Bija grūti aizbraukt un nebija viegli atgriezties. Esmu gandarīta gan par to, ka aizbraucu, gan par to, ka atgriezos

Tā saka Eva Miķelsone, degvielas mazumtirgotāja Virši-A mārketinga vadītāja. Viņa trīs gadus strādāja Lielbritānijā. «Aizbraucu, jo Latvijā sākās krīze. Strādāju IT uzņēmumā, paralēli LU maģistrantūrā studēju komunikācijas zinātni. Sākās krīze, diemžēl zaudēju darbu, pabeidzu studijas un vairs nespēju sevi realizēt Latvijas darba tirgū. Tolaik uzņēmumu, kas atlaida darbiniekus, bija vairāk nekā tādu, kas pieņēma darbā. Izvērtējot situāciju, biju spiesta aizbraukt,» atceras E. Miķelsone.

Darbu atrast viegli

Viņa devās uz Lielbritāniju un darbu tur atrada viegli. Vispirms viņa bija pārdevēja delikatešu veikaliņā, drīzumā kļuva par veikala maiņas vadītāju. «Lai to sasniegtu, bija vajadzīgs sūrs darbs – strādāju arī pa 10 un 12 stundām sešas dienas nedēļā. Vadība manī saskatīja cilvēku, kam ir mērķtiecība, kurš strādā patstāvīgi un ir spējīgs sasniegt ko vairāk. Ātri apguvu visu nepieciešamo un mani izvirzīja par veikala maiņas vadītāju. Tas bija pavisam citādāks darbs, ar jauniem pienākumiem, – sākot ar ikdienas darbu koordinēšanu un veikala preču sortimenta nodrošināšanu, beidzot ar darbinieku vadību un klientu lojalitātes vecināšanu. Man patika šis darbs, jo varēju sevi realizēt un nebija nekādu rāmju, kas noteiktu, ka jādara tikai tā un ne citādi,» stāsta E. Miķelsone. Tomēr, strādājot veikalā, viņa neatmeta cerību atrast darbu savā specialitātē, gribēja pārliecināties, ka var sevi pierādīt ne tikai Latvijā, bet arī Lielbritānijā. Tāpēc viņa paralēli visu laiku meklēja darbu savā specialitātē – mārketingā vai komunikācijā.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Mēbeļu ražošanas SIA Anna Barons no nulles izveidojusi uzņēmumu, kas produktus realizē ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs, apgrozījumu palielinot 10 reižu

Tik straujas izaugsmes un sekmīgas tirgus iekarošanas pamatā ir spēja piedāvāt potenciālajiem klientiem pilnu servisu – sākot no klienta idejas par interjera dizainu vispirms uz papīra un līdz projektēšanai, ražošanai, montāžai un apkalpošanai. Lai gan pašlaik uzņēmuma ražotās mēbeles ir redzamas Skandināvijas un Beniluksa valstīs, kā arī Austrijā, Vācijā, vadība nedomā apstāties pie sasniegtā un mērķē uz Lielbritāniju un savas klātbūtnes palielināšanu Norvēģijā.

Zelta griezums

«Pašlaik ievērojam «zelta standartu»: 50% produkcijas realizējam ārzemēs un 50% Latvijā, turklāt aptuveni puse nonāk privātmājās un dzīvokļos, bet otra puse ir publiskās ēkas – viesnīcas, restorāni, kafejnīcas,» atklāj SIA Anna Barons direktors Dainis Bonda. Šis tirgus un pasūtītāju sadalījums nav akmenī iekalts, taču ļauj sajust tendences un vienlaikus nebūt atkarīgam no viena tirgus vai viena segmenta. «Latvijā, Baltijā un ārzemēs nav tik daudz uzņēmumu, kas nodarbotos ar nestandarta interjera priekšmetu un mēbeļu ražošanu, nodrošinot pilnu servisu – sākot no idejas un beidzot ar uzstādīto priekšmetu servisa apkalpošanu,» D. Bonda atbild uz jautājumu, vai panākumi un straujā izaugsme nav likusi sarosīties konkurentiem. Baltijas nestandrta mēbeļu ražotāju piedāvātās cenas Rietumeiropas un Skandināvijas valstu potenciālajiem klientiem šķiet daudz pievilcīgākas nekā šajās valstīs strādājošajiem konkurentiem. «Bez cenām svarīgs faktors ir pasūtījumu kvalitāte, kā arī izpildes termiņi. Ir situācijas, kurās sākotnēji labojam kāda konkurenta izstrādājumu, bet pēc tam iegūstam konkrētus pasūtījumus,» turpina SIA Anna Barons direktors.

