Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

M&A un privātā kapitāla tirgus Baltijas valstīs — Igauniju krīze skārusi vissmagāk, savukārt Lietuvā rekordliela darījuma vērtība, norāda Eva Berlaus, Sorainen Latvijas biroja vadošā partnere, zvērināta advokāte.

Pēc plaukstošā 2021. gada Baltijas M&A tirgus 2022. gadā nepārsteidzoši palēninājās gan darījumu skaits, gan vērtība, pamatojoties uz globālo ekonomikas lejupslīdi, enerģētikas krīzi, procentu likmju kāpumu un ģeopolitisko spriedzi, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā. Par laimi sankcijas pret Krieviju ir maz ietekmējušas darījumus un biznesu Baltijas valstīs.

Paziņoto darījumu skaits Baltijā 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu, ir samazinājies par 16%, savukārt darījumu vērtības ir kritušās par 7%, ko izraisīja zemākas darījumu vērtības Igaunijā, to liecina globālais M&A izpētes rīks Mergermarket. Tomēr visi skaitļi bija krietni virs pirms pandēmijas līmeņa, un paredzams, ka tādi arī paliks. Mēs prognozējam, ka 2023. gadā atjaunojamās enerģijas, aizsardzības un medicīnas nozares plauks un virzīs M&A darījumu tirgu. Turklāt arvien vairāk palielinās ESG apsvērumi M&A darījumos.

Lai panāktu, ka pēc iespējas plašāks nekustamā īpašuma darījumu starpnieku loks iekļautos nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, apstiprināšanai aktīvi tiek virzīts likumprojekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā".

Šī tiesību akta izstrāde ir vēl viens solis ceļā uz nozares sakārtošanu un regulēšanu. Tā ir nozares mazā, bet nozīmīgā uzvara. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) darbības misija ir godīga konkurence un droši darījumi. LANĪDA iestājas par profesionālu darbību, nodrošinot bāzi un saturu kvalifikācijas celšanai, kā arī sertifikācijai.

Mēs augsti turam ne tikai tiesisku un caurspīdīgu, bet arī ētisku darbību un pušu attiecības. Tāpēc jau kopš pirmās dienas iestājāmies par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra izveidi, kas ļauj īpašuma pircējam pārliecināties gan par starpnieka kvalifikāciju, gan darījumu drošumu.

Spēkā esošais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums jau ir lēciens ne tikai mūsu profesijas atzīšanā, bet arī sakārtošanā. Tomēr, kā jebkurš tiesību akts, tas nav ideāls. Tāpēc LANĪDA ilgstoši vērsa likumdevēja uzmanību faktam, ka diemžēl, lai pilnībā noregulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra darbību, nepieciešams sankciju mehānisms tiem, kuri joprojām vēlas darboties nekustamo īpašumu darījumu “ēnas zonā”, nevis atklāti, reģistrējoties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

2023. gada valsts budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara projektu Saeimā plānots iesniegt ceturtdien, 9. februārī.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2023.gadā prognozēti 8,796 miljardi eiro un izdevumi plānoti 10,861 miljarda eiro apmērā (bruto). Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2022.gadu ir 1,564 miljardi eiro jeb 16,8%.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. Bieži vien tā pamatā ir ne tikai pragmatiska nepieciešamība pēc jumta virs galvas vai vietas savu uzņēmējdarbības ieceru īstenošanai, bet arī emocionāla vēlme piepildīt kādu svarīgu mērķi dzīvē.

Diemžēl likuma robu dēļ darījumi ar nekustamo īpašumu ir kļuvuši par ērtu veidu, kā krāpniekiem uz godprātīgu iedzīvotāju rēķina vairot savu turību. Redzot, kā iedzīvotāji reaģē uz straujo energoresursu sadārdzinājumu, kas daudziem liek mainīt vai pat pārdot, piemēram, lielus, energoneefektīvus mājokļus, jau šobrīd ir skaidrs, ka tirgus aktivitātes pieaugums liks sarosīties arī krāpniekiem.

