Tehnoloģijas

Daudz kas atkarīgs no Konkurences padomes

Sanita Igaune, 13.07.2015

Anrijs Matīss

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

TeliaSonera ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana

Tā DB pastāstīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība).

Jūs esat darba grupā, kas tiekas ar TeliaSonera (TS), tāpēc pirmais jautājums – kāds ir jūsu viedoklis, vai ar LMT un Lattelecom (LT) ir kaut kas jādara?

Pirmais jautājums ir tāds, ko mēs ar abiem uzņēmumiem vēlamies izdarīt. Darīt kaut ko tikai darīšanas pēc nav nozīmes un jēgas. Jāsaprot, ka šobrīd telekomunikāciju tirgū ir jāpiedāvā integrēti risinājumi – fiksētie un mobilie sakari, interneta pakalpojumu un satura piedāvājums – televīzija. Latvijā nav neviena operatora, kas to visu varētu piedāvāt, bet Eiropā lielie operatori šādu pakalpojumu piedāvā jau sen. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir daudz ērtāk, jo ir līgums ar vienu pakalpojuma sniedzēju, un ļaudis var saņemt arī mobilajā ierīcē tos pašus pakalpojumus ko mājās, piemēram, televīziju. Būtu jāstrādā pie integrētā pakalpojuma, pat vēl vairāk – ja abi minētie uzņēmumi ir valsts īpašumā, šādu pakalpojumu vajadzētu attīstīt. Protams, ir jautājums, kā to izdarīt, vai sadarbojoties akcionāriem vai uzņēmumiem, vai arī integrējot šos uzņēmumus kopā pakalpojumu vai organizatoriskā līmenī. Tas ir jāizdiskutē darba grupā un uzņēmumu starpā, bet primārais mērķis ir nevis salikt abus uzņēmumus kopā vai apvienot juridiskās, administratīvās un klientu apkalpošanas daļas utt., bet primārais uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem ērtu, integrētu risinājumu.

Vairāk tomēr redzat sinerģijas, nevis pārdošanas darījuma vai uzņēmuma īpašnieku nodalīšanu?

Esmu par to, lai iedzīvotājs jebkurā Latvijas vietā varētu saņemt pakalpojumus. Tas ir primāri, vai uzņēmumi ir jāapvieno vai jāveido savstarpēji līgumi un jāpiedāvā kopēji pakalpojumi – tāds ir jautājums. Par kontroles zaudēšanu vajadzētu saņemt KP viedokli, vai šobrīd situācija ir mainījusies un vai šis jautājums ir vispār risināms. Pēc tam ir jābūt valdības mandātam, vai esam gatavi zaudēt kontrolpaketi un kapitāldaļas.

Cik varianti tiek izskatīti?

Šobrīd netiek izskatīti konkrēti varianti. Tiek fiksēta esošā situācija un tuvākajā laikā darba grupa ies uz valdību lai informētu pārējos kolēgus, kas nepiedalās darba grupā, par to, kādas ir opcijas, un saņemtu zināmā mērā mandātu strādāt tālāk. Šobrīd nav konkrētu modeļu, par ko varētu runāt. Katrā ziņā TS ir gatava diskutēt par dažādiem modeļiem, tāpēc šīs lietas ir fiksētas.

Ziņojums būs no PA?

Jā, darba grupu vada Ekonomikas ministrija (EM) un tās ietvaros tiek gatavoti ziņojumi. EM arī ies uz valdību. Darba grupā piedalās arī finanšu ministrs un es, kopā šo jautājumu izdiskutēsim. Jāsaka, ka viedoklis ir līdzīgs. Tas ir jānofiksē, jāsagatavo iespējamie modeļi un jāizdiskutē valdībā.

Vajadzīgs arī politiskais atbalsts.

Protams, TS ir lūgusi – ja ejam uz priekšu, tad ir nepieciešams politisks atbalsts, jo pretējā gadījumā tā ir vienam otra muļķošana. Ja gatavojam apvienošanas modeļus un valdība pasaka «nē, mēs neko neapvienosim», vai arī KP pasaka, ka to nedrīkst darīt, tā būs muļķošana. Primāri ir jāsaprot, ko gribam panākt, un tikai tad darām – par to esam vienojušies darba grupā.

Plašāk lasiet intervijā Daudz kas atkarīgs no Konkurences padomes pirmdienas, 13. jūlija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!