Iestājoties rudenim, privātmāju īpašniekiem raizes sagādā kvalitatīvu granulu apkures katliem deficīts. Ražotāji savu produkciju novirza eksportam, tādēļ vietējos veikalos granulu pašlaik neesot. Pietiekamā daudzumā grūti iegādāties arī briketes, raksta rus.db.lv. Uzņēmuma K-rauta pārstāvji norādīja, ka «nemainīgas kvalitātes kurināmās kokskaidu granulas pašreiz ir pieejamas septiņos no astoņiem K-rauta veikaliem».

Granulas pašlaik ir beigušās veikalos Depo, savukārt K-rauta pircēji izved pēdējās kvalitatīvās granulas, un veikalos patlaban atrodamas vien zemas kvalitātes granulas, novērojuši pircēji. Tomēr K-rauta pārstāvji atīzst, ka, laikapstākļiem strauji kļūstot vēsākiem, pircēji pastiprināti pērk granulas, tomēr uzsver, ka visaktīvākā kokskaidu granulu iegāde līdz šim bijusi vienā no K-rauta veikaliem Rīgā (Priedaines ielā 37), kur veikts papildus pasūtījums, un šī veida kurināmais būs atkal pieejams no 4. oktobra. Pārējos septiņos K-rauta veikalos Latvijā pašreiz var iegādāties minētās kokskaidu granulas 16 kilogramu iepakojumos.

Celtniecības, remontdarbu un sadzīves preču veikalu tīklu pārvaldošais uzņēmums Kesko Senukai, īstenojot 100 miljonus vērtu attīstības plānu, uzsācis K-rauta veikalu modernizāciju Latvijā. Šonedēļ Rīgā tika slēgts K-rauta tirdzniecības centrs Lucavsalā, kas turpmākos trīs mēnešus tiks rekonstruēts.

Kesko Senukai šā gada aprīlī pārņēma K-rauta veikalu tīkla pārvaldīšanu Baltijas valstīs no sava Skandināvijas akcionāra.

Lucavsalas K-rauta tiks pilnībā renovēta. Tajā būs jauns pārdošanas aprīkojums, interjers, divreiz plašāks sortiments. Veikals tiks atklāts decembra sākumā - pirms Ziemassvētku iepirkšanās «drudža», piedāvājot arī bērnu, mājdzīvnieku un mājas tehnikas preces, kas šobrīd K-rauta veikalos nav pieejamas. Pašreizējo 60 darbinieku vietā atjaunotajā veikalā plānots nodarbināt 120 cilvēkus. Kamēr norisināsies rekonstrukcijas darbi, esošie darbinieki tiks nosūtīti uz apmācībām, kurās apgūs uzņēmuma klientu apkalpošanas standartus.

Kopš augusta beigām iedzīvotāji mājokļos aktīvi ierīko jaunus radiatorus, un lielākais to pieprasījums ir daudzdzīvokļu māju mikrorajoniem tuvākajos veikalos, informē veikalu tīkla K–Rauta pārstāve Ieva Zlaugotne.

«Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ņem vērā, ka radiatorus nepieciešams nomainīt līdz oktobra sākumam, kad sākas apkures sezona,» norāda Zlaugotne, piebilstot, ka pašreiz gan radiatoru tirdzniecībā, gan radiatoru ierīkošanas meistariem ir karstākais darba laiks.

Pieprasījums pēc radiatoriem un konkrētiem to izmēriem esot atkarīgs no veikala atrašanās vietas. Piemēram, K-Rauta veikalā Priedaines ielā, Rīgā iepērkoties tādu mikrorajonu kā Zolitūde, Imanta 119., 602., 104. sērijas, kā arī lietuviešu projekta māju iedzīvotāji.

K-Rauta veikalos aizvien pieprasīti esot Somijā un Turcijā ražoti tērauda radiatori. Vasarā negaidīti bijis ievērojams pieprasījums pēc alumīnija radiatoriem. Projekta lielo izmaksu un dažādu specifisku prasību dēļ aizvien maza interese esot par grīdā iebūvējamiem radiatoriem.