Zaudēt īpašumu cilvēkam nozīmē zaudēt pamatu zem kājām. Bieži tā tiek zaudēta arī uzticība valstij, jo cietušā ieskatā valsts nav izveidojusi mehānismu savu iedzīvotāju īpašuma tiesību aizsardzībai. Vairāku gadu garumā notāri ir centušies pievērst lēmumu pieņēmēju uzmanību tam, cik neaizsargāti ir iedzīvotāji, neraugoties uz dažādiem likumiem. Tomēr līdz šim būtiskas izmaiņas, lai novērstu likumu nepilnības, ko tik prasmīgi izmanto krāpnieki, nav sekojušas.

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Pēdējā gada laikā mājokļu tirgus ir piedzīvojis straujas izmaiņas – no pārdevēju diktētiem nosacījumiem gada sākumā līdz izšķirošās lomas pārņemšanai pircēju rokās patlaban.

“Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Oktobra nozīmīgākie jaunumi – lielā piedāvājuma dēļ gan sērijveida dzīvokļu, gan jauno projektu segmentos pircēji šobrīd atrodas unikālā pozīcijā un var noslēgt izdevīgus darījumus ar tālejošiem nākotnes ieguvumiem.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgus salīdzinoši īsā termiņā piedzīvojis turbulenci gan piedāvājuma un pieprasījuma kontekstā, gan arī tirgū piedāvāto īpašumu cenu svārstībās.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Novembra nozīmīgākie jaunumi – mājokļu tirgū strauji sarūk piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs. Vienlaikus uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija – potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi – nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt.

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Spiedīgajos apstākļos pievilcīgāks kļūst otrreizējais tirgus, kura piedāvājumu lielākoties veido padomju laika būvētās sērijveida ēkas un pirmskara nami, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” februārī novērojusi pērn iesākto tendenci: EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem – uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.

Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu (no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem) ar vidējo cenu 520 EUR/ m². Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja jaunais mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par februāri:

Nekustamo īpašumu nozare ir viens no tiem ekonomikas indikatoriem, kas savlaicīgi un kopumā precīzi vēsta par noskaņojumu biznesa vidē un pārliecības līmeni par turpmāko attīstību. Par to liecina gan investīciju apjoms jaunos nekustamo īpašumu projektos, gan pieprasījuma un piedāvājuma tendences, gan cenu dinamika.

Aizvadītie trīs gadi ir nesuši gana daudz jauninājumu, un nekustamo īpašumu nozare turpina pielāgoties Covid-19 pandēmijas izraisītajām pārmaiņām darba tirgū, kā arī energocenu kāpumam. Šajā rakstā īpaša uzmanība veltīta biroju tirgum, un jautājumiem, kas ir un būs aktuāli biroju attīstītājiem, ēku īpašniekiem un telpu nomniekiem.

Biroji neizzūd, tie pārveidojas

Darbs no mājām vēl nesen šķita kaut kas ekskluzīvs un grūti realizējams, - šobrīd tā ir pašsaprotama un izplatīta parādība. Lai arī biznesa vadītāji savus darbiniekus cenšas pulcināt birojos, bet darbinieki labprātāk strādā attālināti, kovida laiks pierādīja - tie, kuri labi strādāja birojā, turpina labi strādāt arī no mājām (un otrādi). Biroja nozīme slēpjas citur - tas apvieno darbiniekus vienotā korporatīvajā un vērtību kultūrā, kas ir ikvienam uzņēmumam. Tāpēc biroji aizvien būs pieprasīti, vienlaikus piedzīvojot transformācijas.

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2022. gadā augusi par 14,4%, kas būtiski pārsniedz gada sākuma prognozes.

Kopumā apdrošinātāji prēmijās pērnā gada laikā parakstījuši 668 miljonus eiro, savukārt atlīdzībās klientiem izmaksājuši 429 miljonus eiro, kas ir 22,2% pieaugums pret iepriekšējo gadu, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

Visneveiksmīgākais 2022. gads ir bijis dzīvības apdrošināšanai, kura prēmijās gada laikā saņēmusi par 3% mazāk nekā 2021. gadā. Kopumā gada griezumā dzīvības apdrošināšana gan saglabājusi tirgus līdera lomu ar 145,5 miljonu eiro prēmijām un 21,8% tirgus daļu, lai arī cieši uz papēžiem min veselības apdrošināšana ar 129,3 miljoniem eiro gada prēmiju, 19,2% pieaugumu un 19,4% tirgus daļu.

Divciparu prēmiju pieaugums bijis arī pārējos lielākajos apdrošināšanas veidos: KASKO par 21,4%, OCTA par 33,2%, īpašuma apdrošināšana par 15,4%. Tāpat strauji pieaugusi ceļojumu apdrošināšana – par 48,4%, sasniedzot 15,3 miljonu eiro prēmijas un atspoguļojot pēckovida ceļošanas bumu.

Pēc spēcīga investoru aktivitātes pieauguma 2021. gadā, pērn investoru interese visā Eiropā bijusi salīdzinoši zemāka, kas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju.

Baltijas valstīs pērn paziņoti 198¹ M&A (iegādes un apvienošanās) darījumi (2021.g. – 224 darījumi), liecina Oaklins Baltics dati.

Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro , kas ir mazāk, nekā 2021. gadā, bet būtiski pārsniedz darījumu vērtību 2019. un 2020. gadā.

Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem. Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).

Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018.g. (163 darījums), 2019.g. (155 darījumi) un 2020.g. (150 darījumi).

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 351,128 miljoni eiro, kas ir par 92,7% vairāk nekā 2021.gadā, bet koncerna peļņa pieauga par 60,1% un sasniedza 16,165 miljonus eiro, liecina kompānijas sniegtā informācija biržai "Nasdaq Riga".

Vienlaikus mātessabiedrība AST 2022.gadā strādājusi ar 295,997 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021.gadā, kamēr tās peļņa samazinājusies piecas reizes un bija 11,017 miljoni eiro.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā skaidrots, ka koncerna peļņas pieaugums, salīdzinot ar 2021.gadu, galvenokārt ir saistīts ar saņemto atļauju no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izmantot uzkrātos pārslodzes maksas ieņēmumus krasā elektroenerģijas cenas pieauguma radīto izmaksu segšanai.

Tāpat vadības ziņojumā minēts, ka atbilstoši pastāvošajam regulatīvajam ietvaram negatīvā ietekme no neplānota izmaksu sadārdzinājuma tiek segta nākamajos periodos. Lēmumu par izmaksu apjomu, kas tiek attiecināts uz nākamajiem periodiem, pieņem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome.

Pēdējo pāris mēnešu laikā mājokļu tirgu var raksturot kā filmu “slow motion” režīmā. Darījumi notiek, taču dažādos segmentos ļoti atšķirīgos tempos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Pircēji un pārdevēji katrs cer uz izmaiņām cenu korelācijās sev vēlamajos virzienos – pārdevēji uz kāpumu, pircēji kritumu. Tomēr būtiskas svārstības cenās nav vērojamas – arī decembrī, kad vairums saņēmuši rēķinus par novembri un apzinās paredzamās izmaksas.

Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju, “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Decembra nozīmīgākie jaunumi – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas, izvairoties no inflācijas sekām, brīvos līdzekļus investē nekustamajos īpašumos.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Mēdz teikt: mans nams – mana stiprā pils, bet ne vienmēr tas ir neieņemams cietoksnis, un bieži vien pats īpašnieks labprātīgi atver vārtus cilvēkiem ar netīriem nodomiem. 2021. gadā ar tiesas spriedumu par noziedzīgi iegūtiem ir atzīti 32 nekustamie īpašumi.

