Tehnoloģijas

Datakom kāpina apgrozījumu par 16%

Žanete Hāka, 10.04.2013

Jaunākais izdevums

Pagājušajā gadā SIA Datakom palielinājusi apgrozījumu līdz 5,524 miljoniem latu, kas ir par 15,87% vairāk nekā pirms gada, liecina Lursoft dati.

Apgrozījumu palīdzēja kāpināt uzvaras vairākos nozīmīgos konkursos par datortehnikas piegādi, tāpat pērn uzņēmums turpinājis attīstīt programmēšanas biznesu, ieviešot vairākas jaunas biznesa sistēmas.

Lielāko daļu no kopējā apgrozījuma aizvadītajā gadā veidojuši ieņēmumi no mazumtirdzniecības preču pārdošanas, veidojot 3,64 miljonus latu, savukārt 1,781 miljons nopelnīts no pakalpojumu sniegšanas.

Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 435 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļiem.

Šajā gadā uzņēmuma vadība paredz apgrozījuma pieaugumu par 7%, savukārt peļņas rādītājs varētu samazināties līdz 170 tūkstošiem latu.

1994.gadā dibinātā SIA Datakom īpašnieki ir Ģirts Romanovskis un Uldis Semeiks. Lursoft datu bāzēs pieejamā informācija vēsta, ka savas darbības laikā uzņēmums reģistrējis vienu komercķīlu – 2010.gadā reģistrēta ķīla par 364 tūkstošiem latu. Ķīlas ņēmējs bijusi Nordea Bank Finland Plc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datakom un Datakom Software audzē apgrozījumu

Zane Atlāce - Bistere, 26.03.2020

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts Tiki-Taka Pay.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Datlex" uzņēmumu grupai, kurā ietilpst pašmāju informāciju tehnoloģiju (IT) kompānijas SIA "Datakom" un SIA "Datakom Software", apgrozījums pērn pieaudzis par 28%, sasniedzot 16,9 miljonus eiro.

Kopējā peļņa samazinājusies no 1,58 līdz 1,12 miljoniem eiro, kas tiek skaidrots ar būtiskām investīcijām jaunu produktu un pakalpojumu radīšanā.

"Apgrozījums lielākoties audzis, pateicoties pašu izveidoto risinājumu - "TikiTaka POS", "TikiTaka Pay" un "GDPR-in-a-box" - attīstībai. Turpinām tos attīstīt, tai skaitā "TikiTaka" kases un kases sistēmu produktus. Nākotnē pieaugumu sagaidām gan vietējā, gan ārējos tirgos, pastiprināti strādājot pie Vācijas tirgus apgūšanas", komentē SIA "Datakom" valdes loceklis Jānis Čupriks.

Uzņēmumā liels uzsvars tiek likts uz produktivitātes audzēšanu, nodrošinot uzņēmumos esošo rīku apvienošanu, drošu darbu attālināti un analītikā balstītus mērījumus patiesai darbinieka efektivitātei. Kopējais "Datakom" eksports 2019. gadā audzis līdz 2,67 miljoniem eiro - to veido preču un pakalpojumu tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: Lūkojas Skandināvijas un Austrumeiropas virzienā

Sanita Igaune, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos; bez puniem neiztikt, tomēr plinte krūmos netiks mesta

Tā DB intervijā norāda Latvijas IT uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. DB jau rakstīja (26.08.2015.), ka U. Semeiks ir kļuvis par vienīgo uzņēmuma īpašnieku. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums SIA Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Datakom ir dibināts 1994.gadā. Uzņēmums ir IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu, sistēmu pārvaldības jomā un palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.

Cik ilgi noritēja sarunas ar otru Datakom līdzīpašnieku? Vai sadarbība ir pilnībā pārtraukta?

Izmaiņas parāda Uzņēmumu reģistra dati. Sarunas ilga aptuveni trīs četrus mēnešus. Darījumam iemesli bija vairāki, bet detalizēti ar tiem neiepazīstināšu. Tāpat esam vienojušies par konfidencialitāti, varu pateikt tikai to, ka man ir citāds redzējums par uzņēmuma attīstību. Rezultātā panācām vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datakom apgrozījums pagājušajā gadā audzis par 36%

Gunta Kursiša, 17.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT nozares uzņēmuma SIA Datakom apgrozījums 2013. gadā sasniedza 10,7 miljonus latu, kas ir par 36,83% vairāk nekā 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Lielāko daļu no uzņēmuma kopējā apgrozījuma veidoja preču pārdošana un pakalpojumu sniegšana Latvijas teritorijā. 2013. gadā SIA Datakom ieņēmumi no preču pārdošanas Latvijā bija 8,3 milj. eiro apmērā, bet no pakalpojumu sniegšanas – 1,91 milj. eiro apmērā.