Lai veicinātu Latvijas augstskolu studentu radošo izdomu un darboties prieku, veikalu tīkls K-rauta rīko konkursu Karaliskais koju remonts, aicinot studentus īstenot savas radošās idejas pagaidu dzīves telpas - kopmītņu istabiņas - labiekārtošanā, liecina veikalu tīkla sniegtā informācija medijiem.

Karaliskais koju remonts tiek rīkots Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Daugavpils augstskolas, Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas un Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem, kuri tiek aicināti trīs nedēļu laikā - līdz šā gada 22.oktobrim - iesūtīt savu kopmītņu istabiņu foto attēlus, labiekārtošanas idejas aprakstus un skices. Adrese: AS RAUTAKESKO, Rīga, Rencēnu iela 21, LV 1073, ar norādi: konkursam Karaliskais koju remonts.

Konkursa uzvarētājus - interesantākos un radošākos risinājumus - izraudzīs K-rauta ekspertu žūrija. Balvā studenti saņems iespēju Ls 500 apmērā īstenot savas radošās ieceres, izmantojot veikalā K-rauta pieejamus materiālus un dizaina priekšmetus. Studentiem pašiem būs jāpiedalās kopmītnes istabas labiekārtošanas darbos, saņemot speciālistu konsultācijas interjera un remonta jautājumos.

Līdz ar aizliegumu tirgotājiem Eiropas Savienībā (ES) no septembra iepirkt pārdošanai 60 vatu (W) kvēldiegu spuldzes, augustā pieprasījums pēc 60W kvēlspuldzēm ir dubultojies, jo daļa iedzīvotāju un uzņēmumu cenšas izveidot šo spuldžu rezerves, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Šobrīd 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas gandrīz visās tirdzniecības vietās, kurās tiek tirgotas spuldzes. Rimi lielveikalos pieprasījums pēc šīm spuldzēm ir pieaudzis par 45% salīdzinājumā ar jūliju, informē mazumtirgotāja Rimi Latvia vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Valnere. Trešdien Rimi veikalos bija nopērkamas deviņu veidu 60 W kvēlspuldzes cenu amplitūdā no 19 līdz 89 santīmiem.

Pašlaik 60 W kvēlspuldzes ir nopērkamas arī gandrīz visos Maxima veikalos, un to cena svārstās no 0,19 līdz 0,49 latiem. «Ja vien nesāksies ažiotāža un cilvēki tās masveidā neizpirks, tās pietiks aptuveni 50 dienām,» stāstīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš.

Noslēdzies pieteikumu iesūtīšanas termiņš un izvēlēti dalībnieki veikalu tīkla K-rauta rīkotajā konkursā Latvijas augstskolu studentiem Karaliskais koju remonts, informēja konkursa organizatori.

Kopumā konkursam iesūtīts 31 pieteikums ar ideju aprakstiem, skicēm un fotogrāfijām. Studenti bija radoši savu pieteikumu noformējumos un aprakstos, par ko patīkami pārsteigti bija arī K-rauta eksperti.

Karaliskais koju remonts tika rīkots Rīgas Tehniskās universitātes (RTU), Latvijas Universitātes (LU), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA), Daugavpils universitātes (DU), Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas (LPA) un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studentiem. Visaktīvākie bija LLU studenti, no kuriem saņemti 12 pieteikumi. RTU studenti atsūtīja 10 pieteikumus, LPA – 4, DU – 3, LU – 2. Neviens pieteikums netika saņemts no LKA.

AS Kesko Senukai Latvia (iepriekš AS Rautakesko) zaudējumi pērn bija 3,553 miljoni eiro, kas ir par gandrīz 75% vairāk nekā 2015.gadā, bet apgrozījums pērn bija 48,453 miljoni eiro, kas ir samazinājums par gandrīz 7%, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma zaudējumi 2015.gadā bija 2,032 miljoni eiro, bet apgrozījums - 51,955 miljoni eiro.

Vadības ziņojumā teikts, ka pagājušajā gadā veiktas aktivitātes uzņēmuma darbības uzlabošanai un optimizācijai. Pērn veikta uzņēmuma darbības sinhronizēšana saistībā ar Kesko vienošanos par uzņēmējdarbības centralizēšanu Baltijā būvmateriālu un mājokļu labiekārtošanas jomā. Tāpat pērn sākts kategoriju vadības centralizēšanas projekts.

Prisma LT zaudējumi pērn bijuši 7,7 miljoni eiro

Prisma Latvija: zaudējumi nav pārsnieguši prognozēto apmēru

Kesko Senukai Latvia iekodies aptuveni 10% tirgus pīrāgā, taču uzņēmuma ambīcijas ir tuvākajos gados ieņemt līdera pozīciju.

Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marjus Šukausks (Marius Šukauskas) DB pauž pārliecību, ka klientu skaits Latvijā ir pietiekams, lai veidotu veiksmīgu uzņēmējdarbību mazumtirdzniecībā un turpinātu attīstīties. Kvalificētu darbinieku trūkums ir viens no lielākajām izaicinājumiem.

Fragments no intervijas

Latvijā ar K Senukai veikaliem esat atgriezušies kopš 2016. gada. Kopš pārņēmāt K Rauta tīklu, pirmo reizi 2018. gadā uzņēmumam ir peļņa, neskatoties uz lielajām investīcijām. Apgrozījums kāpis par 64%. Kā tas izdevās?

Pagājušais gads uzņēmumam bija labākais kopš darbības sākuma Latvijā. Vēlos piebilst, ka uzrādījām nozarē straujāko apgrozījumu kāpumu, pārsniedzot 90 miljonus eiro, un būtiski audzējām tirgus daļu. No brīža, kad pārņēmām K Rauta tirdzniecības tīklu, esam to padarījuši par veiksmīgu biznesu. Pirmkārt, mainījām veikala koncepciju – K Rauta bija iecienīts veikals būvniekiem, savukārt mēs saredzējām tirgū iespējas aug ar daudz plašāku sortimentu. Radījām koncepciju ģimenēm, ieviešot daudzus jaunus produktu segmentus, preču klāstu sievietēm, bērniem. Tāpat arī sākām piedāvāt daudz zīmolu produktu, kurus līdz tam varēja iegādāties tikai specializētajos veikalos. Otrkārt, ieviesām jaunu pieeju No padoma līdz risinājumam tā sauktajā do it yourself (DIY) jeb dari pats veikalu segmentā Latvijā, sākot piedāvāt plašu pakalpojumu klāstu un konsultācijas ar profesionālu darbinieku komandu. Redzam, ka klients izvēlas doties uz to veikalu, kur var saņemt visvairāk pievienotās vērtības – ne tikai preces, bet arī konsultācijas, pakalpojumus, līzingu un izdevīgas akcijas.

Līdzšinējā K-rauta zīmola veikala pārveidē par K Senukai Kārļa Ulmaņa gatvē investēs trīs miljonus eiro, informē AS Kesko Senukai Latvija.

Šis ir jau otrais K-Rauta veikals Latvijā, kurā noris rekonstrukcijas darbi. Esošajās telpās tiks veiktas vērienīgas izmaiņas, trīs mēnešu laikā ir plānots to modernizēt.

«Tīkls K-rauta ir uzkrājis pamatīgu pieredzi Latvijas tirgū, veiksmīgi darbojoties būvniecības segmentā un piedāvājot plašu klāstu gan nozares profesionāļiem, gan arī amatieriem. Mēs nenoliedzami vēlamies saglabāt līdera pozīcijas šajā segmentā, taču redzam lielu potenciālu veikala paplašināšanā arī ar citām mājsaimniecībā noderīgām precēm. Mēs uzskatām, ka jaunais tirdzniecības centra koncepts un plašais produktu klāsts piesaistīs ģimenes,» atzīmē ģenerāldirektors Arvīdas Šapola.

30. oktobrī Rēzeknē tiks atklāts jauns tirdzniecības tīkla K – rauta veikals, kura platība ir ap 4000 kv. m. Veikals piedāvās vairāk nekā 20 000 preču vienību, kas Rēzeknes un apkārtnes iedzīvotājus nodrošinās ar nepieciešamajiem materiāliem un instrumentiem būvniecībai, mājas un interjera iekārtošanai, kā arī vairākus ar mājas labiekārtošanu saistītus pakalpojumus.

„Mums ir prieks, ka tagad arī Rēzeknes un tās rajona iedzīvotājiem un celtniecības uzņēmumiem būs ērti pieejams K - rauta veikals, kas nodrošinās kvalitatīvu iepirkšanos. Šis ir desmitais K - rauta veikals Latvijā. Esam lepni, ka mēs kā uzņēmums turamies pie ieņemtā kursa un turpinām attīstīties, neskatoties un šī brīža ekonomiskajiem sarežģījumiem valstī un pasaulē,” gandarīts par jauno veikalu ir a/s RAUTAKESKO valdes priekšsēdētājs Pēteris Stupāns.

K - rauta būvniecības un projektēšanas darbus veica SIA Būvuzņēmums STATS.

Kesko Senukai piektdien, 24.novembrī Daugavpilī atklāja jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 2,5 milj. eiro lielas investīcijas, informē kompānijā.

«Ar šī veikala atvēršanu vēlamies nākt pretī saviem klientiem, vienlaikus dodot savu pienesumu Daugavpils infrastruktūras izaugsmē un attīstībā, kas nodrošinās jaunas darba vietas iedzīvotājiem un papildu iespējas vietējiem piegādātājiem,» stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Ar jaunā veikala atvēršanu darbu uzsāk 52 profesionāli darbinieki.

Kā ziņots iepriekš, Kesko Senukai pārvaldītajā mazumtirdzniecības tīklā ietilpst 101 veikals Baltijas valstīs.

Kesko Senukai no Skandināvijas akcionāra Kesko Group pārņēma astoņu K-rauta veikalu Latvijā un astoņu Igaunijas veikalu tīkla pārvaldi. Uzsākot K-rauta vadību Kesko Senukai plāno pakāpeniski īstenot visa tīkla modernizāciju. Uzņēmumi Baltijas valstīs darbojas ar nosaukumu - Latvijā Kesko Senukai Latvia, Igaunijā Kesko Senukai Estonia, bet Lietuvā Kesko Senukai Lithuania.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Kesko Senukai Latvija līdz šim ieguldījis vairāk nekā 9 miljonus eiro veikalu koncepta maiņai, informē uzņēmuma pārstāve Aīda Šmits.

Sākot ar pērnā gada decembri, ar pirmo atjaunoto K Senukai veikalu Rīgā, Lucavsalas ielā, 3, tika uzsākta Latvijas veikalu tīkla K-rauta modernizācija. Šobrīd vērienīgu rekonstrukciju piedzīvo un par K Senukai veikaliem pārtop visi seši K-rauta veikali ne tikai Rīgā, bet arī reģionos - Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Madonā, Rēzeknē, kur līdz šī gada 1.decembrim norisinājās galvenie rekonstrukcijas posmi.

Kopējās investīcijas K Senukai zīmola attīstībā Latvijā bijušas 9,1 miljons eiro.

Tuvāko gadu laikā plānots atvērt vēl piecus veikalus, viens no tiem tiks iekārtots Rīgas tirdzniecības centra Atrium Azur telpās, stāsta AS Kesko Senukai Latvia ģenerāldirektora vietnieks Marius Šukauskas.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Lietuviešu Senukai atgriežas Latvijā ar veikaliem K Senukai, kuri nomaina K-rauta ķēdi.

«2003. gadā nolēmām izplesties kaimiņos, pētījām tirgu. Mums Rīgā bija viens veikals, dažus gadus pastrādājām, bet tā kā mūsu partnerim Kesko bija veikalu tīkls K-rauta, nolēmām visu uzmanību veltīt attīstībai Lietuvā, bet Kesko ar K-rauta turpināja attīstību Latvijā un Igaunijā, jo partneris ar partneri nekonkurē. Tagad atgriežamies ar jaunu zīmolu un līdz 2020. gadam Baltijā un Baltkrievijā vēlamies investēt simt miljonus eiro, lai pēc četriem līdz pieciem gadiem sasniegtu viena miljarda eiro apgrozījumu,» ambīcijas laikrakstam Dienas Bizness atklāj Marjus Šukausks (Marius Sukauskas), Kesko Senukai Latvija grupas izpilddirektora vietnieks.

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

AS Rautakesko veikalu tīklā K-rauta pārtrauc dūmu detektora NEXA JB-C01 turpmāku tirdzniecību, jo tas neatbilst EN 50291-1 standarta prasībām.

Pašlaik visi NEXA JB-C01 dūmu detektori tiek izņemti no Igaunijas, Somijas un Latvijas tirgus. Tādēļ tirgotājs aicina pircējus, kuri laika periodā no 2013. gada jūnija līdz 2014. gada martam ir iegādājušies dūmu detektoru NEXA JB-C01, nekavējoties pārtraukt tā lietošanu un atdot tuvākajā K-rauta veikalā. Dūmu detektora pircēji saņems atlīdzību tā iegādes vērtībā. Pirkuma čeks nav nepieciešams.

Pārējie NEXA ražojumi esot droši lietošanai, un to kvalitāte atbilstot sertifikātiem un citām spēkā esošām kvalitātes prasībām.

Sīkāka informācija par produktu:

Nosaukums: dūmu detektors NEXA JB-C01, 13821

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Latvijas iedzīvotāji pastiprināti iegādājas lauksaimniecības tehniku, secinājis būvmateriālu un dārza preču tirgotājs K-rauta.

Turklāt pircēji dodot priekšroku tirdzniecības akciju laikā iegādātām precēm, nevis pērk lētākos un zemākās kvalitātes ražojumus. «Jau tradicionāli pavasarī, iestājoties siltākam laikam, ievērojami pieaug dārza preču tirdzniecības apgrozījums. Šogad cilvēki ir mainījuši savus iepirkšanās paradumus un izvēlas ieguldīt naudu augstākas kvalitātes precēs, kas sniegs iespēju lietot tās ilgtermiņā. Tāpat izteiktāka kļuvusi tendence aizvien vairāk rūpēties gan par pašu audzētiem un ekoloģiski tīriem lauksaimniecības produktiem, gan pašiem pievērsties piemājas dārzu veidošanai un kopšanai,» saka K-rauta veikalu tīkla īpašnieka a/s Rautakesko Mārketinga komunikāciju vadītāja Ieva Zlaugotne.

Tikai 12% sieviešu atzīst, ka spēj dot labus padomus interjera jautājumos, secināts K- rauta veiktajā aptaujā.

Piektā daļa aptaujāto sieviešu atzīst, ka turas no remontdarbiem pa gabalu, savukārt remontā iesaistīt ģimenes daiļā dzimuma pārstāves nevēlas tikai 2% vīriešu. Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka sievietes ļoti kvalitatīvi spēj veikt dažādus remontdarbus, kas nav saistīti ar smagu fizisku slodzi.

Tikai trešā daļa Latvijas sieviešu un 9% vīriešu, veicot remontu savā mājoklī, piesaistījuši meistarus, par iemeslu minot to, ka profesionāļu darba kvalitāte ir ļoti zema, turklāt tas ir dārgi.

Savukārt 25% vīriešu un gandrīz puse Latvijas sieviešu kā būtisku plusu remontdarbu veikšanai pašu rokām min to, ka tādējādi viegli var piemērot labākos risinājumus un ērti mainīt konceptu darba gaitā, minēts K –rauta pētījumā.