Pirms pieņemt lēmumu par došanos peļņā uz ārzemēm, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina noskaidrot visus darba un sadzīves apstākļus par izvēlēto valsti. NVA vērš uzmanību, ka pēdējā laikā Latvijā un ārvalstīs ir sarosījušās fiktīvas darbā iekārtošanās firmas, kas, izmantojot darba meklētāju spiedīgos materiālos apstākļus vai neinformētību, sola labi apmaksātu darbu ārzemēs.

Tomēr, nokļūstot ārzemēs, noskaidrojas, ka darba devējs nemaz negaida šādu darbinieku. Ir iespējamas situācijas, kad darba devēja piedāvātajā darba vietā parādās arvien jauni nosacījumi – transporta izmaksas, darba apģērba izmaksas, dzīvošanas izmaksas, par kurām cilvēks nebija iepriekš informēts un tiek paziņots, ka viņš darba devējam «ir parādā», un nauda tiks ieturēta no algas. Rezultātā, darba meklētājiem no Latvijas ir izkrāpta nauda un viņi paliek bez ienākumiem, reālas darba un dzīves vietas ārzemēs. Diemžēl, dažkārt arī nokļūstot finansiālā atkarībā no «potenciālā» darba devēja.

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Izvērtējot iespējamos aspektus, kas varētu veicināt cilvēku atgriešanos Latvijā, 81% DNB Latvijas barometra respondenti kā būtiskākos faktorus minējuši lielākas algas un 68% - vairāk darbavietu (68%).

Tikmēr citi aspekti norādīti ievērojami retāk – 33% aptaujāto atzīmējuši, ka iedzīvotāju atgriešanos varētu veicināt mazāka dzīves dārdzība Latvijā, bet 26% respondentu norādījuši, ka nepieciešams dāsnāks atbalsts ģimenēm ar bērniem (lielāki pabalsti, vairāk garantiju). Tikmēr 16% aptaujāto būtiski šķiet saņemt lielākas sociālās garantijas kopumā, bet 15% respondentu uzskata, ka valstij jāpiešķir lielāks atbalsts uzņēmējdarbībai un biznesa uzsākšanai.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 60% aptaujāto iedzīvotāju cilvēku aizbraukšanu uzskata par lielāko Latvijas demogrāfisko draudu. Turklāt šādam viedoklim piekrīt vairāk iedzīvotāju nekā 2010.gadā, kad tika uzdots līdzīgs jautājums un šādu pozīciju pauda 54% respondentu. Par EM izstrādāto reemigrācijas plānu ir dzirdējuši 60% aptaujāto, bet tikai 12% ir informēti par to, ko šis plāns iever.

Summa, ko ārvalstīs nodarbinātie sūta uz Latviju, pagājušajā gadā pārsniegusi 574 miljonus eiro, liecina Latvijas Bankas aplēses.

Tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Tiesa, salīdzinot ar 2012. gadu, pieaugums veido vien 1,1%, un kāpuma temps ir kļuvis daudz gausāks nekā iepriekšējos gados. Arī attiecībā pret Latvijas ekonomiku jau kopš 2010. gada ārvalstīs strādājošo uz Latviju sūtītās summas stabili veido ap 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Vienlaikus uz Latviju sūtītās naudas apmērs liek izteikt pieņēmumu, ka Latvijas valstspiederīgo skaits ārzemēs īpaši nesamazinās, bet arī būtisks pieaugums nenotiek.

«Naudas pārsūtījumu pieauguma temps absolūtos skaitļos ir stipri palēninājies. Relatīvos skaitļos tas varbūt pat nedaudz ir samazinājies,» uzsver Ārlietu ministrijas pārstāvis Kārlis Eihenbaums.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild sporta un fitnesa kluba Reaktors vadītāja Annija Viškinte. Sporta un fitnesa klubs Reaktors ir latviešu uzņēmums, kurš dibināts 2000. gadā. Reaktora galvenais treneris ir sporta leģenda, kultūrists Aivars Visockis.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad vēl mācījos skolā, vasarā piestrādāju Reaktorā par administratori, vēlāk jau kļuvu par sporta kluba vadītājas vietnieci un nu jau vairākus gadus vadu šo sporta klubu. Darbs jau ir kļuvis par sirdslietu, man ļoti patīk atrasties sportiskā vidē, komunicēt ar klientiem, radīt apstākļus, lai cilvēki nāktu uz sporta klubu, nevis tikai trenēties, bet arī iegūt jaunus kontaktus, draugus, realizētu sen lolotus sapņus. Sporta klubā pats svarīgākais ir atmosfēra un to veido ne tikai telpas, aprīkojums vai ārējā vide, bet arī darbinieki, klienti-cilvēki. Daudzi nāk uz sporta klubu socializēties, satikt draugus, atpūsties no ikdienas rūpēm un transformēt negatīvo enerģiju.

Pēc izmēģinājumiem ar dažādiem materiāliem un modeļiem Nesu Bags sāk šūt mugursomas

SIA Urban Fox piedāvā mugursomas un jostas somas ar zīmolu Nesu Bags, kā arī veido jaunu dizainu citu veidu somām, piemēram, datorsomām un pleca somām, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness. «Negribas apstāties. Es šobrīd cenšos apzināt, pēc kā vēl ir pieprasījums,» stāsta Renāte Vītola, somu zīmola Nesu Bags dizainere. Viņas iecere ir radīt praktiskas un funkcionālas somas, bet vienlaikus viņa vēlas eksperimentēt ar košām, svaigām krāsām. «Protams, ir arī klasika – somas melnā krāsā, bet ir arī citas krāsas, lai nav jāpērk tikai pelēka, brūna vai melna,» viņa saka.

Pirmā tirdzniecības pieredze uzņēmumam bija Positivus festivālā, un radās secinājums, ka jāturpina iesāktais. Šobrīd par Nesu Bags somām sāk interesēties vietējie veikali. «Pirmais bija M50,» saka Anita Zakse, Nesu Bags (SIA Urban Fox) īpašniece. Tiekot pētītas iespējas piedāvāt savu produkciju ārzemēs. «Te tirgus ir mazs – kad pārdod 25 somas, tās Rīgā jau redz. Gribas augt,» neslēpj Renāte. Lai izdotos sevi parādīt ārzemēs, jāspēj atšķirties, jābūt kaut kam unikālam. Anita teic, ka viegli tas nav, – konkurence ārzemēs esot milzīga, jo neviens nesēž un negaida, kad kāds piezvanīs no Latvijas un piedāvās somas. «Jābūt redzamam, jāpārliecina, kāpēc tieši mūsu prece ir īpaša. Šobrīd apzinām iespējas, plānojam nākamo gadu, izstādes, ko apmeklēt,» viņa saka.

«Man no sākuma bija šoks, adaptācijas šoks, jo tomēr piecus gadus pavadīju Anglijā, kas nav īss periods,» tā sarunā ar Dienu stāsta Aleksejs Čepuļskis, viens no sešiem jauniešiem, kuri patlaban strādā kādā no valsts institūcijām jauniešu reemigrācijas programmas ietvaros. Šo iespēju atgriezties Latvijā izmantojis arī Emīls Ķīlis, kurš Anglijā pavadījis septiņus gadus un ieguvis tur ļoti labu izglītību. Abi jaunieši ir apmierināti un redz sev izaicinājumus arī Latvijā, tostarp uzlabot valsts pārvaldi kopumā.

Emīls uz Lielbritāniju prestižākas izglītības meklējumos - vismaz tā viņš toreiz uzskatīja - devās 2007. gadā uzreiz pēc vidusskolas beigām. Vietu viņš sev atradis Lenkasteras Universitātes Socioloģijas nodaļā, kurā specializējies jautājumos, kas skar zinātnes un tehnoloģijas ietekmi uz sabiedrību un tās attīstību. Tur ieguvis gan bakalaura, gan maģistra grādu, un tūlīt pabeigta būs arī doktorantūra. Ar iegūto izglītību viņš ir ļoti apmierināts, bet toreiz nav bijusi izpratne, kā izmērīt augstskolu kvalitāti. Tagad Emīls ir pārliecināts, ka arī Latvijā viņam būtu bijuši ļoti kompetenti pasniedzēji. Pieredze ārzemēs gan devusi neatkarību, jo, palicis Latvijā, puisis, visticamāk, būtu turpinājis dzīvot pie vecākiem. Ārzemēs kopumā pavadīti aptuveni septiņi gadi.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Baltics vadošā partnere Latvijā Armine Movsisjana. «Ļoti lepojamies ar savu ilggadējo pieredzi finanšu sektorā – esam revidenti vairākumam Latvijas banku un apdrošināšanas sabiedrību. Arī publiskajā sektorā ir pieprasījums pēc profesionālas ekspertīzes, jo īpaši tas novērojams sarežģītākās lietās ar starptautisku raksturu. Tāpēc kā konsultanti palīdzam arī mūsu valstij vairākos nozīmīgos finanšu darījumos,» stāsta A. Movsisjana.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Sabiedrībā ir plaši apspriesta fiziskā darba veicēju aizplūšana no Latvijas, taču mazāka uzmanība ir tikusi pievērsta ārvalstīs dzīvojošo speciālistu, augsta līmeņa profesionāļu un vadītāju stāstiem. Lai arī pārskatāmā nākotnē Latvija nespēs konkurēt ar bagātākajām Eiropas valstīm fiziskā darba atalgojuma ziņā, augsta līmeņa profesionāļu un vadītāju atgūšanai jau šobrīd netrūkst argumentu.

Lai iepazīstinātu sabiedrību ar šiem iespēju stāstiem, Dienas Bizness sadarbībā ar augstākā līmeņa personāla atlases tīklu Amrop, LR Ekonomikas ministriju un Rīgas Ekonomikas augstskolu veido interviju sēriju ar ārzemēs dzīvojošiem Latvijas izcelsmes profesionāļiem, kā arī tiem profesionāļiem, kas ir izvēlējušies atgriezties.

Projekta ideja ir, pirmkārt, apzināt ārzemēs dzīvojošos Latvijas izcelsmes profesionāļus, darīt viņus zināmus Latvijas uzņēmumu profesionālajās aprindās un tā, iespējams, veicināt viņu atgriešanos. Otrkārt, dalīties veiksmes stāstos par tiem, kas izvēlējās atgriezties. Rakstīsim par viņiem pielikumā DARBS katra mēneša pēdējā trešdienā.

Ģitāra ražo skaņu, kas ir produkts. Mārketings ir skaņas pastiprinātājs. Ja skaņa ir slikta, pastiprinātājs nepalīdzēs. Vari pastiprināt, cik vien gribi, bet tas tik un tā būs tikai troksnis

Tā intervijā DB pauž Miko Jervenpē (Mikko Järvenpää), jaunais Infogr.am izpilddirektors. Sanfrancisko dzīvojošais soms Miko Jervenpē pavisam nesen kļuvis par Latvijas datu vizualizācijas rīka Infogr.am izpilddirektoru. Lai arī mūsdienu virtuālajā vidē valstu robežas komunikācijai netraucē, viņš katru mēnesi aptuveni nedēļu ir Rīgā, lai kopā ar komandu un uzņēmuma dibinātājiem Uldi Leitertu, Raimondu Kaži un Alisi Semjonovu satiktos klātienē un kaltu uzņēmuma attīstības plānus. Šobrīd uzņēmumā strādā 21 cilvēks un Miko ir pirmais darbinieks Infogr.am Sanfrancisko birojā. Sarunā ar DB viņš stāsta par to, kāpēc izvēlējies strādāt Latvijas uzņēmumā, atceras pirmo iespaidu par Latvijas biznesa vidi un domā, ka uzņēmuma vadībai jāļauj cilvēkiem strādāt.

Rīgā radīto lokalizācijas procesu automatizācijas un tulkošanas vadības risinājumu "Lokalise" izmanto "Revolut", "Yelp", "Tesco", "Delivery Hero", "Daimler", “TransferGo" un citi.

"Pirmos trīs gadus veiksmīgi attīstījāmies, nepiesaistot ārējās investīcijas. Ar laiku pie mums sāka vērsties pasaules mērogā lieli klienti, kuri pieprasa cita veida funkcionalitāti un līmeni. Sapratām, ka ar ārējo finansējumu, ko varētu ieguldīt jaunu cilvēku pieņemšanā darbā un produkta attīstīšanā, mēs varētu izdarīt ko lielāku nekā līdz šim," saka Niks Ustinovs, "Lokalise" līdzdibinātājs.

Nesen "Lokalise" piesaistīja 5,1 miljona eiro (sešus miljonus ASV dolāru) investīcijas. Šī investīciju raunda divi galvenie investori ir Austrijas riska kapitāla fonds "capital300" un Maiks Šalfens (Mike Chalfen), kurš ir viens no Eiropas aktīvākajiem solo investoriem un iepriekš ir bijis riska kapitāla fonda "Mosaic Ventures" līdzdibinātājs. Tāpat investoru vidū ir 12 biznesa eņģeļi, kam ir pieredze līdzīgu kompāniju dibināšanā. N. Ustinovs uzsver, ka visi uzņēmumi, ko šie cilvēki ir dibinājuši, jau ir t.s. vienradži jeb to novērtējums investīciju piesaistes rezultātā ir pārsniedzis miljardu dolāru. Privāto investoru vidū ir "Miro", "Algolia", "Intercom", "GoCardless" un citu tehnoloģiju kompāniju dibinātāji. "Galvenā doma ir izmantot viņu zināšanas, pieredzi, kontaktu tīklu. Jā, mēs saņēmām finansējumu, bet tikpat svarīgas ir iespējas, ko šādu investoru līdzdalība var palīdzēt sasniegt," teic N. Ustinovs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Colliers International vadītājs Latvijā Deniss Kairāns. «Mūsu uzņēmums pārstāv profesionālo pakalpojumu jomu nekustamo īpašumu nozarē. Specializējamies komercīpašumu segmentā, piedāvājot konsultāciju, vērtēšanas un starpniecības pakalpojumus. Uzņēmums ir pārstāvēts vairāk nekā 60 valstīs, Latvijā esam 26 cilvēki,» par savu darbavietu stāsta D. Kairāns.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk šī nozare, tā ir ļoti dinamiska un garlaikoties te nenākas. Iedomājieties, kādu pārkaršanu pēdējo 10 gadu laikā nācās pārdzīvot nekustamo īpašumu nozarei, kā arī ekonomikai kopumā, un pēc tam - vienu no smagākajām krīzēm un recesijām... Tā ir lieliska iespēja relatīvi īsā laika posmā izmēģināt savus spēkus gan kā krīzes menedžerim, gan arī kā attīstības vadītājam.

Darbs ārzemēs sniedz iespēju paplašināt redzesloku un izaicināt sevi – pārbaudīt spējas citos apstākļos, svešā vidē

Microsoft telepārdošanas funkcionālā vadītāja Centrālajā un Austrumeiropā Laila Zviedre trīs gadus strādāja Prāgā – no 2009. līdz 2012. gadam. Pirms darba gaitu uzsākšanas Čehijā viņa vadīja Microsoft mazā, vidējā biznesa un partneru departamentu Latvijā.

Vērtējot ieguvumus no šī trīs gadu piedzīvojuma, Laila kā galveno izceļ pašattīstību, ko var iegūt, strādājot citā vidē un ar daudzu tautību cilvēkiem. «Tā bija lieliska pieredze, pieņemot darbā dažnedažādus cilvēkus, saprotot nacionālās īpatnības, vēsturiskos aspektus. Piemēram, man bija jāpieņem darbā Serbijas telepārdošanas vadītājs. Intervējot fināla kandidātus, biju pārliecināta, ka ir atrasts īstais, bet pēc manis viņu intervēja mazā un vidējā biznesa vadītāja Serbijā, kura man teica – viņš ir lielisks, bet viņam ir Kosovas akcents. Šādas nianses nekad iepriekš nezināsi. Dzīve citā valstī un iedziļināšanās tās vēsturē sniedz pieredzi visai ģimenei. Bērniem ir paplašinājies redzesloks, un viņi zina, kā dzīvo citur, cik dažādu rasu un tautību cilvēki ir pasaulē. Tādējādi zūd aizspriedumi,» atzīst Laila.

«Manuprāt, sieviete – stipro dzērienu tehnologs – ir likumsakarība. Latvijas balzamā gan laboratorijas, gan degvīna ceha vadītājas ir sievietes.»

Tā par savu profesijas izvēli intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma Latvijas balzams stipro dzērienu tehnoloģe ar 22 gadu darba stāžu Aija Zablocka.

Kā jūs kļuvāt par stipro dzērienu tehnoloģi – vai tā bija nejaušība, vai apzināta izvēle?

Tā bija mērķtiecīga darbība, jo nekas nav vieglāk, kā ražot alkoholiskus dzērienus. Nekas nerūgst, nekādas baktērijas nevairojas, kā tu vakarā visu atstāj, tā tu no rīta visu arī atrodi, bez kādām nevēlamām izmaiņām. Protams, mācoties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, tādas specializācijas kā stiprie alkoholiskie dzērieni nebija, tāpēc esmu strādājusi gan konservu ražošanā, gan koncentrētu sulu ražošanā, gan alus darītavā, līdz nonācu stabilā uzņēmumā Latvijas balzams.

Pagājušās krīzes rezultātā no Latvijas emigrēja vairāk nekā 170 000 darbspējīgu Latvijas iedzīvotāju. Pagāja tikai pāris gadi un mēs bijām gatavi darīt jebko, lai mēģinātu šos cilvēkus atgriezt Latvijā.

Darba devējiem katastrofāli trūka darbinieku visos līmeņos, valstij - nodokļu maksātāji, jaunu uzņēmumu veidotāji un investīciju piesaistītāji. Izrādījās, ka nevis kapitāls piesaista talantu, bet talants kapitālu. Talantu trūkums tad atbilstoši kļuva par galveno šķērsli straujākai ekonomikas un sabiedrības labklājības izaugsmei. Mūsu izslavēti radikālajai taupības politikai cīnoties ar iepriekšējo finanšu krīzi bija ļoti augsta cilvēciska cena, bet jau 10 gadu kontekstā skatoties - tikpat liela ekonomiska cena.

Daudzi varētu teikt, ka šī krīze ir savādāka - tā skar visas valstis, visur būs bezdarbs, turklāt šobrīd jau fiziski nav iespēju nekur aizbraukt. Tiesa, bet ne uz ilgu laiku! Robežas pakāpeniski tiks atvērtas, lidojumi atjaunosies. Lielākās ES valstis jau šobrīd ziņo par akūtu darbaspēka trūkumu lauksaimniecībā un ražošanā, par risinājumu uzskatot darbinieku piesaisti no Austrumeiropas. Paies vēl mēnesis un visiem tiem, kam nebūs darba Latvijā, būs iespēja to meklēt Vācijā, Zviedrijā vai Anglijā. Mēs varam zaudēt vēl 170 tūkstošus cilvēku, un tad gan es nezinu, kas strādās un veidos Latvijas uzņēmumus, kas maksās nodokļus un vai te vispār kaut kas notiks.

Latvijas iedzīvotājiem vairs nav tik liela interese par darba iespējām Īrija, kā bija agrāk, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) direktore Inese Kalvāne.

Pēc viņas teiktā, Latvijas iedzīvotājiem ir interese par Eiropas nodarbinātības dienestu tīklu (EURES), tomēr tā nav liela. «Atšķirīgs no iepriekšējiem gadiem gan ir tas, ka EURES sāk izmantot arī mūsu darba devēji. Mēs joprojām esam darbinieku donorvalsts. Taču jāsaka paldies mūsu kolēģiem, ka viņi ir pievērsuši darba devēju uzmanību tam, ka šo tīklu var izmantot arī nepieciešamo speciālistu meklēšanai. Piemēram, Latvijā ir pakalpojumu centri, kas dara noteiktus darbus kādas citas valsts uzņēmumiem un tur ik pa laikam vajag cilvēkus, kuri, piemēram, zina kādu no Skandināvijas valodām. Darba devēji par šo iespēju ir ļoti apmierināti,» teica Kalvāne.

Lielākais mežsaimniecības uzņēmums AS Latvijas valsts meži (LVM) vēlas jau tuvāko astoņu mēnešu laikā iegūt 10 dzīvotspējīgus produktu risinājumus ar augstu to ieviešanas gatavību.

Darbu sāk SilvaTech akcelerācijas (ietver produkta vai tehnoloģijas attīstību, pilnveidi, izvērtēšanu tirgus vajadzībām, prototipu izstrādi, validēšanu) programma, ko LVM realizē kopā ar Startup Wise Guys akceleratoru kopīgi veidotu akcelerācijas programmu.

Programma palīdzēs uzņēmuma iekšējām un ārējām inovāciju komandām attīstīt tehnoloģijas, produktus, risinājumus mežkopībā, mežsaimniecībā, sēklkopībā un stādaudzēšanā, minerālo materiālu ieguvē un ražošanā, meža inventarizācijā, rekreācijā, kā arī ģeotelpisko informācijas tehnoloģiju jomā,” projekta mērķi skaidro AS Latvijas valsts meži Attīstības daļas vadītāja Ilga Bērzkalna.

Problēmas ar samaksas saņemšanu par padarīto darbu mēdz būt ne tikai Baltijas valstīs, bet arī Zviedrijā, kur pašlaik notiek sarunas ar ģenerāluzņēmēju, lai iztiktu bez tiesāšanās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS BMGS valdes priekšsēdētāja Svetlana Afanasjeva. Viņa norāda, ka būvniecībā Latvijā ir kā šūpolēs – te uz augšu ( visi būvē un nozare ir pārkarsusi), te atkal – lejā ( nebūvē teju neko). Tad nozarei ir auksti, un, lai diversificētu šādus riskus, vienīgā iespēja ir strādāt ārzemēs, kur atkal jārēķinās ar attiecīgo valstu īpatnībām.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir būvniecības nozarē Latvijā?

Būvniecība gan Latvijā, gan arī ārzemēs ir tā joma, pēc kuras visvieglāk var izdarīt secinājumus par tautsaimniecības stāvokli kopumā, jo būvē jau tikai tad, ja pasūtītājam ir ne tikai ideja vai projekts, bet gan arī atbilstošs finansējums. Nauda iecerēto projektu īstenošanai privātsektorā lielākoties tiek iegūta, saņemot kredītu, kur aizdevēji vienmēr cenšas pārliecināties par ieceres (ražotņu, biroja, noliktavu ēku) ekonomisko dzīvotspēju. Savukārt valsts un pašvaldību sektorā būvniecības projekti lielākoties tiek veikti, izmantojot ES struktūrfondu projektu līdzfinansējumu. Tā rezultātā būvniecībā pēdējos gados ir novērojamas cikliskās svārstības: nav ES struktūrfondu projektu – ir daudz mazāk būvobjektu (2014- 2015), un otrādi - ir Eiropas līdzfinansējums (2017), un nozare burtiski «vārās» un mēģina risināt ar šo procesu radušās problēmas. Viena no galvenajām problēmām, ar ko cīnās daudzi nozares uzņēmumi, ir darbaspēka deficīts, kas nes sev līdzi vēl arī izmaksu pieaugumu. Izņēmums nav arī BMGS. Lai spētu kvalitatīvi īstenot uzsāktos būvniecības projektus paredzētajos termiņos, esam piesaistījuši viesstrādniekus no Ukrainas. Protams, situācija būtu bijusi citāda ar darbaspēku, ja nebūti bijuši nosacīti klusuma gadi, jo vienkārši nebija ES struktūrfondu atbalsta. Būvniecības apjomu kritumu nozares uzņēmumi centās kompensēt ar savu pakalpojumu eksportu uz citām valstīm, lielākoties ES. Diemžēl ne visiem uzņēmumiem ir pozitīva pieredze, strādājot ārvalstu tirgos, jo nekas nestāv uz vietas un līdz ar to daudzas sākotnējās projektu attīstītāju ieceres piedzīvo pārmaiņas. Protams, būvniecības nozarē arī ir specializācija, kas nemaina kopējo skatījumu uz nozari, bet maina situāciju, kādā atrodas pats uzņēmums. Piemēram, BMGS ir specializējies tieši dažādu infrastruktūras — tiltu, pārvadu, ostu piestātņu, molu, kuģošanas kanālu, dzelzceļa objektu – būvniecībā, rekonstrukcijā, un tieši šādu projektu esamība visvairāk ietekmē uzņēmuma neto apgrozījumu. Protams, BMGS ir iesaistījies arī dzīvojamo māju un biroja ēku būvniecībā un rekonstrukcijā, piemēram, Rīgā Stacijas laukumā.