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas 2013. gadā veidoja 462 tūkstošus eiro.

Šogad Datakom vadība paredz apgrozījuma kāpumu par 5%.

SIA Datakom reģistrēta 1994. gadā, un ir IBM Corporation, HP, Xerox, Symantec, CISCO kā arī Oracle, VMware un Microsoft Corporation partnere.

Uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir Ģirts Romanovskis (60,00%) un Uldis Semeiks (40,00%). Datakom ir meitas uzņēmums Lietuvā – Datakom Vilnius UAB.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Svarīgākais notikums IKT jomā – Datakom īpašnieku maiņa

Sanita Igaune, speciāli DB, 22.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad svarīgākais notikums IKT jomā – Datakom īpašnieku maiņa; nākamgad savu vietu nozares aktualitātēs saglabās datu pārraide, regulējums, iespējami īpašnieku maiņas darījumi, ES fondi un drošība, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uldis Semeiks ir kļuvis par vienīgo Datakom īpašnieku, ko var uzskatīt par šogad lielāko notikumu IT nozarē Latvijā. Atbilstoši Lursoft datiem, Datakom vienīgais īpašnieks ir uzņēmums Datlex, kurš savukārt 100% pieder U. Semeikam. Pēc šī darījuma Datakom plāno aktīvāk piedalīties starptautiskos iepirkumos, lūkojoties Skandināvijas un Austrumeiropas virzienā.

«Ir pamats sagaidīt, ka nākamais gads iezīmēsies ar īpašnieku maiņu vairākiem operatoriem – gan lielākiem, gan mazākiem, gan fiksētiem, gan mobiliem,» prognozē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, atgādinot, ka publiskajā telpā ir izskanējusi informācija – īpašnieks varētu mainīties Bite Latvija. «No jaunā īpašnieka būs atkarīgs, vai Bite Latvija turpinās strādāt ar esošo zīmolu, vai arī klienti pieredzēs būtiskas pārmaiņas, kļūstot par cita zīmola klientiem ar pilnīgi citu pieeju tirgum un piedāvājumu. No ministru publiski paustās apņēmības izskatās, ka nākamgad straujāk varētu pavirzīties arī lēmuma pieņemšana par turpmāko Lattelecom un LMT nākotni,» turpina Tele2 vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp pirmajiem netipiski maza izmēra kases aparāta "Tiki-Taka Pay" lietotājiem klientiem ir arī "Lufthansa Group" meitasuzņēmums "LSG Sky Chefs", kas nodrošina ēdināšanu "airBaltic" u.c. kompānijām.

"Vairāki simti termināļu jau ir darbībā, pieņem maksājumus visā pasaulē 50 nodokļu zonās," teic Edijs Tanons, informācijas tehnoloģiju kompānijas "Datakom" biznesa attīstības vadītājs. Pēc viņa teiktā tirgus produktu ir pieņēmis labi un klientu skaits pamazām aug. Nākamgad paredzēts aktīvāk reklamēties, lai klientu skaits augtu straujāk.

"Investīcijas šī produkta izstrādē jau esam atpelnījuši. Gada laikā esam tikuši no nulles līdz reālam biznesam, bet nākamgad ceram tikpat tikt eksportā ar augstas pievienotās vērtības produktu," teic E. Tanons. Interese no potenciālajiem klientiem ārzemēs jau esot un uzņēmums fokusējas uz Rietumvalstīm - Vāciju, Itāliju, Franciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju puse (46 %) lielo uzņēmumu (250 un vairāk darbinieku), kas saimnieciskajā darbībā izmanto kases aparātus, aizvien nav pilnībā ieviesuši aparātus ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, liecina pašmāju tehnoloģiju uzņēmuma SIA Datakom organizētā uzņēmēju aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

To vidū gan 25 % jau sākuši sistēmas ieviest, un to nomaiņa pašlaik veikta daļēji, bet 12 % sistēmu nomaiņu nav uzsākuši. Tikmēr sistēmas jau ir pilnībā nomainījuši 54 % lielo Latvijas uzņēmumu.

