešu iegādi pieņēma Bitcoin. Tagad sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay airBaltic pieņem arī citas kriptovalūtas, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin, biļešu iegādēm, kas veiktas lidsabiedrības mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" ziemas sezonā, kas sāksies 2023.gada oktobra beigās, atvērs sezonālo bāzi Laspalmasā, Grankanārijā, Spānijā, informē "airBaltic" pārstāvji.

Tādējādi ziemas sezonā divas lidsabiedrības lidmašīnas "Airbus A220-300" tiks bāzētas Grankanārijas lidostā, veicot tiešos lidojumus uz desmit galamērķiem. Biļetes jaunajos maršrutos būs iespējams rezervēt no 21.jūnija.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka, gatavojoties gaidāmajai ziemas sezonai, "airBaltic" vienmēr rūpīgi analizē tirgus dinamiku. Ziemas mēnešos, kad kopējais pasažieru pieprasījums pasaulē parasti ir mazāks, lidsabiedrība ir noteikusi iespēju optimizēt darbību, lai tā būtu pēc iespējas efektīvāka, izveidojot sezonālu bāzi un veicot lidojumus ar divām lidmašīnām no Laspalmasas.

Lidsabiedrībā skaidro, ka, bāzējot divas lidmašīnas Laspalmasā, "airBaltic" demonstrē stratēģiju, lai optimizētu apkalpes rotāciju efektivitāti un maksimāli palielinātu lidmašīnu izmantošanu, izmantojot tās maršrutos caur lidsabiedrības jau esošajām bāzēm un apkalpotajām pilsētām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ASV sankcijām pakļauto Baltkrievijas uzņēmumu vidū būs naftas rūpniecības kompānijas

LETA--DW, 31.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deviņu Baltkrievijas valsts uzņēmumu vidū, kam ASV grasās ar 3.jūniju no jauna noteikt sankcijas, ir vairāki rūpniecības uzņēmumi un Baltkrievijas Naftas tirdzniecības nams, atsaucoties uz ASV Finanšu ministrijas pārstāvi sakariem ar presi, svētdien vēstīja ziņu aģentūra "Bloomberg".

Sankcijām tiks pakļauts naftas ķīmijas rūpniecības konglomerāts "Belneftekhim" un tā ASV struktūra.

Citu uzņēmumu vidū, kurus skars sankcijas, ir Baltkrievijas riepu, krāsu un minerālmēslu ražotāji.

Eiropas Savienības (ES) oficiālās amatpersonas iepriekš signalizējušas, ka sankcijas pamatā būs vērstas pret valsts tautsaimniecības sektoriem, kas ir tuvi autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko, arī pret kālija rūpniecības jomu, atgādina "Bloomberg".

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki piektdien paziņoja, ka saistībā ar "Ryanair" piespiedu nosēdināšanu Minskā ASV atjaunos sankcijas deviņiem Baltkrievijas valsts uzņēmumiem. Konkrētas kompānijas viņa neminēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad pirmajā pusgadā bija 49,963 miljoni eiro, kas ir par 41,6% mazāk nekā pērn šajā periodā.

Koncerna zaudējumi samazinājušies trīs reizes - līdz 61,515 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma sniegtā informācija.

Lidsabiedrība šogad pirmajā pusgadā pārvadājusi kopumā vairāk nekā 329 000 pasažieru, kas ir par 59,4% mazāk nekā gadu iepriekš šajā periodā, savukārt veikto lidojumus skaits samazinājies par 51,1% - līdz 6110.

Lai arī lidsabiedrības ienākumi 2021.gada pirmajos sešos mēnešos turpināja sarukt, šā gada vasara bija daudzsološa, jo "airBaltic" izdevās pārvadāt lielāku pasažieru skaitu nekā 2020.gada vasaras mēnešos un trīskārtīgi samazināt koncerna zaudējumus salīdzinājumā ar 2020.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, komentē "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita Rīgas lidostā pagājušajā gadā samazinājās par 6,3 procentpunktiem - līdz 50,9%, liecina informācija lidostas "Rīga" mājaslapā.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrības "Ryanair" tirgus daļa Rīgā pieaugusi par 9,5 procentpunktiem, sasniedzot 30,7%.

Ungārijas zemo cenu aviosabiedrības "Wizz Air" tirgus daļa pēc pārvadāto pasažieru skaita 2022.gadā lidostā "Rīga" sarukusi par 1,7 procentpunktiem - līdz 3,8%.

Norvēģijas lidsabiedrībai "Norwegian" pērn Rīgas lidostā bija 3,2% tirgus daļa, kas ir 1,1 procentpunktu vairāk nekā 2021.gadā. Savukārt Turcijas aviosabiedrības "Turkish Airlines" tirgus daļa Rīgas lidostā pagājušajā gadā bija 2,1%, kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 1% tirgus daļu lidostā "Rīga" pārsniedza arī Somijas "Finnair", kuras tirgus daļa pārvadātajos pasažieros bija 1,9%, Vācijas "Lufthansa" - 1,8%, Latvijā bāzētās "SmartLynx Airlines" - 1,8% un Polijas "LOT Polish Airlines" - 1,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vēstnieki sanāksmē trešdien vienojušies noteikt jaunas sankcijas Baltkrievijai, sankcijām pakļaujot 78 indivīdus un septiņas organizācijas, pavēstīja diplomāti.

Runa ir par liegumu ieceļot ES un aktīvu iesaldēšanu, norādīja avoti.

No sankcijām pakļautajiem indivīdiem septiņi ir tieši saistīti ar lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā 23.maijā, bet vēl 71 cilvēkam noteiktas sankcijas saistībā ar valdības represijām pret opozīciju.

Sankcijas oficiāli tiks apstiprinātas pirmdien, kad tiksies ES valstu ārlietu ministri.

Uz "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā ES reaģēja, liedzot Baltkrievijas lidsabiedrību lidmašīnām lidot ES gaisa telpā, kā arī ES valstu lidsabiedrību lidmašīnām izmantot Baltkrievijas gaisa telpu.

Vēlāk Eiropadomes prezidents Šarls Mišels paziņoja, ka ES izstrādā jaunas sankcijas pret Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar atbilstošo periodu pērn, palielinājies par 49% un provizoriski sasniedzis 285 miljonus eiro, informē uzņēmuma pārstāvji.

"airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka pirmais pusgads ir pārspējis uzņēmuma cerības, "virzot "airBaltic" uz spēcīgiem komercrādītājiem".

Vienlaikus viņš atzīmē, ka arī līdzšinējie vasaras sezonas rādītāji apliecina pārliecinošu pieaugumu lidsabiedrības rezultātos. Būtisks pieaugums novērots gan provizoriskajos ieņēmumos, gan attiecībā uz pārvadāto pasažieru skaitu un veiktajiem lidojumiem.

"Raugoties nākotnē, mūsu mērķis un ambīcijas paliek nemainīgas - sasniegt ieņēmumus 700 miljonu eiro apmērā un ievērojamu pārvadāto pasažieru skaita pieaugumu - līdz 2023.gada beigām pietuvojoties 4,4 miljoniem," piebilst Gauss.

Vienlaikus uzņēmumā informē, ka lidsabiedrības otrā ceturkšņa finanšu pārskatu prezentēs 2023.gada 9.augustā investoru zvana laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - airBaltic koncerns pagājušo gadu noslēdzis ar 54,219 miljonu eiro zaudējumiem

Db.lv, 03.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 500,17 miljoni eiro, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā, bet kompānijas zaudējumi samazinājās 2,5 reizes - līdz 54,219 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma publiskotā informācija.

Tostarp ieņēmumi no pasažieru pārvadājumiem veidoja 400 miljonus eiro, bet ieņēmumi no lidmašīnu iznomāšanas, balstoties uz ACMI līgumiem, veidoja 77 miljonus eiro.

Uzņēmuma pārstāvji informē, ka savukārt "airBaltic" pamatdarbības peļņa pērn sasniedza 32 miljonus eiro pretēji 56 miljonu eiro zaudējumiem gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojumā teikts, ka pērn būtisku negatīvu ietekmi uz "airBaltic" komerciālajiem un finansiālajiem rādītājiem atstāja Covid-19 izplatība un ierobežojumi gada pirmajā ceturksnī, kā arī Krievijas iebrukums Ukrainā, kas ietekmēja ne tikai "airBaltic" lidojumus, bet arī atstāja būtisku ietekmi uz degvielas cenām. Tāpat negatīvu ietekmi atstāja arī lidmašīnu dzinēju trūkums, kas liedza "airBaltic" izmantot savu pilno kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri cer pirmdien panākt vienošanos par sankciju vēršanu pret Baltkrievijas svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm, lai sodītu autoritāro Aleksandra Lukašenko režīmu par lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanu Minskā, vēsta diplomāti.

Ministru sanāksmē Luksemburgā paredzēts apspriest plaša mēroga sankcijas, lai tādējādi ietekmētu Lukašenko "maku", sarunā ar aģentūru AFP piektdien izteicies kāds Eiropas diplomāts.

Plānots sankcijas vērst pret Baltkrievijas ekonomikas galvenajiem balstiem, tostarp pret potaša eksportu, tabakas industriju un naftas pārstrādes rūpniecību, stāsta diplomāti.

Vienlaikus paredzēts pastiprināt eksporta ierobežojumus, kas liedz Baltkrievijai piegādāt ieročus un aprīkojumu, kuru iespējams izmantot demonstrāciju apspiešanai.

"Mēs runājam par sankcijām, kas būs sāpīgas," norādījis viens no diplomātiem.

Tomēr diplomāti atzīst, ka joprojām pastāv domstarpības par sankcijām pret finanšu nozari, jo pret to iebilst Austrija, kuras bankas cieši sadarbojas ar Baltkrieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" Maršrutu tīkla pārvaldes vadošo viceprezidentu iecelts Tomass Ramdāls, informē "airBaltic" pārstāvji.

Ramdāls būs atbildīgs par "airBaltic" tīkla stratēģijas izstrādi un ieviešanu, kā arī uzraudzīs tīkla pārvaldību, partnerattiecību pārvaldību, pārdošanas, kravu un aviopolitiskos jautājumus.

Attiecīgajā amatā Ramdāls nomainīs Volfgangu Reisu, kurš šajā amatā strādāja kopš 2015.gada.

"airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss norāda, ka Ramdāls ir pieredzējis nozares profesionālis, kurš palīdzēs stiprināt un attīstīt lidsabiedrības tīkla stratēģiju.

Gauss pauž pārliecību, ka Ramdāla pieredze, prasmes un līderība uzlabos uzņēmuma kopīgos nākotnes plānus, izaugsmi un darbības izvēršanu jaunos tirgos.

Ramdāls ir bijis "Flyr" un "Norwegian Air Shuttle" komercdirektors un "Norwegian Air Shuttle" maršrutu tīkla pārvaldes vadošais viceprezidents, vadot komerciālās un darbības stratēģijas un biznesa attīstību. Viņš ieņēmis arī "SAS Leisure" direktora un "Hoegh Autoliners" pārdošanas direktora amatus, atbildot par pārdošanu un klientu apkalpošanu 13 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic sadarbībā ar pakalpojumu sniedzēju BitPay ļauj iegādāties biļetes lidsabiedrības mājaslapā ne vien ar Bitcoin, bet arī ar citām kriptovalūtām, tostarp Bitcoin Cash, Ether un Dogecoin.

Bitcoin kā maksājumu līdzekli par aviobiļetēm airBaltic sāka pieņemt jau 2014.gadā.

“Kā inovatīva lidsabiedrība mēs vienmēr cenšamies meklēt iespējas, lai uzlabotu klientu pieredzi, sākot jau ar biļešu rezervēšanas procesu. Pēdējo gadu laikā vairāk nekā 1 000 klientu izmantojuši maksāšanas metodi ar kriptovalūtu, kas var nešķist daudz, taču tā tāpat piedāvā pasažieriem unikālu norēķināšanās iespēju, kādu citur grūti atrast,” saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Biļešu cenas lidsabiedrības mājaslapā norādītas eiro valūtā. Kad airBaltic klienti veic apmaksu par savu lidojumu, maksājumu sistēmas operators BitPay automātiski pārvērš kriptovalūtas uz eiro pēc tā brīža maiņas kursa. airBaltic maksājumus kriptovalūtās nesaņem. Maksājumu, kas veikti citās kriptovalūtās, pieejamība ir atkarīga no klienta lietotā kriptovalūtas maka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojušies par sankcijām pret Baltkrievijas tautsaimniecības svarīgākajām nozarēm, blokam cenšoties pastiprināt spiedienu uz Aleksandra Lukašenko autoritāro režīmu pēc lidsabiedrības "Ryanair" lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas, vēsta diplomāti.

