Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Abi uzņēmumi ir uzsākuši stratēģisku sadarbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apvienojot savu ekspertīzi, lai tālāk attīstītu nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumus reģionā.

Partnerība darbosies ar nosaukumu Colliers Capital Markets, atspoguļojot vienotu pieeju integrētu nekustamā īpašuma un kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai visā Baltijā. Tā koncentrēsies tikai uz nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultācijām, tostarp darījumu konsultācijām, investīciju strukturēšanu un ar nekustamo īpašumu saistītu finansēšanas darījumu organizēšanu. Platforma apkalpos plašu klientu loku, sākot no institucionālajiem investoriem un attīstītājiem līdz privātajiem un vietējiem investoriem, atbalstot dažāda apjoma un sarežģītības darījumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Partnerība apvieno Colliers pilna spektra nekustamā īpašuma konsultāciju kompetenci un starptautisko tīklu ar Redgate Capital spēcīgajām pozīcijām nekustamā īpašuma konsultāciju jomā Igaunijā un uzkrāto pieredzi kapitāla strukturēšanā. Darbojoties vienotas vadības ietvaros, partnerība stiprina pārrobežu sadarbību, vienlaikus saglabājot spēcīgu lokālo kompetenci katrā Baltijas tirgū.

Nekustamā īpašuma tirgus jau ilgstoši tiek uzskatīts par vienu no uzticamākajiem ieguldījumu virzieniem. Vienlaikus Latvijā mājokļu cenas turpina pieaugt – lai gan lēnāk nekā kaimiņvalstīs, kāpums saglabājas stabils, un šogad cenas varētu augt 5–10 % robežās.

Lai arī Rīgā tās joprojām ir zemākās Baltijas galvaspilsētu vidū, cenu pieaugums mudina investorus izvērtēt arī alternatīvus ieguldījumu veidus. Kā norāda Dina Tračuma, Luminor Private Banking vadītāja, mūsdienu finanšu tirgū iespējams investēt nekustamajā īpašumā arī netieši – nekļūstot par dzīvokļa, zemes vai mājas tiešo īpašnieku.

Katrā pasaules reģionā investīcijas nekustamajā īpašumā tiek veiktas ar savām īpatnībām un pieejām. Latvijā joprojām dominē tiešās investīcijas, tas ir, konkrētu īpašumu iegāde ar mērķi tos izīrēt vai pārdot tālāk. Taču pasaulē popularitāti saglabā arī minētie netiešie ieguldījumu veidi, kas ļauj investēt nekustamajā īpašumā, nekļūstot par konkrētā objekta īpašnieku.

Lietuvas nekustamo īpašumu kolektīvās finansēšanas platforma “Profitus” ir atklājusi biroju Rīgā, Biznesa centrā “Elemental”, un tuvāko gadu laikā plāno būtiski paplašināt darbību Latvijā.

Uzņēmuma mērķis ir piedāvāt gan jaunas finansējuma piesaistes iespējas Latvijas nekustamo īpašumu sektoram, gan arī plašākas iespējas Latvijas privātajiem investoriem diversificēti ieguldīt Baltijas nekustamo īpašumu tirgū.

“Profitus” biznesa attīstības vadītājs Latvijā Arnolds Antanavičus (Arnoldas Antanavičius): “Mājokļu tirgus Rīgā ir pārvarējis iepriekšējo stagnācijas periodu un 2025. gadā piedzīvoja jūtamu augšupeju. Darījumu apjomi sasniedza augstāko līmeni kopš 2007. gada, par 11 % pārsniedzot iepriekšējo rekordu, kas tika sasniegts 2021. gadā. Pieaug cenas, darījumu apjomi un aktivitāte īres tirgū, signalizējot par tirgus cikla maiņu. Tirgus dalībnieki aktīvāk plāno jaunus projektus un dabiski pieaug pieprasījums pēc finansējuma. Mūsu mērķis ir būt daļai no šī procesa Latvijā, piedāvājot papildus finansējuma risinājumus, kas attīstītājiem palīdzēs aktīvāk iesaistīties tirgus pieprasījuma apmierināšanā”.

Mākslīgā intelekta risinājumos balstīts nekustamā īpašuma mārketinga tehnoloģiju uzņēmums "Giraffe360" paziņojis par 10 miljonu ASV dolāru B investīciju kārtas noslēgšanu, ko vada “Cipio Partners.”

Šī finansējuma piesaiste iezīmē būtisku pavērsienu "Giraffe360" turpmākajā izaugsmē un padarīs straujāku uzņēmuma nākamo attīstības posmu. Esošo investoru vidū ir “Founders Fund”, kas vadīja "Giraffe360" Series A investīciju kārtu, kā arī “Hoxton Ventures”, “LAUNCHub Ventures” un “Change Ventures.”

“Giraffe360 mūs pārliecina ar unikālu patentētas aparatūras, mākslīgā intelekta automatizācijas un programmatūras kombināciju vienotā risinājumā nekustamā īpašuma profesionāļiem. Kompāniju vada uzņēmēji, kuri jau ir pierādījuši, ka spēj īstenot savu vīziju, tādējādi "Giraffe360" ir labi pozicionēts, lai kļūtu par nozares līderi digitālajā nekustamā īpašuma mārketingā,” sacīja Nils Matthies, “Cipio Partners” direktors.

Rietumu Banka ir izsniegusi 16 miljonu eiro kredītu Spānijas uzņēmumam TAURO REAL ESTATE S.L., lai finansētu investīcijas nekustamajā īpašumā Barselonā.

Šis darījums ir pirmais Rietumu Bankas finansētais projekts Spānijā, iezīmējot darbības paplašināšanu Dienvideiropas tirgū.

Kredīta līdzekļi ir paredzēti uzņēmuma TAURO REAL ESTATE S.L. nekustamā īpašuma portfeļa paplašināšanai Spānijā. Visi tajā ietilpstošie īpašumi ir iznomāti īres un viesmīlības pakalpojumu sniedzējam – vienam no lielākajiem Eiropas tūrisma operatoriem, kas piedāvā augstas kvalitātes īstermiņa un vidēja termiņa īres dzīvokļus tūristiem un biznesa ceļotājiem visā Eiropā, nodrošinot profesionālu pārvaldību ar viesnīcu līmeņa servisu.

Barselonas īpašumi atrodas pilsētas centrā, tuvu kultūrvēsturiskiem objektiem, nodrošinot stabilus ieņēmumus. No trim objektiem viens ir vēsturisks īpašums, bet divi – jaunas celtnes. Kopā tajos ir 42 plaši apartamenti, 35 autostāvvietas, ka arī vairākas komerciālās telpas pirmajos stāvos, kuras ir iznomātas kafejnīcām un ar ēdināšanu saistītiem nomniekiem.

Pēc pāris gadu pieticīga snieguma nekustamā īpašuma tirgus Latvijā ir atdzīvojies – notiek gan lielāki, gan mazāki darījumi dažādos segmentos, un kopējais apjoms 2025. gadā pārsniedza 300 miljonus eiro. Tiem, kam ir aktuāla īpašuma pārdošana, var šķist, ka šis process būs salīdzinoši vienkāršs, taču realitāte var izrādīties atšķirīga.

Turpmāk – dažas atziņas par tirgu un ieteikumi tiem, kas vēlas rezultatīvi pārdot, ne tikai tirgot nekustamo īpašumu.

Augstā aktivitāte padara tirgu sarežģītāku un profesionālāku

Pirmkārt, piedāvājums ir ārkārtīgi plašs, un pircēji ir ļoti izvēlīgi. Emocijām tirgū nav īsti vietas. Pircēji lēmumus pieņem izsvērti, racionāli, rūpīgi skaitot savu naudu, jo ir piedzīvojoši gan būvniecības krīzi, gan energoresursu krīzi, gan cenu pieaugumu dažādās kategorijās. Vairums pircēju ir profesionāli tirgus dalībnieki, tiem ir izveidota komanda, kas seko un detalizēti analizē apkārt notiekošo.

Otrkārt, arī paši darījumi ir sarežģīti, salīdzinoši reti ir vienkārši iegādes gadījumi “ieraudzīju, iepatikās, samaksāju”. Savukārt bieži sastopami pirkumi uz nomaksu, uzņēmumu iegāde, uz kuriem noformēti īpašumi, un tamlīdzīgi. Šādi darījumi būs raksturīgi ne tikai 2026. gadā, bet arī turpmākos piecus gadus.

Katru gadu, tuvojoties Starptautiskajai sieviešu dienai, atkal aktualizējas jautājums par sieviešu un vīriešu iespējām darba tirgū, t.sk. par vienlīdzīgu atalgojumu. Šis gads ir īpašs, jo no jūnija Latvijā spēkā stāsies ES darba samaksas pārredzamības direktīva (Labklājības ministrija izstrādā un pieņems nacionālo likumu šīs direktīvas ieviešanai).

Direktīva paredz stiprināt mehānismus, lai praksē nodrošinātu vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu un šogad šie principi Latvijā kļūs ne tikai par diskusiju objektu, bet par konkrētu pienākumu.

Nepielāgotā atalgojuma atšķirība 15,8%

Vidējais atalgojums vīriešiem Latvijā šobrīd ir aptuveni 35 000 eiro gadā, savukārt sievietēm - 30 000 eiro. Starpība ir 15,8%. Kaimiņvalstīs atšķirība ir vēl lielāka - Lietuvā tā ir 17,8%, bet Igaunijā sasniedz 20,7%. Šie rādītāji ir pietiekami būtiski, lai radītu iespaidu par sistemātisku nevienlīdzību. Taču ir svarīgi saprast, ko tieši mēra šie skaitļi? 15,8% ir tā sauktais nepielāgotais atalgojuma atšķirības rādītājs. Tas atspoguļo kopējo ekonomikas struktūru, t.sk. nozaru sadalījumu, amatu proporcijas, darba slodzes atšķirības, mainīgā atalgojuma īpatsvaru. Šī atšķirība neveidojas tikai viena amata ietvaros. Tā veidojas karjeras attīstībā un profesionālajās izvēlēs, kur nozīme ir gan nozares specifikai, gan organizāciju struktūrai.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Pieaugošā ģeopolitiskā nenoteiktība, aizsardzības investīciju pieaugums un saasinātā konkurence par būvniecības resursiem arvien būtiskāk ietekmē nekustamā īpašuma tirgu Baltijā, liekot pārskatīt gan attīstības tempus, gan pilsētu plānošanas pieejas.

Lai pilsētas saglabātu konkurētspēju un piesaistītu investīcijas, būs nepieciešama aktīvāka un mērķtiecīgāka rīcība mājokļu, mobilitātes un pilsētvides attīstībā, uzsver Rīgas pilsētas arhitekts Pēteris Ratas.

Par šiem un citiem aktuāliem nozares izaicinājumiem diskutēs eksperti un viedokļu līderi no vairāk nekā 15 valstīm ikgadējā starptautiskajā Nordic Real Estate Forum 2026, kas norisināsies Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Analizējot nekustamā īpašuma nozares tendences, eksperti arvien biežāk brīdina, ka ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums un straujais aizsardzības nozares investīciju kāpums Baltijas reģionā sāk būtiski mainīt nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru pamatus. Valstīm arvien aktīvāk uzņemoties būvniecības pasūtītāja lomu, attīstītājiem un investoriem var nākties pārvērtēt līdzšinējos darbības modeļus, savukārt pircēji var saskarties ar ilgākiem projektu īstenošanas termiņiem, jo nozares kapacitāte arvien vairāk tiek novirzīta stratēģiskās infrastruktūras attīstībai.

Baltijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Linstow Baltic” starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās, Francijā, prezentēja SPORTA 2 kvartāla daudzfunkcionālās pilsētvides attīstības projektu.

Tas tika pārstāvēts Rīgas pilsētas stendā, kur starptautiskajiem investoriem, uzņēmējiem un pilsētattīstības ekspertiem tika prezentēta projekta attīstības koncepcija un nākotnes potenciāls.

SPORTA 2 attīstības projekta pirmās kārtas atklāšana plānota jau 2028. gadā, un tās galvenais uzsvars būs uz A klases biroju telpu attīstību.

SPORTA 2 kvartāls ir jauns daudzfunkcionāls pilsētvides attīstības projekts Rīgas centrā, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - starp UNESCO Pasaules mantojuma teritoriju “Rīgas vēsturiskais centrs” un strauji augošo Skanstes rajonu. SPORTA 2 kvartāls veido modernu un dinamisku vidi, kur vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgām pilsētas attīstības tendencēm.

Rīgā, Etnas ielā 5, noslēgusies vēsturiskas ēkas renovācija, kuras attīstībā ieguldīti 1,1 miljons eiro. Projekta rezultātā agrāk tehniskām vajadzībām izmantotā industriālā ēka pārtapusi par mūsdienīgu, energoefektīvu dzīvojamo un komercplatību kompleksu.

Projektu īstenojis nekustamo īpašumu attīstītājs SIA Renovation Real Estate, kas specializējas degradētu ēku atjaunošanā Rīgas centra tuvumā. Uzņēmums līdz šim veiksmīgi realizējis divus renovācijas projektus, pārvēršot novecojušas ēkas par mūsdienīgiem, energoefektīviem daudzdzīvokļu un biroju namiem.

Renovācijai nepieciešamo finansējumu 1,1 miljona eiro apmērā nodrošināja Capitalia. Ēka sākotnēji celta 20. gadsimta 60. gados un agrāk kalpojusi kā Rīgas siltumapgādes uzņēmuma tehniskā bāze pilsētas siltumtīklu uzturēšanai. Attīstītājs īpašumu iegādājās izsolē un pilnībā pārbūvēja, izveidojot astoņus dzīvokļus un vairākas komercplatības iznomāšanai.

UN:BLOCK 2026 Rīgā pulcēs Web3 pasaules līderus un vairāk nekā 2500+ fintech un blokķēdes nozares ekspertu: Intervija ar LBAA Izpilddirektoru Reini Znotiņu.

UN:BLOCK Europe 2026 šogad pulcēs vairāk nekā 2500 dalībnieku. Kas, jūsuprāt, ir galvenie faktori, kas ļāvuši konferencei tik strauji augt no pagājušā gada?

R. Znotiņš: “Pagājušajā gadā mums izdevās pulcēt daudz pasaules līmeņa runātāju, tostarp pārstāvjus no tādām lielām kompānijām kā Binance, KuCoin, Gravity Team un citām. Tāpat izdevās izveidot kvalitatīvu un izglītojošu programmu par tēmām, kas šobrīd interesē arvien plašāku auditoriju, īpaši tradicionālos uzņēmējus.

Daudzi vēlas saprast, kā izmantot augošo kripto ekonomiku un blokķēdes tehnoloģijas savā biznesā. Vēl viens būtisks faktors ir starptautisko partneru piesaiste – konferencē iesaistījās daudzi uzņēmumi un organizācijas no dažādām valstīm. Tas būtiski paaugstināja konferences reputāciju un atpazīstamību ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā, Skandināvijā, Polijā un citur pasaulē.Jau pagājušajā gadā konferencē piedalījās nozares pārstāvji no vairāk nekā 40 valstīm.”

Ķīšezera krastā, vienā no gleznainākajām Rīgas apkaimēm, norit premium klases dzīvojamā projekta Lakeside būvniecība, un nupat nosvinētie spāru svētki iezīmē nozīmīgu posmu šī projekta attīstībā – konstrukciju pabeigšanu un pāreju uz nākamo būvdarbu fāzi: fasāžu, inženiertīklu, publisko telpu un dzīvokļu apdares darbiem. Pirmā ēka Allium tiks nodota ekspluatācijā līdz šā gada vasarai, bet viss projekts – līdz 2026. gada beigām.

Lakeside attīstība ir būtiska arī Mežaparka kontekstā – tas ir pēdējais projekts Mežaparka vēsturiskajā apbūves zonā, kuram piešķirta atļauja būvniecībai virs diviem stāviem. Četru stāvu apbūves augstums paver 360 grādu panorāmiskus skatus uz Ķīšezeru, Saules dārzu, apkārtējo priežu meža masīvu un vēsturisko Mežaparku. Tas nozīmē arī to, ka līdzīga mēroga un augstuma jaunbūves šajā apbūves zonā nākotnē vairs iegādei nebūs pieejamas – šāds piedāvājums Mežaparkā ir faktiski neatkārtojams.

Lakeside projektu veido deviņas dzīvojamās ēkas ar 67 dzīvokļiem platībās no 49 līdz 358 kv.m. Pieejami 2 līdz 5 istabu dzīvokļi ar griestu augstumu līdz 3,80 metriem. Visiem dzīvokļiem ieplānotas plašas terases, tāpat projektā paredzētas 50 mantu noliktavas, velonovietnes un 120 autostāvvietas ar elektromašīnu uzlādes stacijām. Projekta kopējā dzīvokļu platība pārsniedz 11 000 kvadrātmetrus, savukārt labiekārtotā teritorija – 10 000 kvadrātmetrus, no kuriem gandrīz puse (4800 kvadrātmetri) atvēlēta ainaviski veidotām dārzu teritorijām. Tāpat iedzīvotāju ikdienas komfortu papildinās konsjerža serviss un iedzīvotājiem paredzēta lounge zona, kā arī kafejnīca ar āra terasi, kas būs pieejama arī plašākai publikai. No projekta spilgtākajām priekšrocībām izceļami četri penthouse dzīvokļi ar īpaši plašām terasēm un privātiem jumta dārziem, kā arī 360 grādu panorāmas skatiem.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Militārajā poligonā “Sēlija” atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā.

Mācību zonas atklāšana notika līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, kas nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Pirmās kārtas attīstības izmaksas sasniedz aptuveni 36.5 miljonus eiro.

“Apmācību zonas atklāšana militārajā poligonā “Sēlija” ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un karavīru kaujas gatavības paaugstināšanā. Šis kļūs ne tikai par lielāko poligonu Baltijā, bet arī par unikālu militāro poligonu visās Ziemeļvalstīs, kur iespējams veikt dronu testēšanu. Tā ir mērķtiecīga investīcija mūsu drošībā un apliecinājums apņēmībai aizstāvēt Latviju,” norāda A. Sprūds.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Baltijas uzņēmējdarbībā ilgstoši valdīja vienkārša loģika – ja gribi pilnībā kontrolēt būvniecības procesus, tehnikai ir jābūt īpašumā. Īpašums nozīmēja drošību, neatkarību un iespēju jebkurā brīdī ķerties pie “rezerves plāna”.

Šī domāšana būtiski mainās. Strādājot Storent, un ikdienā runājot ar būvniekiem, industriālajiem klientiem un infrastruktūras projektu īstenotājiem, redzam, ka galvenais jautājums vairs nav par to, kādu tehniku varētu (vajadzētu) nopirkt, bet gan par to, kā noorganizēt darbu izpildi pēc iespējas efektīvāk. Līdzīgi kā daudzās citās jomās, arī būvniecībā uzņēmēji tehniku aizvien biežāk uztver un izmanto kā pakalpojumu.

Šo domāšanas pārmaiņu labi izskaidro CAPEX un OPEX pretstats. CAPEX – kapitālieguldījums – dod īpašuma un drošības sajūtu, bet vienlaikus “iesaldē” naudu. OPEX – operatīvie izdevumi – nozīmē maksāt par izmantošanu, pārvēršot tehniku par mainīgo izmaksu, ko var pielāgot projekta norises ritmam. Un tieši šis projektu attīstības un būvniecības ritms Baltijā ir izšķirošs – darbu termiņi kļūst stingrāki, katra dīkstāves diena izmaksā aizvien dārgāk.

Nekustamā īpašuma attīstītājs un aktīvu pārvaldnieks Baurum ir iegādājies vēsturisku namu Blaumaņa ielā 5a, Rīgā. Darījums ierindojas starp vērienīgākajiem šāda veida darījumiem pēdējos gados vēsturisko ēku segmentā – gan pēc summas, gan īpašuma platības.

Kopējā plānotā investīciju summa projektā sasniedz 16 miljonus eiro. Īpašumu iegādājās SIA “Arkon 5”, kas ir ar Baurum saistīts investīciju uzņēmums. Darījuma finansēšanā piedalījās vietējā banka Signet Banka, piešķirot finansējumu 6,3 miljonu eiro apmērā.

1913. gadā celtā ēka atrodas Rīgas centrā, un tās kopējā platība pārsniedz 7 300 kvadrātmetrus. Nams projektēts pēc arhitekta Augusta Malvesa ieceres un ir viens no nozīmīgākajiem viņa darbiem un ir spilgts piemērs laikmetam, kurā neoklasicisms satiekas ar nacionālo romantismu un romisko formu monumentālais miers saplūst ar Baltijas modernisma tektoniku. Īpašums šobrīd pamatā tiek izmantots kā biroju ēka, un tā pārvaldība turpināsies ierastajā kārtībā.

Nav noslēpums, ka Latvijā gandrīz katru gadu tiek palielinātas būvniecības un nodokļu prasības daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanai. Aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ēku tehniskajam stāvoklim — fasādēm, balkoniem, jumtiem, dūmvadiem, liftiem un citiem elementiem.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu nekustamā īpašuma īpašniekiem, kuru īpašums ir atzīts par degradējošu vai kritiskā tehniskā stāvoklī esošu, tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme — līdz 3% standarta 0,2–0,3% vietā. Šī prasība attiecas uz visiem nekustamā īpašuma īpašniekiem Latvijā.

Tomēr no nodokļa paaugstinājuma ir iespējams izvairīties.

Db.lv sarunājās ar uzņēmuma REMOCEL ģenerāldirektoru Renāru Smoljaku, lai noskaidrotu, kādas ēkas tiek atzītas par degradējošām un kā rīkoties to īpašniekiem.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem par degradējošām tiek uzskatītas ēkas, kuru fiziskais nolietojums pārsniedz 50% un kurām ir skaidri redzamas avārijas stāvokļa pazīmes. Tās var būt plaisas fasādēs, bojāti vai drūpoši balkoni, vecs vai bojāts jumta segums (tostarp ar azbestu), bojāta siltumizolācija, nosēdušās starppaneļu šuves, nedroši dūmvadi. Īpaši bīstami ir balkoni — pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir iebrukuši četri balkoni, kā rezultātā cietuši cilvēki.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.

Alvis Ērglis, SIA Latvijas aptieka valdes priekšsēdētājs, par aptieku tīkla īpašnieku kļuva 2025. gadā, uzsākot mērķtiecīgu uzņēmuma attīstības un efektivitātes paaugstināšanas posmu. Viņa stratēģiskais redzējums paredz stiprināt aptieku tīkla pārvaldību, uzlabot darbības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī būtiski paplašināt Latvijas aptiekas klātbūtni ekonomiski aktīvākajos Latvijas reģionos, īpaši Rīgā un Pierīgā.

Nesen uzņēmums saņēma Konkurences padomes atļauju SIA Farma Balt Aptieka tīkla iegādes darījumam, kas ir nozīmīgs solis plānotajā Latvijas aptiekas tīkla konsolidācijas procesā. Tas ir viens no lielākajiem aptieku iegādes darījumiem pēdējo gadu laikā. Darījums ir būtiska daļa no Latvijas aptiekas ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz mērķtiecīgu tīkla strukturēšanu, līdzsvarojot izaugsmi ar augstu farmaceitiskās aprūpes kvalitāti ar nolūku stiprināt uzņēmuma konkurētspēju tirgū un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību.

Ir pagājis jau gads, kopš esat Latvijas aptiekas īpašnieks. Kāds tas ir bijis uzņēmumam?

Gads ir bijis ļoti intensīvs, jo līdztekus darbam pie uzņēmuma attīstības stratēģijas mūsu darbu tieši ietekmēja arī zāļu tirgus reforma, kas stājās spēkā 2025. gada janvārī. Ļoti daudz pārmaiņu, arvien jaunas prasības un maz prognozējamības un stabilitātes tirgū. Tieši tāpēc arī šī gada laikā ļoti rūpīgi esam pārvērtējuši Latvijas aptiekas tīkla darbību, efektivitāti un konkurētspēju, ņemot vērā demogrāfiskās tendences, prasības un arī farmaceitiskās aprūpes attīstības tendences.

Latvija ir guvusi panākumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku mazināšanā, un tas varētu ļaut atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju, aģentūrai LETA norādīja banku ekonomisti, komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas ("Moneyval") publicēto ziņojumu.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka saņemtais novērtējums ir pozitīva ziņa, īpaši ņemot vērā, cik resursu ir ieguldīts mērķu sasniegšanā. Viņš pauž cerību, ka novērtējums ļaus atjaunot Latvijas finanšu sistēmas reputāciju.

"Citu valstu pieredze rāda, ka būtiskākās sekas iestājas tieši negatīva scenārija gadījumā. Tādēļ pozitīvs novērtējums Latvijai nenozīmē automātisku ekonomikas ieguvumu vai strauju investīciju pieaugumu," pauž Gašpuitis, norādot, ka tas galvenokārt ir reputācijas jautājums, kā arī signāls starptautiskajiem partneriem, kuru jāspēj izmantot.

Ekonomists uzsver, ka ieguvums Latvijai vairāk izpaužas kā potenciālo zaudējumu novēršana, nevis tiešs ekonomiskais ieguvums.

Latvija ierindojas starp valstīm ar vislielāko svētku dienu skaitu Eiropā – katru gadu mums ir 15 svētku dienas, bet gadā, kad norisinās Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, – 16 svētku dienas. Saskaņā ar Darba likumu par virsstundu darbu un darbu svētku dienās ir jāmaksā dubultā.

No malas tas izklausās godīgi un saprotami, bet daudzās nozarēs, tostarp ēdināšanas nozarē, šādas dienas ir ļoti neefektīvas dienas. Piemēram, realitātē bieži vien izmaksas par darbu svētku dienās ir finansiāla katastrofa, jo, lai svētku dienā paveiktu tieši to pašu darbu, uzņēmuma darbaspēka izmaksas pēkšņi kļūst divas reizes lielākas.

Ēdinātāji ļoti labi zina, kuri mēneši nesīs zaudējumus. Tie parasti ir klusie nesezonas mēneši ar “bagātīgu” svētku kalendāru. Daudzi patiesībā ir pārsteigti, uzzinot, cik un kādas ir likumā noteiktās svētku dienas. Piemēram, maijs, kurā ir četras svētku dienas. Par 1. un 4. maiju viss ir skaidrs. Arī Mātes diena ir saprotama. Bet pārsteigums parasti sākas maija beigās. Piemēram, Vasarsvētki, kuri var būt maija beigās vai jūnija sākumā – arī ir oficiāla svētku diena ar dubulto samaksu. Un pēkšņi izrādās, ka mēnesī jau ir četras dienas, kurās darbaspēka izmaksas ievērojami pieaug. Tāpat marts vai aprīlis, kas “atnes” vēl trīs dubultās samaksas dienas – atkarībā no tā, kurā mēnesī ir Lieldienas.

No šī gada mājokļa iegādi Latvijā ietekmēs ne tikai cena un atrašanās vieta, bet arī parādi.

Spēkā stājies princips “parāds seko dzīvoklim”, kas nozīmē, ka, pērkot īpašumu, jaunais īpašnieks pārņem arī pēdējo trīs gadu uzturēšanas saistības.

Ko paredz jaunais regulējums?

Saeimā pieņemtie grozījumi paredz, ka jaunais īpašnieks pārņem atbildību par komunālo pakalpojumu parādiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī maksājumiem par zemes likumiskās lietošanas tiesībām, ja tādas ir piemērotas. Savukārt par parādiem, kas ir vecāki par trim gadiem, joprojām būs atbildīgs iepriekšējais īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nav veicis. Likumdevēja mērķis ar šīm izmaiņām ir uzlabot maksājumu disciplīnu un nodrošināt, ka dzīvojamo māju apsaimniekošana un uzturēšana netiek apdraudēta parādu dēļ, vienlaikus veicinot lielāku skaidrību un atklātību nekustamā īpašuma darījumos.