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst VID stingri definētām tehniskām prasībām, bet no 2019. gada šo prasību neizpildīšana var rezultēties sankcijās, tostarp naudas sodos, licences atņemšanā vai saimnieciskās darbības apturēšanā.

Aptaujas rezultāti rāda, ka kases sistēmas jau nomainījis vairums (81 %) mikrouzņēmumu, 9 % - nomainījuši daļēji un tikpat daudz – nav nomainījuši. Arī vairums (74 %) mazo uzņēmumu (10-49 darbinieki) jau ir pilnībā ieviesuši MK noteikumiem atbilstošas kases sistēmas, katrs desmitais (11 %) - tās nomainījuši daļēji, bet 9 % - to vēl nav izdarījuši. Latvijas vidējo uzņēmumu (50 – 249 darbinieki) vidū katrs sestais (15 % ) arvien nav ieviesis kases aparātus ar VID prasībām atbilstošu pamatdarbības sistēmu, bet 11 % vidējo uzņēmumu to izdarījuši daļēji. Savukārt sistēmas jau pilnībā nomainījuši 74 % aptaujāto vidējo uzņēmumu ar kases aparātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Viedtālruņa izmēra kases aparāts rada jaunas iespējas uzņēmējiem

Lelde Petrāne, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pieejams mobilais viedtālruņa izmēra kases aparāts «Tiki-taka Pay», kas ļauj veikt gan maksājumus ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, tostarp kartēm ar bezkontakta tehnoloģiju.

«Tiki-taka Pay» ir pašmāju informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma «Datakom» izstrādāta kases sistēma (lietojumprogramma), kas darbojas uz uzņēmuma iepriekš iepirktas iekārtas A920.

Kases aparāts «Tiki-taka Pay» izstrādāts tā, lai atbilstu visām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un datu aizsardzības prasībām, sola «Datakom».

Izstrādātāji ir noslēguši līgumus ar banku un izveidojuši integrāciju ar bankas karšu maksājumu apstrādes operatoriem, kuri ir tiesīgi strādāt Eiropas Savienībā un apstrādāt valūtas transakcijas. Investīcijas risinājuma ieviešanai veido ap 250 000 eiro.

«Šis produkts piemērots, piemēram, izbraukumu tirdzniecībai, jo ir ļoti kompakts - biezāka viedtālruņa izmērā. Ar to var veikt darījumus gan ar skaidru naudu, gan norēķinu kartēm, var veikt arī bezkontakta maksājumus. Ja tiek maksāts ar skaidru naudu, risinājums reģistrē darījumu, bet banknotes vai monētas lietotājs var novietot drošā, pašam ērtā vietā – vai tā būtu jostas somiņa, vai, piemēram, lāde vai kaste skaidrai naudai. Risinājums būs izmantošanai ērts arī komersantiem ar nelielām tirdzniecības telpām, kurās nav ērti izvietot lielos kases aparātus, kas parasti aizņem diezgan lielu platību. No funkcionalitātes viedokļa tas pilnībā aizstāj ierastos kases aparātus, atbilstot visiem standartiem un prasībām,» skaidro SIA «Datakom» inovāciju direktors Edijs Tanons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datakom pārjauno 1,3 miljonu eiro vērtu komercķīlu

Žanete Hāka, 27.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Datakom pārjaunojis 2013. gada 27. augustā reģistrētu komercķīlu, liecina Lursoft dati.

Pieejamā komercķīlas izziņa rāda, ka Datakom 1,3 miljonu eiro vērtībā par labu Nordea Bank AB ieķīlājis visu savu mantu kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas.

Datakom apgrozījums 2014. gadā sasniedza 11,001 miljonu eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 737,097 tūkstoši eiro. Lursoft rīcībā esošie dati rāda, ka datorprogrammēšanas uzņēmuma rentabilitātes rādītājs pārskata gadā pakāpās līdz 15,81.

Datakom, kas nodrošina 77 darbavietas, pagājušajā gadā veica 1,911 miljonu eiro lielus nodokļu maksājumus valsts kopbudžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Par Datakom vienīgo īpašnieku kļuvis Datlex

Žanete Hāka, 25.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktas izmaiņas SIA Datakom dalībnieku vidū, liecina Lursoft dati.