Sankcijas, kuras paredzēts oficiāli apstiprināt tuvāko dienu laikā, vērstas pret nozarēm, kas Lukašenko režīmam nodrošina lielākos ienākumus, - potaša eksportu, naftas pārstrādi, tabakas industriju un finanšu sektoru, aģentūrai AFP pavēstījuši Eiropas diplomāti.

Paredzēts pastiprināt arī jau iepriekš pret Minsku vērsto ieroču embargo, kā arī aizliegt pārdot Baltkrievijai izsekošanas aprīkojumu.

Ministri arī oficiāli apstiprinājuši vēl 78 baltkrievu amatpersonu un septiņu organizāciju iekļaušanu "melnajā sarakstā". Šo personu vārdus vēlāk pirmdien paredzēts publicēt ES oficiālajā žurnālā.

Augstākais ES pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels iepriekš izteicies, ka sektorālās sankcijas paredzēts galīgi apstiprināt pēc šonedēļ Briselē paredzētā bloka līderu samita.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lidosta Rīga pakāpeniski atsāk darbu

Db.lv, LETA, 04.12.2021

Nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss, "airBaltic" valdes loceklis Pauls Cālītis, VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes loceklis Artūrs Saveļjevs un lidostas "Rīga" Lidlauka vadības departamenta direktore Dzintra Jātniece piedalās preses konferencē par aviācijas negadījumu lidostā "Rīga", kur stipras snigšanas laikā no manevrēšanas ceļa nobraukusi "airBaltic" lidmašīna.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidosta "Rīga", kur piektdien sniegputeņa dēļ tika slēgts skrejceļš, sestdien no plkst.6 pakāpeniski atsākusi drošu skrejceļa darbu, informēja lidostā.

Kā liecina informācija lidostas mājaslapā, pirmā lidmašīna no Rīgas devās plkst.6.30, kas bija lidsabiedrības "airBaltic" reiss uz Dubaju. Savukārt pirmā lidmašīna, kas sestdienas rītā lidostā Rīgā nosēdās plkst.6.56, bija "airBaltic" reiss no Tallinas.

Atbilstoši lidostas mājaslapā pieejamajai informācijai sestdienas rītā sākusies iekāpšana vairākos reisos, tiesa gan virknei lidmašīnu paredzamā izlidošana kavēsies.

Naktī uz sestdienu lidostas dienesti strādāja, lai atjaunotu drošu gaisa kuģu pacelšanos, nolaišanos un apkalpošanu lidlaukā, tai skaitā, veicot skrejceļa un peronu tīrīšanu un sniega izvešanu.

Lidojumi gan atsākti pakāpeniski, tāpēc visas dienas garumā iespējama lidojumu kavēšanās. Pasažieri joprojām tiek aicināti sazināties ar savām aviokompānijām, lai noskaidrotu precīzāku informāciju par lidojumiem. Informācija par lidojumiem tiek regulāri atjaunota arī lidostas mājaslapā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienai no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnām "Airbus A220-300" 11.jūlija lidojumā maršrutā Rīga-Kopenhāgena izslēgušies abi dzinēji piezemēšanās laikā, kad lidmašīna pabeidza drošu nosēšanos uz skrejceļa, apstiprināja uzņēmumā.

"airBaltic" skaidroja, ka kompānijas izmantotās "Airbus A220-300" lidmašīnas ir aprīkotas ar jaudas kontroles traucējumu pielāgošanas sistēmu, kas novērš nekontrolēti augstu jaudu pacelšanās vai nolaišanās laikā un tiek automātiski aktivizēta tikai lidmašīnai atrodoties uz zemes. Brīdī, kad lidmašīna jau bija nosēdusies uz zemes, sistēma atslēdza dzinējus.

Lidsabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, un uzņēmums patlaban strādā kopā ar lidmašīnas ražotāju "Airbus" un dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" pie izmeklēšanas.

"airBaltic" līdz šim līdzīgu gadījumu nebija piedzīvojusi.