Aplūkojot kopējo cenu līmeni 30 izraudzītu būvmateriālu preču grupā, konstatēts, ka zemākā vidējā būvmateriālu cena ir K-Rauta veikalos (21.69 Ls). Nākamajā vietā ierindojams Depo veikals ar vidējo cenu 23.81 Ls, tam seko Kurši – 24.62 Ls un augstākā vidējā cena izraudzīto preču grupā ir veikalā Krūza – 26.46 Ls, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un tirgus un sabiedrisko pētījumu centra SKDS veiktais pētījums vairākos minēto preču mazumtirdzniecības uzņēmumos.

Pētījuma autori tomēr novērojuši, ka lēnām cenas izlīdzinās un atšķirība cenu līmenī vairs nav tik liela kā agrāk.

No pētījumā iekļautajām 30 precēm veikalā Kurši zemākā cena bija vienai precei, veikalos Depo un Krūza – katrā piecām precēm, savukārt veikalā K-Rauta zemākā cena bija 20 precēm, kas ir 2/3 no visām aplūkotajām. Kaut arī veikalā Kurši zemākā cena izrādījās tikai vienai precei, tomēr kopumā cenu līmenis veikalos Depo un Krūza ir nedaudz augstāks kā Kuršos.

Apdares materiālu kategorijā tika apzinātas tādas pircēju pieprasītas preces, kā, piemēram, Sakret flīžu līme un Vivacolor krāsa, celtniecības materiālu kategorijā – Knauf apmetums, Aeroc gāzbetona bloki, dārza preču kategorijā – degmaisījums, mēslojums un dārza nojume, bet instrumentu kategorijā tika salīdzinātas cenas tādiem populāriem instrumentiem kā Bosch figūrzāģis un slīpmašīna un Makita ripzāģis.

Pašlaik viena no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks prece tiek pārdota par santīmiem, bet preces piegādātāji palikuši tukšā. Viens no lielākajiem būvmateriālu tirgotājiem SIA Tapeks, kurš faktiski ir bankrotējis, pie bankrota sliecas vainot banku, kura nevēlējās nākt pretī un neatbildēja pat uz piedāvājumu kapitalizēt uzņēmumu.

Taču tagad prece, ko ir apķīlājusi Swedbank un Nordea, visādos veidos tiek pārdota ar ļoti lielām atlaidēm - naudu par preci saņem banka, bet piegādātājiem, kuri devuši preci uz nomaksu, tiek nodarīti lieli zaudējumi - netiek atdota ne nauda, ne prece.

Pērk bijušie darbinieki

Db arī sludinājumu portālā ss.lv novēroja divus sludinājumus ar tekstu - zemākās cenas vairāk nekā 10 000 preču Ganību dambī 25d, Rīgā. Šajā vietā atrodas Tapeks birojs un noliktavas. Lielākie zaudējumi no preču pārdošanas radušies Tapeks preču piegādātājiem, piemēram, Paroc, Tenax, maxit, Knauf un citiem, proti, banka iegūs naudu no lēti pārdotās preces, bet pati prece paliks Tapeks bijušo darbinieku uzņēmumiem, jo viņu jaunizveidotie uzņēmumi ir arī preču pircēji. Uzņēmēji pērk nocenoto preci no savas bijušās darbavietas. V. Priedītis Db pastāstīja, ka veikalu telpas nepieder Tapeks, bet tiek nomātas. Teorētiski pastāv iespēja, ka tagadējo Tapro veikalu telpām pēc Tapeks maksātnespējas var mainīsies nomnieks, bet preces pat netiek pārvietotas.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild veikalu ķēdes top! līdzīpašnieks Edvīns Bergmanis. top! veikalu ķēde ir 3. lielākā pārtikas veikalu ķēde Latvijā. 2/3 no visa veikalu tīkla top! apgrozījuma veido Latvijas ražotāju produkcija.

Ar preču zīmi top! Latvijā šobrīd darbojas 203 pārtikas veikali, no tiem 106 top! un 97 mini top! veikali, kuri pieder 17 vietējiem uzņēmumiem. SIA Iepirkuma grupa ir pārtikas veikalu tīklu top! pārstāvošais uzņēmums, kurš veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un kopējas mārketinga aktivitātes.