Vakar par uzņēmuma vienīgo īpašnieku kļuvis šā gada 21. jūlijā reģistrētais SIA Datlex. Lursoft pieejamie dati rāda, ka jau kopš Datlex dibināšanas tam piederēja 60% Datakom, savukārt atlikušie 40% piederēja Uldim Semeikam.

2014. gads uzņēmumam bijis veiksmīgs, kā liecina pērnā gada finanšu rādītāji. Datakom neto apgrozījums pagājušajā gadā palielinājās līdz 11,001 miljonam eiro, savukārt peļņa pēc nodokļu nomaksas sasniedza 737,097 tūkstošus eiro. Uzņēmums 2014. gadā bija darba devējs 77 darbiniekiem.

Datakom ir dibināts 1994. gada novembrī. Uzņēmums ir vadošais IBM Corporation partneris kompleksu infrastruktūras sistēmu risinājumu un sistēmu pārvaldības jomā, kā arī palīdzības dienesta pakalpojumu nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Latvijā ražotais mini kases aparāts Tiki-Taka Pay gatavs eksportam

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Edijs Tanons, «Datakom» inovāciju direktors ar plaukstas lieluma kases aparātu Tiki-Taka Pay.

Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom izstrādātais plaukstas lieluma kases aparāts Tiki-Taka Pay, pielāgojoties citu valstu prasībām, tiks piedāvāts arī ārpus Latvijas valsts robežām, informē uzņēmumā.

Kā pirmās eksporta valstis ir Vācija, Lietuva un Igaunija.

Visā Eiropā šobrīd tiek ieviestas stingrākas prasības attiecībā uz kases aparātiem un sistēmām – jaunus noteikumus ievieš ne tikai Latvijā, bet arī Vācijā, Lielbritānijā, Lietuvā, Polijā, Itālijā, Francijā un citās valstīs. «Kā patriotisks Latvijas uzņēmums, mēs sākam ar Latvijas tirgu, kur oktobra otrajā pusē plānotas pirmās piegādes un ierīces varēs uzreiz sākt lietot. Turpināsim darbību Latvijā, taču redzam, ka arī citas valstis, piemēram Vācija, ir tādā pašā situācijā, kādā bija Latvija, kad paziņoja par kases aparātu reformu», stāsta Edijs Tanons, «Datakom» inovāciju direktors.

«Tiki-Taka Pay» gada laikā, kopš tas tika izstrādāts, jau papildināts ar tādām funkcijām kā valūtas maiņas iespēju, specializētām akcijām, e-komercijas pasūtījumu apkalpošanu, lojalitātes sistēmu akcijām un preču komplektu pievienošanu, kā arī vadības un grāmatvediskajām analīzes iespējām, sniedzot uzņēmējam iespēju ērti un ātri piekļūt saviem datiem par to, cik un kad ir pārdots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Piektdienas intervija ar Datakom valdes priekšsēdētāju Uldi Semeiku

Lelde Petrāne, 21.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks. Fotogrāfijas no personīgā arhīva skatāmas raksta galerijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk, ka IKT nozare ir ļoti dinamiska. Mūsu nozarē strādā gudri, izglītoti cilvēki. Svarīgi ir apzināties, ka mūsu nozares uzņēmumiem ir liels potenciāls, jaunrades iespējas un svarīga loma Latvijas ekonomikas tālākai attīstībai.

Esmu gandarīts, ka varu strādāt kopā ar profesionāļiem vienotā komandā. Mēs spējam uzprojektēt, izstrādāt un piegādāt sarežģītas IT sistēmu infrastruktūras, sākot ar tīkla, serveru, datu glabāšanas risinājumiem, beidzot ar gala lietotāja programmatūru (aplikāciju). Datakom ir orientēts uz gala rezultātu un risinājumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DPA un Datakom «saķeras» Microsoft licenču jomā

Sanita Igaune, 23.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) būs jāizšķiras, vai IT uzņēmuma DPA sūdzība par Ekonomikas ministrijas (EM) Microsoft licenču nomas iepirkumu EM un Centrālās statistikas pārvaldes vajadzībām ir pamatota.

Minēto iepirkumu EM izsludināja augustā, kā sākotnēji paredzamo līgumcenu norādot 406,8 tūkst. Ls. Atbilstoši IUB datiem, novembrī EM kā uzvarētāju izraudzījās IT uzņēmumu Datakom, kura piedāvātā līgumcena bija 384,3 tūkst. Ls.

IUB pieejamā informācija liecina, ka DPA ir lielākais Microsoft partneris licencēšanas jomā, kurš piegādā licences valsts sektoram. «DPA iesniedza sūdzību IUB, jo uzskata, ka esošais iepirkums var radīt nelabvēlīgas sekas pasūtītājam. Runa šajā gadījumā ir par optimālā licencēšanas modeļa un pamatotas cenu politikas izvēli,» DB skaidro DPA pārdošanas nodaļas vadītājs Gatis Ošs. Datakom komentārus par šo iepirkumu nesniedz. Nozare ilgstoši strādājusi pie iepirkumu normatīvo aktu pilnveides un uzlabošanas, lai novērstu nevajadzīgu strīdu rašanos, DB atgādina Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay

Anda Asere, 03.07.2019

SIA Datakom valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks (no kreisās) un Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot 250 tūkstošus eiro, informācijas tehnoloģiju kompānija Datakom izstrādā netipiski maza izmēra kases aparātu Tiki-Taka Pay; ar šo produktu tā plāno attīstīt eksporta virzienu.

Lai gan joprojām ir cilvēki, kuri lieto tikai skaidru naudu, tūkstošgades paaudze pārsvarā norēķinās ar maksājumu kartēm. «Uzņēmējiem vienmēr gribas ietirgot vairāk, un plastmasas kartiņās ir vairāk naudas nekā kabatā, turklāt darījumu var noslēgt uzreiz, nevis sūtīt cilvēku uz bankomātu. Viņš jau pēc pusstundas būs aizmirsis, ka gribēja kaut ko pirkt, jo liela daļa pirkumu notiek impulsīvi,» teic Edijs Tanons, SIA Datakom biznesa attīstības direktors. Arī uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks norāda, ka jaunais kases aparāts Tiki-Taka Pay dod jaunas pārdošanas iespējas. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, no Latvijā esošajiem 68 tūkstošiem kases aparātu un kases sistēmu trešdaļa vēl nav nomainīta uz jaunajām prasībām atbilstošām. «Tas ir mūsu tirgus. Papildu tam nāk klienti, kas gribētu paplašināt tirdzniecību, piemēram, pie izlidošanas vārtiem lidostā, kur nekad nav bijis kases aparāts, bet uzņēmējiem ir iespējas šādā veidā papildu nopelnīt. Ūdeni mūsu dzirnavās lej tas, ka valsts vēlas pāriet uz bezskaidru naudu. Protams, tas nenotiks ātri, bet politika attīstās tajā virzienā,» saka U. Semeiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem IT risinājumu sniedzējiem Latvijā tehnoloģiju uzņēmums «Datakom» pēdējo trīs gadu laikā spējis audzēt peļņu par 145%.

Proti, uzņēmuma peļņa – no 642 tūkst. eiro 2016.gadā sasniegusi rekordlielu peļņu – 1,576 miljoniem eiro 2018.gadā. Apgrozījums šajos trīs gados audzis no 10 līdz 13 miljoniem eiro.

«Novērtēt izaugsmi ir grūti, jo deviņdesmito gadu sākumā ar IT jomu saistītie pakalpojumi bija primitīvi. Tika tirgoti datori, tos instalēja un uzstādīja. Turpretim šodien tiek piedāvāti daudz filigrānāki un komplicētāki risinājumi un pakalpojumi. Līdz ar to datoru apkalpošana ir viens no vienkāršākajiem darbiem, ko uzņēmums spēj izdarīt, pretēji 1994. gadam, kad šis biznesa virziens bija primārais. Arī klientu atbalsta vide ir mainījusies un nemitīgi uzliek augošas prasības pakalpojumu kvalitātei, tādēļ arī serviss tiek pielāgots. Klienti ir pieraduši saņemt maksimāli augsta līmeņa pakalpojumus, to arī cenšamies nemainīgi nodrošināt», stāsta «Datakom» valdes priekšsēdētājs Uldis Semeiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kases sistēmu ieguvumiem jāmotivē vairāk par sankcijām

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 19.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecus gadus ilgstošā kases aparātu reforma joprojām nav noslēgusies, turklāt gada sākumā konstatēts, ka tikai 59% kases aparātu bija nomainīti, kas ir ļoti mazs skaitlis. Protams, ar vienu kases aparātu sistēmas maiņu visu ēnu ekonomiku neizdosies apkarot, taču šī reforma ir vajadzīga un ticu, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) un Finanšu ministrijai ir plašāks plāns.

Tas, ko šī kases aparātu reforma izdara, – tā sakārto standartus, kādā dati ir jāglabā un jāaizsargā. Salīdzinājumam ar elektrības izmantošanu – ja iepriekš katram bija sava rozete un savi volti, tad tagad jābūt vienādām rozetēm un mēs tos datus paņemsim no kases un varēsim ērti un ātri izanalizēt. Tas ļoti atvieglo atrast no tiem 30 tūkstošiem uzņēmēju tos piecus tūkstošus, kuri likumu apiet, jo mākslīgais intelekts sameklē, kas savāktajos datos atšķiras.

Tie, kuri sistēmas ir nomainījuši, bija godprātīgi un, uzzinot par jaunajām prasībām, sastādīja plānus, un pieņēma atbilstošus lēmumus, kā šīs prasības izpildīt, veicot aizņēmumus bankā, ieguldot personīgos līdzekļus vai pārplānojot biznesa plānus, – nosacīti veido «balto» sarakstu. Savukārt, iekāpjot atlikušo uzņēmēju «kurpēs» – mēs redzam, ka tipiskais Latvijas taupīgais uzņēmējs nedarīs, ja kases reformas neievērošanai neseko nekādas sankcijas. Uzņēmēji, kuri sistēmas līdz noteiktajam termiņam vēl nenomainīja, bija iespringuši, taču datums pagāja garām un pamazām viņi atslābst. Paiet mēnesis, divi – VID neko nesaka. Maija mēnesī jau ir uzņēmēji, kuri izteikušies – kāpēc vajadzēja tērēt tos 20–30 tūkstošus? Uzņēmējiem ir aktuāls jautājums arī par to, vai informācijas tehnoloģijas ātri nenovecos un ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: IKT nozares uzņēmumi dibina Loģiskās atlases kustību

LETA, 17.09.2015

SIA Latvijas Mobilais telefons prezidents Juris Binde (no kreisās) un SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos, astoņi Latvijas IKT uzņēmumi šodien dibina kustību Loģiskā atlase.

«Nākamie pieci gadi būs digitālās ekonomikas gadi, un vairumam Latvijas uzņēmumu tie būs izšķiroši,» sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Vai nu mēs šo cīņu uzvarēsim, ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā, vai kļūsim par «izmirstošajiem».

Kā vēsta iniciatīvas autori, lai arī Latvijā pašlaik ir visi priekšnoteikumi straujai IKT risinājumu ieviešanai uzņēmumos, Latvijas uzņēmumi digitālos risinājumus ievieš pārāk gausi, šajā jomā atrodoties pēdējā vietā starp Baltijas valstīm.

Šo paradoksu Bāliņa skaidroja ar digitālās kompetences trūkumu Latvijas uzņēmumos. «Jau tuvākajos gados Latvijas uzņēmējiem vairs nebūs izvēles iespēju, jo globālajā ekonomikā iestāsies «loģiskās atlases» laiks, kad izdzīvos tikai tie, kas savlaicīgi būs ieviesuši IKT risinājumus, ceļot savu produktivitāti, eksportspēju un biznesa efektivitāti.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv sadarbībāar LMT Viedtelevīziju piedāvā šodien, 23. novembrī no plkst. 9.30 tiešraidē vērot BiSMART gadu noslēdzošo pasākumu – BiSMART forumu 2017.

Lektori no dažādām pasaules valstīm stāstīs par aktualitātēm biznesa tehnoloģijās un par to, kā globālās un lokālās tendences ietekmēs uzņēmuma procesus, konkurētspēju un izaugsmi. BiSMART foruma ietvaros tiks arī prezentēts pētījums par tehnoloģiju izmantošanu Latvijā un notiks Latvijas efektīvāko uzņēmumu apbalvošana.

Tiešraides programma skatāma zemāk.

Tiešraides programma:

9.30 Foruma atklāšana

9.40 «Guļošais lauva»ir pamodies. Kas tālāk?

  • Edijs Tanons, Datakom Inovāciju direktors

9.55 No idejas līdz veiksmei Jūsu biznesā…

  • Alan Amron, Izgudrotājs, konsultants un pasniedzējs (ASV)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

TIEŠRAIDE: Seminārs Kā iegūt vēlamo rezultātu, ieguldot mazāk resursu jeb SAGE ienākšana Latvijā

Dienas Bizness, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot informācijas apjomam, klienti kļūst zinošāki, konkurenti neatlaidīgāki, produktu dzīves cikls samazinās, prasības kvalitātei palielinās. Aktuālāks kļūst jautājums – kā iegūt vēlamo rezultātu, ieguldot mazāk resursu? Kā mainīt ierasto uz inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu. Kā pārdomāta loģistika, noliktavas un iekārtu racionāla darbība vai biznesa procesu optimizācija var dot gaidīto rezultātu? Kā darīt lietas pareizi un kā darīt pareizās lietas?

Programma

9.30 – 10.00 Dalībnieku ierašanās un reģistrācija

10.00 – 10.10 Semināra atklāšana

Līva Melbārzde, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore

10.10. – 10.30 SAGE ienākšana Latvijā

Jeremy Cocqueel, SAGE Jauno reģionu biznesa attīstītības vadītājs

10.30 – 10.50 Bolderāja Serviss: Procesu caurspīdība jeb kā ieraudzīt pilnu bildi

Ronalds Šulcs, Aletio projektu vadītājs

10.50 – 11.10 Billerudkorsnas Latvia: Nozares specifika nav šķērslis ērtai procesu vadībai

Artūrs Agadžanovs, Aletio valdes loceklis

11.10 – 11.30 Compaqpeat: Dubultais darbs ir izslēgts

Gundars Gulbis, Aletio valdes loceklis

11.30 – 12.00 Kafijas pauze, tīklošanās

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Jaunās kasu sistēmas – haoss valstī vai iespēja attīstīties?

Edijs Tanons - SIA «Datakom» risinājumu direktors, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām komersantiem jau no 2017. gada janvāra ir jālieto kases aparāti ar pamatdarbības sistēmu, kas atbilst Valsts ieņēmuma dienesta (VID) stingri definētām tehniskām prasībām.

Šāda sistēma atšķirībā no iepriekšējiem risinājumiem ļauj detalizēti un nekļūdīgi reģistrēt visas ar saimniecisko darbību saistītās aktivitātes. Tas ir būtiski godprātīgam komersantam un nostiprina kopējo godīgas konkurences principu uzturēšanu dažādās tautsaimniecības jomās valstī.

Protams, reālā situācija liecina, ka daudzi komersanti dažādu iemeslu dēļ šīs jaunās kases sistēmas arvien nav ieviesuši, un ar grozījumiem normatīvos komersantiem, kas iekļauti tā dēvētajā VID «baltajā sarakstā», atļauts šīs jaunās sistēmas ieviest ne vēlāk kā ar 2019. gada 1. janvāri. Valsts no savas puses ir definējusi skaidras prasības, grozot noteikumus ir bijusi pretimnākoša godprātīgas saimnieciskās darbības īstenotājiem, un, ja šīs jaunās sistēmas arvien nav ieviestas – tagad ir īstais laiks! Godprātīgam komersantam tā ir iespēja padarīt efektīvāku grāmatvedību, parūpēties par datu drošību un būt līdzatbildīgam godīgas konkurences veicināšanā valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju tehnoloģiju uzņēmuma SIA Datakom,kura valdes priekšsēdētājs ir Uldis Semeiks,apgrozījums pērn pieaudzis par 14%,sasniedzot 11,88 miljonus eiro. Lielākās investīcijas pērn uzņēmums ieguldījis jaunu tehnoloģisko risinājumu izstrādē, attīstot savu programmatūras izstrādes pieredzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LIKTA prezidente arī turpmākos divus gadus būs Signe Bāliņa

Sanita Igaune, 25.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidenti ievēlēta Signe Bāliņa. LIKTA prezidentes amatā S. Bāliņa ievēlēta trešo reizi un pienākumus pildīs līdz 2015.gadam.

Savukārt LIKTA valdē nākamos divus gadus darbosies S. Bāliņa, Jānis Bergs (FMS Group), Eva Butāne (RIX Technologies), Juris Gulbis (Lattelecom), Mikus Ozols (Telia Latvija), Uldis Semeiks (Datakom), Māra Jākobsone (LIKTA individuālā biedre) un Armands Magone (LIKTA individuālais biedrs).

Tādējādi LIKTA valdi vairs nepārstāv Ģirts Bērziņš, Juris Binde, Sandis Kolomenskis un Andrejs Vasiļjevs.

LIKTA izveidota 1998. gadā un aptver Latvijas IKT nozari − elektroniku, datoru aparatūru un programmatūru, telekomunikācijas un pakalpojumu sniedzējus. LIKTA mērķi ir veicināt informācijas sabiedrības izveidi un nozares attīstību Latvijā. LIKTA apvieno vairāk nekā 200 biedrus − nozares organizācijas, kā arī individuālos biedrus un asociācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu regula - sen nepieciešamā motivācija apzināt un sakārtot datu saimniecību

Edijs Tanons - SIA Datakom risinājumu direktors, 30.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 25. maiju kā zīmīgu datumu noteikti atceras teju ikviens, jo tajā spēkā stājās Vispārīgā datu aizsardzības regula (VDAR). Šo dienu gaidījām ar bažām par nezināmo un virkni neskaidru jautājumu. Spriedzi par gaidāmo palielināja runas par sodiem, ja tiks konstatēti regulas pārkāpumi, – līdz pat 4 % no uzņēmuma gada apgrozījuma nudien nav maz.

Šis gatavošanās posms pārvērtās par bažu un neizpratnes pārpildītu laiku, kurā uzņēmēji steidza veikt preventīvus sagatavošanās darbus – gan vajadzīgus, gan arī nevajadzīgus, lai 26. maijs nepienāktu ar nepatīkamiem pārsteigumiem. Tomēr 26. maija rītā varējām uzelpot un turpināt šķetināt VDAR jautājumus, ko darām arī trīs mēnešus pēc regulas spēkā stāšanās. Šajā procesā mans ieteikums būtu saskatīt lielo VDAR ieguvumu – beidzot ir vērā ņemams iemesls aktualizēt uzņēmuma datubāzes, atbrīvojoties no datiem zem “gan jau noderēs” klasifikācijas un atstājot datus ar racionālu un tiesisku to nepieciešamības pamatojumu.

Mīti par VDAR un pārsteidzīgi lēmumiNedēļa līdz liktenīgajam 25. maija datumam vairumam, visticamāk, atmiņā palikusi kā laiks, kurā e-pastā ik dienas ienāca pa kādai ziņai no komersantiem ar lūgumu apstiprināt, vai ir vēlēšanās arī turpmāk saņemt klientam saistošu informāciju no konkrētā uzņēmuma. Iedziļinoties VDAR prasībās, gan kļuva skaidrs, ka šī aktivitāte lielā daļā gadījumu bija lieka un dažos gadījumos to pat varētu klasificēt kā regulas pārkāpumu. Vienkāršs piemērs - ja konkrētais klients iepriekš nebija devis savu piekrišanu jaunumu saņemšanai, tad komersantam nebija arī tiesiska pamata viņu uzrunāt ar jautājumu par piekrišanu vai atteikšanos jaunumu saņemšanai.Vēl viens plaši izplatīts mīts, kas ne vienam vien uzņēmējam rezultējies ar pārsteidzīgiem lēmumiem, - uzskats, ka ir nelikumīgi uzglabāt nestrukturētus datus. Daudziem uzņēmumiem tas rezultējās ar drudžainiem mēģinājumiem šos datus steigā sakārtot, kaut kā sastrukturēt, kāds arī pieņēma lēmumu visus šos datus labāk neatgriezeniski izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lietuva nebūs izņēmums - eirozonas vārti veras plašāk

Mārtiņš Apinis, Egons Mudulis, Sandra Dieziņa, Māris Ķirsons, Sanita Igaune, 13.01.2014

Krāsaina monēta divu litu nominālvērtībā, ko rotā četru slavenu Lietuvas kūrortpilsētu - Birštonas, Druskininku, Neringas un Palangas - ģerboņi.

Foto: ELTA/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru