Lai arī nevienas porcelāna rūpnīcas pie mums vairs nav, individuāli mākslinieki turpina strādāt un kopt porcelāna izgatavošanas prasmes

«Porcelāns ir karalisks materiāls, ekskluzīvs, reti kurš ar to nodarbojas. Porcelāns prasa cieņpilnu attieksmi un pacietību. Tas nav tik vienkārši, kā varētu šķist. Lai cik dīvaini tas izklausītos, porcelānam ir atmiņa. Piemēram, kad veidoju kādu priekšmetu un netīšām iemīcās stūrītis, to izlabo, izlīdzina un izskatās, ka viss ir kārtībā, bet karsēšanas procesā tas atkal parādās,» saka Diāna Boitmane, kuras izgatavotos traukus, suvenīrus un rotas veikalos var manīt ar zīmolu Malka Porcelain. Viņa ar porcelānu strādā 14 gadus un jau bērnībā sākās viņas aizraušanās ar keramiku. «Manā bērnībā laukos Kurzemē bija māli, ar māsīcu taisījām figūriņas un rīkojām izstādes. Pēc pamatskolas gribējās iet mākslas virzienā, jo šķita, ka caur formu es labāk varu izteikties.

Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu, lepojas Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks Jānis Ronis.

SIA Porcelāna galerija, kas strādā ar zīmolu Piebalgas porcelāna fabrika, 2002. gadā izveidoja J.Ronis kopā ar savu sievu Zani. Savu ceļu mākslā viņš sācis Rēzeknes lietišķās mākslas skolas Keramikas nodaļā. «Esmu strādājis ar dažādiem keramiskajiem materiāliem. Mākslas akadēmijas laikā piesaistīja porcelāns, skolotājs Pēteris Martinsons tuvināja smalkajam materiālam. Porcelāns ir pats kaprīzākais un vienlaikus cēlākais materiāls ar visilgāko mūžu. Diplomdarba porcelāna servīze ar melni metalizētajām glazūrām, kas tapa paša gatavotā krāsnī, iezīmēja manu radošo ceļu. Piedaloties izstādēs, plenēros un simpozijos, krāju savu mākslinieka pieredzi, bet organizatoriskā darba iemaņas pilnveidoju, organizējot un vadot starptautiskos keramikas simpozijus Dzirnas 1993. un 1994. gadā Inešos,» stāsta J. Ronis.

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Dizaina tehnoloģiju institūta (DTI) topošo apģērba dizaineru tērpu skatē Ķīpsalas pavasaris 2017, kas 26. aprīlī notika RTU Dizaina centrā Ķīpsalā, triumfēja studentu radošums un darba kvalitāte, informē RTU.

Šogad tradicionālās bakalaura profesionālo studiju programmas «Materiālu tehnoloģija un dizains» apģērbu dizaina specializācijas studentu darbu skatē, kuras temats bija «Baltija», piedalījās divdesmit viena 3. un 4. kursa studente. Viņas tērpu kolekcijas izstrādājušas pieredzējušu RTU DTI mācībspēku vadībā.

Skates noslēgumā balvas studentēm pasniedza gan uzņēmumu pārstāvji, gan RTU mācībspēki. Valsts eksaminācijas komisijas priekšsēdētāja SIA «Solution» valdes locekle Ginta Ozoliņa balvu par kvalitatīvu izpildījumu un radošu pieeju pasniedza divām topošajām modes māksliniecēm – 3. kursa studentei Ilzei Grickus (kolekcija «Rezonanse») un 4. kursa studentei Lienei Siliņai («Kolekcija Nr. 2»).

Santas Pīlēnas kolorīts un radošais tvēriens ir pelnījis uzmanību. Vien tagad tas tiek likts lietā no jaunās dzīvesvietas Austrijā.

Nesenā pārcelšanās ir kā skaists, bet trausls porcelāns, ko pagaidām vēl negribas pamatīgi cilāt. Tai pašā laikā Santa pastāsta daudz.

Fragments no intervijas, kas publicēta laikraksta Dienas Bizness izdevumā Dzīves Garša:

Kad uzrunāju intervijai, bijāt atsaucīga, tomēr uzreiz norādījāt, ka ar ģimeni esat pārcēlusies uz Austriju un nezināt, kad būsiet Rīgā. Lēmums ar lielu ģimeni pārcelties uz dzīvi citā valstī nav vieglprātīgs. Kas pabīdīja uz tik nozīmīgām pārmaiņām?

Lēmums par pārcelšanos nebija spontāns, bet rūpīgi izauklēts. Pirmo reizi šādu ideju mums piespēlēja dzīve pirms vairāk nekā diviem gadiem, sēžot slavenā mākslinieka Fernāna Ležēra bijušajā Parīzes ateljē. Tā soli pa solim nonācām līdz vietai, kur šobrīd esam.