Jaunākais izdevums

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Trīs gadu laikā inovāciju centrā plānots izveidot dažādas interešu izglītības programmas, aktivitātes un nodarbības, tematiskās ekspozīcijas, pieredzes apmaiņas vizītes un seminārus, darbnīcas, koprades telpas, publiskus un ārpus centra pasākumus bērniem un jauniešiem, lai vairotu zinātkāri par uzņēmējdarbību un karjeras izvēli STEM jomās.

Projektu "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenos jau esošajā Daugavpils Inovāciju centra ēkā, kurā paredzēta renovācija, kas ieviesīs telpās modernu un stilizētu iekārtojumu, kā arī papildinās ar tehnoloģiskajiem un radošajiem risinājumiem.

Projektu "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" finansē EEZ/N (Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas) grantu programma "Pētniecība un izglītība". Tā kopējās izmaksas ir 2 011 605,00 eiro, no kuriem 1 538 877,40 eiro ir Norvēģijas granta finansējums, 271 566,60 eiro – Latvijas valsts budžeta līdzfinansējums, bet 201 161,00 eiro – Daugavpils novada pašvaldības naudas ieguldījumi. Projektu Daugavpils pilsētas dome īstenos ciešā sadarbībā starp projektā iesaistītajiem partneriem - Tronheimas Zinātnes centru (Norvēģija) un Daugavpils Universitāti, kā arī citiem zinātnes un inovāciju centriem Latvijā.

EEZ/N grantu programmas "Pētniecība un izglītība" apsaimniekotājs ir Izglītības un zinātnes ministrija, kas atbild par programmas koncepcijas izveidi, efektīvāku finanšu instrumentu īstenošanu un mērķtiecīgu atbalstu prioritārajās jomās. Savukārt VIAA kā programmas ieviesējs veic projektu vērtēšanu, īstenošanas uzraudzību un kontroli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde izmaksās teju 100 000 eiro

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Universitātes telpās janvārī darbu uzsācis starptautisks digitālo pakalpojumu uzņēmums “Webhelp”, kurā jau šobrīd apmācības tiek nodrošinātas 60 darbiniekiem, bet tuvākajā nākotnē uzņēmums darbinieku skaitu plāno palielināt.

“Latvijā starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare ir strauji augoša, un šobrīd tajā kopumā strādā jau 50 uzņēmumi ar aptuveni 15 tūkstošiem darbinieku. Teju visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā vai Pierīgā, tādēļ esam gandarīti, ka “Webhelp” ir pieņēmis lēmumu savu biroju atvērt Daugavpilī, apliecinot, ka arī reģionos var veiksmīgi attīstīties šajā nozarē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

“Webhelp” specializējas klientu apkalpošanā un maksājumu pārvaldībā, kā arī pārdošanas un mārketinga pakalpojumu sniegšanā, izmantojot balss, sociālos un digitālos kanālus. Uzņēmums pielāgo dažādus digitālos pakalpojums cilvēku vajadzībām, ņemot vērā lietotāju paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai par braucienu sabiedriskajā transportā varētu norēķināties ar bezskaidru naudu, viens no lielākajiem reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu nodrošinātājiem Latvijā SIA Daugavpils autobusu parks šovasar aprīkos autobusus ar maksājumu karšu termināliem, kurus nodrošinās banka Citadele.

No 1. augusta Daugavpils autobusu parks uzstādīs 54 bankas Citadele maksājumu karšu terminālus, kas atkarībā no satiksmes līniju intensitātes tiks izmantoti 61 autobusā. Bezskaidras naudas norēķinu terminālu pieejamība autobusu pasažieriem bija arī viens no priekšnosacījumiem, lai piedalītos Valsts SIA Autotransporta direkcijas izsludinātajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajā satiksmes lotē "Daugavpils, Krāslava".

"Vēlmi pēc bezskaidras naudas maksājuma iespējām autobusos no pasažieriem esam uzklausījuši gan ikdienas sarunās, gan speciāli šim mērķim veidotā aptaujā. Aptuveni trešdaļa aptaujas respondentu norādīja, ka bankas kartes maksājums viņiem šķistu ērtākais norēķinu risinājums. Atsevišķos autobusos POS termināli jau darbojas, līdz ar to daļa šoferu jau ir iepraktizējušies, pārējos vēl apmācīsim," stāsta Daugavpils autobusu parks komercdirektors Artjoms Vengrevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā pasliktinājies Latvijas sniegums Eiropas Savienības (ES) inovāciju reitingā, liecina Eiropas Komisijas publicētā "Eiropas inovācijas rezultātu pārskats 2021".

Ja 2020.gadā Latvija ES inovāciju reitingā 27 valstu konkurencē ierindojās 23.vietā, tad šogad Latvija ir noslīdējusi uz 25.vietu.

2020.gadā Latvija tika ierindota to valstu vidū, kas tiek dēvētas par mērenajiem inovatoriem, tomēr jaunākajā reitingā Latvija ir nokļuvusi starp tām valstīm, kuras tiek uzskatītas par inovāciju uzsācējām.

No Baltijas valstīm visaugstākajā vietā reitingā ir Igaunija, kuras reitings gada laikā kāpis par trim pozīcijām - no 12.vietas pērn līdz 9.vietai šogad. Igaunija ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par spēcīgiem inovatoriem.

Savukārt Lietuva reitingā gada laikā pakāpusies par vienu vietu, šogad ieņemot 19.vietu. Lietuva ierindota to valstu vidū, kuras tiek uzskatītas par mēreniem inovatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Remontdarbu dēļ autovadītājiem vietām jārēķinās pat ar papildu stundu ceļā

LETA, 18.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plašākie ceļu remontdarbi notiek uz Vidzemes šosejas, kur no Raunas līdz Smiltenei ir septiņi pagaidu luksofori un jārēķinās vismaz ar papildu stundu ceļā, informēja "Latvijas valsts ceļi".

Kopumā ceļu remontdarbi valstī turpinās vairāk nekā 100 autoceļu posmos, tāpēc autobraucējiem arī turpmāk ir jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem un papildu laiku ceļā.

Uz Vidzemes šosejas notiek arī Līgatnes upes caurtekas remonts Augšlīgatnē, kur ir viens luksofors, taču intensīvākas satiksmes laikos veidojās gari sastrēgumi.

Uz Daugavpils šosejas darbi notiek posmā no Salaspils līdz Ikšķilei, kur noteikts ātruma ierobežojums un pārmaiņus tiek slēgta viena no divām joslām uz katras no brauktuvēm, posmā pie Pļaviņām starp abiem rotācijas apļiem ir noteikts ātruma ierobežojums, trīs luksoforu posmi un ceļā var paiet 20 minūtes, posmā no Līvāniem līdz Stūrišķiem ir divi luksoforu posmi, bet uz Daugavpils-Rēzeknes dzelzceļa pārbrauktuves pie Daugavpils satiksme tiek regulēta ar luksoforiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā

Zane Atlāce - Bistere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA "Laflora" iecerējis būvēt kūdras produktu ražotni Nīcgales purvā, informē uzņēmuma pārstāve Anda Zakenfelde.

Ražotni plānots veidot vietā, kur uzņēmums jau pabeidzis kūdras ieguvi. Plānotās investīcijas ražotnes izveidē sasniedz aptuveni 5 miljonus eiro, tā nodrošinās ap 25 jaunas darbavietas. Eksportspējīgu kūdras produktu ražotnes izveide ir būtisks ieguldījums Latgales reģiona ekonomiskajā izaugsmē.

Daugavpils novada Nīcgales pagastā esošo Nīcgales purva kūdras ieguves atradni uzņēmums "Laflora" apsaimnieko jau vairāk nekā 20 gadus, bet 2017.gadā kūdras ieguves platība tika paplašināta, sasniedzot 308 ha. Tādējādi tuvākajos 2-3 gados kūdras ieguves apjoms Nīcgales purva atradnē dubultosies un būs aptuveni 200 tūkst. m³ kūdras gadā.

Līdz šim uzņēmums iegūto kūdru ar autotransportu pārvadāja uz "Laflora" kūdras pārstrādes ražotni Jelgavas novadā. Taču kūdras ieguves apjoma palielināšanās, kā arī nemitīgi pieaugošās transporta izmaksas, kas rodas pārvadāšanas procesā, tāpat arī uzņēmuma atbildīgas attieksmes politika pret transporta radīto oglekļa dioksīda piesārņojuma mazināšanu, likusi izvērtēt iespējas organizēt kūdras produktu - kūdras substrātu un frakcionētās kūdras produktu - ražošanu uz vietas Nīcgales pagastā, līdzās kūdras ieguves vietai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Eiropas vadošajiem digitālo pakalpojumu uzņēmumiem “Webhelp”, kurš janvārī atvēra savu biroju Daugavpils universitātes telpās, turpina savu attīstību un šobrīd ir pieņēmis darbā jau 200 darbiniekus.

“Esam patīkami pārsteigti par pozitīvo uzņemšanu Daugavpilī, kur mums salīdzinoši īsā laikā izdevās izveidot un apmācīt komandu ar 200 darbiniekiem. Strādājam dinamiskā un strauji augošā nozarē, kurā pieprasījums pēc pakalpojumiem aug ar katru dienu, tādēļ vasarā plānojam izsludināt jaunas vakances. Kā iedrošinājums, šādam solim kalpo, klientu labās atsauksmes par Daugavpils biroja darbu,” stāsta “Webhelp Latvia” izpilddirektors Jānis Misāns.

Francijas uzņēmums “Webhelp” sniedz dažāda veida digitālos pakalpojumus. Uzņēmums sadarbojas ar tirgū pieprasītām tiešsaistes platformām, nodrošinot tām moderēšanas un cita veida pakalpojumus. Uzņēmuma darbinieki ikdienā strādā ar plaši zināmiem zīmoliem, padarot lietotājiem ērtākas dažādas digitālās platformas. Ņemot vērā labos darba rezultātus, uzņēmums vasarā turpinās savas komandas paplašināšanu. Būs nepieciešami digitālā satura moderatori un pārvaldnieki ar labām svešvalodu zināšanām. Apmācības un darbs pandēmijas laikā uzņēmumā “Webhelp” tiek organizēts attālināti un šo iespēju darbinieki augstu novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Silenes robežsardzei piedāvā kukuli, lai izvairītos no 14 dienu karantīnas

Zane Atlāce - Bistere, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils prokuratūras prokurors tiesai nosūtījis krimināllietu par vienošanās apstiprināšanu un soda piespriešanu krimināllietā, kurā Krievijas Federācijas pilsonis apsūdzēts par kukuļa piedāvāšanu Valsts robežsardzes darbiniekam, informē Prokuratūras pārstāve Laura Majevska.

Kukulis piedāvāts, lai pasēs netiktu iespiesti zīmogi par ieceļošanu Latvijā.

Saskaņā ar lēmumu apsūdzētais 2020.gada 22.jūnijā robežkontroles laikā Daugavpils novadā, Silenē, nolūkā panākt, lai Valsts robežsardzes inspektore atļautu viņa vadītā mikroautobusa pasažierēm šķērsot robežu, neiespiežot viņu pasēs spiedogus par ieceļošanu Latvijas Republikā, lai izvairītos no 14 dienu karantīnas Austrijas Republikā sakarā ar Covid-19 izplatības ierobežojumiem, piedāvāja samaksāt, nenosaucot konkrētu naudas summu.

Valsts amatpersona kukuļa piedāvājumu nepieņēma, bet par minēto faktu paziņoja robežpārbaudes norīkojuma vecākajam.

Persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma 323.panta pirmās daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Udalova iecelta par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas padomes priekšsēdētāju

LETA, 11.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) ievēlējusi jaunu padomi, par tās priekšsēdētāju ieceļot Anastasiju Udalovu, aģentūru LETA informēja DLRR pārstāvji.

Par jaunās padomes locekļiem ievēlēti Udalova, Pāvels Plotņikovs, Sergejs Jakovļevs un Pāvels Prihodjko. Padome no sava vidus par tās priekšsēdētāju vienbalsīgi ievēlējusi Udalovu.

Udalova, Plotņikovs, Jakovļevs un Prihodjko strādāja arī iepriekšējā uzņēmuma padomē.

Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Romans Zaharovs jaunajā padomē nav ievēlēts.

Jaunās padomes uzdevums ir uzraudzīt un nodrošināt ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību, paplašinot klātbūtni esošajos un attīstot jaunus tirgus. kā arī piedāvājumu. Tāpat padomes uzdevums būs uzņēmuma konkurētspējas nodrošināšana un paaugstināšana.

Udalova informēja, ka 2019.gadā DLRR strādāja ar 38 miljonu eiro apgrozījumu, eksportam veidojot 94% no kopapjoma. "Pagājušajā gadā, par spīti milzīgajiem pandēmijas izaicinājumiem, uzņēmums saglabāja apgrozījuma apjomus, joprojām nodarbinot vairāk nekā 660 darbiniekus. Mērķis šajā gadā ir sasniegto noturēt un uzsākt ilgtermiņa attīstības plānošanu, koncentrējoties uz jauniem tirgiem, jaunu produkciju, lielāku stabilitāti," pauda Udalova

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā "Skinest Grupp" izveidojusi jaunu uzņēmumu SIA "Skinest Asset Management", liecina "Lursoft" informācija.

"Skinest Asset Management" pamatkapitāls ir 2800 eiro. Tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Skinest Grupp", bet patiesais labuma guvējs ir Osinovskis.

Uzņēmuma juridiskā adrese atrodas Marijas ielā 1, Daugavpilī. Šajā adresē reģistrēta arī AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" un citi uzņēmumi, kā arī partija "Daugavpils-mana pilsēta".

"Skinest Grupp" ir dalībnieks arī tādos uzņēmumos, kā SIA "Ritrem", SIA "Maskavas iela 463" un SIA "DLRR", savukārt Osinovskis ir patiesais labuma guvējs 13 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, tostarp arī kosmētisko līdzekļu ražošanas uzņēmumā SIA "H.A.Brieger", kas produkciju ražo ar zīmolu "Dzintars".

Pēc "Firmas.lv" pieejamās informācijas, lēmums par "Skinest Asset Management" dibināšanu pieņemts 2021.gada 28.aprīlī, taču Uzņēmumu reģistrā kompānija iegrāmatota piektdien, 9.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” šāgada trešajā ceturksnī vien apgrozījusi 7,121 miljonu eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā gada pirmajos sešos mēnešos kopā, informēja ražotnes valdes locekle Natālija Petrova.

No trīs galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem –ritošā sastāva remonts, rezerves daļu ražošana un metālapstrāde – pašlaik vislielāko devumu apgrozījumā sniedz remonta pakalpojumi.“

Šāgada trešā ceturkšņa apgrozījums ir teju tādā pašā līmenī kā pērn, un to mēs vērtējam kā pozitīvu tendenci. Arī šogad augļus turpina nest iesāktā stratēģija – mērķa tirgus diversifikācija. Pandēmijas ietekmi, protams, izjūtam, tomēr darām visu iespējamo, lai saglabātu ražošana apjomus, lielā mērā pateicoties tam, ka ir izveidotas iestrādes jaunos Eiropas tirgos,” skaidroja N.Petrova.

Tikmēr akcionārs Oļegs Osinovskis uzsvēra, ka pērn tika sasniegti labākie rezultāti uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Pieauga apgrozījums līdz 38,5 milj. eiro, pieauga rentabilitātes rādītāji, kas ražošanas uzņēmumam ir kritiski svarīgi, uzņēmums strādāja kaut ar nelielu, bet tomēr peļņu. Pirmo reizi akcionāram nebija jāveic investīcijas rūpnīcas darbības stabilizēšanai,” teica Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) vadībā pabeigta Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēkas fasādes atjaunošana un ēkas energoefektivitātes paaugstināšana, uzlabojot audzēkņu un mācībspēku darba apstākļus, kā arī radot ievērojamu siltumenerģijas ietaupījumu.

Šogad sadarbībā ar skolu darbi tiks turpināti ēkas iekštelpās, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Īstenojot darbus, panākta energoefektīva un droša skolas ēkas turpmākā ekspluatācija. Atjaunojot ēku un paaugstinot tās energoefektivitāti radījām veselīgu un drošu vidi vairāk nekā 450 audzēkņiem, kā arī ap 150 pedagoģisko un tehnisko darbinieku, vienlaikus atrisināta sporta zāles, foajē un koncertzāles siltumapgādes problēma, radīts vismaz 30% komunālo pakalpojumu izmaksu ietaupījums gadā.

Kopumā energoefektivitātes paaugstināšanai ēkā Kultūras ministrija piesaistījusi finansējumu 1,1 miljons eiro apmērā, no kuriem 66% ir ERAF līdzekļi, 25% ir valsts līdzfinansējums, 9% – skolas finansējums. Būvdarbus veica AS "Būvuzņēmums Restaurators".

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Auto importētājs sniedz atbalstu kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai

Lelde Petrāne, 01.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Volkswagen" un "Audi" automobiļu importētājs "Moller Baltic Import" parakstījis dāvinājuma līgumu vairāk nekā 60 000 eiro vērtībā par oriģinālo virsbūves remonta rezerves daļu nodrošināšanu Rīgas Valsts tehnikumam un Daugavpils Būvniecības tehnikumam jauno transportlīdzekļu krāsotāju, kā arī auto virsbūves remontatslēdznieku izglītības procesā.