Seši no tiem atgriezti cietušajiem, 26 – konfiscēti par labu valstij. Tā kā Latvijas likumdošana paredz, ka katrs var brīvi izvēlēties, kādā formātā un veidā sagatavot darījuma dokumentus nekustamo īpašumu darījumiem, faktiski Latvijā ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu, nevienam Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam nepārbaudot, vai darījumā nenotiek naudas atmazgāšana.

Pašdarbība darījumos ar nekustamo īpašumu rada ne tikai krāpšanas, bet arī naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku. Naudas atmazgāšana – tā ir negodīgā ceļā iegūtu līdzekļu un mantas pārnešana citās vērtībās, lai tos padarītu šķietami legālus. Nekustamais īpašums jau izsenis ir bijis ļoti ērts naudas atmazgāšanas veids. Lai šādus riskus novērstu, bankām, notāriem, advokātiem un finanšu iestādēm ir pienākums uzraudzīt savu klientu darbības, pārliecināties par darījuma ekonomisko pamatojumu un pārbaudīt tajā iesaistīto līdzekļu izcelsmi. Problēma ir tā, ka Latvijā nav obligāti jāvēršas pie kādas no šīm institūcijām, lai īstenotu darījumu – pietiek ar pašrocīgi sastādītu un parakstītu līgumu. Tāpēc var gadīties, ka ne banka, ne advokāts, ne notārs nav iesaistīts darījumā un maksājums notiek, piemēram, starp divām Krievijas bankām, jo viens draugs pārdod otram savu vasarnīcu. Tādā gadījumā Latvijas finanšu iestādēm pat nav iespējas pārbaudīt līdzekļu izcelsmi.

Kopējais investīciju apjoms komerciālajā nekustamajā īpašumā Baltijas valstīs 2022. gadā joprojām sasniedza 1,27 miljardu eiro atzīmi, pārsniedzot miljardu eiro piekto gadu pēc kārtas kopš 2018. gada.

Tā liecina starptautisks nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmuma Colliers ikgadējais komerciālo nekustamo īpašumu pārskats, kas aptver tendences un prognozes 2023. gadam, kā arī jaunāko statistiku un atziņas par aizvadīto gadu Baltijas reģionā.

Lai gan 2022. gada apjoms nebija tik iespaidīgs kā 2 miljardi eiro 2021. gadā, apjomi 2022. gadā saglabājās saskaņā ar pirmskara prognozēm, pateicoties spēcīgākam 2. pusgada sniegumam.

Investīciju tirgū reģistrēti vairāki lieli un vidēji lieli vienoti un portfeļa darījumi: privātpersonu segments joprojām bija investoru galvenā izvēle, 2022. gadā piesaistot 37% no kopējā apjoma, kam seko biroju (25%) un rūpniecības sektors (22%). Uzmanība tādām jaunām aktīvu kategorijām kā dzīvojamo māju īres segments un senioru mājokļi turpināja palielināties.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) apgrozījums 2022.gadā ir sasniedzis 46,28 miljonus eiro, savukārt neauditētā tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

VNĪ sasniegtais 2022.gada apgrozījums 46,28 miljoni eiro ir par 10,8% jeb 4,5 miljoniem eiro lielāks nekā pērn. EBIDTA ir sasniegusi 16,74 miljonus eiro, bet tīrā peļņa – 4,38 miljonus eiro. Tīrā peļņa, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par 28,8%.

“Aizvadītais gads VNĪ kā lielākajam būvdarbu pasūtītājam publiskajā sektorā bija izaicinājumiem pilns. Būtiskākais – uzņēmumam veiksmīgi, vien ar dažiem izņēmumiem, izdevās pārvarēt būvdarbu un materiālu sadārdzinājuma radītos ārkārtējos apstākļus. Mēs patiesi ceram, ka jau šogad varēsim nodot lietotājiem vairākus Latvijas drošībai un kultūras nozarei svarīgus objektus. Līdztekus tam 2022.gadā VNĪ sāka praktiski realizēt ideju par mūsdienu prasībām atbilstošiem birojiem, tostarp kopstrādes telpām publiskā sektora strādājošajiem,” stāsta Griškevičs.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS "Dobeles dzirnavnieks" par 3,182 miljoniem eiro būvēs graudu uzglabāšanas torņus, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

"Dobeles dzirnavnieka" izsludinātajā iepirkumu konkursā pieteicās pieci pretendenti un par uzvarētāju atzīta SIA "PK serviss", kuras piedāvātā līgumcena ir 3 182 220 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Projekts tiks līdzfinansēts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) pasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" līdzekļiem.

Paredzēts, ka konkursa uzvarētājam būs jāuzbūvē deviņi graudu uzglabāšanas torņi.

"PK serviss" 2021.gadā strādāja ar 5,172 eiro apgrozījumu, kas ir par 32,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa samazinājās par 41% un bija 8902 eiro.

"Dobeles dzirnavnieks" 2021.gadā strādāja ar 172,07 miljonu eiro apgrozījumu un 3,87 miljonu eiro peļņu.

Latvijas iedzīvotāji automašīnu izvēlē ir kļuvuši daudz racionālāki, sacīja lietoto auto tirgotāja "Longo Group" valdes priekšsēdētājs Edgars Cērps.

"Cilvēku paradumos var sākt manīt ļoti nopietnas izmaiņas. Cilvēki, izvēloties automašīnas, ir kļuvuši daudz racionālāki," teica Cērps.

Tostarp viņš atzīmēja, ka Latvijā autoparks ir viens no vecākajiem Eiropas Savienībā (ES) un viens no iemesliem šādai situācijai meklējams tajā, ka automašīnu izvēlē līdz šim daudz ir dominējis tāds emocionāls faktors kā patīk/nepatīk. "Rezultātā cilvēki daudz ir izvēlējušies "premium" auto zīmolus, bet, lai varētu tos atļauties, ar lieliem nobraukumiem vai ar kādām problēmām un defektiem, nevis ekonomiskās klases un jaunākus auto modeļus. Tas viennozīmīgi sāk mainīties - cilvēki lēmumus pieņem arvien racionālāk, mazāk kļūst emocionālu pirkumu," sacīja Cērps.

Pirms kāda laika saņēmām informāciju no mūsu biedriem par publiskajās sludinājuma vietnēs un citos resursos pieaugošo sludinājumu skaitu ar saturu, kas vēsta par piedāvājumiem noslēgt potenciāli necaurspīdīgu un, iespējams, arī negodprātīgu darījumu pirkuma/pārdevuma darījumu.

Kad skudru pūznī iemet zariņu, rimtajā, harmoniskajā kukaiņu sistēmā izceļas kņada. Apdraudējums!

Tā notika arī LANĪDA gadījumā. LANĪDA, ņemot vērā, ka iestājamies par drošiem darījumiem, kas tiek slēgti uz tiesiskiem pamatiem un ievērojot drošus darījumu slēgšanas finansiālus apstākļus, to vidū – valstij nomaksātus nodokļus, izvēlējās publicēt informāciju par izmanīgiem darboņiem, kas ar sludinājumu palīdzību piedāvā iegādāties īpašumus par krietni zemāku tirgus vērtību, radot iespaidu, ka darījums var tikt noslēgts bez papildu saistībām, iespējams, arī skaidrā naudā. Sākās “kņada”.

Kāds metās aizstāvēt veiklos darboņus, citi, to vidū LANĪDA – apelēja pie godprātīgas, caurspīdīgas un ētiskas darbības principiem, vēl kāds izteica pārmetumus LANĪDAi par apmelošanu un neslavas celšanu (lai gan neidentificējām nevienu no “sludinātājiem”).