Vienlaikus "airBaltic" pateicas tās apkalpei par situācijas atrisināšanu, ievērojot uzņēmuma drošības vadlīnijas. Konkrētā "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīna atkal veic regulāros lidojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija 2021. gada 21. decembrī ES valsts atbalsta noteikumu ietvaros apstiprinājusi Latvijas valdības investīcijas 45 miljonu eiro apmērā Latvijas lidsabiedrības airBaltic pamatkapitālā, lai kompensētu Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un atbalstītu ekonomiskās krīzes pārvarēšanu.

“Mūsu galvenā akcionāra atbalsts krīzes pārvarēšanai atspoguļo tā izpratni par airBaltic pozitīvo ietekmi uz ekonomiku. Eiropas Komisija secinājusi, ka Covid-19 pandēmija kvalificējas kā ārkārtējs notikums, lai dalībvalstu ārkārtējie intervences pasākumi, ar to saistīto zaudējumu kompensēšanai, tiktu uzskatīti par pamatotiem,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Atbalsta līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā 

Ministru kabinets otrdien konceptuāli atbalstīja līdz 90 miljonu eiro ieguldījumu Latvijas nacionālās...

Paredzēts, ka ar plānoto airBaltic akciju kotēšanu biržā (IPO) investīcijas atgriezīsies Latvijā kā ienākumi no pārdotajām akcijām.

2021. gada 17. augustā Latvijas Ministru kabinets, kā airBaltic vairākuma akcionārs, apstiprināja 90 miljonu eiro investēšanu airBaltic pamatkapitālā. Pārējai investīcijas daļai vēl jāsaņem Eiropas Komisijas apstiprinājums.

airBaltic ir stratēģisks Latvijas ekonomikas veicinātājs un atbildīgs par vairāk nekā 2,5% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Covid-19 pandēmijas dēļ airBaltic pārvadāto pasažieru skaits 2020. gadā samazinājās par 73%, un būtiski tika ietekmēta lidsabiedrības darbība. Lai atbalstītu vietējo ekonomiku, valdība sniedza un turpina sniegt palīdzību visām krīzes smagi skartajām nozarēm, tostarp airBaltic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" 2023.gadā plāno pārsniegt 600 miljonu eiro ieņēmumus, kas būtu par 45% vairāk nekā šogad, norādīja "airBaltic" pārstāvji.

Kā skaidroja lidsabiedrībā, prognozes liecina, ka 2023.gadā aviācijas industrija turpinās strauju pēcpandēmijas atlabšanu.

Nākamgad lidsabiedrība "airBaltic" plāno 45% ienākumu pieaugumu, kopumā ieņēmumiem pārsniedzot 600 miljonus eiro. "Uzņēmums turpinās palielināties - gan lidmašīnu skaita, gan pārvadāto pasažieru, gan izpildīto lidojumu, gan galamērķu skaita ziņā," pauda uzņēmuma pārstāvji, piebilstot, ka 2023.gada "airBaltic" stratēģija balstās ienākumu un izdevumu pozīciju izlīdzināšanā, tomēr arī šeit jāņem vērā ģeopolitiskā situācija.

"airBaltic" pārstāvji arī izteica cerību par veiksmīgu un atbalstošu sadarbību ar jauno satiksmes ministru un valdību kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Aviokompāniju pārvadāto pasažieru skaits šogad pietuvosies rekordaugstam līmenim

LETA/AFP, 05.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas pasaulē šogad pārvadās 4,35 miljardus pasažieru, kas būs tuvu 2019.gadā reģistrētajam rekordam, pirmdien prognozē Starptautiskā Gaisa satiksmes asociācija (IATA).

Turklāt aviokompānijas šogad atgriezīsies pie peļņas, tai veidojot 9,8 miljardus dolāru, salīdzinot ar 3,6 miljardu dolāru zaudējumiem pērn, vēstī IATA.

Pozitīvās prognozes tiek skaidrotas ar koronavīrusa ierobežošanai paredzēto pasākumu atcelšanu, tai skaitā arī Ķīnā, un aviācijas degvielas cenu pieauguma tempa palēnināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ lidsabiedrības pasaulē 2020.gadā zaudēja 137 miljardus dolāru un vēl 42 miljardus dolāru 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru