Jaunākais izdevums

Piena produktu cenas jau pieaugušas vidēji par 15 % un, visticamāk, turpinās kāpt. Cenu pieaugums gaidāms arī kafijai, cukuram un augu eļļām, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu cenu pieaugums veikalos turpinās un tas var sasniegt 30% tuvākajā laikā, zina stāstīt Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe. Vienlaikus viņa piebilst, ka veikali nav ieinteresēti cenu celšanā, jo iedzīvotāju pirktspēja ir ļoti zema un arī biznesa skatījums par nākotnes izredzēm nav pārāk optimistisks.

Pēdējos mēnešus Latvija bijusi viens no līderiem piena iepirkuma cenu kāpumā starp Eiropas Savienības valstīm. Pēdējos piecos mēnešos vidējā piena iepirkuma cena pieaugusi no 177,25 eiro/t līdz 304,10 eiro/t, liecina Latvijas Piensaimnieku Centrālās savienības (LPCS) informācija. Cenu kāpums izskaidrojums ar to, ka Eiropā auga pieprasījums pēc piena produktiem, jo tā veiksmīgi atradusi eksporta iespējas citos tirgos, tostarp Āzijā, kur pērn deviņos mēnešos ieveda tikpat daudz piena, cik iepriekš visa gada laikā. Pieprasījums pēc piena audzis, jo Lietuvas zemnieku kooperatīvs atvēris jaunu rūpnīcu Kauņā, darbu Bauskā sākusi jauna piena rūpnīca, piens joprojām ir vajadzīgs arī poļu pārstrādātājiem, tādēļ iepirkuma cenas augušas.

I. Gulbe domā, ka nav pamata izejvielas cenas kāpumam līdz 40 centu robežai, jo pasaulē pārdot piena pulveri, kas ražots no tik dārgas izejvielas, ir grūti. Šī iemesla dēļ gan ticamāks ir iepirkumu cenas samazinājums. I. Gulbe ir skarba vērtējumā – līdz šim Latvijas uzņēmumi nav spējuši būt veiksmīgi pasaules tirgos, neskatoties uz zemāko piena iepirkuma cenu un tas liecina - problēma pastāv pārstrādes sektorā – vai nu nav efektivitātes, vai nav prasmes pārdot.

Visu rakstu Piena cenu karuselis, kā arī pārtikas biznesa pielikumu lasiet otrdienas, 24.janvāra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā saasinās konkurenci, bet ieiešana tirgū nebūs viegla

LETA, 27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Jānovērš situācija, ka piena nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra

Žanete Hāka, 11.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Krīze jau jūtama arī piena ražošanas un pārstrādes nozarēs

Zane Atlāce - Bistere, 06.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu cenas veikalu plauktos gan vēl pagaidām nerāda samazinājuma pazīmes, tomēr arī Latvijas piena pārstrādātāju eksporta apjoms krasi krītas.

Tā secinājusi Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija, aptaujājot biedru saimniecības. Piemēram, svaigpiena iepirkuma cenas, kas martā vidēji bija 0,29 eiro par litru piena, jau no marta vidus sākušas un turpina samazināties. Piena iepirkuma cena vidēji nokritusi vairāk kā par 10-15%, ja salīdzina marta sākumu ar aprīļa sākuma periodu.

Piena ražotājus māc bažas, ka krīze piena nozarē varētu atkārtoties un būt smagāka kā pēc Krievijas embargo sankcijām.

"Piena saimniecības ir un bija vieni no retajiem uzņēmumiem, kas laukos nodarbina lielu cilvēku skaitu. Saimniecības ieguldījušas investīcijas modernizācijā, lielai daļai ir kredītu slogs, liela daļa ar mīnusiem pārdzīvoja 2014.gada krīzi, daļa arī to nepārdzīvoja. Tagad izskatās, ka tuvojas otrais vilnis un ceram, ka tas neparaus zem ūdens vēl kādas saimniecības. Jau tagad redzams, ka turpinās slaucamo govju skaita lejupslīde, kaut arī ražība palielinās, tomēr tie ir indikatori, kas liek mums apzināties, ka situācija mainās. Jādomā plāns valsts līmenī, kā Latvijā noturēt tos ražotājus, kas vēl ražo, spēj nodrošināt darbavietas un šajā smagajā laikā dod pienesumu tautsaimniecībai un budžetam. Krīze jau ir, jautājums tik, cik smaga un ilga tā būs! Šis ir īstais brīdis, lai ieviestu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi arī pienam, gaļai, maizei un olām," teic asociācijas izpilddirektors Kaspars Melnis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union paaugstina piena iepirkuma cenas par 30%; kāps arī cenas veikalos

Lelde Petrāne, 15.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot industriālo piena produktu cenu kāpumam pasaules tirgos, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums Food Union paziņo par svaigpiena iepirkuma cenu pieaugumu par 30% mēneša laikā. Iepirkuma cenu pieaugums attieksies uz teju 400 Food Union piena piegādātājiem, ražotņu Rīgas piena kombināts, Valmieras piens un Rīgas piensaimnieks sadarbības partneriem, sākot no 15.septembra.

«Pašlaik pasaules tirgos novērojamas tādas piena produktu aprites piedāvājuma un pieprasījuma attiecību tendences, kas veicina industriālo piena produktu – sviesta un piena pulvera – cenu kāpumu. Tās zināmā mērā un ar laika nobīdi atspoguļojas svaigpiena cenās pasaules un Eiropas reģionos, tostarp Latvijā. Pašlaik ir grūti prognozēt vai cenu kāpums pasaulē saglabāsies arī turpmākos mēnešus, taču mēs cieši sekosim līdzi un attiecīgi koriģēsim svaigpiena iepirkuma cenas saviem piena piegādātājiem. Viens ir skaidrs – pēc ilgākās piena krīzes pasaules vēsturē, šī cenu tendence pasaulē ir pirmais nopietnais simptoms piena nozares atveseļošanās,» saka Normunds Staņēvičs, Food Union grupas viceprezidents stratēģijas un biznesa attīstības jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mērķis kļūt par dominējošo spēlētāju Baltijas piena tirgū

Lelde Petrāne, 06.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra beigās oficiāli reģistrēts Baltijas valstīs pirmais starpvalstu piena kooperatīvs, kura pilnais nosaukums ir "Piiratud Vastutusega Societas Cooperativa Europaea (SCE) E-Piim", tādējādi noslēdzot pērn augustā uzsākto Latvijas piena kooperatīva "Piena ceļš" un Igaunijas "E-Piim" apvienošanās procesu.

Pērn augustā uzsāktais apvienošanās process bija ilgstošs un sarežģīts, jo Latvijā un Igaunijā pastāvošā likumdošana neregulē starpvalstu kooperatīvu dibināšanu un darbību, tādēļ process tika veikts, izmantojot ES attiecīgās regulas.

Apvienošanās procesā, kuru vadīja starptautiskais zvērinātu advokātu birojs "Eversheds Sutherland", nācās veikt detalizētas un savstarpēji identiskas procedūras gan Igaunijā, gan Latvijā. Jaunais kooperatīvs reģistrēts Igaunijas uzņēmumu reģistrā 27. februārī. Uzņēmumam izveidota padome 15 cilvēku sastāvā, kur 5 dalībnieki pārstāv Latviju un 10 Igauniju, kā arī valde 3 cilvēku sastāvā. Valdē ievēlēts Jānis Bērtulsons, kurš līdz šim bija kooperatīva "Piena ceļš" padomes loceklis, kā arī līdzšinējais Igaunijas kooperatīva "E-piim" valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas un finanšu direktore Merili Turjakas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union: Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme

LETA, 27.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad piena tirgū atsāksies mērena izaugsme un būs vērojama ražošanas uzņēmumu konsolidācija, savukārt nozares izaicinājumi būs augošā piena iepirkuma cena, galaproduktu sadārdzinājums, darbaspēka problēmas, kā arī eksporta iespēju veiksmīga izmantošana, atzina koncerna Food Union grupas biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs.

Viņš norādīja, ka šis gads nozarei bijis izaicinošs, to raksturoja krasas izmaiņas un lēzena attīstība apjomu ziņā. Gada pirmajā pusē nozares attīstību ietekmēja ļoti zemā piena iepirkuma cena. Tas veicināja negatīvu attīstību zemnieku pusē, kur dominēja jautājumi par finansiālo stabilitāti, tālāko pastāvēšanu un ražošanas pārtraukšanu. Gada otrajā pusē piena iepirkuma cena strauji kāpa, nozare sāka atveseļoties, bet patlaban tirgus ir nogaidošā pozīcijā, iepirkuma cenas ir ļoti augstas, kas attiecīgi ietekmē piena produktu sadārdzināšanos veikalos.

«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu,» atzina uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena lopkopībā pagaidām nevar spert pārdrošus investīciju soļus, kas saistīts ar situāciju globālajā tirgū, uzskata biedrības Zemnieku Saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Pēc viņa teiktā, piena iepirkuma cenas patlaban ir stabilas, lai gan tām ir tendence samazināties. Ja piena iepirkuma cenas būtiski nemainīsies, tas liecinās par stabilitāti piena lopkopības sektorā. Tomēr ar investīcijām jābūt piesardzīgiem. «Pārdrošus soļus attiecībā uz investīcijām nevar spert. Ir rūpīgi jāplāno saimnieciskā darbība, bet tas attiecas uz visiem sektoriem - gan gaļas ražošanu, gan piena lopkopību, gan augkopību. Cenu līmenis pasaules tirgos tomēr norāda, ka mēs nevaram attīstīties tik intensīvi, kā varbūt vēlētos,» sacīja Lazdiņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka piena lopkopības saimniecībām ir jāturpina attīstīties, lai tās varētu samazināt ražošanas izmaksas. Tas īstenojams, ieviešot precīzas, jaunas un modernas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Ne brūnā, ne zilā, bet ar krampi

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smalkjūtīgi pieaug piena iepirkuma cenas, tomēr cerēt skalot zeltu piena upēs ir stipri pāragri

Likteņa ironija. Vienlaikus ar pirmajiem simptomiem par to, ka nozarē gaidāmi uzlabojumi un zemnieki varētu sākt ķepuroties laukā no lipīgā krīzes ķīseļa, septembrī notika arī iesniegumu pieņemšana Eiropas Komisijas kompensācijām par piena ražošanas samazināšanu. Latvijā šādu vēlmi izteikušas turpat 600 saimniecības, bet nozari tās būtiski nesašūpos, jo nopietnu tirgus spēlētāju to vidū, visticamāk, nav, īpaši ņemot vērā to, ka krīzes zemākais punkts iepirkuma cenas izteiksmē ir aiz muguras. Jācer, ka to pašlaik jau var apgalvot diezgan droši, sarunā ar DB saka arī Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neliela samazinājuma vasarā tagad vidējā piena iepirkuma cena atkal pieaug, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā vidējā piena iepirkuma cena šā gada septembrī salīdzinājumā ar augustu ir pieaugusi par 6%, bet gada laikā ir kāpusi par 50%, liecina Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) provizoriskie dati.

LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks pauda, ka šā gada septembrī vidējā piena iepirkuma cena bija 318 eiro par tonnu un svārstību ietvaros tā ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Piena iepirkuma cena šā gada septembrī pārsniegusi arī vēsturiski augstāko līmeni - rekordu 2013.gadā, kad tā bija 315 eiro par tonnu. Savukārt ES vidējā piena cena septembrī sasniedza 358 eiro par tonnu, liecina Eiropas piena tirgus apskats. LPCS valdes priekšsēdētājs arī norādīja, ka turpmākajos mēnešos piena iepirkuma cena svārstīsies, bet ar augšupejošu tendenci, vēsta LETA. Līdz ar to arī oktobrī vidējā piena iepirkuma cena varētu vēl nedaudz pieaugt, bet kopumā saglabāsies līdzīga cenai septembrī. AS Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece uzsver, ka piena izejvielas tirgū cenu šūpošanās ir lielāka nekā gatavo piena produktu tirgū. «Nav noslēpums, ka visos veikalu tīklos piena produktu cenu apstiprināšana notiek vairākus mēnešus, līdz ar to mēs nevaram ātri reaģēt uz cenu svārstībām un tajā laikā esam spiesti dzīvot paši uz savām rezervēm,» komentē Gita Mūrniece. Smiltenes piena dati rāda, ka šā gada oktobrī piena iepirkuma cena bija par 29 % augstāka nekā 2016. gada oktobrī. Te gan jāņem vērā fakts, ka pēc ilgstošas turēšanās zemā līmenī tieši pērn septembrī sākās straujš piena cenas kāpums, ko ietekmēja pieprasījuma pieaugums pēc izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union uzņēmumu Latvijā apgrozījums saglabājies pagājušā gada līmenī

LETA, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerna «Food Union» trīs uzņēmumu Latvijā «Rīgas piena kombināts», «Valmieras piens» un «Rīgas piensaimnieks» kopējais apgrozījums šogad saglabājies pagājušajā gada līmenī, aģentūrai LETA sacīja piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» valdes priekšsēdētājs un koncerna «Food Union» finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs.

«Plānots, ka 2017.gadā visi trīs uzņēmumi būs strādājuši tāpat kā pērn, kad summētais apgrozījums bija virs 110 miljoniem eiro,» sacīja Staņēvičs.

Komentējot piena pārstrādes uzņēmuma «Rīgas piena kombināts» šā gada finanšu rezultātus, Staņēvičs teica, ka arī tie būs līdzīgi kā 2016.gadā, kas ir labs rādītājs, ņemot vērā šā gada piena tirgus konjunktūru, svaigpiena cenai sasniedzot rekordu. Staņēvičs paskaidroja, ka pieaugošās gala produktu cenas nedaudz ietekmēja vietējo pirktspēju.

Vienlaikus viņš piebilda, ka nav pamatoti skatīt AS «Rīgas piena kombināts» finanšu rādītājus atrauti no diviem citiem «Food Union» grupas uzņēmumiem Latvijā - «Rīgas piensaimnieka» un «Valmieras piena». «Lai arī visi trīs uzņēmumi juridiski nav apvienoti, operatīvi integrācija lielā mērā ir notikusi, kas nozīmē, ka liela daļu grupas funkciju tiek centralizētas tieši uz »Rīgas piena kombināts« platformas. Piemēram, pārdošanas, mārketinga, iepirkumu un citas funkcijas ir centralizētas AS «Rīgas piena kombināts», tādējādi šo funkciju budžeti no visiem trim uzņēmumiem tiek attiecināti vienam,» teica Staņēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā krītototies svaigpiena iepirkuma cenām, piensaimnieki rudenī iecerējuši rīkot protesta akciju pret piena pārstrādātājiem, ne tikai kādu laiku nepārdodot pienu, bet arī bloķējot piebraucamos ceļu pie tā uzņēmuma, kas par pienu maksā viszemāko cenu.

«Visus uzņēmumus nebloķēsim. Vienu - to, kurš maksās vismazāk. Saskaitām katra mēneša cenas, aprēķinām vidējo, piebraucm traktoros pie vārtiem un kādu nedēļu nevienu neielaižam un neizlaižam,» ziņu aģentūrai BNS sacījis Lietuvas Piena ražotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Jons Viļonis.

Viņš prognozējis, ka tāda akcija, ja vien cenas netiks būtiski paaugstinātas, varētu notikt oktobrī vai novembrī, pēc ražas novākšanas, lai gan pārstrādātāji viszemāko cenu par pienu maksā jūlijā un augustā.

Jaunieceltais Lietuvas zemkopības ministrs Andrjus Paļonis izteicis gatavību pulcināt gan piensaimnieku, gan pārstrādātāju pārstāvjus uz sarunām par iespējām paaugstināt iepirkuma cenas, taču abas puses noskaņotas diezgan skeptiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - KP: Nav iemesla ažiotāžai par it kā gaidāmo pārtikas cenu kāpumu

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Gatavi ražot sieru ar «šleifīti»

Kristīne Stepiņa, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas piens investējis ražošanas attīstībā, uzlaboti uzņēmuma vadības procesi; eksporta tirgos ražotājs gatavs startēt ar nestandarta risinājumiem.

2018. gadā Jelgavas uzņēmums Latvijas piens bijis otrais lielākais piena pārstrādātājs Latvijā, piekāpjoties vien Latgales ražotājam AS Preiļu siers, akcentē SIA Latvijas piens valdes loceklis Jānis Cipulis. 2018. gadā SIA Latvijas piens pārstrādājusi 80 tūkstošus tonnu piena, bet šogad plāno šo apjomu palielināt. Uzņēmuma galvenais fokuss ir industriālo piena produktu eksports, vietējā tirgū nonāk 20% tur saražotās produkcijas, vislabāk zināmais produkts ir Trikātas Sniega bumbas.

Stiprina uzticību

Šī gada februārī aprit divi gadi, kopš Vācijas kompānijas Fude+Serrahn Milch- produkte meitas uzņēmums Eximo Agro-Marketing iegādājās SIA Latvijas piens kontrolpaketi no kooperatīva Latraps. Vācijas uzņēmumam pieder 75,1% SIA Latvijas piens kapitāla daļu. Šie uzņēmumi ietilpst Vācijas koncernā DMK Deutsches Milchkontor GmbH. «SIA Latvijas piens attīstībā vērojamas pozitīvas tendences, bet tā kā esam izvirzījuši nopietnus mērķus, šobrīd vēl neesam tur, kur vēlamies būt,» atzīst J. Cipulis, kurš ir arī Eximo Agro-Marketing valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes grupa Food Union, kura apvieno trīs pārstrādes uzņēmumus – AS Rīgas piena kombināts, AS Valmieras piens un SIA Rīgas piensaimnieks, pērn strādājusi ar summāro apgrozījumu 116 miljonu eiro apmērā, informē kompānijā.

Konsolidētais uzņēmuma AS Rīgas piena kombināts un tās meitas sabiedrības AS Valmieras piens 2016.gada finanšu pārskats uzrāda kopējo abu uzņēmumu apgrozījumu 83,8 miljonu eiro apmērā, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – 32,6 miljonu eiro apmērā. Pērn visiem Food Union grupas uzņēmumiem izdevies palielināt apgrozījumu tieši vietējā tirgū, Latvijā. AS Rīgas piena kombināts un AS Valmieras piens izdevies kāpināt pārdošanu Latvijā par 10% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, savukārt SIA Rīgas piensaimnieks – par 7,5%.

AS Rīgas piena kombināts (Food Union grupas uzņēmums) valdes priekšsēdētājs un Food Union grupas finanšu direktors Eiropā Normunds Staņēvičs,stāsta, ka pērn Food Union turpināja koncentrēties uz jaunu, Latvijā unikālu augstas pievienotās vērtības produktu izstrādi, kā arī veikt virkni būtisku pasākumu, kas skar gan esošo uzņēmuma ražošanas procesu, gan esošo produktu sastāva uzlabojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Neraugoties uz krīzi nozarē, Naukšēnu piensaimniecība Tiltgaļi būvēs jaunu kūti par pusmiljonu eiro

LETA, 24.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz ieilgušo krīzi piena nozarē, Naukšēnu novada zemnieku saimniecība Tiltgaļi plāno paplašināt piena govju ganāmpulku, izbūvējot jaunu fermu un investējot vairāk nekā pusmiljonu eiro, atzina saimniecības īpašnieks Māris Ošs.

Kā liecina ieraksts Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, saimniecība izsludina iepirkumu liellopu kūts, slaukšanas zāles un kūtsmēslu krātuves būvniecībai ar paredzamo līgumcenu 699 900 eiro.

Projekts tiks realizēts, izmantojot Lauku atbalsta dienesta administrēto līdzfinansējumu Eiropas Savienības (ES) atbalsta pasākumā Investīcijas materiālajos aktīvos. Pretendentiem pieteikumi jāiesniedz līdz 6.oktobrim, savukārt darbu termiņš ir nākamā gada decembris.

Kā atzina Ošs, patlaban saimniecībā ir 80 slaucamas govis, bet pēc jaunās fermas nodošanas to skaits pieaugs līdz 200 govīm.

«Apstāties attīstībā nevaram, jāiet uz priekšu, lai gan situācija nav viegla. Ceram, ka līdz projekta pabeigšanai piena iepirkuma cena normalizēsies, patlaban pirmās cerības parādās - jūlijā par kilogramu piena Valmieras piens maksāja 18 centus, augustā - par vienu centu vairāk, septembrī būšot 20 centi,» sacīja zemnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauja piena iepirkuma cenas krituma dēļ zemniekiem var nākties likvidēt ganāmpulkus, apsver sadarbību ar citām valstīm, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai stiprinātu savas pozīcijas, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena grupas rīkotās sanāksmes laikā otrdien 18 piena kooperatīvu pārstāvji vienojās par kopīgu sadarbību. Kā informē LLKA, piena kooperatīvi apvienos spēkus piena tirgus problēmu risināšanai. Kooperatīvu sadarbības mērķis ir vispirms panākt, lai situācijās, kad globālā tirgus ietekmē mazinās industriālo piena produktu cenas, notiktu saprātīgs dialogs ar piena pārstrādes uzņēmumiem par piena iepirkuma cenu.

Tieši pagājušā gada nogales pēdējās divās darbadienās vairums Latvijas piena kooperatīvu saņēmuši paziņojumu no pārstrādes uzņēmumiem par iepirkuma cenu krasu samazinājumu – vidēji par pieciem centiem, neizskaidrojot tik krasa cenas krituma iemeslus un izvairoties no dialoga ar kooperatīviem, pauda asociācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums tirgotāju saņēmuši ražotāju vēstules ar līdzīgu tekstu, kur tiek brīdināti par iepirkuma cenu kāpumu un norādītas jaunās cenas nākamajam gadam, informē Latvijas tirgotāju asociācija.

Piemēram. pamatojoties uz straujo piena iepirkuma cenas kāpumu līdz pat 40%, par kuru piena ražotāji pārdod pienu pārstrādātājiem, ražotājs A/S Cesvaines Piens ir palielinājis pārdošanas cenas arī savai saražotajai produkcijai. Pamatojoties uz šo A/S Siera Nams paziņo par pārdošanas cenu paaugstināšanu A/S Cesvaines Piens ražotajām precēm ar 06.01.2017 datumu.

Piena cena veikalos šī gada laikā bijusi tiešām viena no zemākajām pēdējo piecu gadu laikā un bija vidēji 0,72 – 0,75 eiro litrā. Augustā sākās kāpums uz 0,80, decembrī jau 0,91 eiro litrā un, iespējams, ka 2017.gada janvārī sasniegs 2012. un 2014.gada cenu - 0.96, 0,97 litrā. Pagaidām vēl stabila ir krējuma cena, kas svārstās ap 1,20 eiro, bet decembrī cena jau pakāpusies līdz 1,25 (360 g). Cena pieaugot, iespējams, sasniegs augstāko 2007.gada līmeni - 1,54 eiro. Sviesta cena pagaidām ir stabila un atgriezusies š.g. janvāra līmenī - 1,03 eiro par 200 g paciņu. Savukārt jāatzīmē, ka augstākā sviesta cena pēdējos piecos gados bijusi 2014.gadā - 1,65 eiro par paciņu. Biezpiena cena bijusi svārstīga – no 0,89 līdz 0.97 par 180 g paciņu un decembrī cena nav sasniegusi š.g. janvāra līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena produktu eksporta vērtība sasniedz rekordaugstu apjomu, pieaugumu dod izdevīgās cenas, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Piena produktu eksports pēc provizoriskām ziņām pērn sasniedzis rekordvērtību – 143 miljonus eiro, kas ir par 32 % vairāk, nekā 2016. gadā. Kopumā 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, piena produktu eksports par 13 047 tonnām jeb 15,67 miljoniem eiro pārsniedz piena produktu importu.Kopumā pagājušajā gadā tika eksportēti 90 tūkstoši tonnu piena produktu, neskaitot svaigpienu, kas gan ir par 9 % mazāk, nekā 2016. gadā.

«Piena nozarē bija ilgstoša krīze, ko esam pārdzīvojuši. Piena cena beidzot paaugstinājās, kas notika uz fona, ka atsevišķu piena produktu cenas visā pasaulē kāpa. Tas saistīts ar eksportu. Sviestam un saldajam krējumam tirgos bija rekordaugstas cenas, kas atstāja iespaidu uz nozari kopumā gan pozitīvi, gan ar zināmu problemātiku. Ja pienā vidēji ir ap 4 % tauku un taukus gan sviesta, gan saldā krējuma veidā varēja pārdot neierobežoti par labu cenu, tā ir medaļas saulainā puse. Otra puse – paliek pāri vājpiens, no kā jāražo produkcija. Piena pulveru, tajā skaitā sūkalu pulvera cenas bija krietni vien zemākas. Jārēķinās, ka Eiropā gada garumā sausais vājpiens, kas tika iepirkts intervencē krīzes brīdī, bija nepilni 400 tūkstoši tonnu, kas vēl nav realizēts un stāv noliktavās. Tas ir milzīgs apjoms, kuru ielaižot tirgū, var būt katastrofa. Eiropas Komisija labi saprot, ka to darīt nedrīkst. Tā ir nezināma lieta un grūti pateikt, kā tā tiks risināta. Tāda precedenta nav, ka tik liels apjoms bijis iepirkts intervencē. Turklāt produkta tirgus cena bija zemāka par iepirkuma cenu intervencē un tā ir medaļas otra puse,» kopējo situāciju raksturo Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) Jānis Šolks.

Komentāri

Pievienot komentāru