Sākot ar 2020./2021. mācību gadu, pirmo reizi Latvijā abas mācību iestādes sāk īstenot izglītības programmu "Transportlīdzekļu krāsotājs", kuru līdz šim nebija iespējams apgūt.

"Mūsuprāt, ir svarīgi jaunajiem speciālistiem dot iespēju gan iemācīties pašu darba procesu, gan salīdzināt oriģinālo rezerves daļu kvalitāti ar analogu virsbūves rezerves daļu kvalitāti. Pieeja kvalitatīvām oriģinālajām rezerves daļām nodrošina iespēju augstākā līmenī apgūt amata prasmes, kas jaunajam speciālistam dos priekšstatu par pareizu remonta tehnoloģiju," skaidro "Moller Baltic Import" Virsbūvju remonta ekspertu programmas vadītājs Pēteris Rubulis.

Tehnikumi sagatavos šos audzēkņus atbilstoši profesionālai studiju programmai un dos vispārīgas zināšanas par darbnīcas procesu, kvalitātes, veselības aizsardzības prasībām, kā arī zināšanas par vides piesārņojuma prasībām un to ievērošanu. Abās izglītības iestādēs audzēkņi mācīsies jaunās un modernās telpās, kas radīs pareizu priekšstatu par nākotnes profesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis, ka SIA "Baltiņš", kas vairākām Daugavpils izglītības iestādēm zaļā publiskā iepirkuma ietvaros piegādā gaļas produktus, ir krāpies ar preču marķējumu un Polijā ražotus liellopu un putnu gaļas produktus uzdevis par Latvijā ražotiem.

Veicot gaļas produktu izsekojamības pārbaudi, PVD uzņēmuma noliktavā konstatēja Polijas izcelsmes saldētus dzīvnieku izcelsmes produktus, savukārt atkritumu tvertnēs - Polijas gaļas ražotāju oriģinālo produktu marķējumu.

Atrasti arī izdrukāti viltoti dažādu Latvijas gaļas produktu ražotāju marķējumi. Turpinot pārbaudes, PVD noskaidroja, ka Latvijas ražotāji SIA "Baltiņš" šogad šāda veida produkciju nav piegādājuši.

Pārbaudē konstatēts, ka no šā gada sākuma līdz februāra vidum, kad atklāti iepriekš minētie pārkāpumi, uzņēmums šādā veidā 16 Daugavpils izglītības iestādēm realizējis aptuveni 4 tonnas putnu gaļas un 500 kilogramus liellopu gaļas.

PVD par konstatēto ir informējis Daugavpils pašvaldību. Uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Svarīgi domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū

PwC legal vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skatoties ilgtermiņā, Covid-19 ir neatgriezeniski mainījis vidi, kā uzņēmumi konkurēs nākamās desmitgades laikā.

Uzņēmumi, kas izvēlas adaptēties konkrētajai situācijai un plāno ne tikai īstermiņa uzņēmuma atveseļošanos, bet gan ilgtermiņa konkurētspējas plānus, gūs panākumus, savukārt tie, kas stāvēs uz vietas, var arī neizdzīvot. Tādēļ šobrīd ir svarīgi pieņemt lēmumus, kas vērsti ne tikai uz īstermiņa krīzes seku novēršanu, bet domāt par attīstību un turpmāku konkurētspēju ES vienotajā tirgū.

Tehnoloģijas, lai pārorientētos

Šī krīze ir parādījusi, kā veiksmīgi izmantot tehnoloģijas un jaunākās inovācijas, lai cīnītos ar Covid-19 izraisītajām sekām. No dažāda veida aplikācijām līdz sarežģītu un inovatīvu rasinājumu ieviešanai. Skaidrs ir viens - Covid-19 apliecināja, ka statistika, jauno tehnoloģiju risinājumi, informācijas un datu apmaiņa ļauj prognozēt un monitorēt pandēmijas ietekmi visā pasaulē. Iegūtā informācija ļauj mums cīnīties un mazināt negatīvās sekas. Pēdējo mēnešu notikumi daudziem uzņēmumiem likuši pārdomāt to attīstības virzienu pēc krīzes. Novērojams, ka vairāki lieli uzņēmumi Eiropā sākuši domāt par inovatīviem risinājumiem, lai samazinātu to izmaksas, nodrošinātu kopējo ES mērķu sasniegšanai, gan ievērojot Eiropas Zaļā kursa mērķus, gan digitalizāciju drošu informācijas un datu apmaiņu un ieguvi, lai pasargātu uzņēmumu no atkārtotas krīzes un to negatīvajām sekām, ceļot savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru